Ivars Šteinbergs. ams, ams, ams!

Pirmdienas rītā, ieradies darbā, pirmoreiz no kolēģes uzzināju par plašo diskusiju par šī gada Latvijas Literatūras gada balvas laureātu nominācijā "Labākais literatūras autordarbs bērniem latviešu valodā" un programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija" iekļauto darbu vecuma kategorijā "7+", ko ilustrējis Jurijs Tatarkins un izdevis “Liels un mazs”. Dzejnieka un literatūrzinātnieka Ivara Šteinberga debija bērnu literatūrā izraisīja plašu rezonansi, jo divos dzejoļos apskatītas sabiedrībā neviennozīmīgi vērtējamas tēmas. Izlasījis grāmatu, sapratu, ka tajā ir daudzas nozīmīgas īpašības, ko būtu jāuzsver izskanējušās kritikas vietā.

Abi plaši apspriestie dzejoļi par tēti, kurš ož (38. lpp.) un tēti, kam patīk uzkrāsot nagus (41. lpp.) raisa vairākas pārdomas. Tēlainā pieeja alkohola lietošanas atainošanai ar smaržas palīdzību ir precīza, jo atklāj bērna iespējamo priekšstatu, izmantojot dažādas maņas. Pretnostatījums, ka "mamma liek to gulēt kā bēbīti", bet tikmēr bērns sēž un gaida, "kad tētis būs izgulējies un nomazgājies/ un varēs paņemt mani opā" mudina domāt par sociālo realitāti ģimenē, kāda ir satopama Latvijā, un sabiedrības gatavību to pieņemt. Savukārt nagu uzkrāsošana un došanās (pat ne piedalīšanās!) uz praidu, lai arī iespējami sensitīva tēma, mudina domāt par cieņpilnu attieksmi un vienlaikus (arī ārpus praida konteksta) izgaismo sabiedrībā valdošos priekšstatus par vīrieti.

Bez diviem daudzviet interneta dzīlēs publicētajiem dzejoļiem krājumā "ams, ams, ams!" atrodami vēl divdesmit. Pēc formas dzejoļi ir daudz klasiskāki un pat vairāk atbilst daudzu bērnu vecāku konkrētajām vēlmēm. Tie ir nereti uzrakstīti četrrindēs, ar viegli identificējamām un skanīgām atskaņām, ko varētu izmantot skolas vai daiļrunāšanas konkursu vajadzībām. Citviet dzejolis veidots kā dialogs vai tajā izmantota tiešā runa, mudina uz aktīvu līdzdalību skaļajā lasīšanā lomās, tādējādi stiprinot lasīšanu kā cilvēkus saliedējošu darbību.

Tematiski dzejoļos atrodamas vairākas bērnam viegli saprotamas metaforas, ko dzejnieks izmanto kā vadmotīvu vai paspilgtina, izmantojot vārdu spēles. Tā tas atklājas dzejolī par mammu gūgli (dzejnieka izvēlētais rakstības veids), kas tomēr visu nezina un tādējādi sasaucas ar plašāku tēmu par datu aizsardzību un drošību internetā. Arī dzejolī par neparastām zobu pastām iztēles lidojums liek mutē saskriet siekalām par dažādām garšām, kādas zobu fejas māsa var piedāvāt. Visspilgtāk dzejnieks savu patiku pret vārdu spēlēm pauž dzejolī "Izdomātas valodas", kur bērniem vienkāršā veidā atklāj, cik atšķirīgi var izjust vārdus, frāzes un pat valodas atkarībā no līdzskaņu un patskaņu regularitātes un salikuma.

Autors dzejoļos iezīmē šodienu, sociālos apstākļus un ikdienu, kādā sevi atrod pieaugušie un kurā uzaug bērni. Tā lasītājs iepazīstas ar audzinātāju astoņroci, kurai nav spēka izdarīt visus darba pienākumus, tēti, kurš aizbrauc komandējumā un pēc kura klātbūtnes skumst gan mamma, gan bērns, un mammu, kura daudz raksta kladē, jo "iznākumā sanāk – man ir divas dzīves/ viena ģimenē bet otra – burtos/ abās esmu brīva tikai vienā mazliet vairāk/ vienā viss ir īsts bet otrā – varu burties" (42. lpp.).

Autors izprot bērnu literatūras daudznozīmības burvību. Tāpēc dzejoļi "bzdings", "besis" un dzejolis par bērnībā bieži dzirdēto frāzi "kad izaugsi, tad sapratīsi" pieaugušajiem varētu raisīt lielāku smaidu un atsaukt atmiņā pašu piedzīvotas situācijas. I. Šteinbergs tādējādi maina rakursu no bērna uz pieaugušā skatpunktu, bet saglabā būtību, iepriecinot bērnu caur literatūras rotaļību. Dažkārt robeža starp bērna novērojumu un pieaugušā vērtējumu kļūst neskaidra. To labi ilustrē dzejolis "iesaukas", kurā bērna novērojums saplūst ar pieauguša cilvēka vērtējumu. Dzejolī literārais tēls, neapmierināts ar dažādām iesaukām, kādas viņam tiek piešķirtas, beigās nosaka, ka "neesmu purva dūkurs/ un neesmu pūkainais kuzu/ ja nevarat saukt mani pareizi/ labāk pastāviet klusu" (33. lpp.). Jāuzsver, ka autors izceļ arī aizmirstus un ikdienā retāk izmantotus vārdus, kā iepriekš fragmentā minētais "dūkurs", turklāt gaumīgi izvairās no lamuvārdu pielietošanas, tādējādi saglabājot poētisku tēlainību un skaistumu arī ikdienišķām norisēm.

Par spīti plašajai rezonansei maz ir izcelts ilustratora J. Tatarkina veikums, kura rokraksts ir uzreiz atpazīstams. Līdzās dzejoļiem J. Tatarkina ilustrācijas ieņem salīdzinoši neatkarīgu lomu, attēlojot pasauli ar bērniem raksturīgu fantāziju. Tā 11. tramvajs pārvēršas par garu čūsku, uz kuras sēž pasažieri. Ilustrācijas ir vienkāršas, ātri uztveramas un rotaļīgas, tajās bieži atrodami elementi, ar ko asociējas bērnība: slidkalniņš, Halovīns, dators. Īpašu vietu komiskuma pastiprināšanai ieņem kaķis ar brillēm, jo īpaši lasītājiem, kuriem ir mājdzīvnieki. Ar ilustrāciju palīdzību bērns – lasītājs – iepazīst plašāku kontekstu, kurā pats sevi var identificēt ārpus tiešā teksta vēstījuma.

Nedēļas garumā vēroju un vaicāju lasītājiem viņu viedokli par grāmatu. Nosodījumu nedzirdēju, tāpēc secinu, ka izskanējušie viedokļi interneta dzīlēs drīzāk bija izdevīga metode trokšņa radīšanai un politisku intrigu vērpšanai. Pieaugušā pieredzes dēļ vērtējums par dzejoli un tā saturu atšķiras no bērna. Dzejolī par braucienu uz zoodārzu, iespējams, visspilgtāk izteikta šī atziņa, jo pretstatā pieaugušajiem vai lielajam brālim roņu un flamingu vietā "viņu vairāk interesē/ vārna balodis un strazds/ divgadniekam apburošs/ viss kas citiem prasts" (18. lpp.).

Apvaicātie lasītāji pauda pozitīvu attieksmi par grāmatu. Literatūra ir pasaules, emociju un pārdzīvojumu spogulis, sava laika nospiedums. Kā lasītājam ir tiesības izvēlēties lasāmvielu, tā arī rakstniekam ir tiesības dalīties savos iespaidos un novērojumos, tāpēc pieņemsim literatūru tās mākslinieciskajā daudzveidībā, nevis atgriezīsimies pie cenzūras vai sarakstiem ar atļautām un aizliegtām tēmām.

Ivars Šteinbergs. ams, ams, ams! Ilustrējis Jurijs Tatarkins; redaktore Inese Zandere; dizains: Artis Briedis. Rīga: liels un mazs, 2025. 45 lpp. ISBN 9789934633331.

Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.