Literatūras ceļvedis

Ar pārliecību var teikt – 2025. gada nogale Latvijā aizritēja sieviešu vēstures zīmē. Septembrī tika publicēts pētījums par Latvijas Universitātes studentēm kā jaunu starpkaru Latvijas sabiedrības fenomenu (Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets, 1919-1940), gads turpinājās ar vēsturnieču Aigas Bērziņas-Kites un Inetas Lipšas sagatavoto apjomīgo izdevumu par sieviešu aktīvismu (Latvijas Sieviešu organizāciju padomes darbība, 1925–1940: protokoli, biedrība

9. maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas diena - diena, kas simbolizē vienotību, sadarbību un Eiropas kultūru daudzveidību. Tieši šajā datumā 1950. gadā tika pasludināta Šūmana deklarācija, kurā tika ierosināts izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, tās dalībniekiem apvienojot akmeņogļu un tērauda ražošanu. Deklarācijas mērķis bija padarīt karu starp Eiropas valstīm ne tikai nevēlamu, bet arī praktiski neiespējamu, tā liekot pamatus mūsdienu Eiropas Savienībai. Par godu

Daudzbalsīgs sengrieķu koris ar apokaliptisku vērienu dzied mums pakausī, ka labākais laiks rūpēties par mūsu planētu bija vakar. Otrs labākais - šodien. Šoreiz ar atkritumu šķirošanu vien nepietiks. Ir jādomā plašāk - ko ēdam, ko un kur pērkam, kā ceļojam, uz darbu, no darba, kā pavadām brīvo laiku, kā domājam, kas mums "pienākas". Pēc mums kaut vai plūdi. Vai šīs grāmatas gadījumā - karstuma vilnis Indijā, kas dažu dienu laikā nogalina 20 miljonus iedzīvotāju. Vai tas ir pi

Ilustrācija: Laura Lukeviča Marts un aprīlis "Literatūras ceļvedī" ir pavasara atkušņa laiks Marts un aprīlis šajā pavasarī "Literatūras ceļvedī" bija veltīti atkušņa tematikai, kas sevī nes zināmu rāmumu. Tomēr, kamēr daba pamazām modās, latviešu literatūrā jau mutuļoja kaislības, kas bija pilnas dumpja, riebuma, neizpratnes, drosmes, iedvesmas, talanta, milzīga darba un pārmaiņu. Gluži kā pati dzīve. Laiks vēl varbūt ir pavasarīgi vēss, bet cilvēki Latvijas literatūrā notei

Lasot Bukera balvas garā saraksta grāmatas, neizbēgami galvā rindojas arī mans personīgais tops. Lai gan daudz lasāmā vēl priekšā, "Endling" (burtiskā tulkojumā – pēdējais sugas pārstāvis) pilnīgi noteikti būs tā augšgalā. Tā ir grāmata, par kuru gribas stāstīt citiem. Grāmata, kas nepārstāja mani pārsteigt. Grāmata, kuru – sakritīgi – sāku lasīt 24. februārī. Stāsts ir par ukraiņu bioloģi Ievu (Yeva), kuras dzīves misija ir nosargāt un pavairot izzūdošas gliemežu sugas. Neti

Grāmata, kurā praktiski reālās dzīves notikumi ir ikdienišķi, daudziem pazīstami, varbūt pat garlaicīgi. Taču tajā pašā laikā galvenā tēla domu, emociju un sajūtu līmenī tiek piedzīvots vesels eposs par dzīvi, savu lomu tajā, attiecībām un pašapziņu. Šīs divas monētas puses manā ieskatā raksturo Harija Āboliņa debijas romānu "Arī es gribētu aizbraukt uz Ženēvu". Tas ir stāsts par vientuļo tēvu Albertu, kurš audzina piecgadīgu dēlu Oliveru jeb Oliju. Galvenajam varonim ir 35 g

Ilustrācija: Laura Lukeviča Noskaidroti Literatūras gada balvas laureāti; spilgtākais darbs literatūras pētniecībā – Paula Daijas "Apgaismības starpnieki: vācbaltiešu mācītāji latviešu rakstniecībā, 1815–1848" 17. aprīlī notika Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) apbalvošanas ceremonija Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā, kas telpiski un mākslinieciski tika veidota sadarbībā ar dzejas un mūzikas pasākumu "Dzejas pusnakts". Noskaidroti uzvarētāji astoņās kategorijās,