Jacob Mikanowski. Goodbye Eastern Europe

"Austrumeiropa" ir apzīmējums, kas nes sevī smagumu. Tajā slēpjas nevēlamas asociācijas ar uzspiesto Padomju mantojumu, kura atšķirību no savas lokālās kultūras bieži vien jāpierāda sarunu biedriem no citām pasaules daļām. Aizspriedumus par sociālu un kulturālu nabadzību, esot “Rietumeiropas” perifērijā, un šad tad – izmisīgus centienus pierādīt savu līdztiesību sēdēt pie kopīgā pasaules valstu galda. Vienlaikus tas ir jēdziens, kas tiecas izzust, jo reģionam pieskaitītās valstis pārdefinē sevi kā piederošas citām ģeogrāfiskajām telpām.

Vēsturnieka un rakstnieka Jakoba Mikanovska "Goodbye, Eastern Europe: An Intimate History of a Divided Land" iznākusi laikā, kad Eiropa kārtējo reizi pārvērtē savu identitāti un valstu piederību kopējo vērtību lokam. Izdevums stāsta par reģionu, kas ietver valstis starp Vāciju un Krieviju no Igaunijas ziemeļos līdz pat Albānijai dienvidos. Uztverts kā "Cita Eiropa", tas bieži palicis lielo naratīvu perifērijā, vēsturniekiem fokusējoties uz Rietumvalstu varas spēlēm dažādos laikmetos, Austrumeiropas valstu teritorijas uztverot kā satikšanās punktu starp Rietumu un Austrumu pasaulēm bez savas vienotas identitātes.

Mikanovskis šo priekšstatu apgāž, parādot Austrumeiropu kā specifisku, krāšņu reģionu, kurā dažādo kultūru sastapšanās rada citviet neiedomājamu reliģiju, kopienu un tradīciju miksli, līdztekus sadzīvojot luterāņiem, katoļiem, ortodoksālajiem kristiešiem, ebrejiem, pagāniem, islāmticīgajiem un visdažādāko sektu pārstāvjiem. Iesākot reģiona stāstu ar pagāniskajām ciltīm tūkstoš gadu tālā senatnē, Mikanovskis lasītāju aizved līdz pat Padomju Savienības sabrukumam, līdztekus lielajiem vēstures notikumu griežiem iepazīstinot ar ļoti personīgiem un brīžiem traģiskiem stāstiem no savas personīgās dzimtas vēstures.

"Goodbye Eastern Europe" tematiski sadalīta trīs daļās, kas veltītas reģionā pastāvošajām reliģijām, impērijām un to ļaudīm un 20. gadsimta vēsturei, parādot to kā raibu, krāsainu lupatu deķi vai – Padomju mantojumu atceroties – krāšņu paklāju pie dzīvokļa sienas. Cilšu, nāciju un impēriju savstarpējās peripetijas iekrāso personiski “mazo cilvēku” stāsti, leģendas par vilkačiem, vampīriem, svētajiem un praviešiem, kuri dažkārt iedvesmojuši nozīmīgu notikumu sākumu, bet dažkārt aizskaloti vēstures atvarā. Šo stāstu traģikomiskumu lieliski ilustrē stāsts par poļu vampīru, kurš 1718. gadā ticis apglabāts tagadējās Slovākijas teritorijā:

"Astoņas dienas pēc bērēm, Kaspareks atgriezās. Viņš naktī parādījās savam kalpotājam. Viņš aizsāka kautiņus, koda, sita un žņaudza cilvēkus. Viņš iegrūda apiņu tirgotāju Popradas upē. Viņš ielauzās kāzās un pieprasīja zivis. Kad kāzinieki atteicās dot viņam vīnu, viņš iztukšoja pudeli, sadauzīja visas glāzes un aizjāja uz balta zirga. Pilsētnieki bija satraukti. Viņi iesniedza sūdzību maģistrātam. Priesteris lūdza Krakovas bīskapam padomu, jo pilsēta piederēja Ungārijai, bet tās baznīcas bija poļu un vairums iedzīvotāju vācieši (tipiska Austrumeiropas nekārtība!).

Tikmēr Kaspareks bija burās. Viņš pārgulēja ar paša atraitni un padarīja to grūtu. To pašu viņš nodarīja vēl četrām citām sievietēm. Tad viņš nozuda. Poļi atviegloti uzelpoja. Trīs nedēļas vēlāk no ārvalstīm pienāca ziņas, ka viņš redzēts Varšavā, kārtojot vecus parādus un taisot jaunus. Beidzot, četrus mēnešus vēlāk, bīskaps apstiprināja lūgumu un tiesu. To bija grūti īstenot, jo Kaspareks joprojām bija apglabāts baznīcas kapsētā. Tā nu viņi to izraka, nogrieza viņa galvu un pārējo sadedzināja. Drošības labad priesteris viņu pie reizes izslēdza no baznīcas." (21.- 22. lpp)

Kaspareka stāsts noslēdzas ar atkārtotu paradīšanos, pēc kuras tiek atrasta un sadedzināta viņa sirds, atstājot nākamajām paaudzēm stāstu par vīna tirgotāju, kurš tik ļoti mīlēja dzīves baudas, ka turpināja tās meklēt vēl pēc nāves.

Mikanovska darba lielākā vērtība ir atkāpšanās no tradicionāli sērīgā skatījuma uz Austrumeiropu kā lielo valstu nomali, parādot reģionu kā specifisku, krāšņu un vēsturiski interesantu kopumu ar savu raksturīgu personību.

Lielie notikumu grieži, ik pa brīdim papildināti ar personiskiem piemēriem, ir specifiska stāstījuma forma, kas kādam lasītājam varētu šķist pārāk nenopietna vai sadrumstalota. Tomēr tieši šāda pati ir arī autora aprakstītā reģiona būtība – krāsaina, daudzveidīga, sadiegta no neiedomājami nesaderīgiem gabaliem, veidojot absolūti unikālu kopējo gleznu.

Un, iespējams, šī darba izlasīšanas kādam ļaus sarunā biežāk lepni teikt: "Jā, esmu no bijušās Austrumeiropas!"

Jacob Mikanowski. Goodbye Eastern Europe: an intimate history of a divided land.

London: Oneworld, 2023. 375 lpp. ISBN 9780861542598

Ieva Ēkena ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.