top of page
Search

šŸŽ§ Andersone, DzĢŒena. Sainis

  • Diāna RudzÄ«te
  • Mar 9, 2023
  • 3 min read

Updated: Aug 11, 2023


ree

Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.


ā€œDziĢ„ve mums nepielaĢ„gosies, meĢ„s esam tie, kuriem jaĢ„iemaĢ„caĢ„s tai pielaĢ„goties.ā€ (489. lpp.)


TaĢ„ kaĢ„ ar DzĢŒenas Andersones staĢ„stiem biju jau paziĢ„stama, ar nepacietiĢ„bu gaidiĢ„ju, kad vareĢ„sĢŒu izlasiĢ„t rakstnieces otro staĢ„stu kraĢ„jumu. Te nu manaĢ„ prieksĢŒaĢ„ ir ā€œSainisā€. FantaĢ„zijas, sapnĢ§i, mistika un skarbaĢ„ realitaĢ„te ā€“ sĢŒeit ir pa druskai no visa. Viss sajaucies, un briĢ„zĢŒiem vairs nevar izsĢŒkĢ§irt, kas ir kas. SĢŒeit ir ariĢ„ neiztruĢ„kstosĢŒaĢ„s skarbaĢ„s dziĢ„ves atzinĢ§as, kas kaĢ„ ā€œDadzisā€ ieduras ikreiz, kad apzinies staĢ„sta varonĢ§u patiesumu, iĢ„stumu, nolemtiĢ„bu...


Nenoliedzami, nosaukums izdevies tikpat traĢ„piĢ„gs kaĢ„ pirmajam Andersones staĢ„stu kraĢ„jumam. Katrs no mums sev liĢ„dzi neĢ„saĢ„ savu saini. Jo vecaĢ„ki klĢ§uĢ„stam, jo sainis lielaĢ„ks un smagaĢ„ks. Cits jautaĢ„jums ā€“ cik veĢ„rtiĢ„gs tas ir? Kas tajaĢ„ vispaĢ„r ir ieksĢŒaĢ„, un vai tas smagums vispaĢ„r ir mans?!

ā€œTaĢ„peĢ„c, jo svariĢ„gaĢ„k sĢŒkĢ§ita atbriĢ„voties no visa liekaĢ„. No nastaĢ„m un tarbaĢ„m, kas zĢŒnĢ§audza kaklu un raĢ„va Gvendu kaĢ„ atvaraĢ„. No neiĢ„stiem cilveĢ„kiem, ar kuriem vinĢ§a pa sĢŒo laiku bija aplipusi

kaĢ„ skolas eĢ„dniĢ„cas galdapaksĢŒa ar kosĢŒlĢ§eneĢ„m. No sabiedriĢ„bas izdomaĢ„tiem kanoniem un viltus praviesĢŒu ieviestas kaĢ„rtiĢ„bas. No pasĢŒsacereĢ„ta ā€œtaĢ„ jaĢ„buĢ„tā€ koncepta un medijos sagraĢ„bstiĢ„taĢ„m patiesiĢ„baĢ„m. No maldiem un fantaĢ„zijaĢ„m, ar ko vinĢ§a bija piebliĢ„veĢ„jusi savu dziĢ„vi kaĢ„ iebuĢ„veĢ„tu skapi ar mantaĢ„m savaĢ„ liĢ„dzsĢŒineĢ„jaĢ„ dziĢ„veĢ„.ā€ (69. lpp.)


Lasot staĢ„stus, briĢ„zĢŒiem sanaĢ„k apjukt, jo liĢ„dzaĢ„s ir ar reaĢ„laĢ„m situaĢ„cijaĢ„m pilni un lĢ§oti iĢ„sti staĢ„sti, bet turpat pa vidu ā€“ paĢ„rspiĢ„leĢ„ti un mistiski veĢ„stiĢ„jumi, kuros izdoma sajaucas ar realitaĢ„ti, kaĢ„du paraleĢ„lo pasauli, kura visiem nav saskataĢ„ma. Un, taĢ„ kaĢ„ sĢŒie staĢ„sti neatstaĢ„j lasiĢ„taĢ„ju vienaldziĢ„gu, bet panĢ§em un ierauj tevi visu, rodas biedeĢ„josĢŒa sajuĢ„ta ā€“ peĢ„ksĢŒnĢ§i atrasties kaĢ„dam liĢ„dzaĢ„s vinĢ§a paraleĢ„lajaĢ„ pasauleĢ„ un nespeĢ„t no taĢ„s izklĢ§uĢ„t. GraĢ„matas aizveĢ„rsĢŒana neliĢ„dz, jo autore jau ir paguvusi ieklĢ§uĢ„t tavaĢ„ galvaĢ„.


ā€œIr gruĢ„ti, bet dziĢ„ve jau vispaĢ„r ir gruĢ„tiĢ„bas. Un meĢ„s esam tas, kaĢ„ meĢ„s taĢ„s protam paĢ„rvareĢ„t.ā€ (480. lpp.)


DazĢŒaĢ„daĢ„s kriĢ„zes situaĢ„cijaĢ„s meĢ„dz teikt, ka cilveĢ„ks ir sasniedzis savas dziĢ„ves zemaĢ„ko punktu. Iekritis dzilĢ§aĢ„ bedreĢ„, varbuĢ„t pat ā€“ nonaĢ„cis bezdibeniĢ„. StaĢ„staĢ„ ā€œVirziĢ„ba uz prieksĢŒuā€ autore izveĢ„las sĢŒo punktu apziĢ„meĢ„t tiesĢŒi preteĢ„ji ā€“ kaĢ„ augstaĢ„ko liĢ„dz sĢŒim sasniegto punktu. UzraĢ„pties tik augstu tilta smaileĢ„, uzbraukt augstaĢ„kajaĢ„ staĢ„vaĢ„, no kurienes taĢ„laĢ„k vairs nav kurp ā€“ un ko tad? Atliek

vien celĢ§sĢŒ lejup. Bet ne vienmeĢ„r viss ir tiesĢŒi taĢ„, kaĢ„ izskataĢ„s. AriĢ„ augstaĢ„kais punkts var buĢ„t kaĢ„da galapunkts. Kas tad beigu beigaĢ„s ir labaĢ„k ā€“ buĢ„t apaksĢŒeĢ„jaĢ„ vai augsĢŒeĢ„jaĢ„ punktaĢ„, ja rezultaĢ„taĢ„ taĢ„pat tiek pielikts punkts? ā€œKira iekaĢ„pa un lĢ§aĢ„va liftam vest sevi uz pasĢŒu augsĢŒeĢ„jo staĢ„vu.ā€(196. lpp.)


Andersone mums staĢ„sta par dziĢ„vi, kuraĢ„ beĢ„rni miĢ„l savus vecaĢ„kus, bet kuraĢ„ vecaĢ„ki ne vienmeĢ„r prot miĢ„leĢ„t savus beĢ„rnus; par to, ka sĢŒie beĢ„rni izaug un lipina savu dziĢ„vi pasĢŒi, kaĢ„ nu prazdami. AriĢ„ par to, kas esam, kas gribam buĢ„t un kas beigu beigaĢ„s patiesiĢ„baĢ„ no taĢ„ sanaĢ„k. Vai taĢ„, galu galaĢ„, ir muĢ„su dziĢ„ve vai kaĢ„da uzspiestais sainis?


ā€œArbalets. ā€“.......Tas ir stops. To sauc par stopu. VeĢ„sturi veĢ„l neviens nav atceĢ„lis. Tu zini, kas ir veĢ„sture? MaĢ„ciĢ„jies skolaĢ„ veĢ„sturi? Kas taĢ„ par modi gudrot jaunus vaĢ„rdus vecaĢ„m, labi paĢ„rbaudiĢ„taĢ„m lietaĢ„m? Tas ariĢ„ ir defekts. Tas ir kaĢ„ puve, kas iet dzilĢ§umaĢ„ un leĢ„naĢ„m apeĢ„diĢ„s visu sĢŒo juĢ„su naĢ„ciju, kura neturas vis pretiĢ„, bet ar telefoniem rokaĢ„s sĢŒkĢ§iĢ„st kaĢ„ taĢ„di punĢ§kĢ§i sauleĢ„.ā€ (439. lpp.)



Andersone, DzĢŒena. Sainis: staĢ„sti. Redaktore Daina GruĢ„be; autores vaĢ„ka dizains. RiĢ„ga: Zvaigzne ABC, 2022. 509 lpp. ISBN 9789934312601.


Diāna RudzÄ«te ir LNB AttÄ«stÄ«bas departamenta Bibliotēku attÄ«stÄ«bas centra statistikas un datu analiĢ„zes eksperte.

ComentƔrios

Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page