Laikā, kad arī bērnu literatūras plauktos novērojama pietiekami liela daudzveidība, jānovēl kā lieliem

Noderīgi: Andre Snaijs Magnasons Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā Andre Snaijs

grafiti mākslinieka Svena Neilanda ilustrācijām, kas atvēršanu piedzīvoja Siguldas bērnu un jauniešu literatūras

Nelielai atelpai no nopietnās, problēmām piesātinātās literatūras piedāvāju paceļot. Ļviva – tā ir Ukrainas kultūras un mākslas galvaspilsēta. Daži ļviviešu noskaņojumu raksturojoši fakti (jāpiebilst, ka autores ceļojumi pa Ukrainu notikuši ap 2020. gadu): uz balkoniņiem manāmi uzsaukumi par Krievijas cietumā ieslodzītā ukraiņu režisora Oļega iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra projektu koordinatore un "Literatūras

līmenī – neklusēt, pārrunāt Ukrainas notikumus arī mūsu ģimeņu ietvaros. Pirms nepilna gada sagatavotais “Literatūras ceļveža” numurs bija veltīts Ukrainas literatūrai kopumā Un tas ir labi, ka par Ukrainu tagad raksta arī cittautu autori. Zlatas ceļš: veltījums Ukrainas kara bērniem. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 141 lpp. Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un izdevuma "Literatūras

Par 2020. gadā izdoto grāmatu “Skeleta Juhana gaitas” Trīnu Lāna saņēmusi Tartu Bērnu literatūras balvu

Par īru rakstnieces Sāras Baumes (dzimusi 1984 gadā) romānu "plūst virst krist vīst" rakstu tad, kad, citējot rindas no tā: "koku tunelī pie paša jūras krasta var redzēt, ka vasara ir tajā stadijā, kad lapu zaļums iegūst zeltainu nokrāsu un tās sāk mirdzēt, vai vismaz izskatās, ka mirdz (79. lpp)". Noteikti, ka nemaz nevarēs attapties, kad pienāks jau nomācošas un nogurdinošas rudens garās un pelēkās dienas. Šī lasāmviela varētu būt diezgan drūma tieši tad. Taču tā var palīdzēt jau iepriekš sagatavot iekšējo pasauli, lai šo pelēcību varētu pienācīgi uzņemt sevī, izdzīvot un, kas zina, pat izbaudīt laikam piestāvošās filozofiskās skumjas un melanholiju. Vai pelēcība var būt mierinoša un dziedinoša? Izlasot "plūst virst krist vīst" guvu pārliecību, ka jā. Pelēks šoreiz ir ne tikai grāmatas vizuālais noformējums, bet tam ir nozīme arī galvenā varoņa Reja un viņa suņa Vienacs, kurš ir paņemts no patversmes, kopējā sajūtā par savu piederību pasaulē – abi it kā neieraugāmi, ar defektiem, saplūstoši ar pārējām dzīves parādībām, tādi, kam citi vēlas paiet garām, bez vēlmes pabūt tuvumā ilgāk un uzkavēties viņu dzīvēs. Viņos pašos arī vientulības un nolemtības sajūta šķiet jau gandrīz vai ieprogrammēta. Neviens no varoņiem sevi gan tādu neredz, bet to pamana citi un cenšas izvairīties. Cik gan spējam būt emocionāli inteliģenti un just empātiju pret tiem, kam iekļaušanās un izdzīvošana sabiedrībā rada grūtības? Un vai katrs no mums kādreiz nejūtas "ļoti noguris no piepūles izrādīt uzmanību citam cilvēkam, no nepieciešamības kaut ko teikt kādam, kas neesi tu, kādam, kurš pa īstam varētu klausīties ?" (168. lpp) Vai mēs tikai gribam lasīt par atstumtajiem? Vai maz gribam patiešām paši tos iepazīt? Grāmata, kas atgādinās, ka ne vienmēr visiem ir spējas un prasmes mijiedarboties ar pārējo sabiedrību, lai gan apzināti vai neapzināti ikviens tomēr meklē piederību, mīlestību un sapratni. Rejs baidās no cilvēkiem un dažādām sociālajām situācijām, tomēr viņam ir suns, kuram nav svarīgi, vai Rejs atbilst kādām noteiktām sabiedrības normām. Viņi viens otram atļauj būt, un ir blakus bez nosacījumiem. "Tagad tu esi mana trešā kāja, kas neklibo, un es esmu tava zaudētā acs." (46. lpp) Abos mīt līdzīgas skumjas, kas abus vieno, un daudz dziļāka saprašanās bez vārdiem. Lai arī "plūst virst krist vīst" nav daudz sižetisku pavērsienu, tomēr teksts plūst tik raiti, ritmiski, ka šķiet, ka katru Reja un Vienacs soli pati spēju izdzīvot spilgti un ar patiesu klātbūtnes sajūtu, Reja pasaules uztverē iespējams iejusties ļoti niansēti. Tikai pamazām, aiz ikdienas darbībām un rituma, atklājas Reja sāpīga bērnības pieredze, atstumtība, vilšanās un kāds baiss tumšs noslēpums. Stāsts ir arī par mājām, to sajūtu, piederību, ceļu, bēgšanu un atgriešanos. Izlasot "plūst virst krist vīst", gribas izberzēt acis gluži kā pēc dziļa miega un beidzot pamanīt vairāk - redzēt, dzirdēt, saost, sajust, sagaršot dzīvi, - neizskaistinātu, bet aizkustinošu, gluži kā to dara abi draugi. Lai arī Reja uztvere un viņa iekšējā pasaule ir bagāta, viņš arī no Vienacs vēl tikai mācās spēju brīnīties. Ar ko Tu savā dzīvē vari tā aizrauties, kā suns var aizrauties ar zāles kumšķi? Kā Tu "baro savu izbrīnu kumosu pēc kumosa" (148. lpp)? Šī grāmata ir arī par reālās dzīves pieredzes gūšanu, bez nekādas izlikšanās, jo Rejs un Vienacs nemaz neprot izlikties. Rejam labāk "patīk realitātes šovi. Man patīk, ka cilvēki, kuriem nav iedots scenārijs, nezina, ko teikt, vai arī pasaka kaut ko nepareizi. Man patīk, ka arī bez sīpoliem cilvēki raud un raud labāk" (53. lpp). Kā tikt galā ar biedējošo pasauli? To kopā mācās Rejs un Vienacs, un šķiet, ka mums arī būtu jāturpina tas apgūt dienu no dienas, caur savu vienīgo, unikālo pieredzi un iekšējā spēka un vērības attīstīšanu. "Kaudzē krājas arī visas tās grāmatas, ko esmu izlasījis. To rindiņas un teikumi saplūst kopā. Dažreiz atceros tēlus, un uz brīdi man šķiet, ka tie ir cilvēki, kurus esmu kādreiz pazinis. Dažreiz atceros vietas, un uz brīdi man šķiet, ka esmu tur bijis" (54. lpp) - tā Rejs saka par savām izlasītajām grāmatām, bet gan viņš, gan Vienacs nu arī kļuvuši tuvāki un pazīstami, un patiešām šķiet, ka ir pabūts tur, kur viņi. Varbūt ielās viņus uzmeklēt būtu grūti, jo tuvošanās viņus var nobiedēt, taču, ja ne citādi - vienmēr ir iespēja atkal satikties šajās grāmatas lappusēs. Noderīgi: Sāra Baume lasa fragmentus no "plūst virst krist vīst": https://www.youtube.com/watch?v=VQd10w5HEc8 https://www.youtube.com/watch?v=0I9jjPw2FYE Sāra Baume. plūst virst krist vīst. No angļu valodas tulkojis Ilmārs Šlāpins. Literārā redaktore Elīna Kokareviča. Atbildīgā redaktore Inga Karlsberga. Māksliniece Aleksandra Runde. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2025. 267 lpp. ISBN 9789934410529 Raiva Turka ir grāmatu blogere.

Tad es to ievietoju latviešu literatūras plauktā, līdz brīdim, kad kāda ģimnāziste lūdza mani palīdzēt Manuprāt, Zentas Mauriņas nozīme mūsu literatūrā un kultūrā ir tā vērta, lai atvērtu un iepazītu viņas

Kas var būt labāks par krila salčuku? Vai tā nav krilīgi laba ideja? Pingvīni Pablo un Pinga dzīvo Antarktīdā. Pablo to sauc par utopiju – var ēst dažādos veidos pagatavotu krilu – mātes dabas ambroziju – un veidot ledus skulptūras. Pinga, ietinusies oranžā šallē un uzvilkusi oranžu ziemas cepuri, vēlas brīvdienas. Un nevis brīvas dienas, kā to sākumā saprot Pablo, bet gan brīvdienas – laiku prom no Antarktīdas, uz vietu, kur zem pleznām ir siltas smiltis un jūra nav aizsalusi. Bet kā nokļūt uz Bali, Fidži, Barbadosu vai Portugāli, ja viss atrodas tik ļoti tālu no Antarktīdas? Vienkārši – doties pie zinātniekiem, starp kuriem neviļus atrodas arī profesore Lielprāte, iekāpt viņas radītajā LaikGriezī un doties ceļojumā, kas abiem pingvīniem sapņos pat nebūtu rādījies. Pablo un Pingas piedzīvojumi ir pirmais Šīnas Dempsijas, īru izcelsmes bērnu grāmatu ilustratores, darbs kā rakstniecei, kas ieguvis arī starptautisku atpazīstamību. Autore rotaļājas gan ar vārdiem un frāzēm, ko ieskicēju iepriekšējā rindkopā, gan arī tēlu savstarpējām attiecībām. Pinga un Pablo pēc rakstura un izturēšanās viens otru papildina, lai arī kā tūristi ievērojami atšķiras. Pablo ir nopietnais tēls, kuram patīk visu apsvērt pirms došanās ceļā un novērst pēc iespējas vairāk risku, savukārt Pinga ļaujas iztēles un sapņu vilinājumam, pat ja tas nesakrīt ar realitāti, jo tic, ka viss beigās nokārtosies. Stāsts lasītājam atgādina tādas vērtības kā draudzība, atbalsts un izpalīdzēšana otram grūtā brīdī, kas ir aktuālas ikvienā vecumā. Laika mašīna LaikGriezis aizved abus pingvīnus atpakaļ laikā uz krīta vai, kā Pinga to sauc, krilīta periodu, kur abi pingvīni sastopas ar vairākiem dinozauriem. Jāuzteic autores izdoma, spējot izklaidējošu un bērniem piemērotu saturu papildināt ar izzinošiem un izglītojošiem faktiem. Apzinoties bērnu interesi gan par dinozauriem, gan komiksiem, grāmata varētu būt interesi raisoša un lasītprieku veicinoša īpaši jaunākā skolas vecuma bērniem. Šķietami vienkāršie, bet vienlaikus ar zemtekstiem papildinātie dialogi un pingvīnu dzīves uztverei pielāgotās frāzes ļauj arī lasītājam attīstīt un radoši izmantot paša izteiksmes veidu un potenciālu. Tie mudina padomāt par valodas daudzveidību. Grāmatas beigās autore pievienojusi gan pamācību abu pingvīnu uzzīmēšanai, gan arī faktus par grāmatā iekļautajiem tēliem un vietām, kā konkrētiem dinozauriem un pingvīnu pielāgošanās veidiem dzīvei Antarktīdā. Šajā Pablo un Pingas piedzīvojumu sērijā ir vēl divas grāmatas par ceļojumu uz ledus laikmetu un Seno Romu, jācer, ka drīzumā arī tie tiks iztulkoti latviešu valodā. Vasara daudziem ir atvaļinājumu laiks, tāpēc kādam varētu noderēt Pingas atziņa, ka dažkārt arī pēc brīvdienām ir kārtīgi jāatpūšas. Grāmata var izrādīties ļoti labs palīgs šādam nolūkam. Šīna Dempsija. Pablo un Pinga. No angļu valodas tulkojusi Aija Biezaite ; redaktore Diāna Romanoviča. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025. 224 lpp. ISBN 9789934327575 Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.

uzturēšanai un saglabāšanai, ne velti "Kašalotu radio" ir saņēmis Starptautiskās bērnu un jauniešu literatūras

Domāju, ka arī tālab, ka tajā ir gudri ieausta daļa pasaules literatūras. Iltnere ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore, izdevuma "Literatūras Lasiet interviju "Literatūras ceļvedis jautā māksliniekam Tomam de Frestonam"

Mūsdienu britu bērnu literatūras autores Katrīnas Randelas (1987) jaunākās grāmatas tulkojums ir apliecinājums dzīves vērtības (kuras spējam saskatīt, vien laikam steidzoties uz priekšu) atgādinoša mēdz būt bērnu literatūra Ja esi izaudzis liels un gudrs, bet domā, ka bērniem paredzētās grāmatas ir nenozīmīga literatūras daļa Grāmatiņa palīdz atvērt durvis uz aizraujošo stāstu pasauli, aicinot ielūkoties arī bērnu literatūras