Karls Ristikivi. Dvēseļu nakts

Pateicoties tulkotājai Maimai Grīnbergai, pie latviešu lasītājiem nonācis igauņu rakstnieka Karla Ristikivi (Karl Ristikivi, 1912-1977) darbs, kas tika izdots tālajā 1953. gadā Stokholmā.

Tomēr šī laika robeža nav jūtama, ja lasītājs meklē atbildes uz mūžīgajiem eksistences un dzīves galīguma jautājumiem. Galvenais varonis ir pats rakstnieks vai arī viņam līdzīgs tēls, bet, visticamāk, tam nav īstas nozīmes. Tāpat kā varoņa vārdam: "Kam tas būtu vajadzīgs? Tas būtu pilnīgi lieki. Mēs visi esam seni paziņas." Grāmatas sižetiskajā līnijā ieliktais vērojums, nevis piedzīvojums, nedaudz atgādina ceļojumu.

Ceļojums sākas un, kā izrādās, arī noslēdzas Vecgada naktī, laikā, kad viss iegūst savdabīgu svētku paplašinājumu. Svētki, kas necieš vientulību. Lai kā arī censtos iegalvot, ka paši vien "karnevālu" izdomājam un nav jau spiesta lieta tajā piedalīties, tomēr nav ne mūsu, ne ceļinieka varā savaldīt domas un dvēseles pārdzīvojumus. Ceļiniekam klāt nāk vēl kāds nelabvēlīgs apstāklis – viņš ir ārzemnieks svešumā, trimdā. Noskaņa, ko rada nepiederība, jaušamā naidīguma klātesamība ik pa brīdim uzglūn nepārprotamā tekstā: "… skatiens bija stingrs un pētīgs, vienlaikus noraidošs. Tas bija skatiens, ar kādu skatās uz ārzemnieku." Arī turpmāk, pārdomām kļūstot īpaši spēcīgām, autors uzrunā lasītāju, reflektējot un vaicājot par brīvības, eksistences jēgu, vainas un nāves klātesamību.

Igauņu autora fascinējošā spēja uzturēt lasītājā nepārtrauktu pārsteiguma un reizē nenovēršamības sajūtu neļauj ilgi ieslīgt drūmās pārdomās, bet liek ar aizrautību tālāk šķirt grāmatas lapas tieši tāpat kā ceļinieks ver kārtējās durvis uz citu telpu. "Gaiteņi līdzīgi cits citam gluži kā garas, tukšas gaidīšanas piepildītas stundas."

Nepazīstamie, bet tomēr it kā ceļinieka atmiņā uzplaiksnījušie ļaudis (senie paziņas), ir personāži no dažādiem sabiedrības slāņiem: mācītāji, karavīri, tiesneši, mākslinieki un ierēdņi. Bezkaislīgi, bezpersoniski un biedējoši mainīgi. Dialogi, viņu rīcība un darbošanās ir reizē pārliecinoša un negaidīta. Taču viņi zina to, ko nenojauš galvenais varonis. Un ceļinieks nonāk tiesā…

Nav iespējams, lasot šo darbu, nedomāt un nesalīdzināt ar F. Kafkas radīto pasauli. Autora pēcvārdā lasītājs saņems atbildi uz šo vaicājumu, kā arī iepazīs tuvāk darba tapšanas vēsturi. Jāatzīmē, ka latviešu literatūrā tematisku un stilistisku atbalsi rodam Alberta Bela darbā "Bezmiegs". Noderīgi: Karla Ristikivi romāns "Dvēseļu nakts" – savdabīgs, spēcīgs, nepelnīti mazpazīstams darbs

Atceroties aizvadīto gadu, lasām igauņu rakstnieka Karla Ristikivi romānu "Dvēseļu nakts"

Karls Ristikivi. Dvēseļu nakts. No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Literārā konsultante Renāte Punka; mākslinieks Aigars Ozoliņš; datorgrafiskais noformējums: Iveta Paegle. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2025. 354 lpp.

Elita Care-Bobinska ir LNB LBC galvenā bibliogrāfe.