š§ Zenta MauriÅa. TÄlÄ gaita
- Sandra Kazimiraite - Eglīte
- Nov 4, 2025
- 3 min read
Updated: Jan 21
Ilgus gadus strÄdÄjot bibliotÄkÄ, dažreiz jÄbrÄ«nÄs, kÄpÄc es Å”o vai citu grÄmatu neievÄroju un neizlasÄ«ju jau agrÄk?
LÄ«dzÄ«gi varu teikt par Zentas MauriÅas grÄmatu "TÄlÄ gaita", kura pirmoreiz manÄs rokÄs nonÄca 1997. gadÄ, kad apgÄds "Daugava" to izdeva kÄ Z. MauriÅas kopoto rakstu 1. sÄjumu. Tad es to ievietoju latvieÅ”u literatÅ«ras plauktÄ, lÄ«dz brÄ«dim, kad kÄda Ä£imnÄziste lÅ«dza mani palÄ«dzÄt uzrakstÄ«t domrakstu par Zentu MauriÅu un viÅas darbiem. Tikai Å”is nejauÅ”ais gadÄ«jums man atklÄja Zentu MauriÅu, par kuru gandrÄ«z neko nebiju dzirdÄjusi padomju laikÄ, bet kuras darbi bija kļuvuÅ”i populÄri aiz dzelzs priekÅ”kara un tulkoti daudzÄs valodÄs.
"TÄlÄ gaita" sÄkotnÄji tika sarakstÄ«ta vÄcu valodÄ, Z. MauriÅai dzÄ«vojot trimdÄ UpsalÄ. TÄ ieguva plaÅ”u popularitÄti vÄciski lasoÅ”o vidÅ«, 1954. gadÄ grÄmata tika izdota zviedru valodÄ.1955. gadÄ paÅ”as autores tulkojumÄ to izdeva latviski apgÄds "Astra", Toronto, KanÄdÄ.
Å ogad Å”o Z. MauriÅas autobiogrÄfisko darbu ir izdevis apgÄds "Jumava". Tas pamudinÄja mani vÄlreiz pÄrlasÄ«t grÄmatu, kura, pirmoreiz lasot, bija atstÄjusi spÄcÄ«gu iespaidu.
Ir 1902. gada karsta vasaras diena. LÄ«dz tam kustÄ«gÄ, zinÄtkÄrÄ, piecgadÄ«gÄ Zenta (Ä£imenÄ saukta par Amatu) atgÅ«stoties no smagas slimÄ«bas (toreiz tik izplatÄ«tÄ poliomielÄ«ta) saprot, ka vairs nespÄj staigÄt. BÄrns raud un milzÄ«gs protests pret notikuÅ”o pilda sirdi. Pa gaisu lido viss, ko mazÄ Amata ar savÄm rokÄm spÄj aizsniegt. ViÅa nespÄj un negrib pieÅemt notikuÅ”o. RÄ«gÄ un VÄcijÄ veiktÄs, sarežģītÄs operÄcijas nespÄj uzlabot meitenes veselÄ«bu.
Iet laiks, un meitene pierod pie tÄ, ka nežÄlÄ«gÄ slimÄ«ba viÅu nolikusi ratiÅkrÄslÄ, pierod, bet nekad Ä«sti ar to nespÄj samierinÄties. Amata aug izglÄ«totÄ, pÄrtikuÅ”Ä Ä£imenÄ, dzÄ«vo GrobiÅas doktorÄtÄ. TÄvs ir apriÅÄ·a Ärsts, mÄte ļoti muzikÄla mÄjsaimniece ar vÄcisku izcelsmi. MÄte ar bÄrniem runÄ vÄciski, tÄvs latviski, bÄrni brÄ«vi runÄ abÄs valodÄs.
Amatai ir Ä«paÅ”i tuvas attiecÄ«bas ar tÄvu, kurÅ” kÄ Ärsts un mÄ«loÅ”s tÄvs izprot meitas cieÅ”anas un ar gudru, tÄlredzÄ«gu domÄÅ”anu dara visu, lai slimÄ meita izaugtu izglÄ«tota, dzÄ«ves gudra, materiÄli nodroÅ”inÄta un iespÄjami laimÄ«ga.
Zentas MauriÅas bÄrnÄ«ba paiet laikÄ, kad Latvija ir Krievijas guberÅa, kad Latvijai pÄri veļas 1905. gada revolÅ«cija un 1906. gada soda ekspedÄ«cijas. PamatizglÄ«tÄ«bu viÅa iegÅ«st, dzÄ«vojot mÄjÄs. Tiek algoti vairÄki privÄtskolotÄji, bet tikai viena skolotÄja, grÄmatÄ saukta par Martu JÅ«ru, iegÅ«st savas skolnieces uzticÄ«bu un bÅ«tiski ietekmÄ viÅas tÄlÄkos dzÄ«ves uzskatus. Marta ar savu skolnieci runÄ par latvieÅ”u paÅ”apziÅas celÅ”anu, par vajadzÄ«bu pÄc savas, neatkarÄ«gas valsts. DienÄ stingrÄ skolotÄja, vakarus vada brÄ«vÄs, garÄs sarunÄs ar savu skolnieci. "Katru vakaru viÅa man stÄstÄ«ja mÅ«su tautas melanholisko vÄsturi. Pirmo reizi es apjautu, ka neesmu kÄda vienÄ«ba sevÄ«, bet mazas, beztiesÄ«gas, cietÄjas tautas neatraisÄma daļa. KÄ Laokons cÄ«nÄ«jÄs pret Å”ausmÄ«gÄm hidrÄm, tÄ mÅ«su tauta pret žÅaudzÄjiem rietumos un austrumos."
Ä¢imenes draugs, LiepÄjas orÄ·estra diriÄ£ents, Hanss Holcapfels ir Amatas mÅ«zikas skolotÄjs, tÄvs brÄ«vos brīžus bieži pavada ar viÅu sarunÄjoties, mÄcot mÄ«lÄt ziedus, dabu, stÄstot, ka cilvÄks ir dabas daļa, mÄcot augu un dzÄ«vnieku nosaukumus latÄ«niski.
Meitene mÄjas apstÄkļos ir saÅÄmusi izcilu izglÄ«tÄ«bu, tomÄr viÅa alkst mÄcÄ«ties tÄlÄk. VecÄki nodroÅ”ina viÅai krievu valodas apguvi, lai viÅa var nokÄrtot iestÄjeksÄmenus LiepÄjas meiteÅu Ä£imnÄzijÄ. Pirmais mÄÄ£inÄjums iestÄties beidzas nesekmÄ«gi, bet ne jau zinÄÅ”anu dÄļ. Skolas direktore neredz iespÄju, ka skolÄ varÄtu mÄcÄ«ties meitene, kura pÄrvietojas ratiÅkrÄslÄ.
Tas skumdina vecÄkus, dzen bezcerÄ«bÄ un depresijÄ Amatu. TomÄr, pateicoties savdabÄ«gam atgadÄ«jumam un tam, ka tÄvs ir Ärsts, Amata tiek uzÅemta Ä£imnÄzijÄ, kuru, sÄkoties Pirmajam pasaules karam, beidz ar izcilÄ«bu.
GrÄmata nav viena cilvÄka autobiogrÄfija. To lasot, atklÄjas tÄ laika vÄsturiskie notikumi, cilvÄku paražas, dzÄ«vesveids.
Mani Ä«paÅ”i uzrunÄja nodaļa "ÄigÄni", tas ir interesantÄkais, ko es par Å”o, brÄ«vÄ«bu mÄ«loÅ”o tautu esmu lasÄ«jusi.
Lasot grÄmatu, paralÄli, rodas daudz pÄrdomu.
Sekojot MazÄs Zentas liktenim un garÄ«gajai izaugsmei grÄmatÄ "TÄlÄ gaita", zinot Zentas MauriÅas tÄlÄko dzÄ«ves ceļu, to, ka viÅa studÄ un kļūst par pirmo sievieti ā filozofijas doktori LatvijÄ, redzama cilvÄka garÄ«gÄ spÄka nozÄ«me savu mÄrÄ·u sasniegÅ”anÄ. Ir jÄdomÄ par to, vai arÄ« Å”odien mÄs pamanÄm un atbalstÄm lÄ«dzÄ«gus censoÅus, vai mÄs novÄrtÄjam savas, brÄ«vÄs valsts esamÄ«bu, par kuru Zentas MauriÅas bÄrnÄ«bÄ un jaunÄ«bÄ varÄja tikai sapÅot.
ManuprÄt, Zentas MauriÅas nozÄ«me mÅ«su literatÅ«rÄ un kultÅ«rÄ ir tÄ vÄrta, lai atvÄrtu un iepazÄ«tu viÅas autobiogrÄfiskÄs triloÄ£ijas pirmo grÄmatu "TÄlÄ gaita" un, ja ir "iekritusi" sirdÄ« mazÄs Zentas personÄ«bas izaugsme, bibliotÄkÄs atradÄ«siet triloÄ£ijas otro un treÅ”o grÄmatu ā "IedrÄ«kstÄties ir skaisti" un "Dzelzs aizbÄ«dÅi lÅ«st". NoderÄ«gi: Filozofe Zenta MauriÅa
Zenta MauriÅa. TÄlÄ gaita. AtbildÄ«gÄ redaktore Liene Zundure. RÄ«ga: Jumava, 2025. 263 lpp. ISBN 9789934207242
Sandra Kazimiraite-EglÄ«te ir Dobeles novada CentrÄlÄs bibliotÄkas NovadpÄtniecÄ«bas speciÄliste.
Comments