top of page

šŸŽ§ Bukera lasÄ«tava: Benjamin Wood. Seascraper

  • Writer: Anna Iltnere
    Anna Iltnere
  • Nov 27, 2025
  • 4 min read

Updated: Apr 1


šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.


Bukera balva literatÅ«rā Lielbritānijā tiek pasniegta jau kopÅ” 1969. gada. 2025. gads iezÄ«mējas ar Ä«paÅ”i izstrādātu (un interesentiem izpētÄ«t vērtu) vizuālā tēla un mediju kampaņu, kas tika veidota, lai noceltu balvu no mazliet snobiska pjedestāla un pietuvinātu jaunākai lasÄ«tāju paaudzei, sociālo mediju videi un visam tam burziņam, kas ap grāmatām un lasīŔanu veidojas tÄ«meklÄ«. Reizē – neizsijājoties ņirboņā un saglabājot prestižu. 2025. gadā tika izziņots arÄ« jaunums – turpmāk Bukera balvai un Starptautiskajai Bukera balvai (kas tiek pasniegta kopÅ” 2005. gada) piepulcēsies arÄ« Bērnu Bukera balva, kuru pirmoreiz pasniegs 2027. gadā.


Å is gads atmiņā paliks arÄ« man personÄ«gi. Neko daudz nedomādama, jo loterijās nekad man nav veicies, ierakstÄ«ju savu e-pasta adresi vienā no Bukera balvas uzsaukumiem, lai laimētu dāvanas, un kļuvu par vienÄ«go laimÄ«go visā pasaulē, kas saņēma visas 13 Bukera balvas garajam sarakstam nominētās grāmatas jeb t.s. "Bukera duci" (2007. gadā tika nolemts garajā sarakstā turpmāk iekļaut ne vairāk par 12–13 grāmatām).

Izmantojot Å”o iespēju, vēloties dalÄ«ties un reizē pagarinot svētkus par veselu gadu, esmu nolēmusi kļūt par "LiteratÅ«ras ceļveža" Bukera vēstnesi un mēnesi pa mēnesim uzrakstÄ«t par visām garajā sarakstā iekļautajām grāmatām. Lai arÄ« novembrÄ« tika paziņots laureāts – Bukera trofeju un 50 tÅ«kstoÅ”us britu mārciņu saņēma ungāru izcelsmes britu rakstnieks David Szalay par romānu "Miesa" (Flesh) – soļosim pēc kārtas. Vispirms iziesim cauri garā saraksta grāmatām, kas neiekļuva Ä«sajā sarakstā, tad sekos finālisti, un apmēram pēc gada tiksimies ar laureāta grāmatu. Jāteic, ka ungāru literatÅ«rai Å”is ir bijis labs gads. ArÄ« Nobela balvu literatÅ«rā Å”ogad saņēma ungāru rakstnieks – LĆ”szló Krasznahorkai. ****


Pirmo savā Bukera auduma maisiņā (ar kādu Ņujorkas metro manÄ«ta arÄ« amerikāņu aktrise Sāra Džesika Pārkere, kura Ŕīgada Bukera žūrijā, iespējams, iekļuva tieÅ”i tāpēc, ka pirms trim gadiem Instagram komentāros bija ierakstÄ«jusi "Ak, ļaujiet man pamēģināt ! ! ! !") lieku Benžamina Vuda (Benjamin Wood) Ä«so romānu "JÅ«rasskrāpis" (Seascraper), kas nākamgad iznāks arÄ« igauņu valodā.


Novembris ir bijis trāpÄ«gs laiks, kad "JÅ«rasskrāpi" lasÄ«t. Noskaņu gammā grāmata ir kā agrs, tumÅ”s un lietains rÄ«ts, kurā negribas celties, bet ir jāsaņemas un jāiet. Grāmatā gaiss ir drēgns, tumÄ«gs un mitrs. Saturā – pazemÄ«ga nolemtÄ«ba un atstrādāta ikdiena mijas ar kādu negaidÄ«tu viesi un no jauna atraktiem sapņiem.

Intervijā lasÄ«ju, ka rakstnieks grāmatu sarakstÄ«jis uz soliņa pie baznÄ«cas, rakstot ar roku blociņā (jo mājās kaimiņiem bijis trokŔņains remonts). Bieži lijis lietus, viņŔ sēdējis Å«densizturÄ«gās virsrēbēs un jo Ä«paÅ”i spējis uz lapas uzburt to nebeidzami smidzinoÅ”o ainavu.


Galvenais varonis Tomass, puisis savos 20, ceļas pirms rÄ«tausmas, sataisās, iejÅ«dz uzticamo zirdziņu ratos un kleperē garām kaimiņu logiem, skaistiem skatlogiem un spožām automaŔīnām uz piejÅ«ras pilsētiņas pludmali, kur bēguma laikā mitrajās smiltÄ«s ar speciālām lamatām Ä·er garneles, lai vēlāk pārdotu vietējam uzpircējam. Tā turpinot miruŔā vectēva aizvēsturisko arodu, kaut sirdÄ« bÅ«tu gribējis studēt, ir Ä«stens grāmatu tārps un, slepus no mammas, kas uzaudzinājusi viņu viena un ir tikai 16 gadus vecāka par savu dēlu, trenējas spēlēt Ä£itāru – visbiežāk steliņģī, kur siens reizēm smaržo pēc urÄ«na.


Strādājot pārāk aizsapņoties gan nedrÄ«kst, ir nemitÄ«gi jāsargās no plÅ«stoÅ”ajām smiltÄ«m, kuras jāprot atpazÄ«t ar acs kaktiņu, citādi pazust tajās var pat zirgs ar visiem ratiem. Zem ratu sēdekļa noteiktā vietā vienmēr glabājas nazis, lai Ä«stajā brÄ«dÄ« un operatÄ«vi varētu zirgu ātri atsvabināt no pajÅ«ga. Reiz pusaudžu gados zēns nebija nazi atlicis vietā, un vectēvs viņu pamatÄ«gi sabāris.


Noteikta lietu kārtÄ«ba un rÅ«pÄ«gs darbs varot glābt dzÄ«vÄ«bas, un mūžīgo spriedelēŔanu par filozofiskiem jautājumiem vectēvs nekad nav turējis godā.

Vectēva zÄ«mētā plÅ«stoÅ”o smilÅ”u karte Å”odien puisim ir jau no galvas apgÅ«ta un lÄ«dzi nav jāņem, bet arvien jāsargās no jaunām smilÅ”u lamatām, kā arÄ« no paisuma stundas, jo jÅ«ra "atgriežas" krietni ātrāk nekā varētu Ŕķist.


Dodoties mājup pēc rÄ«ta maiņas, Tomass jau domā par karstu vannu, kas reizi nedēļā tiek izvilkta viesistabā pie kamÄ«na, lai nomazgātu sviedru un garneļu smārdu, un par kaklu sildoÅ”u glāzi brendija. Tomēr sen atstrādātais dienas ritms pajÅ«k, kad viesistabā sēž mamma ar kādu viesi no Amerikas. Holivudas režisoru, kas atnesis steiku un meklē pavadoni, kas par labu samaksu izrādÄ«tu viņam Å”o noskanÄ«go pludmali – Ä«sto vietu viņa mūža darba filmēŔanai.


Vai beidzot dzīvē notiks kas labs? Kas ir tas labais, ko mēs gribam, lai mūsu katra dzīvē notiktu?


Sižeta pavērsienu Ä«sajā romānā netrÅ«kst. ArÄ« lasÄ«tājam ir nemitÄ«gi jāraugās, "kur likt kāju", lai nepazustu smiltÄ«s, kas tikai nepieredzējuÅ”ai acij var izskatÄ«ties pēc cietas un droÅ”as zemes. Izcilais stāsts uz beigām Ŕķiet arvien "siltāks" un "sausāks", tomēr sajÅ«tu buÄ·ete vēl ilgi pēc izlasīŔanas nepamet kā drēbēs sasÅ«cies mitrums. Autors ir meistarÄ«gi uzbÅ«ris lÄ«dz kaulam spilgtas ainas gan telpā, gan ārā, gan paÅ”a Ä·ermenÄ«. Tie ieauguÅ”ie kāju nagi…


ArÄ« stāsta lÄ«nija par mātēm un dēliem tiek izlocÄ«ta dažādos veidos un izpurina lasÄ«tāja priekÅ”status. Kas interesanti, vienā "akacÄ«" es iekritu gan. Laikam palaidu garām Tomasa vecumu un gadu starpÄ«bu, un pusi grāmatas iztēlojos viņa māti kā gados vecu kundzÄ«ti, kura rÄ«tos krāc un kurai sāp mugura, lÄ«dz izskan teikums "bet viņai ir tikai 36 gadi", un man bija jāsāk domāt, kas man lika veidot manus pieņēmumus tik braÅ”i un automātiski.


Grāmatu pabeidzot, vienā no pēdējām lapām uzŔķiru saiti, kas, ievadÄ«ta telefonā, aizved mani uz autora tÄ«mekļvietni, kur uz veca atskaņotāja var uzspiest "Play". PēkŔņi dzirdama Tomasa Ä£itāra, viņa samtainā balss un izskan dziesma par "JÅ«rasskrāpi", acumirklÄ« pilnÄ«bā nojaucot jebkādas robežas starp iztēles paisumu un realitātes bēgumu.


Anna un Nemo Bukera lasītavā. 1/13 izlasīta :)
Anna un Nemo Bukera lasītavā. 1/13 izlasīta :)


Benjamin Wood. Seascraper. London: Viking, 2025. 176 lpp. ISBN: 9780241741344.


Anna Iltnere ir Latvijas Bibliotēku portāla redaktore.






Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page