Virdžīnija Lejiņa. Reizēm. Vienmēr. Nekad

Vairumam Latvijas TV seriālu vērotāju labi zināmās scenāriju autores un režisores Virdžīnijas Lejiņas (draugu lokā mīļi dēvēta par Džīnu) jaunākais veikums – pirmais patstāvīgi uzrakstītais romāns.

Raksturojot šo darbu vienā teikumā, tas būtu pieskaitāms pie sieviešu romāniem, kurus es tomēr ieteiktu izlasīt arī vīriešiem.

Pēc sirsnīgā grāmatas atvēršanas pasākuma, kurā man bija iespēja piedalīties, ar tajā dominējošo brīvo un ģimenisko viesu, īpaši rakstnieces ģimenes, komunikāciju un nepiespiestajiem dialogiem es daudz labāk iepazinu pašu autori. Tādēļ arī šajā apskatā atļaušos viņu dēvēt par Džīnu – šķiet, īstais vārds viņai piestāv ne tik labi…

Pēc runu, uzrunu, sarunu un agrāko kolēģu – kino un TV cilvēku un aktieru – sveicienu noklausīšanās tapa skaidrs:

ko gan citu tikpat radošu bez rakstīšanas tagad darīt joprojām šarmantai, dzīvesgudrai, ar izkoptu literāro valodu apveltītai sievietei, kura savos jaukajos "sievietes gados" no darba televīzijā ir atvadījusies, bet prātā vēl tik daudz pieredzes stāstu un atziņu, ko dalīt ar latviešu lasītājām!

Lasot grāmatu, vairākkārt apstājos pie domas, ka grāmata būtu viegli pārveidojama kino scenārijā; to Džīna apstiprina arī kādā no grāmatas izdošanai sekojošām intervijām. Ne vien romāna struktūra, bet arī sižeta galvenās līnijas par stiprajām sievietēm, kurām liktenis palīdz īstajā brīdī nonākt pareizajā vietā un sastapt pareizos cilvēkus, šķiet kinematogrāfijā vairākkārt jau redzēts. Bet citādi – romāns viegli lasās, jo Džīnas valoda ir bagāta, latviska un asprātīga, un romāna fināls lasītājam tīkams (priekš manis varbūt pat par daudz prognozējams un skaists…).

Grāmatas saturu intrigas uzturēšanai šoreiz atstāstīt negribas, turklāt vairākos tīmekļa resursos tas jau pārstāstīts; atklāšu vien to, ka romāna galvenā varone četrdesmitgadniece Māreta jau grāmatas pirmajās lappusēs nonāk situācijā, kurā viņas dzīve pilnībā "apmet kūleni" un dažu dienu laikā jāmaina pilnīgi viss, bet, lai to paveiktu, ir jābūt ļoti izlēmīgai un jāveic arī vairākas gaužām sāpīgas izvēles. Domāju, ne tuvu katra no mums to spētu. Turklāt, lai tā notiktu, blakus jāatrodas īstajiem cilvēkiem, kam uzticēties pilnībā.

Vai reālajā dzīvē tā notiek bieži? Nezinu, par to man vēl jāpadomā.

Romānā sastopam gana daudz poētisma, simbolu, līdzību, kas ietērptas neuzbāzīgos, labskanīgos teikumos, tādēļ grāmatu lasīt ir ļoti viegli, es pat teiktu – aizraujoši un arī nedaudz noslēpumaini. Viena no romāna lielākajām veiksmēm, manā izpratnē, ir daudzās mācības, citēšanas vērtas atziņas, kas vedina ne tikai izbaudīt tekstu, bet arī to pārdomāt, piemēram, "tu nekļūtu laimīga, ja nelaime nepalīdzētu". Vai arī romānā vairākkārt minētais atzinums – viedākas sievietes ieteikums jaunākai: "Aizmirsti, pirms uztraucies!" Izklausās tik labi, ja vien to izdotos pārņemt savā ikdienā!

Un vēl – romāna sižets kā arī sociālajos medijos publicētās daudzu sieviešu tik pozitīvās atsauksmes pēc tā izlasīšanas manī raisīja pārdomas par to, ko tad no literatūras sagaida mūsdienu sievietes. Apstiprinājumu tam, ka viņas nav vienīgās ar "šķērsām sagājušu dzīvi", tātad, sava veida kopienas sajūtu? Bet varbūt – iedrošinājumu un padomus, ka mainīt var visu, piemēram, beidzot piepildīt sapni par mājas iegādi laukos, ja vien apstākļi ir labvēlīgi un pašas to īsti vēlamies? Arī ja tas ir tā, un Džīnas padomi palīdz risināt sarežģītas situācijas, emocionāli atveseļoties vai spert pirmo soli pretī labākai dzīvei – romāns ir lasīšanas vērts.

Jo Virdžīnija Lejiņa savos cienījamos gados ir pa īstam iepazinusi dzīvi un viņa zina, kas notiek sievietes galvā, kas viņai nepieciešams, bet ko vēlams izmest mēslainē.

"Tai brīdī, kad jūs atskārstat, ka nesaprotat šo pasauli, jūs to saprotat labāk nekā jebkad. Šīs pasaules skaistums un vērtība ir tās Lielais Noslēpums. Mūžīga mīkla. Lai kādus zinātniskos atklājumus mēs piedzīvojam un piedzīvosim arī turpmāk, tie šo mīklu padarīs vēl noslēpumaināku."

Lai rakstniecei neaptrūkst ideju un vārdi viegli rindojas teikumos arī turpmāk! Noderīgi: Prom no Rīgas meklēt piepildījumu laukos. Virdžīnijas Lejiņas romāns "Reizēm. Vienmēr. Nekad"

Režisore Virdžīnija Lejiņa tagad ir romāna "Reizēm. Vienmēr. Nekad" autore

Virdžīnija Lejiņa. Reizēm. Vienmēr. Nekad. Redaktore Gundega Blumberga. Grāmatas dizains: Jānis Esītis. Vāka noformējumā izmantota Zanes Zundes-Komkovas ilustrācija. Rīga: Dienas Grāmata, 2025. 311 lpp. ISBN 9789934636363

Anda Saldovere ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas izdevuma "Literatūras ceļvedis" ilggadējā redaktore, šobrīd lasītprieka vēstnese.