Līva Zolneroviča. Hipiji Latvijā

2026. gada jūnijā apgādā "Bolderāja" iznākusi Līvas Zolnerovičas grāmata "Hipiji Latvijā. 20. gs. 60. līdz 90. gadi". Kā norāda izdevējs, šī ir pirmā reize, kad tik plašā pētījumā apkopotas atmiņas, intervijas, fotogrāfijas un stāsti par Latvijas hipiju kustību. Grāmata veidota kā viegli lasāms, plašākai auditorijai paredzēts darbs, kas tapis, balstoties autores maģistra un doktora studiju laikā veiktā apjomīgā pētījumā.

Izdevumu "Hipiji Latvijā" veido divas daļas. Pirmajā lasāms autores pētījums par hipiju kustību Latvijā trīs gadu desmitu garumā, aplūkojot tās veidošanos, kustības "paaudžu" nomaiņu, kā arī raksturojot Padomju Savienības un tieši Latvijas hipiju specifiku un atšķirības no brīvo Rietumu "brāļiem" un "māsām". Balstoties uz padziļinātu dokumentālo materiālu, preses izdevumiem un atmiņām, autore ieskicē Latvijas PSR hipiju kustībai raksturīgās vērtības – pacifismu, interesi par reliģiju, prātu paplašinošām vielām, brīvo mīlestību un nacionālajiem jautājumiem. Šie aspekti daļēji pārklājas ar Rietumu hipiju kultūru, bet daļēji nostājas tiešā pretstatā tai. Rietumu jaunatnei protestējot pret vecāku materiālismu, Padomju hipiji iestājas pret valdošās sistēmas uzspiestajiem ierobežojumiem, veidojot paši savu alternatīvu vērtību sistēmu. Šīs alternatīvās sistēmas dalībnieku intereses un sastāvs pārstāv daudzveidīgu indivīdu grupu, kurā mākslinieciskā bohēma savijas ar mūzikas interesentiem, literatūras cienītājiem, garīgā ceļa meklētājiem, narkomāniem un citiem neformāļiem. Savukārt pētījuma noslēgums iezīmē kustības sadrumstalošanos un zināmu “izšķīšanu” citās interešu grupās pēc nacionālās, reliģiskās vai valstiskās piederības. Šo procesu veicināja politiskās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas pēc neatkarības atgūšanas. Šajā brīdī mainās Latvijas hipiju iespējas kontaktēties ar ārvalstu domubiedriem, informācijas pieejamība un pakāpeniski nomainās arī paaudzes.

Hronoloģiski darbs noslēdzas ar periodu, kurā par kustību interesi sāk izrādīt pati autore, kura šobrīd ir būtiska daļa Latvijas hipiju scēnas. Pētījuma pamatā ir apjomīga "dzīvās vēstures" izpēte – kopš 2001. gada veiktas vairāk nekā 50 intervijas ar dažādu laiku kustības dalībniekiem, no kurām daļa lasāma grāmatas otrajā daļā. Interviju tekstus papildina iepriekš nepubliskoti fotoattēli un dokumenti no privātajiem arhīviem, iezīmējot krāsainu un daudzveidīgu kopienas portretu. Vērojot notikumus ar laika distanci, daļa no intervētajiem ir saglabājuši uzticību jaunības vērtībām, savukārt citi – kardināli mainījuši uzskatus vai pat radikalizējušies. Daudzu intervēto dzīves ceļi krustojas ar mākslas pasauli, sniedzot saistošu ieskatu perioda radošo profesionāļu vidē.

Grāmatas ievadā autore stāsta par savas intereses pirmsākumiem, par hipijiem un savu nonākšanu neformāļu vidē 90. gados. Kopš tā laika viņa pati kļuvusi par būtisku figūru šajā kopienā – organizējot tikšanās, "kvarķirnikus" jeb dzīvokļa koncertus, un ilgstoši publicējot rakstus portālā hipiji.lv. Nostājoties līdzās pētījuma subjektiem, autore izdevumā ietvērusi arī personisku interviju, kurā viņu iztaujā grāmatas redaktors Jānis Daugavietis.

Izdevums "Hipiji Latvijā" aizpilda būtisku nišu Latvijas neformālo kultūru atspoguļojumā, nostājoties līdzās tādiem darbiem kā Eižena Valpētera "Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. XX gs.60-tie un 70-tie gadi" un Arņa Balčus mūsdienu alternatīvo jauniešu fotodokumentācijai izdevumā "Scēna". Savā pamatā balstīts nopietnā zinātniskā pētījumā, izdevums tekstuāli ir viegli lasāms un uztverams ikvienam, kurš vēlas vairāk uzzināt par Latvijas kultūras un sabiedrības alternatīvo šķautni.

Grāmata ir pieejama Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavās. Noderīgi: Īsts hipijs nemaz neatzīst, ka ir hipijs. Šķirstām Līvas Zolnerovičas "Hipiji Latvijā"

Līva Zolneroviča. Hipiji Latvijā: 20. gs. 60. līdz 90. gadi. Redaktors Jānis Daugavietis; māksliniece Līva Kalniņa. Rīga: bolderāja, 2026. 478 lpp. ISBN 9789934899584.

Ieva Ēkena ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mākslas krājuma eksperte.