Anna Šojoma. Suns, kas sekoja zvaigznēm

Literatūrā ir daudz sirsnīgu stāstu par dzīvniekiem, kuri parasti, kāda neveiksmīga pārpratuma un apstākļu sakritības dēļ, ir nomaldījušies, bet pēc tam mēro piedzīvojumiem bagātu ceļu, lai atkal nokļūtu atpakaļ pie saviem mīļajiem saimniekiem. Par to arī ir jaunākais Annas Šojomas latviski izdotais darbs – "Suns, kas sekoja zvaigznēm". Grāmatas galvenais varonis ir zelta retrīvers Roši, kas svētku uguņošanas laikā sabīstas un aizmaldās tālu no mājām. Šis ir atgādinājums, kādus pārdzīvojumus dzīvniekiem rada īslaicīgs cilvēku radīts prieks, troksnis un skaļums. Lai uzreiz nomierinātu lasītājus - kā jau var nojaust, Roši mājās atgriežas, tomēr tas ir tūkstošiem kilometru garš ceļš, kam veltīta šī grāmata. Interesanti, ka Roši stāsts ir balstīts uz patiesiem notikumiem, lai arī internetā nav atrodamas konkrētas ziņas tieši par Roši, tomēr var atrast daudzus citus dokumentālus pierādījumus par dzīvnieku neticamo atgriešanos mājās.

Latviešu lasītājiem Anna Šojoma jau ir pazīstama ar darbu "Viedo kaķu kafejnīca" (2023). Autores grāmatās dzīvnieki ir ne tikai ģimenes locekļi un labākie draugi, bet arī ceļa rādītāji un vēstneši. Rakstniece prot emocionāli atainot cilvēku un dzīvnieku attiecību dziedinošo spēku.

Autore ir sertificēta psihosomatiskā terapeite, kura savos darbos runā par svarīgām tēmām, dzīves ceļu un jēgu, kā arī par smagām un neērtām tēmām, proti, vientulību, zaudējumiem, skumjām un depresiju. Viņa maigi un iejūtīgi vedina cauri dažādiem grūtiem dzīves posmiem, kurus pieredz sastaptie cilvēki Roši ceļā.

Katram reizēm vajag kādu, kas nenosoda, bet ir vienkārši blakus, kad pašiem ir iestājies apjukums par to, kā tālāk parūpēties par sevi. "Gan glābēja, gan izglābtais, glābējs un izglābtā, abi savijas apskāvienā, kas viņus notur šai pasaulē." (37. lpp)

"Suns, kas sekoja zvaigznēm" ir izklāstīts gan no Roši skatupunkta, piešķirot šim stāstam dziļāku jēgu un dimensiju, emocionālo tuvumu, ļaujot stāstu uztvert ar dzīvnieka maņām – redzot, dzirdot un sajūtot pasauli visapkārt niansēs, gan arī no ceļā sastapto cilvēku pieredzes stāstiem par to, ko viņi no Roši iemācījušies. Roši šiem cilvēkiem ir gudrs garīgais pavadonis suņa veidolā, kurš paļaujas uz intuīciju un instinktiem, virzoties tālāk pats pa sev nolemto un tik liktenīgo ceļu. Roši "karte ir atmiņas, smaržas, kas nāk no meža, un zvaigznes, ko mans draugs vēro ik vakaru" (117. lpp). Dažkārt atvadīšanās no ceļā sastaptajiem draugiem ir skumja, bet tieši ceļš un virzīšanās uz priekšu māca nepieķerties, jo viss ir mainīgs. Viena no svarīgākajām atziņām – "mīlestība nezūd, tā pārveidojas" (151. lpp).

Iespējams, šo grāmatu varētu uztvert ne tikai kā piedzīvojumu un dzīvnieka ceļojuma stāstu, bet arī kā pašpalīdzības grāmatu, jo tajā izceltas 16 būtiskas Roši mācības, lai pilnasinīgāk varētu izdzīvot šo dzīvi un justies labāk arī grūtākos brīžos.

Roši ceļš ir ne tikai par sirdsbalsi un drosmi, bet arī par pašaizliedzību, ļaušanos pārmaiņām un beznosacījumu mīlestību. Sirsnīgi un gaiši pa dzīves ceļu, kurā atrast spēku, dzīvesprieku un mierinājumu. "Rīt atgriezīsimies uz ceļa par vienu dienu vecāki, par vienu dienu gudrāki." (98. lpp) Anna Šojoma. Suns, kas sekoja zvaigznēm: mīlestībai attālums nav šķērslis. No spāņu valodas tulkojusi Ieva Zālīte. Redaktore Agnese Rūtena. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025. 269 lpp. ISBN 9789934331558.

Raiva Turka ir grāmatu blogere.