Marta Leimane. Mula un ēna

Ja ir kāda grāmata, kas piestāv novembrim, tad tā ir nupat klajā nākusī Martas Leimanes grāmatiņa "Mula un ēna" ar latviešu grafiķa, ilustratora un grafiti mākslinieka Svena Neilanda ilustrācijām, kas atvēršanu piedzīvoja Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Varbūt tāpēc, ka pelēkās, miglā tītās un apmākušās novembra dienas, kad saule reti parādās, ir laiks, kad ne mājām, ne kokiem, ne mums pašiem vairs nav īsti savu ēnu.

Mula ir tēls, kuru 2013. gadā radīja radošā komanda, uzsākot grāmatu sēriju "Mazā Mula" mākslas apguvei ar Reiņa Pētersona ilustrācijām. Tika izdotas grāmatas par portretu, ainavu, kluso dabu un dzīvniekiem mākslā. Šoreiz tēls palicis tas pats, un arī zilais kaķis Bricis lapās atrodams, taču grāmata lasāma neatkarīgi no iepriekšējām "Mazās Mulas" grāmatām – un noteikti ne tikai (kaut arī) kā mācību līdzeklis mākslas iepazīšanai.

Grāmata uzrunās gan bērnus, gan tos, kas lasa bērniem priekšā: mammas, tētus, krustvecākus, vecvecākus, brāļus un māsas. Jo ikvienam no mums ir svarīgi nepazaudēt savu ēnu.

Stāsts ir par, iespējams, attālu Pepijas Garzeķes radinieci (mans minējums) – mazo un zinātkāro sarkanmati Mulu, kura zīmē dižraibo dzeni, bet nesaprot, kāpēc zīmējums sanācis tik plakans. Kas tam pietrūkst? Ēnas! Kur to meklēt? Un sākas Mulas ceļojums, kurā viņa satiek virkni radošu garu, katru ar savu redzējumu un pieredzi, kas palīdz mazās meitenes meklējumu ceļā. Vai tas ir mākslinieks Kristians, kurš tieši "beigtajā dabā" (klusās dabas tiešs tulkojums no franču valodas) saskata dzīvesprieka un mūžības iespēju un uzlasa beigtas vardes, kuras izkaltē un notīra ar zobubirsti, lai vēlāk izmantotu mākslas darbos, vai gleznotāja Ieva, kas izceļ čiekuru krāsas un iedvesmo pamanīt, vai māksliniece Maija, kas māca nebaidīties kļūdīties un izceļ gan līnijas, gan nejaušības (sadarbībā ar vēju!) spēku, bet pie varenās jūras Mula satiek tēlnieku Ivaru, kas stāsta par to, kā māksla atšņorē mūsu domas.

Ceļojums mākslas izziņā grāmatas noslēgumā pārtop teju terapeitiskā epizodē – drudzī iemigušās Mulas sapnis aizved viņu līdz indiāņu dziesmai, kurā jāsauc mājās sava ēna. Ar tumši zaļu pļavu noklātā lappuse kontrastē ar pārējām košajām ilustrācijām (uzslavas māksliniekam!) uz baltajām lapām. Tas man atgādināja arī to brīdi, kad lasīju poļu rakstnieces Olgas Tokarčukas "Pazudušo dvēseli" – grāmatu, kurā varonis bija pazaudējis sev ko ļoti būtisku. Arī tur bija sazaļojuši atvērumi, tik auglīgi pārbagāti, ka gribējās brīnīties, kā tā grāmata vispār var būt tik plāna.

Kas ir ēna, kas ir jāsasauc? Katrs to var tulkot pats – dvēsele, zemapziņa, daļa no sevis? Grāmata kļūst par lielisku sākumpunktu arī šādai sarunai ar bērnu. Tāpat kā stāsta atrisinājums, kurā atklājas vienkāršā patiesība: ēna nespēj pastāvēt bez gaismas, un dižraibā dzeņa zīmējums nu ir laimīgi pabeigts.

Jāatzīst, iespējams, esmu visneobjektīvākā šīs grāmatas lasītāja. Martu pazīstu pusi savas dzīves, un arī šī stāsta tapšanas ceļā biju līdzās – ar interesi vēroju, kā viņa meklēja stāsta uzbūvi, kulmināciju, atrisinājumu, un kā šobrīd klusu sapņo par turpmākajām daļām. Arī grāmatas varoņi – latviešu mākslinieki Kristians Brekte, Ieva Iltnere, Maija Kurševa, Ivars Drulle – ir mani paziņas, draugi un pat ģimenes locekļi.

Un tomēr – grāmatu lasīju kā lasītāja un kopā ar savu jaunāko dēlu (10), kurš parasti nelasa grāmatas. "Mula un ēna" kļuva par mūsu ikvakara rituālu – plānajai, mīļajai, mazformāta grāmatiņai gājām cauri pa pāris lapām, lai stāsts nebeigtos tik ātri. Strīdējāmies, kurš lasīs ēnas dziesmu; es uzstāju, ka gribu to lasīt pati, bet, tuvojoties beigām, Niklāvs gudri sarēķināja tā, lai pēdējā lappuse iekristu viņam.

Jāsaka, ka dēlam, kurš "grāmatas nelasa", ļoti patika arī "Pazudusī dvēsele", jo tā raisīja daudz jautājumu. Un vai gan tas nav ikviena rakstnieka sapnis – lasītājs, kas jautā? Arī Martai tas ir izdevies. Arī iepazīstināt bērnus ar to, cik dažāda var būt mūsdienu māksla, cik interesanti un brīvi savos uzskatos ir mākslinieki, un cik liels prieks ir atpazīt viņus fotogrāfijās grāmatas beigās – tos pašus, kurus vēl nupat redzējām Svena uzzīmētus.

Martas "Instagram" var noskatīties arī īsfilmiņu par to, kā viņa satika katru no māksliniekiem un iepazina viņu radošo procesu (arī grāmatu dialogi nav sacerēti, bet balstīti intervijās). Skolu bibliotekāri var rosināt savu skolu abonēt un izmantot kādus no Mula.lv gatavotajiem mācību līdzekļiem, kuros skatāmas arī minētās video intervijas.

Marta Leimane. Mula un ēna. Mākslinieks ilustrators, dizaina autors Svens Neilands. Literārā redaktore Gunta Miheloviča. Jelgavas novads: Mula, 2025. 47 lpp. ISBN 9789934933424

Anna Iltnere ir Latvijas Bibliotēku portāla redaktore.