Literatūras ceļvedis

Latvijā, salīdzinājumā ar citām pasaules valstīm, oriģinālliteratūras pieejamības veicināšana visplašākajai sabiedrībai ir vēl samērā jauna parādība, kuras nozīmīgākais iedīglis meklējams tikai pirms pāris gadiem Latvijas Universitātes (LU) Latviešu valodas institūta un Vieglās valodas aģentūras izveidotajā rakstnieku konkursā "Viegli lasīt". Konkursā atzinību guvušie stāsti savu ceļu pie lasītājiem turpina grāmatu formātā, ko dāsni atbalsta un nodrošina akciju sabiedrība "Va

Grāmatu ir neskaitāmi daudz, un reizēm tās aizplūst mums garām nepieminētas, kaut ir aizraujošas un spēcīgas. Tāpēc turpmāk katrā "Literatūras ceļveža" numurā dalīšos ar septiņām grāmatām, kas liek ķermenim sajust to tirpšanu elkoņos un pārliecību, ka pie šīs grāmatas ir jāapstājas. Šīs nav septiņas labākās grāmatas. Šīs ir septiņas grāmatas, kuras šobrīd neliek man mieru. Grāmatas, kuru dēļ ir vērts izplēst vietu savā ikdienā, lai par spīti laika trūkumam, piedzīvotu to, ko

2026. gada jūnijā apgādā "Bolderāja" iznākusi Līvas Zolnerovičas grāmata "Hipiji Latvijā. 20. gs. 60. līdz 90. gadi". Kā norāda izdevējs, šī ir pirmā reize, kad tik plašā pētījumā apkopotas atmiņas, intervijas, fotogrāfijas un stāsti par Latvijas hipiju kustību. Grāmata veidota kā viegli lasāms, plašākai auditorijai paredzēts darbs, kas tapis, balstoties autores maģistra un doktora studiju laikā veiktā apjomīgā pētījumā. Izdevumu "Hipiji Latvijā" veido divas daļas. Pirmajā la

Pirmdienas rītā, ieradies darbā, pirmoreiz no kolēģes uzzināju par plašo diskusiju par šī gada Latvijas Literatūras gada balvas laureātu nominācijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā" un programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" iekļauto darbu vecuma kategorijā "7+", ko ilustrējis Jurijs Tatarkins un izdevis “Liels un mazs”. Dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Šteinberga debija bērnu literatūrā izraisīja plašu rezonansi, jo divos dzejoļos apskatīta