"Literatūras ceļvedis" jautā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas reproducēšanas nodaļu vadītājiem Guntai Bitei un Uģim Skujam
Intervija par izaicinājumiem pielāgoto resursu izdošanā.
LNerB ir lielākais pielāgoto resursu izdevējs Latvijā, tādēļ uz sarunu par izaicinājumiem šo resursu sagatavošanā un izdošanā aicināti piedalīties bibliotēkas abu reproducēšanas nodaļu vadītāji. Gunta Bite plāno, vada un koordinē Braila un pielāgotās drukas nodaļas darbu. Uģis Skuja ir atbildīgais ne tikai par Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju nodaļu, bet arī pārrauga bibliotēkas informācijas sistēmu, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta krājuma uzskaite un lasītāju apkalpošana. Savā "nišā" viņi ir profesionāļi, šīs nozares eksperti. Aija Pelīte
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas metodiķe
Kāds ir jūsu abu viedoklis par pielāgotās literatūras nepieciešamību un nozīmi noteiktai sabiedrības daļai?
Gunta:
Tiesības iegūt informāciju un tās pieejamības nozīme ir nostiprināta LR Satversmē un ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām. Pielāgotā literatūra ir nozīmīga ievērojamai sabiedrības daļai. Latvijā 12,1% iedzīvotāju ir noteikta invaliditāte, un daļai šo cilvēku funkcionālo traucējumu dēļ parastā drukātā grāmata nav piemērota. Pielāgotā literatūra nepieciešama arī cilvēkiem bez noteiktas invaliditātes, piemēram, senioriem un personām ar disleksiju, kuriem lasīšana vai teksta uztvere ir apgrūtināta. Grāmatas vieglajā valodā var palīdzēt arī cilvēkiem, kuri apgūst latviešu valodu. Audiogrāmatas, grāmatas Braila rakstā, palielinātajā drukā un vieglajā valodā ļauj ikvienam saņemt grāmatas saturu sev piemērotā veidā.
Uģis:
Daļai sabiedrības mūsu bibliotēkas pielāgotā literatūra ir vienīgā, kas praktiski eksistē latviešu valodā. Pielāgotie drukas formāti un Braila raksts sniedz iespēju turpināt lasīt arī tiem, kas parasto druku vairs izlasīt nespēj, kā arī veicina lasītprasmes attīstību un saglabāšanu bērnu un jauniešu vidū. Audiogrāmatas ir neatsverams informācijas iegūšanas un izklaides veids cilvēkiem, kam redze pasliktinājusies vai zaudēta mūža otrajā pusē, jo tad pilnvērtīgi apgūt un izmantot Braila rakstu vai elektronisko resursu sniegtās iespējas ir ļoti sarežģīti. Visi šie pielāgotie literatūras veidi ir kritiski svarīgi, lai noturētu lasītājus ar funkcionāliem traucējumiem latviskajā informācijas vidē un veicinātu latviešu valodas lietošanu ikdienā.
Arī es pats esmu no šīs sabiedrības daļas, kas nespēj izlasīt parasto druku redzes dēļ. Daiļliteratūras lasīšanai parasti izvēlos audiogrāmatas, bet tehniskajai literatūrai labāk strādā piekļūstamas e-grāmatas vai palielināta druka.
Zināms, ka reproducēšanas darbs ir krietni sarežģītāks nekā izskatās no malas. Kas jūsu nodaļu darbā ir visgrūtākais, kas prasa vislielāko uzmanību un visvairāk laika?
Gunta:
Vislielāko uzmanību un laiku prasa darba specifika un nepieciešamā precizitāte. Grāmatas reproducēšana Braila rakstā ir laikietilpīgs process — jāievēro Braila raksta vadlīnijas un vienlaikus jānodrošina pilnīga atbilstība oriģināltekstam. Savukārt, adaptējot grāmatu vieglajā valodā, teksts faktiski jārada no jauna, saglabājot autora sižetu, vēstījumu un, cik iespējams, rakstības manieri, vienlaikus ievērojot vieglās valodas vadlīnijas.
Uģis:
Audiogrāmatas tapšanas procesā sarežģītākais ir noturēt fokusētu uzmanību visā procesa laikā skaņu ierakstu operatoram un apstrādes speciālistam. Vidējais audiogrāmatas garums ir 12 stundas, un tieši šie cilvēki ir atbildīgi par visu kļūdu pamanīšanu un novēršanu, lai reproducētā grāmata atbilstu oriģinālajam tekstam. Kopumā tieši diktora, ieraksta veikšanas un apstrādes darbs ir laikietilpīgs.
Veidojot pielāgoto mācību literatūru, process ir vēl sarežģītāks. Šajās DAISY formāta grāmatās pilns grāmatas teksts, ieskaitot attēlu aprakstus, ir sinhronizēts ar audioierakstu. Katrs teikums, kas šobrīd skan, tiek iezīmēts arī tekstā. Šajās grāmatās papildus visām audiogrāmatas tapšanas darbībām klāt nāk vēl trīs posmi: teksta sagatavošana, kas ietver visas grāmatas ieskenēšanu, teksta atpazīšanu, un grāmatas struktūras pārveidi, lai tā atbilstu DAISY standartiem; attēlu izvērtēšana un aprakstu veidošana nepieciešamajiem attēliem un diagrammām; teksta un audio sinhronizēšana teikuma līmenī.
Mazliet ieskicējiet "kadru jautājumu". Jo Latvijā jauni, šo specifisko darbu veicēji sagatavoti netiek. Visa apmācība ir pašu rokās. Kādi tehniski izaicinājumi vēl risināmi?
Uģis:
Tepat Latvijā ir iespējams apgūt audio apstrādi, ierakstu veikšanu, kā arī attīstīt savas dikcijas un runas prasmes, apmeklējot kursus. Protams, šiem cilvēkiem parasti nav pieredzes tik laikietilpīgos projektos kā audiogrāmatas tapšana. Visus jaunos darbiniekus mēs apmācām, kā rīkoties ar bibliotēkā izmantoto aparatūru un iepazīstinām ar saviem procesiem.
No šī gada vidus bibliotēkā darbojas otra skaņu ierakstu studija, kurā aicinām brīvprātīgos ieskaņot audiogrāmatas patstāvīgi. Pats diktors kontrolē gan ieraksta procesu, gan ielasa tekstu. Šeit gan brīvprātīgo piesaistes process neiet tik raiti.
Vēlos pateikties arī tiem brīvprātīgajiem, kas ir gatavi ieskaņot grāmatas savās mājas studijās. Mēs labprāt pieņemam šādus ierakstus, ja tie ir labā kvalitātē. Pagājušajā gadā šādus ierakstus bija veikuši trīs brīvprātīgie.
Gunta:
Latvijā praktiski nav iespējams atrast redzīgus speciālistus, kuri pārzinātu Braila raksta pieraksta specifiku, tāpēc darbinieki nepieciešamās zināšanas apgūst bibliotēkā. Izaicinājums ir arī novecojusī Braila grāmatu izdošanas tehnika, kas mudinājusi meklēt jaunus risinājumus. Tāpēc šogad paralēli grāmatām papīra formātā esam uzsākuši arī digitālo Braila grāmatu izdošanu.
Līdzīga situācija ir ar grāmatu adaptēšanu vieglajā valodā. Bibliotēkā šo darbu veic divi darbinieki, kuri apguvuši un veic vieglās valodas adaptēšanu un savstarpēji pārbauda sagatavotos tekstus atbilstoši vieglās valodas vadlīnijām. Ja viens no speciālistiem ilgstoši nav pieejams, darbs būtiski palēninās vai jāpiesaista ārpakalpojums. Tas rada papildu izmaksas un kavē grāmatu izdošanu.
Gala izvēle par reproducējamām grāmatām nepieder tikai jums, jo par to atbildība ir Krājuma komplektēšanas komisijai piecu cilvēku sastāvā. Kura no LNerB pielāgotajām grāmatām jums pašiem ir bijusi mīļa un šķiet arī lasītājiem nozīmīga?
Gunta:
No visām izdotajām grāmatām ir grūti izvēlēties sev mīļāko, taču vislielāko prieku sagādā brīži, kad lasītāji klātienē izsaka pozitīvu vērtējumu un pateicību par šādām grāmatām. Tas dod enerģiju turpmākajam darbam.
Uģis:
Par nozīmīgu un interesantu audiogrāmatu es varētu nosaukt nupat ieskaņoto Andresa Hansena "Ekrāna smadzenes". Tajā vienkāršā un interesantā valodā ir stāstīts par to, kā cilvēces ikdienas dzīve un paradumi sen jau ir "apdzinuši" mūsu ķermeņa, un konkrētāk smadzeņu, evolucionāro attīstību, un kādas sekas tas atstāj uz mūsu veselību.
LNerB lasītāji ne tikai lasa, bet arī labprāt apmeklē mūsu organizētos pasākumus. Arī daļa "Literatūras ceļveža" lasītāju YouTube kanālā noteikti ir pamanījuši pasākumu "Kafijas pauze" – reproducēto grāmatu Atvēršanas svētkus. Pastāstiet, lūdzu, par kādu no tiem!
Gunta:
Pasākumu cikls “Kafijas pauze” aizsākās Covid-19 laikā, kad tikšanās klātienē bija ierobežota vai liegta. Pasākumu cikls guva lielus panākumus, jo iespēju tuvāk iepazīties ar autoriem un uzdot viņiem jautājumus varēja izmantot ikviens neatkarīgi no atrašanās vietas. Īpaši apmeklēti bija raidījumi ar profesoru Anatoliju Danilānu, komponistu Zigmaru Liepiņu, aktrisi Zani Daudziņu un dziedātāju Viktoru Lapčenoku.
Par cikla popularitāti liecina fakts, ka tikšanos ar Dzintaru Tilaku noklausījušies 840, Zani Daudziņu – 411, Z. Liepiņu – 338 interesenti.
Uģis:
Man vienmēr spilgti atmiņā paliks tieši pirmā "Kafijas pauze". Šī ideja nāca no Guntas, un viņa man jautāja, vai mēs varētu ko tādu realizēt? Es teicu – droši vien, tad jau redzēs. Mēģinām!
Un tā tas arī aizgāja. Pirmajā raidījumā nebija ne tā labākā kvalitāte, ne kas cits. Bet ar laiku kļuvām profesionālāki – uzlabojām video kvalitāti, pievienojām runātāju/viesu pieteikumus, sākuma džinglu un vēl citus sīkumus. Visu šo attīstību joprojām ir iespējams apskatīt mūsu YouTube kanālā, jo raidījumi ir skatāmi arī pēc tam ierakstā.
LNerB 2025. gada pielāgotās literatūras lasītāju aptauja apliecināja, ka 71,4 % ar mūsu izdevumu tematiku un formātiem ir apmierināti. Kādas, jūsuprāt, nākotnē būs pielāgoto resursu lasītāju literārās vajadzības?
Gunta:
Manuprāt, to ir grūti prognozēt. Interese par grāmatu žanriem mainās, tāpēc būtiskākais ir nodrošināt žanru daudzveidību, lai lasītājiem būtu plašas izvēles iespējas. Turklāt nav vajadzības nošķirt parasto literatūru no pielāgotās, jo visi lasītāji ir vienādi. Atšķiras tikai lasīšanas veids.
Ja runājam par grāmatām vieglajā valodā, mums noteikti jādomā par žanru daudzveidību. Pašlaik Latvijā vieglajā valodā nav izdota fantastika, fantāzija un trilleri. Jāatzīst, ka šo žanru adaptēšana vieglajā valodā ir īsts izaicinājums, tāpēc mēs ceram uz autoru oriģināldarbiem vieglajā valodā. Zviedrijas un Somijas pieredze rāda, ka šie žanri īpaši pieprasīti ir bērnu un jauniešu vidū.
Uģis:
Par literārajām vajadzībām ir grūti spriest, jo tās ir ļoti dažādas, tāpēc svarīgi, lai ieskaņoto grāmatu klāstā arī būtu dažādība.
Ir vieglāk prognozēt par svešvalodu maiņu – tāpat kā tas ir citās bibliotēkās, arī mūsu lasītāju vidū pieaug interese par grāmatām angļu valodā. Tāpēc šogad esam uzsākuši papildināt savu elektronisko audiogrāmatu krājumu ar Piekļūstamo grāmatu konsorcija kopkatalogā pieejamām audiogrāmatām angļu valodā. Šādu iespēju sniedz Latvijas dalība starptautiskajā Marrākešas līgumā, kas nodrošina brīvu pielāgotās literatūras apmaiņu pāri robežām.
Protams, svarīgi ir veicināt arī jaunās paaudzes lasītprasmi, tāpēc mūsu mērķauditorijai tiek piedāvāti Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas darbi dažādos pielāgotos formātos. Noteikti jāturpina stiprināt jaunās paaudzes lasītāju interese par grāmatām un latviešu valodu.
Paldies!
Comments