Latviešu lasītāju sasniedzis jau septītais Mišela Velbeka romāns. Kopumā viņš uzrakstījis deviņus, tā kā latviešu lasītājam ir plaša iespēja iepazīt šī rakstnieka daiļradi, un tieši viņš uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu franču literatūras pārstāvjiem pasaules literatūras kopainā no latviešu lasītāja skatapunkta.
Jāņa Rozes apgāda ieinteresētība, kas izpaužas arī īpašā mākslinieciski stabilā Aivara Plotkas noformējumā visiem tulkojumiem, ko varētu saukt gluži par zīmolu, tulkotāja Dena Dimiņa gatavība aizvien jauniem translatoloģiskiem piedzīvojumiem Velbeka konstruētajā pasaulē un VKKF atbalsts ir nodrošinājuši šo fenomenu. Par VKKF iesaistīšanos sērijas uzturēšanā gan izsakāmas zināmas šaubas. Iedibinātais pasākums ar, domājams, stabilu interesentu loku gan varētu staigāt ekonomiski patstāvīgu ceļu un uz nodokļu maksātāju naudu nepretendēt.
Velbeka talanta cienītājiem romāns ir patīkama atkaltikšanās. Rokraksts ir gan atpazīstams, gan piedāvā arī jaunus skatu leņķus uz rietumu patērētājsabiedrības eksistenci Velbekam būtiskās nesaudzīgās, bet arī gana asprātīgās kritikas izgaismojumā.
Romāna protagonists Florāns Klods savā ziņā ir radniecīgs iepriekšējo romānu protagonistiem – Velbeks veido diezgan stabilu noteikta tipāža paradigmu – turīgs, veiksmīgs profesionālis, labi izglītots, dzīves nogurdināts, sociālā un psiholoģiskā strupceļā nonācis pusmūža vīrietis.
Smaga depresija, kuras ārstēšanai nepieciešamie medikamenti satur laimes hormonu, bet kura palielinātās devas paradoksālā kārtā iznīcina protagonista elementāri fizioloģisko maskulinitāti. Tādējādi šī it kā ļoti personiskā situācija iegūst arī spēcīgu metaforisku slodzi mūsdienu Rietumu cilvēka tēlojumā.
Vīlies sevī, sabiedrībā, sievietēs, protagonists nolemj izzust no līdzšinējās dzīves.
Individuālo drāmu Velbeks paspilgtina arī ar nesaudzīgu Eiropas Savienības lauksaimniecības politikas kritiku. Tradicionālo zemnieku masveida izputēšanas un ar to saistīto nemieru tēlojums no vienas puses organiski rezonē ar protagonista personisko krahu, no otras puses tomēr ir deklaratīvi un plakātiski ievirzīts. Lauku dzīves tēlojuma papildinājums vēl ar pedofīlijas epizodi, kurai pie tam nav nekādas cēloņsakarīgas saiknes ar sižetu, kritiskā skatījumā šķiet lieks un nevajadzīgs pārsātinājums.
Kopumā autors ir atradis jaunu un svaigu izpausmi savam panīgrajam, bet asprātīgajam pasaules skatījumam, kurš atkal un atkal tiek īpaši iezīmēts ar veiklību gastropoētiskās pasāžās, kuras ir neatņemams Velbeka vēstījuma pavediens.
Šī romāna īpašā zīme – Velbeka sarkastisko valodu caurauž smalka rezignācijas stīga un gluži vai reliģiska atklāsme romāna noslēgumā.
Noderīgi: lr1.lsm.lv / www.diena.lv / www.delfi.lv
Velbeks, Mišels. Serotonīns. Romāns. No franču valodas tulkojis Dens Dimiņš. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2022. 240 lpp. ISBN 9789984238951.
Ojārs Lāms ir LU Humanitāro zinātņu fakultātes profesors.