š§ Jacob Mikanowski. Goodbye Eastern Europe
- Ieva Äkena
- Nov 10, 2025
- 3 min read
Updated: Mar 13
š§ Klausies apskatu Spotify.
"Austrumeiropa" ir apzÄ«mÄjums, kas nes sevÄ« smagumu. TajÄ slÄpjas nevÄlamas asociÄcijas ar uzspiesto Padomju mantojumu, kura atŔķirÄ«bu no savas lokÄlÄs kultÅ«ras bieži vien jÄpierÄda sarunu biedriem no citÄm pasaules daļÄm. Aizspriedumus par sociÄlu un kulturÄlu nabadzÄ«bu, esot āRietumeiropasā perifÄrijÄ, un Å”ad tad ā izmisÄ«gus centienus pierÄdÄ«t savu lÄ«dztiesÄ«bu sÄdÄt pie kopÄ«gÄ pasaules valstu galda. Vienlaikus tas ir jÄdziens, kas tiecas izzust, jo reÄ£ionam pieskaitÄ«tÄs valstis pÄrdefinÄ sevi kÄ piederoÅ”as citÄm Ä£eogrÄfiskajÄm telpÄm.
VÄsturnieka un rakstnieka Jakoba Mikanovska "Goodbye, Eastern Europe: An Intimate History of a Divided Land" iznÄkusi laikÄ, kad Eiropa kÄrtÄjo reizi pÄrvÄrtÄ savu identitÄti un valstu piederÄ«bu kopÄjo vÄrtÄ«bu lokam. Izdevums stÄsta par reÄ£ionu, kas ietver valstis starp VÄciju un Krieviju no Igaunijas ziemeļos lÄ«dz pat AlbÄnijai dienvidos. Uztverts kÄ "Cita Eiropa", tas bieži palicis lielo naratÄ«vu perifÄrijÄ, vÄsturniekiem fokusÄjoties uz Rietumvalstu varas spÄlÄm dažÄdos laikmetos, Austrumeiropas valstu teritorijas uztverot kÄ satikÅ”anÄs punktu starp Rietumu un Austrumu pasaulÄm bez savas vienotas identitÄtes.
Mikanovskis Å”o priekÅ”statu apgÄž, parÄdot Austrumeiropu kÄ specifisku, krÄÅ”Åu reÄ£ionu, kurÄ dažÄdo kultÅ«ru sastapÅ”anÄs rada citviet neiedomÄjamu reliÄ£iju, kopienu un tradÄ«ciju miksli, lÄ«dztekus sadzÄ«vojot luterÄÅiem, katoļiem, ortodoksÄlajiem kristieÅ”iem, ebrejiem, pagÄniem, islÄmticÄ«gajiem un visdažÄdÄko sektu pÄrstÄvjiem. IesÄkot reÄ£iona stÄstu ar pagÄniskajÄm ciltÄ«m tÅ«kstoÅ” gadu tÄlÄ senatnÄ, Mikanovskis lasÄ«tÄju aizved lÄ«dz pat Padomju SavienÄ«bas sabrukumam, lÄ«dztekus lielajiem vÄstures notikumu griežiem iepazÄ«stinot ar ļoti personÄ«giem un brīžiem traÄ£iskiem stÄstiem no savas personÄ«gÄs dzimtas vÄstures.
"Goodbye Eastern Europe" tematiski sadalÄ«ta trÄ«s daļÄs, kas veltÄ«tas reÄ£ionÄ pastÄvoÅ”ajÄm reliÄ£ijÄm, impÄrijÄm un to ļaudÄ«m un 20. gadsimta vÄsturei, parÄdot to kÄ raibu, krÄsainu lupatu deÄ·i vai ā Padomju mantojumu atceroties ā krÄÅ”Åu paklÄju pie dzÄ«vokļa sienas. CilÅ”u, nÄciju un impÄriju savstarpÄjÄs peripetijas iekrÄso personiski āmazo cilvÄkuā stÄsti, leÄ£endas par vilkaÄiem, vampÄ«riem, svÄtajiem un pravieÅ”iem, kuri dažkÄrt iedvesmojuÅ”i nozÄ«mÄ«gu notikumu sÄkumu, bet dažkÄrt aizskaloti vÄstures atvarÄ. Å o stÄstu traÄ£ikomiskumu lieliski ilustrÄ stÄsts par poļu vampÄ«ru, kurÅ” 1718. gadÄ ticis apglabÄts tagadÄjÄs SlovÄkijas teritorijÄ:
"AstoÅas dienas pÄc bÄrÄm, Kaspareks atgriezÄs. ViÅÅ” naktÄ« parÄdÄ«jÄs savam kalpotÄjam. ViÅÅ” aizsÄka kautiÅus, koda, sita un žÅaudza cilvÄkus. ViÅÅ” iegrÅ«da apiÅu tirgotÄju Popradas upÄ. ViÅÅ” ielauzÄs kÄzÄs un pieprasÄ«ja zivis. Kad kÄzinieki atteicÄs dot viÅam vÄ«nu, viÅÅ” iztukÅ”oja pudeli, sadauzÄ«ja visas glÄzes un aizjÄja uz balta zirga. PilsÄtnieki bija satraukti. ViÅi iesniedza sÅ«dzÄ«bu maÄ£istrÄtam. Priesteris lÅ«dza Krakovas bÄ«skapam padomu, jo pilsÄta piederÄja UngÄrijai, bet tÄs baznÄ«cas bija poļu un vairums iedzÄ«votÄju vÄcieÅ”i (tipiska Austrumeiropas nekÄrtÄ«ba!).
TikmÄr Kaspareks bija burÄs. ViÅÅ” pÄrgulÄja ar paÅ”a atraitni un padarÄ«ja to grÅ«tu. To paÅ”u viÅÅ” nodarÄ«ja vÄl ÄetrÄm citÄm sievietÄm. Tad viÅÅ” nozuda. Poļi atviegloti uzelpoja. TrÄ«s nedÄļas vÄlÄk no ÄrvalstÄ«m pienÄca ziÅas, ka viÅÅ” redzÄts VarÅ”avÄ, kÄrtojot vecus parÄdus un taisot jaunus. Beidzot, Äetrus mÄneÅ”us vÄlÄk, bÄ«skaps apstiprinÄja lÅ«gumu un tiesu. To bija grÅ«ti Ä«stenot, jo Kaspareks joprojÄm bija apglabÄts baznÄ«cas kapsÄtÄ. TÄ nu viÅi to izraka, nogrieza viÅa galvu un pÄrÄjo sadedzinÄja. DroŔības labad priesteris viÅu pie reizes izslÄdza no baznÄ«cas." (21.- 22. lpp)
Kaspareka stÄsts noslÄdzas ar atkÄrtotu paradÄ«Å”anos, pÄc kuras tiek atrasta un sadedzinÄta viÅa sirds, atstÄjot nÄkamajÄm paaudzÄm stÄstu par vÄ«na tirgotÄju, kurÅ” tik ļoti mÄ«lÄja dzÄ«ves baudas, ka turpinÄja tÄs meklÄt vÄl pÄc nÄves.
Mikanovska darba lielÄkÄ vÄrtÄ«ba ir atkÄpÅ”anÄs no tradicionÄli sÄrÄ«gÄ skatÄ«juma uz Austrumeiropu kÄ lielo valstu nomali, parÄdot reÄ£ionu kÄ specifisku, krÄÅ”Åu un vÄsturiski interesantu kopumu ar savu raksturÄ«gu personÄ«bu.
Lielie notikumu grieži, ik pa brÄ«dim papildinÄti ar personiskiem piemÄriem, ir specifiska stÄstÄ«juma forma, kas kÄdam lasÄ«tÄjam varÄtu Ŕķist pÄrÄk nenopietna vai sadrumstalota. TomÄr tieÅ”i Å”Äda pati ir arÄ« autora aprakstÄ«tÄ reÄ£iona bÅ«tÄ«ba ā krÄsaina, daudzveidÄ«ga, sadiegta no neiedomÄjami nesaderÄ«giem gabaliem, veidojot absolÅ«ti unikÄlu kopÄjo gleznu.
Un, iespÄjams, Ŕī darba izlasÄ«Å”anas kÄdam ļaus sarunÄ biežÄk lepni teikt: "JÄ, esmu no bijuÅ”Äs Austrumeiropas!"
London: Oneworld, 2023. 375 lpp. ISBN 9780861542598
Ieva Äkena ir LNB SpeciÄlo krÄjumu departamenta MÄkslas un mÅ«zikas centra mÄkslas krÄjuma eksperte.
Comments