Kims Stenlijs Robinsons. Nākotnes ministrija

Daudzbalsīgs sengrieķu koris ar apokaliptisku vērienu dzied mums pakausī, ka labākais laiks rūpēties par mūsu planētu bija vakar. Otrs labākais - šodien. Šoreiz ar atkritumu šķirošanu vien nepietiks. Ir jādomā plašāk - ko ēdam, ko un kur pērkam, kā ceļojam, uz darbu, no darba, kā pavadām brīvo laiku, kā domājam, kas mums "pienākas". Pēc mums kaut vai plūdi. Vai šīs grāmatas gadījumā - karstuma vilnis Indijā, kas dažu dienu laikā nogalina 20 miljonus iedzīvotāju. Vai tas ir pietiekami spēcīgs modinātājsignāls patērētāju kultūrai un ierastajai kārtībai?

Kima Stenlija Robinsona romāns ir kaleidoskops, kurā nākamības kopainu atklāj visdažādākie stāstnieki - nākotnes zinātnieki, polittehniķi, glaciologi, baņķieri, pārvietotās personas, aculiecinieki, pat poētiskais fotons un pats tirgus. Un lai gan romāna darbība iezīmē dažas desmitgades tālu nākotni, lasītāju nepamet neērtā sajūta, ka ziņu virsrakstus jau ir sasnieguši grāmatas karstie punkti. Lai gan zinātniskās fantastikas autoriem bieži piedēvē gaišreģa spējas, visu paredzēt nevar neviens. Grāmata orģinālvalodā iznāca 5 minūtes pirms globālās pandēmijas un dažus gadus pirms Krievijas asiņainā uzbrukuma Ukrainai. Šodien, iespējams, autors rakstītu mazliet citādāku grāmatu.

"Nākotnes ministrijā" izsvērtas planētas ekoloģiskās briesmas, pārmaiņas, bet neierasti daudz pārdomu autors veltījis ekonomikai, nevienlīdzībai, tirgus un valūtu sistēmām, zinātniskiem skaidrojumiem, kas vidusmēra lasītājam var būt izaicinoši, bet godam pacīnījusies ir arī tulkotāja Dina Kārkliņa. Tekstā ir tas, ko mēs planētai esam izjaukuši - līdzsvars. Garās, ekonomiskiem jēdzieniem pilnās nodaļas mijas ar ļoti personiskiem stāstiem, piedzīvojumiem, dabas aprakstiem, un lasītājam jāspēj tvert autora dramaturģiskā kārtība. Tieši tēmu dažādība, vēriens - no globāliem līdz mikroskopiskiem procesiem - padara šo grāmatu īpašu. Tieši tā iekārtota pasaule - mūs vieno viena ekosistēma, bet to ietekmējam mēs katrs individuāli.

Grāmatu no līdzīgiem pasaules bojāejas scenāriju apskatošiem darbiem atšķir tās reālistiskais, bet optimistiskais tonis. Šis nav Holivudas grāvējs, kur varonim pietiek vien izurbt caurumu meteorītā, lai visa cilvēce būtu glābta. Grāmatas naratīvs atkārto skumjo patiesību par darbu zinātnē - tas ir nepārtraukts process, kas ilgst gadiem, prasa pacietību, precizitāti, neatlaidību un finansējumu. Planētas nākotnes nodrošinājums netiek garantēts vienā dienā. Tas ir mūža projekts.

Noteikti viena no svarīgākajām grāmatām, kas šogad iznākusi latviešu valodā, jo ekoloģijas tēmas reti parādās vietējo lasītāju dienas kārtībā, un arī kvalitatīvu populārzinātnisko literatūru esam pieraduši lasīt angliski vai, vēl bēdīgāk, nelasīt nemaz. Tad nu "Nākotnes ministrija" būs interesanta plašākam lasītāju lokam, jo ar savu reālistisko toni patiks faktu cienītājiem, bet aizraus arī piedzīvojumu meklētājus.

Kims Stenlijs Robinsons. Nākotnes ministrija. No angļu valodas tulkojusi Dina Kārkliņa; redaktore Ilze Jansone; vāka dizaina autors Artūrs Bērziņš. Rīga: Prometejs, 2026. 591 lpp. ISBN 9789934656057.

Kristīne Pīkenena ir grāmatu apskatniece un grāmatnīcas vadītāja.