Ko lasījām septembrī?

Ilustrācija: Laura Lukeviča

Šogad siltais septembris ir kā dāvana, ko mēs, Latvijas ļaudis, pēc "mutuļainās" un lietainās vasaras bijām samierinājušies nesagaidīt. Ir pienācis ražas, jaunu kultūras notikumu un pamatotu ambīciju laiks - un to visu ir iespējams piedzīvot ar regulāru, zeltainu sauli fonā. Tomēr šis septembris nav vasara. Šī septembra siltums ir citāds. Kad noauj kājas un patur tās zemē, ir sajūtams, kā tās nedaudz stindzina. Mēs nevaram saķert vasaru, pat ja tā bija drēgnāka nekā šis siltais rudens. Ir pienākuši citi laiki. Ir rudens.

Tā gadalaiki slāņojas viens uz otra. Mēs tos negaidām vai pēc tiem ilgojamies. Mēs tos pieminam atmiņās kādi tie bijuši iepriekš, un kādus mēs tos spējam atcerēties. Tie mūs pārsteidz, jo katru reizi tie ir citi. Cilvēks un zeme mainās nemitīgi.

Šai enerģiskajai, svaigajai, aizraujošajai un raižpilnajai sezonai, kā ierāmējoša rudens smarža, klātesoša ir literatūra. Izcila, aizkustinoša, mainoša, godīga un jēgpilna literatūra. Paldies kustībai #Laikslasīt par "Literatūras ceļveža" lasītavas papildināšanu ar pārdomātiem rudens grāmatu ieteikumiem.

Jāizceļ, ka visvairāk šajā septembrī “Literatūras ceļvedī” sarunu bija par klusumu, jo veseli divi grāmatu apskati bija par Tomasa Mūra grāmatu "Kad klusums runā. Pārsteidzošā gudrība stāstos par tukšumu".

Septembra grāmatas arī dāvāja iespēju "iekāpt cita kurpēs" un, caur neparastiem dzīves un mīlas stāstiem, iepazīt dažādas pieredzes. Tajās var lasīt, kādi ierobežojošie ikdienas izaicinājumi sastopami Džodžo Moja grāmatā "Pirms atkal tiksimies", un dažādi grāmatniecības un ētiskas jautājumi ir šķetināti R. H. Kuang grāmatas "Yellowface" apskatā.

Septembra numurā tika pieminēts laiks. Gan filozofisks skatījums no bērnu literatūras skatupunkta Andre Snaijs Magnasons grāmatā "Laika lāde", gan aizkustinošās īru rakstnieces Sāra Baume grāmatas "plūst virst krist vīst" apskatā.

Laika apcere mūs aizved pie jautājumiem par pagātni. Šomēnes iespējams iepazīties gan ar mākslas vēstures monogrāfiju par neiepazīto latviešu mākslinieku Artūru Baumani, gan ar personisko Andras Putnis grāmatas "Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja" apskatu.

Nevaram aizmirst, ka septembris bija dzejas mēnesis un "Literatūras ceļvedim" bija tas gods būt klāt "Dzejas dienu 2025" balvas pasniegšanā, kā arī iepazīties ar Ilmāra Šlāpina dzejas krājuma "Cilvēks bez noteikta dzīvesveida" apskatu.

Pieminot zemi - gan to, uz kuras mēs stāvam, gan to, par kuru mēs pastāvam - aicinu iepazīties ar izcilās ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmatas "Pamesto noslēpumu muzejs" apskatu.

Ceru, ka "Literatūras ceļvedis" palīdz pamanīt kādu grāmatiņu, kas šobrīd ir nepieciešama. Lai dzīve, laiks, grāmatiņas un gadalaiki slāņojās mūsos, padarot mūs spējīgākus un stiprākus ar katru jaunu sezonu. Lai spēcinoša lasīšana!

Pilns numura pārskats pieejams šeit: Septembris 2025

Aicinām arī līdzdarboties izdevuma satura veidošanā un ne tikai lasīt, bet arī rakstīt! Priecāsimies saņemt e-pastu ar vēlmi kļūt par līdzautoru.

Raksti uz redakciju anita.veckalne@lnb.lv Lasīsim vēstules!

Tiekamies oktobrī!

Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore