Caro Claire Burke. Yesteryear

Viena no šīs vasaras karstākajām lasāmvielām nenoliedzami ir amerikāņu kultūras kritiķes un rakstnieces Karo Klēras Bērkas (Caro Claire Burke) debijas romāns "Yesteryear". Romāna, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā "Pagājušie laiki", centrā ir sociālo mediju influencere Natālija, kas saviem sekotājiem sevi pasniedz kā tradicionālu amerikāņu sievieti, kura piekopj 19. gs. raksturīgu dzīvesveidu.

Pasaulei viņa ir tikumīga kristiete, taču Natālijas iekšējais monologs atklāj skaudīgu, niknu un neiecietīgu personību. Apkārtējie viņu redz kā mīlošu un paklausīgu sievu savam maskulīnajam vīram, bet sekotājiem paliek apslēpta sieviete, kas patiesībā nicina savu nemākulīgo un mīkstčaulīgo dzīvesbiedru – bagāta politiķa dēliņu, kurš aizrāvies ar sazvērestības teorijām un toksiskās vīrišķības idejām. Sabiedrībai viņa ir mīloša, šķietami nenogurstoša daudzbērnu māte, taču aiz rūpīgi veidotā tēla slēpjas sieviete, kura pārdzīvojusi pēcdzemdību depresiju, nespēj izveidot saikni ar saviem bērniem un pat īsti viņus nemīl. Bērni viņas dzīvē vairāk kalpo kā sociālo mediju satura elements, kamēr viņu audzināšanu, izglītošanu un mājsaimniecības vadīšanu aizkadrā nodrošina auklītes.

Saviem sekotājiem Natālija propagandē amerikāņu pionieru dzīvesveidu un estētiku – dzīvi lauku fermā Yesteryear, noklusējot faktu, ka fermas izveidē vīra tēvs ieguldījis miljoniem dolāru. Sekotāji redz acīm tīkamu veclaicīgu virtuvi, kurā modernā tehnika rūpīgi noslēpta no vērīgo sekotāju skatieniem. Viņa sludina pašu audzētas bioloģiskas pārtikas priekšrocības, lai gan realitātē saimniecība balstās uz ķimikāliju lietošanu un lētu imigrantu darbaspēku. Natālija reklamē un pārdod it kā Amerikā ražotus virtuves piederumus, taču līdz sekotājiem nenonāk to oriģinālās etiķetes: "Ražots Ķīnā".

Natālijas rūpīgi veidotā sociālo mediju impērija sabrūk, kad viņa pēkšņi pamostas īstajā pionieru Amerikas realitātē.

Nonākšana 1855. gadā liek viņai ne tikai meklēt atbildes uz jautājumu, kāpēc tas ir noticis – vai viņa ir nolaupīta, vai kļuvusi par kāda slepena realitātes šova dalībnieci, bet liek arī sastapties ar skarbo 19. gs. ikdienu. Tā ir pasaule bez bagātiem radiem, bez mūsdienu ērtībām un tehnoloģijām, kurā sievietei nav gandrīz nekādu tiesību un viņas vērtība bieži vien tiek mērīta tikai caur attiecībām ar vīrieti.

Natālijas antivarones tēls, kas manī ne mirkli neizraisīja nekādas simpātijas, piedāvā asu satīru par pēdējos gados milzu popularitāti ieguvušo "tradicionālās sievas" jeb tradwife fenomenu sociālajos medijos. Šīs kustības ideāls ir sieviete, kura it kā brīvprātīgi atgriezusies pie tradicionālajām dzimumu lomām: vīrietis ir ģimenes galva, pelnītājs un galvenais lēmumu pieņēmējs, savukārt sieviete – svētlaimē iegrimusi mājsaimniece, kuras dzīves centrā ir bērnu audzināšana, mājas darbi un rūpes par vīru. Taču Natālija ir spilgts piemērs, cik trausls un mākslīgs var būt šis propagandētais sievietes tēls un ģimenes modelis. Viņa ir dziļi nelaimīga, pat nožēlojama, iesprostota pašas radītā konservatīvi (lasīt – tumsonīgi) kristīgā patriarhāta būrī, kurā valda vilšanās, dusmas un aizvainojums. Viņas nepatika vienlīdz vēršas gan pret māti, vīru un bērniem, gan pret “dusmīgo sieviešu” bariem, kas internetā kritizē viņas pārstāvēto "tradicionālās sievas" ģimenes un biznesa modeli.

Bērkas romāns nav tikai asprātīga satīra par "tradicionālās sievas" kustību, bet arī atklāj konservatīvās kristietības, sazvērestību teoriju un manosfēras aspektus, kuru centrā ir priekšstati par vīriešu un sieviešu attiecībām un lomām sabiedrībā.

Romāns vienlaikus ir arī spilgts toksiskās sociālo mediju kultūras portretējums, kurā rūpīgi veidoti influenceru tēli, estētika un ideoloģija visbiežāk izrādās pārdodama ilūzija, kas aizstāj sarežģīto realitāti.

Caro Claire Burke. Yesteryear. USA. Knopf, 2026. 400 lpp. ISBN-13 978-0593804216

Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.