Kristīne Ogle. Margrieta Celmiņa. Gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs
Dienas Grāmatas apgādā 2026. gadā izdotais Dr. art. Kristīnes Ogles pētījums ir par Margrietu Celmiņu (1897–1983) – vienu no Vilhelma Purvīša glezniecības skolas pārstāvēm. Šis līdz šim maz zināmais sievietes gleznotājas dzīvesstāsts ir tikpat daudzslāņains kā viss 20. gadsimts. Tā laika vēsturiskie notikumi gan veidojuši izcilas kultūras personības, gan likuši cilvēkiem stāties pretī smagiem dzīves apstākļiem.
Vārds "daudzslāņainība" raksturo šo izdevumu gan formas, gan satura ziņā. Tas sastāv no divām daļām – "Margrieta Celmiņa, Gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs” un otra daļa “Glezniecība tuvplānā" – ir mākslinieces gleznu reprodukciju albums.
Pirmā dokumentālā daļa aptver 340 lappuses un paver skatu uz mākslinieces dzīvi savu vecāku – Kārļa un Marijas Celmiņu – paspārnē, skolas gaitām Rīgā, akadēmisku studiju sākšanu 1921. gadā dibinātajā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī turpmāko dzīves ceļu 86 gadu garumā.
Mērķtiecība un apņēmība pievērsties mākslai vadījušas jauno sievieti gan mācoties zīmēšanu pie gleznotāja Teodora Krausa, gan vēlāk studējot Mākslas akadēmijā un specializējoties ainavu glezniecībā pie profesora Vilhelma Purvīša viņa vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā. Purvītis kļuva jaunajai studentei par svarīgāko autoritāti uzreiz pēc tēva.
Grāmatas dokumentālajā daļā iekļauti Margrietas Celmiņas mācību uzdevumi – figūru un ornamenta skices, kā arī ziedu studijas. Ģimenes dzīves ainas un studiju gaitas dokumentētas fotogrāfijās.
Kopš diplomdarba "Sils" (1931), kurā attēlots priežu sils saulainā dienā, mākslas mīļotāji pazīst Margrietu Celmiņu kā mežu gleznotāju. Ne velti Celmiņas diplomdarbs līdzās astoņiem citiem paraugiem atrodas Latvijas Mākslas muzeja krājumā. Monogrāfijas autores, mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles ieskatā Margrieta Celmiņa vislielākos sasniegumus guvusi tīrās ainavas glezniecībā bez cilvēku figūru atveidošanas, un visu mūžu palikusi uzticīga tieši šim žanram. Galvenokārt tās ir Vidzemes laukos noskatītas ainas ar pļavām, kokiem, ēkām un debesīm.
Grāmatas otrā daļa "Glezniecība tuvplānā", kas skatāma no grāmatas 4. vāka un aptver 60 lappuses, ir veidota kā mākslinieces gleznu reprodukciju albums. Reprodukciju datējums liecina, ka tajā iekļauti darbi laikposmā no 1920. gada līdz 1961. gadam. Pēc Margrietas Celmiņas aplēsēm viņas gleznu kopskaits svārstās ap 1000; nu tās ir izklīdušas pa pasauli, un gleznotājas darbu apzināšana turpinās līdz mūsdienām.
Grāmatas titullapā ir lasāms veltījums "Cieņā un pateicībā – mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei". Monogrāfijas autores mākslas zinātnieces Kristīnes Ogles interese par šo mākslinieci aizsākās pirms diviem gadu desmitiem, apzinot Mākslas akadēmijas Informācijas centrā uzkrātos materiālus, un centra vadītājas Ingrīdas Burānes vadībā izstrādājot bakalaura darbu "Margrietas Celmiņas dzīve un daiļrade" (2000). Likumsakarīgi šajā grāmatā ir integrēti Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta Informācijas centrā un arhīvos glabātie materiāli. Tāpat Margrietas Celmiņas māsas Birutas mazdēla Andreja Biruma uzkrātais materiāls lielā mērā palīdzējis šīs monogrāfijas tapšanā.
Noderīgi:
Ingrīdas Burānes kultūras iespaidi: Pie pamatiem. Ceļš turpinās. Latvijas Avīze, 2026.g. 29. jūlijā.
Piešiņa, Liega. LR3, 2026.g.12. augustā.
Kristīne Ogle. Margrieta Celmiņa: gleznotājas dzīvesstāsts Latvijas vēstures krustcelēs: 1897-1983. Recenzenti: Dr.art. Kristiāna Ābele, Dr.art. Andris Teikmanis, redkolēģija: Ingrīda Burāne, Katrīna Vasiļevska, Dace Sparāne-Freimane, dizains: Katrīna Vasiļevska. Rīga: Dienas Grāmata, 2026. 399 lpp.
ISBN 9789934636615.
Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.
Comments