Lasiet interviju "Literatūras ceļvedis jautā māksliniekam Tomam de Frestonam"

Caur mazo grāmatu veikaliņu plūst liels, mīlestības virzīts spēks un paaudžu gudrība, kas izpaužas literatūras Taču Rintaro ar sarunām vien saviem pretiniekiem spēj pierādīt, ka mīlestību pret literatūru nevar izmērīt Savukārt gados jaunāki lasītāji te var smelties iedvesmu tālākai lasāmvielai, lai piedzīvotu brīnišķīgo literatūras Vienmēr patīkami atklāt cittautu literatūru, kas tulkota tieši no oriģinālās valodas. Līva Alksne ir literatūras blogere.

Atbilstoši mūsu izdevuma satura koncepcijai, grāmatas apskats iederas izdevuma “Literatūras ceļvedis LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un izdevuma “Literatūras

Vasaras sākumā nācis klajā rakstu krājums ”Šķīrējtiesvedības rokasgrāmata: kā būt soli priekšā konkurentiem un piedzīt parādus ātri”. Grāmatas autors jurists Jurijs Ņikuļcovs ir tiesību zinātņu maģistrs, šķīrējtiesnesis un Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar vērā ņemamu pieredzi vietējo un ārvalstu strīdu izskatīšanā. Rakstu krājuma priekšvārdā autors runā par divām galvenajām lietām, ar kurām ikdienā sastopas savā profesionālajā darbībā un kas arī veido grāmatas satura kodolu, proti – parādu piedziņu un šķīrējtiesvedības lomu strīdu risināšanā. Ņikuļcovs izdevumā iekļāvis rakstus un instrukcijas, kas saistīti ar dokumentu sagatavošanu un šķīrējtiesvedības procesu. Autors skaidro šķīrējtiesvedības pamatprincipus, kuri ietverti Latvijas Republikas likumdošanā, konkrēti Šķīrējtiesu likumā: pušu līdztiesības principu, sacīkstes principu, procesa kārtības izvēles brīvības principu, šķīrējtiesneša neatkarības un šķīrējtiesas konfidencialitātes principus. Līdzās minētajiem autors aplūko arī šķīrējtiesas lēmumu kontroles principus, kurus salīdzina ar strīdus risināšanu valsts tiesās. Nikuļcovs raksta par specifiskiem ar šķīrējtiesu un tās procesu saistītiem aspektiem, piemēram, dokumentu sagatavošanu, ieteikumiem līguma sastādīšanai, pierādījumu sagatavošanu. Autors apraksta arī strīdus izskatīšanas, šķīrējtiesas sprieduma saņemšanas un tā turpmākās izpildes procesus. Ņikuļcovs aplūko vairākas stratēģijas un taktikas, kuras abas procesā pārstāvētās puses var izmantot strīdus risināšanas gaitā, un analizē iespējamās kļūdas, no kurām būtu jāizvairās. Rakstu krājumā autors iekļāvis arī praktiskus piemērus, kas palīdzēs izprast reālās situācijas un pielietot apgūtās zināšanas praksē. Katra raksta sākumā jurists norādījis tā publicēšanas datumu kādā no profesionāliem resursiem. Kā noderīgs izdevuma papildinājums minams grāmatas beigās publicētais juridisko terminu skaidrojošais glosārijs. Rakstu krājums adresēts juristiem, uzņēmējiem, kredītu pārvaldītājiem, grāmatvežiem, studentiem, kā arī ikvienam, kuru interesē grāmatā aplūkotā problemātika. Noderīgi: court.lv / m.juristavards.lv Ņikuļcovs, Jurijs. Šķīrējtiesvedības rokasgrāmata: kā būt soli priekšā konkurentiem un piedzīt parādus ātri. Cēsis: Sava grāmata, 2023. 267 lpp. ISBN 9789934625206. Zane Krūmiņa ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte

Ilustrācija: Laura Lukeviča 2025. gada rudenīgais vasaras numurs "Literatūras ceļvedis" ved lasītāju "Literatūras ceļvedī" jaunajā rubrikā "Notikuma lasītava" festivāla organizators Dainis Rudens stāsta Par grāmatas tapšanas procesu vairāk uzzināsiet intervijā ar rakstnieci portāla sadaļā "Literatūras Uz šiem jautājumiem varam mēģināt meklēt atbildes ukraiņu dzejnieces Ļubas Jakumčukas krājuma "Donbasa Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore

Treimaņa tulkojumā varējām lasīt romānu “Ierakumu ceļš”, par kuru autors jau 2002. gadā saņēma Somijas Literatūras Vispirms, mani interesē somu literatūra, kura latviski iepazīstama pietiekami bagātā klāstā. pilsētas stāsts” noteikti ir lieliska lasāmviela, kas vienlaikus paplašina priekšstatu par jaunāko somu literatūru

savdabīgu un no jauna atklājamu dimensiju piešķir noskaņa, kas krājumu liek raksturot kā pēctrimdas literatūrai Margitas Gūtmanes, Agates Nesaules un Ināras Vērzemnieks veikumam pēctrimdas un latviešu transnacionālās literatūras Šīs literatūras nozīmīgāko motīvu spilgti poētiskā formā Kronbergs pauž dzejolī “Vilks Vienacis domā

Amerikāņu autors, psihoterapeits, teologs un bijušais katoļu mūks Tomass Mūrs (Thomas Moore) plašāk pazīstams ar grāmatu "Rūpes par dvēseli" ("Care of the Soul"), kurā viņš jau deviņdesmitajos gados ielika pamatus jaunam skatījumam uz dvēseliskumu ikdienas dzīvē. Savā darbā "Kad klusums runā" ("The Eloquence of Silence") turpina šo ceļu un pievēršas tukšumam, klusumam un neredzamajām dzīves dimensijām. Grāmata veidota kā 43 īsu nodaļu cikls. Katras nodaļas centrā ir kāds stāsts - no austrumu pasakām līdz sūfiju anekdotēm, no evaņģēliju fragmentiem līdz autobiogrāfiskiem vērojumiem. Tiem seko Mūra refleksija: nevis skaidrojums, bet aicinājums domāt, vērot, būt. Tas viss rakstīts ar vieglumu, kas aicina lasītāju nevis "zināt vairāk", bet paskatīties uz pasauli no cita skatu punkta. Kad atvēru šo grāmatu, man šķita, ka sastapšos ar kārtējo "garīguma ceļvedi" - iedvesmas pilnu, bet abstraktu. Taču jau pirmajās lappusēs kļuva skaidrs: šī nav grāmata, kas māca - tā klausās. Un tieši tādēļ tā iedarbojas. Nevaru noliegt, ka lasot, mani ik pa laikam nepameta doma par autoru kā psihoterapeitu ar ilggadēju pieredzi. Un man izrādījās taisnība - pavisam negaidot, caur kādu no stāstiem un autora refleksijām, guvu atbildi uz ļoti personīgu jautājumu, kuru līdz tam nebiju ne sev noformulējusi, ne pat apzinājusies. Iesākumā lasīt nebija viegli - bija jāatbrīvojas no aizspriedumiem, jāsastop tukšums sevī. Jāatmet liekais, lai ļautos jaunam. Vārds "tukšums" man vienmēr šķitis biedējošs. Pieredze un gadiem uzstājīgi klātesošā parašu atmiņa, kas uzkrājusies, tradicionālā domāšana šim vārdam piešķīrusi negatīvu nozīmi - "slikts", "neesošs", "neizglītots". Esam uzauguši (vismaz mana paaudze) ar izteicieniem un apzīmējumiem kā "tukša muca tālu skan", "tukšs kā baznīca darba dienā", "tukši vārdi nebaro", "labāk klusēt, nekā tukši runāt", "tukšpauris" u.c. Bet šeit ir runa par pavisam citu tukšumu - par tādu, kas ir vajadzīgs, lai augtu, attīstītos, radītu un pieņemtu ko jaunu. Tāpēc sākumā jācīnās ar sevi - jāatbrīvojas no zināmā, kas dziļi noslāņojies, un jāļaujas tukšuma izzināšanai. "Tāpēc mūsu identitāte un pasaules skatījums, ar kuru tik ļoti lepojamies, ir jājauno un jāpadara plašāks." (57. lpp) Mūrs aicina apzināti atsacīties no pieķeršanās pat mūsu pašu vērtībām un emocijām. "Mums būtu jāattīstās citā līmenī: nevis jāsasniedz progress ierastajos materiālajos projektos, bet gan jāšķērso robeža, aiz kuras mēs nonāktu pie pavisam jaunas izpratnes par to, kas ir dzīve un tās jēga." (57. lpp) Autors uzsver, cik bieži mēs uztveram savu skatījumu uz lietām kā vienīgo iespējamo, un cik reti spējam atzīt, ka laiku pa laikam jāatbrīvojas arī no sevis paša - lai ieraudzītu citādo. Mūsdienās, kad ego tiek kultivēts kā pašrealizācijas virsotne, šāds aicinājums atteikties no sevis ir ne tikai drosmīgs, bet arī dziedinošs. Grāmata liek aizdomāties - cik daudz mēs patiesībā uzskatām par nemainīgu, bet kas ir tikai ierasts domāšanas veids? Šī pieeja nevis noraida vērtības, bet aicina tās pārskatīt. Nevis atsakās no emocijām, bet piedāvā skatīties ārpus to robežām. Īpaši spilgti šī ideja atklājas nodaļā "Tukšā ēka" - šķietami vienkāršā jokā, kas ātri vien pāraug filozofiskā alegorijā. Tas nav tikai jociņš par matemātiķi, bet ilustrācija tam, kā mēs konstruējam realitāti, kā uztveram tukšumu, balstoties uz savu domāšanas sistēmu. "Parkā sēž akušieris, antropologs un matemātiķis, un viņi vēro tukšu ēku: Ēkā ieiet divi cilvēki, pēc brīža iznāk trīs: Akušieris secina: "Viņiem droši vien piedzimis bērns." Antropologs saka: "Tā droši vien ir statistikas kļūda." Matemātiķis piebilst: "Ja šajā ēkā ieies vēl viens cilvēks, tā būs tukša."" (175. lpp) Sākumā tas liekas absurdi smieklīgi, bet tajā pašā laikā - šis paradokss kļūst par lielisku piemēru tam, kā mēs mēdzam uztvert pasauli caur savām prizmām. Matemātiķim "tukšums" nav sajūta vai telpa, bet skaitlisks rezultāts, matemātiska formula. Un tas precīzi atspoguļo vienu no Mūra galvenajām domām - ka pārāk racionāla domāšana var mūs aizvest prom no dzīves būtības. Tukšums nav nulle. Tukšums ir iespēja. Šī anekdote uzjautrina, bet vienlaikus liek apzināties, cik bieži mēs mēģinām kontrolēt dzīvi ar skaidrojumiem, nevis vienkārši būt klātesoši tajā, kāda tā ir. "Tukšās ēkas" stāsts ir mazliet smieklīgs, mazliet neērts (pat kaitinošs, ja uzreiz joku nesaproti), bet ļoti precīzs. Grāmatas lasīšana rosina domāt un atklāt jaunas dimensijas. Tā neizklaidē. Tā ved dziļāk — iekšup. Un tas, ko tā prasa, ir uzmanība, klātesamība, atvērtība. Tā ir grāmata, kuru nevar tikai izlasīt. Tā ir jāuzklausa. Tai jāļaujas. Tā jāsatiek klusumā. Ja cilvēkā vairs nav tukšuma, tad nav vietas vairs nekam, ko atklāt, pieredzēt, uzzināt. Un cilvēks bez tukšuma sevī vairs neaug - viņš vienkārši atkārto sevi. Noderīgi: Thomas Moore ~ The Eloquence of Silence Tomass Mūrs. Kad klusums runā. Pārsteidzoša gudrība stāstos par tukšumu. No angļu valodas tulkojusi Ita Ankoriņa; tulkotājas redakcijā. Maketētāja Dace Polkmane. Vāka dizaina autore Ilze Isaka. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025. 192 lpp. ISBN 9789934331930 Diāna Rudzīte ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra statistikas un datu analīzes eksperte.

Ilustrācija: Laura Lukeviča Marts un aprīlis "Literatūras ceļvedī" ir pavasara atkušņa laiks Marts un Kā nojaušat - šis ir Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) laiks. Literatūras svētku laiks. Šajā numurā īpašu vietu atvēlējām arī bērnu un jauniešu literatūrai, jo martā iznācis jau trešais "Literatūras Ļausim, lai literatūra mūs saviļņo, iekustina un spoguļo. Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv

Tāpēc turpmāk katrā "Literatūras ceļveža" numurā dalīšos ar septiņām grāmatām, kas liek ķermenim sajust Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv Īda Turpeinena. (2023) ir viņas debijas romāns, kas saņēma Helsingin Sanomat literatūras prēmiju, tika nominēts prestižajai , Amerikāņu Mākslas un literatūras akadēmijas locekle. mērķauditorija ir plaša - gan lasītāji, kurus interesē latviešu kultūra visdažādākajos aspektos (latviešu literatūra

Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un izdevuma "Literatūras

Izcila, aizkustinoša, mainoša, godīga un jēgpilna literatūra. Paldies kustībai #Laikslasīt par "Literatūras ceļveža" lasītavas papildināšanu ar pārdomātiem rudens Pieminot zemi - gan to, uz kuras mēs stāvam, gan to, par kuru mēs pastāvam - aicinu iepazīties ar izcilās ukraiņu Ceru, ka "Literatūras ceļvedis" palīdz pamanīt kādu grāmatiņu, kas šobrīd ir nepieciešama. Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore