Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870-1940

Ar pārliecību var teikt – 2025. gada nogale Latvijā aizritēja sieviešu vēstures zīmē. Septembrī tika publicēts pētījums par Latvijas Universitātes studentēm kā jaunu starpkaru Latvijas sabiedrības fenomenu (Sievietes Latvijas inteliģencē: studenšu sociālais portrets, 1919-1940), gads turpinājās ar vēsturnieču Aigas Bērziņas-Kites un Inetas Lipšas sagatavoto apjomīgo izdevumu par sieviešu aktīvismu (Latvijas Sieviešu organizāciju padomes darbība, 1925–1940: protokoli, biedrības, biogrāfijas), bet savu kulmināciju sasniedza sieviešu vēstures pētniecība ar kolektīvās monogrāfijas "Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870–1940" izdošanu gada nogalē.

Grāmatas "Perspektīvas" autoru kolektīvs – literatūrzinātnieces Eva Eglāja-Kristsone, Māra Grudule un Zita Kārkla, mākslas vēsturniece Baiba Vanaga un vēsturnieki Ineta Lipša, Rasa Pārpuce-Blauma un Guntis Vāveris – piedāvā plašu un daudzpusīgu skatījumu uz sieviešu pieredzēm laikā no 19. gadsimta beigām līdz padomju okupācijai 1940. gadā.

Faktiem, personvārdiem un laikmeta noskaņām piesātinātās grāmatas nodaļas atklāj daudzslāņainu sieviešu profesionālās, kultūras un sabiedriskās darbības ainu, vienlaikus graujot iesīkstējušos un novecojušos priekšstatus par sievietēm kā pasīvām otrā plāna vēstures dalībniecēm.

Monogrāfija izgaismo sieviešu mākslinieču līdz šim nenovērtēto lomu Latvijas mākslas dzīvē, atklāj vācbaltiešu sieviešu līdzdalību sieviešu emancipācijas diskursa veidošanā un līdz šim neapzināto ieguldījumu latviešu folkloras mantojuma apzināšanā un izkopšanā.

Īpaši saistoša ir nodaļa par sieviešu mobilitāti un ceļojumu pieredzi kā sieviešu pašizpausmes un identitātes meklējuma formu. Tā atklāj sieviešu alkas pēc brīvības, neatkarības, izglītības un profesionālo ambīciju īstenošanas laikā, kad patriarhālā sabiedrība joprojām sagaidīja sievietes piesaisti mājām un pašrealizāciju ģimenē kā mātei un sievai.

Nozīmīga vieta grāmatā atvēlēta sieviešu aktīvismam. Vēsturniece Ineta Lipša analizē sieviešu iesaisti politikā, aplūkojot trīs redzamāko pilsonisko aprindu politiķu – Bertas Pīpiņas, Mildas Salnās un Aspazijas – darbību un idejas. Savukārt vēsturnieks Guntis Vāveris pievēršas sieviešu lomai atturības kustībā, parādot, kā sabiedriskā aktivitāte kļuva par nozīmīgu instrumentu sieviešu rīcībspējas un sabiedriskās ietekmes nostiprināšanā Latvijā.

Grāmatas centrālais vēstījums ir nepārprotams - sievietes dažādos Latvijas vēstures posmos ir bijušas nozīmīgas kultūras un sabiedrisko procesu, kā arī demokrātiskas sabiedrības veidotājas. Viņu ieguldījums, ko atklāj arī šī monogrāfija, ne tikai pelna plašāku redzamību, bet arī rosina turpināt apzināt un no jauna izstāstīt Latvijas vēsturi daudz pilnīgākā un daudzbalsīgākā veidā.

Noderīgi: Kultūras rondo. Kopā ar autorēm turpinām iepazīt monogrāfiju par sievietēm Latvijas kultūrā un sabiedrībā

Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870-1940: kolektīvā monogrāfija. Sastādītāja, zinātniskā redaktore un priekšvārda autore Eva Eglāja-Kristsone; recenzenti: PhD Klāvs Zariņš, Dr.hist. Vita Zelče; latviešu valodas redaktore Sigita Kušnere; angļu teksta redaktore Ieva Lešinska; dizains: Una Grants. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2025. 342 lpp. ISBN 9789984893983.

Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.