Džodžo Moja. Pirms atkal tiksimies

Lai gan esmu apbēdināta par to, ka Holivuda šo stāstu pasniedz vairāk pozitīvas romantikas toņos, jāatzīst, tieši tas bija iemesls, kāpēc grāmatu izvēlējos lasīt – biju internetā redzējusi filmas (Me before you, 2016) klipiņus. Lai gan esmu filmai pateicīga par to, ka atradu šo grāmatu, pašu filmu tomēr neskatīšos. Kā tas nereti gadās, grāmata ir pavisam citāda nekā filma, un šoreiz labi, ka tā.

Ko es sagaidīju? Viegli lasāmu literatūru lubenes stilā ar laimīgām beigām, ko lasīt atslodzei. Ko es saņēmu? Grāmatu, par kuru šad tad iedomājos vēl gadu pēc tās lasīšanas, jo tā man lika jautāt sev tik daudz eksistenciālu jautājumu.

Jā, nenoliedzami, grāmatu caurvij mīlestības motīvs, taču tas ir tikai neliela daļa no visa pārējā. Piemēram, tiek risināts jautājums par vecāku un bērnu attiecībām – vai un kurš kuram ir par kaut ko parādā vai kuram kuru būtu jāklausa? Vai bērns, kurš ir pieaudzis, var izdarīt izvēles, kas nesakrīt ar vecāku uzskatiem, kas ir labu nodomu vadīti? Vai bērns var atstāt savus vecākus (Vila gadījumā tā ir atstāšana, aizejot mūžībā, bet Lū gadījumā – uzsākot savu dzīvi un nepalīdzot vecākiem finansiāli)?

Galveno lomu, manuprāt, tomēr ieņem pretrunīgā tēma par iespēju pašam lemt, kad tava dzīve ir galā.

Vils ir spēcīgs, bagāts un glīts vīrietis, kurš pēc nelaimes gadījuma paliek paralizēts ratiņkrēslā. Un viņš zina, ka tādu dzīvi nevēlas. Grāmata liek uzdot sev jautājumu – vai es pieņemu šo viņa izvēli? Vai tomēr nosodu? Ja jā – kāpēc?

Galvenā pēcgarša pēc lasīšanas ir par to, cik mēs esam dažādi un cik grūti ir pateikt, kuram ir taisnība un kuram – nē. Vai taisnība ir Vilam, kuram vienīgā atlikusī brīvība ir viņa izvēle – dzīvot tādu dzīvi, kādu viņš nepieņem, vai mirt? Vai viņa vecākiem, kas nevēlas savu dēlu zaudēt un ir gatavi viņu kopt un uzturēt līdz mūža galam? Vai varbūt Lū mātei, kura saka, ka nogalināt ir grēks – tai skaitā arī sevi?

Vai tu būtu Lū pusē, kas saka, ka ar mīlestību pietiek, lai gribētu dzīvot, vai tomēr Vila – kurš saka, ka negrib mīlestību, kuru nevar pilnvērtīgi izbaudīt un izdzīvot? Vai ar mīlestību vispār pietiek attiecībām un vēlmei dzīvot?

Vai tu nosodi Vila tēvu, kurš ir pārguris un mierinājumu meklē citās attiecībās? Vai tomēr atbalsti Vila māti, kuras vienīgais dzīves aicinājums ir rūpēties par dēlu, tāpēc viņa no pārdzīvojumiem ir nocietinājusies, t.sk. pret vīru?

Ko mums katram nozīmē "laba", "pilnvērtīga", "ir vērts dzīvot" dzīve?

Galu galā grāmatu ir vērtīgi lasīt arī tāpēc, ka tā parāda, ka pat tad, ja esi nodrošināts, vari atļauties vislabāko aprūpi, īpašu transportu cilvēkiem ar invaliditāti u. tml., tev vienalga ir grūti iekļūt pasākumos, slimnīcā un citur. Es patiešām ilgi pēc grāmatas lasīšanas domāju par to, kas ir iekļaušana, kas ir piekļūstamība un ko tas nozīmē realitātē. Noderīgi: Me Before You Official Trailer (2016)

Džodžo Moja. Pirms atkal tiksimies. No angļu valodas tulkojusi Karīna Tillberga. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013. 388 lpp. ISBN 9789934037023

Agnese Pašāne ir LNB Kompetenču attīstības centra vadītāja