Dzirnakmeņu varā: valodas politika izglītības un kultūras jomā, 1940–1988

Pētījums "Dzirnakmeņu varā. Valodas politika izglītības un kultūras jomā (1940–1988)" tapis, sadarbojoties Latviešu valodas aģentūrai, Latvijas Nacionālajam arhīvam un Latvijas Universitātei, lai apzinātu un analizētu okupācijas gados īstenotās valodas politikas izpausmes un sekas.

Monogrāfijas autori profesors Māris Baltiņš, profesore Ina Druviete, Maija Krūmiņa, Antra Mazūra un Meldra Usenko grāmatas priekšvārdā uzsver, ka izdevums nav veltīts tikai pagātnes izpētei: "Tas drīzāk ir atgādinājums nākotnei, ko veidojam jau tagad, – latviešu valodas un Latvijas valsts nākotnei."

Mūsu visu uzdevums ir nepieļaut padomju okupācijas gadu notikumu atkārtošanos, varbūt ne gluži tādā formā un ar tādiem līdzekļiem, kas plaši atspoguļoti monogrāfijā. Tāpēc der iepazīties gan ar apjomīgajā izdevumā apkopotajiem citātiem no neskaitāmām publikācijām, kas apliecina, cik visaptveroši Latvijas iedzīvotāju dzīvi skāra un ietekmēja reāla divvalodība visus okupācijas gadus, gan ar vizuālajām liecībām fotogrāfijās un dokumentiem – dažādu resoru lēmumiem un pavēlēm –, kas noteica valodas lietojumu izglītībā, kā arī krievu valodas apguvi skolās.

Ar šo izdevumu noteikti būtu jāiepazīstas visiem Latvijas politiķiem, arī tiem, kas plāno pievērsties politikai nākotnē. Tad ikvienam kļūtu skaidrāks jēdziens "okupācijas sekas", ko daži aprobežoti domājoši politiķi uztver tikai kā apvainojumu kādai konkrētai ļaužu grupai, nespējot pat iztēloties, kāda bija reālā situācija valodas un kultūras jomā okupācijas gados. Šis izdevums ar dokumentārām liecībām, ar preses izdevumos dokumentētiem piemēriem no prakses skaidri parāda, cik apdraudēta bija latviešu nācijas izdzīvošana, cik smags bija okupācijas slogs latviešu valodas lietošanai dažādās dzīves jomās, bet jo īpaši izglītībā un zinātnē. Grāmatā atspoguļotā latviešu valodas lietošanas ierobežošana un krievu valodas kā galvenās saziņas valodas izcelšana okupācijas gados liek skaidri apzināties, ka latviešu kā nācijas un Latvijas kā valsts pastāvēšana ir vistiešākajā veidā atkarīga no mūsu spējas nosargāt savu valodu. Lai tuvākajos simt gados latviešiem nenāktos pieredzēt to pašu, ko citai Latvijas pamattautai – lībiešiem, kuri ir uz izzušanas robežas tieši tāpēc, ka nemaz ne tik tālā pagātnē viņiem nebija iespēju iegūt pamatizglītību dzimtajā valodā, par valodas lietojumu citās jomās – augstākajā izglītībā, zinātnē, kultūrā – pat nerunājot.

Monogrāfijā atspoguļots rusifikācijas process padomju gados, it īpaši pēc PSRS 1977. gada 7. oktobra konstitūcijas pieņemšanas, kurā pirmo reizi tika noteikts, ka Padomju Savienībā valsts valoda ir krievu valoda. Taču autori raksturojuši arī agresīvo pārkrievošanas politiku Latvijas teritorijā cariskās Krievijas laikos 19. gs. 80. gados, kad krievu valoda tautskolās tika ieviesta kā vienīgā mācību valoda. Šis vēsturiskais atskats ļauj nojaust, kurp var novest ne vien angļu valodas aizvien pamatīgākā iedzīvošanās mūsu ikdienā un pilsētvidē, bet arī nepārdomāti lēmumi par tās plašāku izmantošanu augstākajā izglītībā un zinātnē. Atšķirība vien tā, ka angļu valoda netiek uzspiesta, bet tiek pārņemta daudzās jomās pilnīgi brīvprātīgi, it īpaši jauniešu savstarpējā saziņā. Biedējošu nākotnes ainu iztēlē rada nereti dzirdētā atziņa, ka tikai angļu valoda palīdzēs Latvijas zinātnei iegūt starptautisku nozīmi un atzinību, un publicēt savā nozarē rakstus latviešu valodā nav vērts. Taču latviešu valodai zinātniskās valodas un terminoloģijas attīstības iespēju zaudēšana nozīmētu platu soli pretim iznīcībai.

Tādas ne visai optimistiskas pārdomas raisa šis pētījums, kas vienlaikus ir arī spilgta laikmeta liecība. Tomēr pat starp padomju gados tapušo citātu rindām dažviet jaušama vēlme nosargāt latviešu valodas pastāvēšanu. Par spīti visam, tas ir izdevies. Vismaz pagaidām…

Dzirnakmeņu varā: valodas politika izglītības un kultūras jomā, 1940–1988: kolektīva monogrāfija / autori: Dr.habil.med. Māris Baltiņš, Dr.habil.philol. Ina Druviete, Ph.D. Maija Krūmiņa, Antra Mazūra, Meldra Usenko; zinātniskais redaktors Dr.habil.med. Māris Baltiņš; zinātniskie konsultanti: Dr.philol. Dite Liepa, Dr.habil.philol. Jānis Valdmanis; recenzenti: Dr.hist. Kārlis Kangeris, Dr.habil.philol. Andrejs Veisbergs; kopsavilkumu angļu valodā tulkojusi Justīne Bondare; vāka un maketa dizains: Baiba Lazdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2026. 408 lpp., 31 lpp. ISBN 9789934365348.

Ieva Miķelsone ir LNB Speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra vecākā bibliogrāfe.