Literatūras ceļvedis

Ilustrācija: Laura Lukeviča Brīdī, kad mijas Patriotu mēneša pašas beigas ar ziemas kluso sākumu, kā arī dažas nedēļas pēc UNESCO globālās Medijpratības un informācijpratības nedēļas, jūtos pagodināts, ka otro "Literatūras ceļveža" speciālnumuru varam veltīt medijpratības tēmai. Medijpratība – ikviena prasme kritiski izvērtēt, kvalitatīvi iegūt un pat veidot informāciju – mūsu ikdienā iegūst arvien lielāku nozīmi. Lai arī konteksts, kurā medijpratība nostiprina savu lomu, nav

Iespējas runāt par medijpratību piesaka sevi literatūrā tikpat daudzveidīgi kā ikdienas izglītības darbā. Medijpratība - kā 21. gadsimta prasme, kā mūžizglītības prasme, kā caurviju prasme. Šajos un citos veidos to varam ieraudzīt arī grāmatu lappusēs. Tematam iegūstot arvien lielāku aktualitāti, līdz ar tehnoloģisko attīstību un nereti arī satraucošiem sabiedriskajiem procesiem, ik gadu top daudz jaunas literatūras par šo tēmu. Taču vienlaikus varam tapt medijpratīgāki arī s

Foto: Vidzemes Augstskola Vidzemes Augstskolas rektore, asociētā profesore un vadošā pētniece Agnese Dāvidsone par medijpratību runā aktīvi un jēgpilni. Kopā ar kolēģiem augstskolā viņa aktīvi pēta medijpratību dažādās sabiedrības grupās un kontekstos, kā arī laiku pa laikam tiekas ar Latvijas bibliotēku speciālistiem, lai pastāstītu par noderīgām metodēm un pieejām, kas nereti rezultējas arī interesantos pasākumos lasītājiem visā Latvijā. Par medijpratību, lasīšanu un grāmat

2022. gadā, gatavojoties 11. Medijpratības un informācijpratības nedēļai, Valsts kanceleja digitālā formātā izdeva grāmatu "Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties". Šī paša gada izskaņā grāmata drukātā versijā nonāca Latvijas publiskajās bibliotēkās. Trīs gadus vēlāk oktobra beigās izdota grāmatas otrā, papildinātā versija. Rokasgrāmatas pamatā ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ietvertā ideja, ka jebkurš publiskajā sektorā strādājošais var sniegt ie

Bukera balva literatūrā Lielbritānijā tiek pasniegta jau kopš 1969. gada. Šis gads iezīmējas ar īpaši izstrādātu (un interesentiem izpētīt vērtu) vizuālā tēla un mediju kampaņu, kas tika veidota, lai noceltu balvu no mazliet snobiska pjedestāla un pietuvinātu jaunākai lasītāju paaudzei, sociālo mediju videi un visam tam burziņam, kas ap grāmatām un lasīšanu veidojas tīmeklī. Reizē – neizsijājoties ņirboņā un saglabājot prestižu. Šogad tika izziņots arī jaunums – turpmāk Buker

Rudenī sēņu smarža vilina dziļāk mežā, un tomēr tā spēcīgi atgādina arī par aukstumu, mitrumu, zemi un dubļiem, trūdiem, drūmām un pelēkām dienām, tāpēc jau laikus saprotu, ka arī čehu autores Viktorijas Hanišovas romānā "Sēņotāja" būs atrodami ne vien sēņu stāsti, bet arī daudz kas tāds, kas ar tiem līdztekus būs noslēpies kādā meža nomalē, kurā ne katrs grib ieskatīties un ieraudzīt daudz sāpju un netaisnības atblāzmas. Vienīgās sēnes, kas man garšo, ir gailenes, bet galve

Latviešu muzikoloģe, mūzikas vēsturniece un pedagoģe Zane Gailīte (1952-2019) publicējusi vairākus pētījumus par latviešu mūzikas vēsturi. Viņa ir pirmā muzikoloģe, kura ieguva Lielo mūzikas balvu par kultūrvēsturisko pētījumu "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli" (2003). Zanes Gailītes grāmata "Mūsu Baumaņu Kārlis" ir ne tikai darbs par Latvijas valsts himnas autoru, par viņa ikdienišķajām rūpēm un spītīgo raksturu, bet arī plašs stāsts par 19. gadsimta Latvijas vēsturisko u