Tīna Hārneska. Ļaudis, kas sēj sniegā
Ko sēsi, to pļausi. Tā vēsta latviešu sakāmvārds, kas tautas apziņā jau izsenis iedēstījis pārliecību – labi darbi un labi nodomi tiek atalgoti ar labu. Un otrādāk – slikts vārds atnāks pie runātāja atpakaļ. Taču kā ar sēklām, kas iesētas sniegā? Sāmu izcelsmes zviedru rakstnieces Tīnas Hārneskas debijas romāns "Ļaudis, kas sēj sniegā" stāsta par sēklām, kas, labos nolūkos un gaišās cerībās iesētas, mēdz arī neizdīgt, un par tautu, kas, izraidīta no savas zemes, turpina godāt piederību, pieminēt izcelsmi un mājas, kur sniegā dīgst ar mīlestību iesētais.
Ierakstot Tīnas Hārneskas vārdu Google meklētājā, pretī saņemam meklējumu rezultātus – informāciju par autores literāro darbību, kautrīgi atturīgu Vikipēdijas ierakstu un vairākas fotogrāfijas, no kurām pretī veras rakstnieces dziļais, bet sirsnīgais skatiens. Vairumā foto Tīna Hārneska tērpusies sāmu tautastērpā, un top skaidrs, ka rakstnieces debijas romāns “Ļaudis, kas sēj sniegā” nav bijusi nejaušība vai sakritība.
Vēlēšanās runāt par ziemeļu Eiropas pamatiedzīvotāju skaudro likteni ir viņas asinīs, tas ir kā iekšējs spēks, ass vai sēkla, kas mērķtiecīgi vēlas izsēties, vēstīt, atklāt un nenoslēpt.
Romāns novērtēts Zviedrijā, kur tas saņēmis Gada grāmatas balvu, arī pasaulē Tīnas Hārneskas balss kļūst arvien dzirdamāka – "Ļaudis, kas sēj sniegā" izdošanas tiesības iegādājušās vairāk nekā 20 valstis. Daces Deniņas tulkojumā kopš 2024. gada romāns lasāms arī latviešu valodā, un lasītāji atzīst – ziemeļnieciskais atturīgums un prasme sāpīgo izgaismot ar humoru labi saprotami arī mums, latviešiem.
Romāna stiprā puse ir vēstījuma kontrasti – skumjas jau nākamajās lappusēs izšķīst gaišā humorā, dzīves norieta vientulība kontrastē ar jaunībai raksturīgajām nākotnes cerībām, zaudējumam pretnostatīti izmisīgi meklējumi, bet senioru vienkāršajā un tehnoloģiju neapgrūtinātajā ikdienā ienākušais viedtālrunis ir atsevišķs motīvs, kuram gribas sekot līdzi ar neviltotu interesi. Minētie kontrasti neveido romāna konfliktu, tie drīzāk ir divas paralēlas upes, kurām reiz lemts satikties un saplūst kopā. Tieši tāpat kā romāna varoņu likteņiem, kas arvien skaidrāk iezīmējas ar katru nākamo nodaļu. Tīnas Hārneskas uzrakstītie varoņi spilgtumā un godīgumā pret sevi un pasauli atgādina Fredriku Bakmanu un viņa romānus. Abus autorus vieno sirdsgudrība, kā arī mīlestība pret cilvēkiem, kas dzīvo rakstītajos tekstos, un tieši tāpat kā Fredriks Bakmans, arī Tīna Hārneska nav baidījusies skatīties dziļi un izgaismot netaisnību, pāridarījumu, dziļo nepiederības sajūtu, vienlaikus nezaudējot humoru un cilvēcisko siltumu.
Tīnas Hārneskas debijas romāns “Ļaudis, kas sēj sniegā” ir lirisks, dziļš un arī mūsdienīgs vēstījums ar dažiem asprātīgiem pārsteigumiem, ko katram lasītājam vērts atklāt pašam. Iespējams, šis ir arī mīlestības romāns, kurā mīlestība izaug no piederības un sevis apzināšanās sēklām.
Redaktora piezīmes: Ar romāna autori Tīnu Hārnesku būs iespēja tikties 28. novembrī plkst. 16.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Korē (11. stāvā). Dalība pasākumā ir bez maksas, taču aicinām iepriekš reģistrēties: https://ej.uz/eadtina
Vairāk par pasākumu uzziniet šeit. Pasākums norisinās Eiropas autoru dienas 2026 ietvaros, kas no 11. novembra līdz 12. decembrim 40 valstīs Eiropā un ārpus tās aicina lasītājus iepazīt un svinēt Eiropas autoru literatūru, satikties ar rakstniekiem un kopīgi piedzīvot lasītprieku. Vairāk par Eiropas autoru dienu lasiet šeit. Reģistrē savu Eiropas autoru dienas pasākumu šeit.
Iedvesmu Eiropas autoru literatūras iepazīšanai smelieties šeit. Tīna Hārneska. Ļaudis, kas sēj sniegā. No zviedru valodas tulkojusi Dace Deniņa; literārā redaktore Renāte Punka; māksliniece Aleksandra Runde; datorgrafiskais noformējums: Iveta Paegle. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2024. 319 lpp. ISBN 9789934410260.
Aija Bremšmite ir bibliotekāre, literatūras apskatniece un Eiropas autoru dienas 2026 vēstnese.
Comments