top of page

šŸŽ§ Jacob Mikanowski. Goodbye Eastern Europe

  • Ieva Ēkena
  • Nov 10, 2025
  • 3 min read

Updated: Mar 13


šŸŽ§ Klausies apskatu Spotify.


"Austrumeiropa" ir apzÄ«mējums, kas nes sevÄ« smagumu. Tajā slēpjas nevēlamas asociācijas ar uzspiesto Padomju mantojumu, kura atŔķirÄ«bu no savas lokālās kultÅ«ras bieži vien jāpierāda sarunu biedriem no citām pasaules daļām. Aizspriedumus par sociālu un kulturālu nabadzÄ«bu, esot ā€œRietumeiropasā€ perifērijā, un Å”ad tad – izmisÄ«gus centienus pierādÄ«t savu lÄ«dztiesÄ«bu sēdēt pie kopÄ«gā pasaules valstu galda. Vienlaikus tas ir jēdziens, kas tiecas izzust, jo reÄ£ionam pieskaitÄ«tās valstis pārdefinē sevi kā piederoÅ”as citām Ä£eogrāfiskajām telpām.


Vēsturnieka un rakstnieka Jakoba Mikanovska "Goodbye, Eastern Europe: An Intimate History of a Divided Land" iznākusi laikā, kad Eiropa kārtējo reizi pārvērtē savu identitāti un valstu piederÄ«bu kopējo vērtÄ«bu lokam. Izdevums stāsta par reÄ£ionu, kas ietver valstis starp Vāciju un Krieviju no Igaunijas ziemeļos lÄ«dz pat Albānijai dienvidos. Uztverts kā "Cita Eiropa", tas bieži palicis lielo naratÄ«vu perifērijā, vēsturniekiem fokusējoties uz Rietumvalstu varas spēlēm dažādos laikmetos, Austrumeiropas valstu teritorijas uztverot kā satikÅ”anās punktu starp Rietumu un Austrumu pasaulēm bez savas vienotas identitātes.


Mikanovskis Å”o priekÅ”statu apgāž, parādot Austrumeiropu kā specifisku, krāŔņu reÄ£ionu, kurā dažādo kultÅ«ru sastapÅ”anās rada citviet neiedomājamu reliÄ£iju, kopienu un tradÄ«ciju miksli, lÄ«dztekus sadzÄ«vojot luterāņiem, katoļiem, ortodoksālajiem kristieÅ”iem, ebrejiem, pagāniem, islāmticÄ«gajiem un visdažādāko sektu pārstāvjiem. Iesākot reÄ£iona stāstu ar pagāniskajām ciltÄ«m tÅ«kstoÅ” gadu tālā senatnē, Mikanovskis lasÄ«tāju aizved lÄ«dz pat Padomju SavienÄ«bas sabrukumam, lÄ«dztekus lielajiem vēstures notikumu griežiem iepazÄ«stinot ar ļoti personÄ«giem un brīžiem traÄ£iskiem stāstiem no savas personÄ«gās dzimtas vēstures.

"Goodbye Eastern Europe" tematiski sadalÄ«ta trÄ«s daļās, kas veltÄ«tas reÄ£ionā pastāvoÅ”ajām reliÄ£ijām, impērijām un to ļaudÄ«m un 20. gadsimta vēsturei, parādot to kā raibu, krāsainu lupatu deÄ·i vai – Padomju mantojumu atceroties – krāŔņu paklāju pie dzÄ«vokļa sienas. CilÅ”u, nāciju un impēriju savstarpējās peripetijas iekrāso personiski ā€œmazo cilvēkuā€ stāsti, leÄ£endas par vilkačiem, vampÄ«riem, svētajiem un pravieÅ”iem, kuri dažkārt iedvesmojuÅ”i nozÄ«mÄ«gu notikumu sākumu, bet dažkārt aizskaloti vēstures atvarā. Å o stāstu traÄ£ikomiskumu lieliski ilustrē stāsts par poļu vampÄ«ru, kurÅ” 1718. gadā ticis apglabāts tagadējās Slovākijas teritorijā:


"Astoņas dienas pēc bērēm, Kaspareks atgriezās. ViņŔ naktÄ« parādÄ«jās savam kalpotājam. ViņŔ aizsāka kautiņus, koda, sita un žņaudza cilvēkus. ViņŔ iegrÅ«da apiņu tirgotāju Popradas upē. ViņŔ ielauzās kāzās un pieprasÄ«ja zivis. Kad kāzinieki atteicās dot viņam vÄ«nu, viņŔ iztukÅ”oja pudeli, sadauzÄ«ja visas glāzes un aizjāja uz balta zirga. Pilsētnieki bija satraukti. Viņi iesniedza sÅ«dzÄ«bu maÄ£istrātam. Priesteris lÅ«dza Krakovas bÄ«skapam padomu, jo pilsēta piederēja Ungārijai, bet tās baznÄ«cas bija poļu un vairums iedzÄ«votāju vācieÅ”i (tipiska Austrumeiropas nekārtÄ«ba!).


Tikmēr Kaspareks bija burās. ViņŔ pārgulēja ar paÅ”a atraitni un padarÄ«ja to grÅ«tu. To paÅ”u viņŔ nodarÄ«ja vēl četrām citām sievietēm. Tad viņŔ nozuda. Poļi atviegloti uzelpoja. TrÄ«s nedēļas vēlāk no ārvalstÄ«m pienāca ziņas, ka viņŔ redzēts VarÅ”avā, kārtojot vecus parādus un taisot jaunus. Beidzot, četrus mēneÅ”us vēlāk, bÄ«skaps apstiprināja lÅ«gumu un tiesu. To bija grÅ«ti Ä«stenot, jo Kaspareks joprojām bija apglabāts baznÄ«cas kapsētā. Tā nu viņi to izraka, nogrieza viņa galvu un pārējo sadedzināja. DroŔības labad priesteris viņu pie reizes izslēdza no baznÄ«cas." (21.- 22. lpp)


Kaspareka stāsts noslēdzas ar atkārtotu paradīŔanos, pēc kuras tiek atrasta un sadedzināta viņa sirds, atstājot nākamajām paaudzēm stāstu par vÄ«na tirgotāju, kurÅ” tik ļoti mÄ«lēja dzÄ«ves baudas, ka turpināja tās meklēt vēl pēc nāves.


Mikanovska darba lielākā vērtÄ«ba ir atkāpÅ”anās no tradicionāli sērÄ«gā skatÄ«juma uz Austrumeiropu kā lielo valstu nomali, parādot reÄ£ionu kā specifisku, krāŔņu un vēsturiski interesantu kopumu ar savu raksturÄ«gu personÄ«bu.


Lielie notikumu grieži, ik pa brÄ«dim papildināti ar personiskiem piemēriem, ir specifiska stāstÄ«juma forma, kas kādam lasÄ«tājam varētu Ŕķist pārāk nenopietna vai sadrumstalota. Tomēr tieÅ”i Ŕāda pati ir arÄ« autora aprakstÄ«tā reÄ£iona bÅ«tÄ«ba – krāsaina, daudzveidÄ«ga, sadiegta no neiedomājami nesaderÄ«giem gabaliem, veidojot absolÅ«ti unikālu kopējo gleznu.

Un, iespējams, Ŕī darba izlasīŔanas kādam ļaus sarunā biežāk lepni teikt: "Jā, esmu no bijuŔās Austrumeiropas!"


London: Oneworld, 2023. 375 lpp. ISBN 9780861542598


Ieva Ēkena ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.



Comments


Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page