top of page
Search

šŸŽ§ Bukera lasÄ«tava: Jonathan Buckley. One Boat

  • Writer: Anna Iltnere
    Anna Iltnere
  • Feb 23
  • 3 min read

Updated: Apr 1


šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.


Nav nemaz tik viegls uzdevums izlasÄ«t visas Bukera balvai nominētās grāmatas. Iesāku lasÄ«t citu grāmatu no balvas saraksta un nekādi nespēju ielasÄ«ties. Kļuvu pat dusmÄ«ga uz paÅ”as uzlikto pienākumu un atļāvu sev grāmatu nolikt malā.


Nevaru lÄ«dz galam izskaidrot, kāpēc man patÄ«k lasÄ«t par jÅ«ru. Tomēr nojautu, ka pie britu autora Jonathan Buckley romāna "Viena laiva" (One Boat), kuru izvēlējos kā nākamo, atelpoÅ”os un baudÄ«Å”u. Tā arÄ« bija. Un romāns nav gluži par jÅ«ru, tomēr tā ir klātesoÅ”a.

"Viena laiva" ir stāsts par Terēzi, talantÄ«gu juristi, kura pēc deviņiem gadiem atgriežas skaistā GrieÄ·ijas pilsētiņā, lai vienatnē pavadÄ«tu dažas laiskas dienas. Pirmoreiz viņa te bija pēc mammas nāves. Å oreiz ā€“ lai izvēdinātu galvu sērās par tēta aizieÅ”anu. Terēze apmetas tai paŔā viesnÄ«cā, dzer kafiju tai paŔā pilsētas laukuma kafejnÄ«cā un pamazām satiek tos paÅ”us cilvēkus, kurus iepazina toreiz: nirÅ”anas instruktoru Niko, oficianti, tagad kafejnÄ«cas vadÄ«tāju, ZantÄ«, automehāniÄ·i Petro. Laiks tā vai citādi ir mainÄ«jis visu varoņu dzÄ«ves, un tomēr kaut kādā ziņā Terēze ir Å”urp braukusi pēc nemainÄ«bas mierinājuma, ko, iespējams, var sniegt tikai "kabatas izmēra" antÄ«ka VidusjÅ«ras pilsētiņa. Ielas un mÅ«ri glabā laikmetu nospiedumus, un jÅ«ra viļņojas tāpat kā Homēra eposos, kurus Terēze pārlasa. ArÄ« mazpilsētas dzÄ«ve ir valdzinoÅ”i, kaut arÄ« mānÄ«gi, vienkārÅ”a. Petro joprojām skrÅ«vē maŔīnas, viņam joprojām lÄ«dzās ir uzticams suns, lai arÄ« nu jau cits, un pēc smagas galvas traumas viņŔ ir sācis rakstÄ«t naivu dzeju par to, kas ir redzams: viena balta laiva jÅ«rā.


Romāns ir konstruēts tik filigrāni, ka vēl ilgi pēc izlasÄ«Å”anas nepamet samtaini daudzslāņaina sajÅ«ta ā€“ kā mirguļojoÅ”s saules staru nospiedums acÄ«s, pārāk ilgi veroties jÅ«rā.

Par ko Ä«sti bija grāmata? Sev jautāju joprojām. Atmiņas par piedzÄ«voto pirms deviņiem gadiem klājas slāņos ar tagadnes pastaigām pa to paÅ”u GrieÄ·ijas krastu. Sarunas ar satiktajiem toreiz un tagad, atmiņas par mammu, izcilu matemātiÄ·i, mijas ar Terēzes vÄ«ra ziņām telefonā, kurÅ” cer, ka vēl varēs saglābt attiecÄ«bas pēc sānsoļa. Skaistais, ko abi piedzÄ«vojuÅ”i kopā, skalojas viļņos ar atbrÄ«vojoÅ”o sajÅ«tu, kas galveno varoni pārņem arvien vairāk. Un visam romānam slÄ«prakstā cauri aužas Terēzes pieraksti piezÄ«mju blociņā ā€“ viņas vērojumi, fiksējumi, pārdomas, arÄ« sapņi.


Grāmata ir kā brÄ«vdienu koferis, kurā autoram izcili izdevies ietilpināt tik daudz. Gan skaudrus dzÄ«vesstāstus, neticamas, arÄ« traÄ£iskas sakritÄ«bas, gan GrieÄ·ijas vēsturi, kas glabājas zem jÅ«ras, augstu kalnā un vecās grāmatās. Sarunas ar vienkārÅ”o automehāniÄ·i aizved lÄ«dz filosofiskiem jautājumiem par to, vai dzÄ«vniekiem ir apziņa un kā ir bÅ«t sunim, vai priede jÅ«t un kas Ä«sti ir tagadne. VisspēcÄ«gāka ir sajÅ«ta, ko rakstnieks uzbur ā€“ kā tas Ä«sti ir bÅ«t cilvēkam. Kad, ejot pa tÅ«ristu taku, pēkŔņi ne no kā Terēze atceras kādu mirkli ar mammu ā€“ tik dzÄ«vu un Ä«stu. Kā viņa salika rokas, kad atnāca, ko teica. Skumjas mijas ar pateicÄ«bu. Pagātne ar to, kas ir te, acu priekŔā. Viena balta laiva jÅ«rā.


Ä»oti interesants ir grāmatas nobeigums. Un pēdējie vārdi ā€“ "jā, tev ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba".


VarbÅ«t pats skaistākais dzÄ«vē ir iznirt no saviem dziļumiem un vienkārÅ”i bÅ«t kopā. VarbÅ«t ar to arÄ« pietiek.

***

Bukera balva literatÅ«rā Lielbritānijā tiek pasniegta jau kopÅ” 1969. gada. 2025. gads iezÄ«mējas ar Ä«paÅ”i izstrādātu (un interesentiem izpētÄ«t vērtu) vizuālā tēla un mediju kampaņu, kas tika veidota, lai noceltu balvu no mazliet snobiska pjedestāla un pietuvinātu jaunākai lasÄ«tāju paaudzei, sociālo mediju videi un visam tam burziņam, kas ap grāmatām un lasÄ«Å”anu veidojas tÄ«meklÄ«. Reizē ā€“ neizsijājoties ņirboņā un saglabājot prestižu. 2025. gadā tika izziņots arÄ« jaunums ā€“ turpmāk Bukera balvai un Starptautiskajai Bukera balvai (kas tiek pasniegta kopÅ” 2005. gada) piepulcēsies arÄ« Bērnu Bukera balva, kuru pirmoreiz pasniegs 2027. gadā.


Å is gads atmiņā paliks arÄ« man personÄ«gi. Neko daudz nedomādama, jo loterijās nekad man nav veicies, ierakstÄ«ju savu e-pasta adresi vienā no Bukera balvas uzsaukumiem, lai laimētu dāvanas, un kļuvu par vienÄ«go laimÄ«go visā pasaulē, kas saņēma visas 13 Bukera balvas garajam sarakstam nominētās grāmatas jeb t.s. "Bukera duci" (2007. gadā tika nolemts garajā sarakstā turpmāk iekļaut ne vairāk par 12ā€“13 grāmatām).


Izmantojot Å”o iespēju, vēloties dalÄ«ties un reizē pagarinot svētkus par veselu gadu, esmu nolēmusi kļūt par "LiteratÅ«ras ceļveža" Bukera vēstnesi un mēnesi pa mēnesim uzrakstÄ«t par visām garajā sarakstā iekļautajām grāmatām. Lai arÄ« novembrÄ« tika paziņots laureāts ā€“ Bukera trofeju un 50 tÅ«kstoÅ”us britu mārciņu saņēma ungāru izcelsmes britu rakstnieks David Szalay par romānu "Miesa" (Flesh) ā€“ soļosim pēc kārtas. Vispirms iziesim cauri garā saraksta grāmatām, kas neiekļuva Ä«sajā sarakstā, tad sekos finālisti, un apmēram pēc gada tiksimies ar laureāta grāmatu.


Anna un Nemo Bukera lasītavā. 3/13 izlasīta :)
Anna un Nemo Bukera lasītavā. 3/13 izlasīta :)

Jonathan Buckley. One Boat. London: Fitzcarraldo Editions, 2025. 168 lpp. ISBN: 9781804271766. Anna Iltnere ir Latvijas Bibliotēku portāla redaktore.



Comments

Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page