Pateicoties kolēģu ieteikumam, manās rokās nonākusi sirsnīga grāmata, kuru vēlos ieteikt arī citiem. Stāsts vienlaikus skumīgs un optimismu raisošs, un tieši šāds sižeta līniju apvienojums ir “manējais” – no visa pa druskai, kā dzīvē.
Gandarījums arī par gados jaunu, talantīgu rakstnieku, par viņa uzdrīkstēšanos atklāt savas ģimenes stāstu visai pasaulei, vienlaikus – par kārtējo autoru, kurš raksta gan jauniešiem, gan pieaugušiem vienlīdz aktuālas grāmatas.
Džākomo Macariola stāsts vēsta par tipisku – dzīvespriecīgu, jautru itāliešu daudzbērnu ģimeni pirms un pēc negaidītā pavērsiena, pareizāk sakot, – par to, kā mainās turpmākā dzīve un ikdiena, saņemot ziņu, ka ģimenē ienāks citāds bērns (konkrētajā gadījumā – ar Dauna sindromu). Formulējot īsi – stāsts ir par pieņemšanu, mīlestību un arī – lepošanos.
Protams, grāmatas varoņi ir visi seši Macariolu ģimenes locekļi, jo īpaši – mazais Džovanni, tomēr grāmata uzrakstīta pirmajā personā, un dokumentālā stāsta centrā ir tā autora Džākomo sarežģītais personiskais pieņemšanas ceļš. Kopā ar viņu lasītājs iepazīst bērna, vēlāk pusaudža, bet uz beigām jau jauna vīrieša sajūtu spektru tik “neērtā”, iepriekš neparedzamā situācijā. Kopš brīža agrā bērnībā, kad ir milzīgs prieks par ziņu, ka beidzot ģimenē ienāks vēl viens vīriešu dzimuma rotaļu un futbola spēļu biedrs – “supervaronis”, vēlāk šim priekam pāraugot neizpratnē un sašutumā pret apkārtējo pasauli un arī ģimeni, kam seko centieni noklusēt ģimenes “noslēpumu”, jo pusaudža prātam grūti samierināties ar kaut ko tik negatīvu. Bet tad notiek lūzums – pieaugšana reizē ar situācijas pieņemšanu, kas ar laiku pāraug lepnumā – un tieši par to, ka brālis ir tik īpašs! Un ir jauki, savā ziņā pat dziedinoši, lasīt par šo fantastisko, tipiski “trako” itāļu ģimeni, kas turklāt nav tā turīgākā, tomēr tai pieder cita bagātība – savstarpējo attiecību siltums.
Lai gan pati no līdzīgas dzīves pieredzes esmu bijusi pasargāta, un tādēļ noteikti neesmu tas cilvēks, kuram tiesības ko ieteikt ģimenēm ar rūpju bērniem, šķiet, tomēr ir neapstrīdamas vērtības un prasmes, ko no itāļu ģimenes pieredzes var mācīties. Pirmkārt, tā ir prasme citam citu atbalstīt jebkurā sadzīves situācijā. Arī prasme sadzīvot, plānot un pakārtot savu ikdienu galvenajam. Un vēl – prasme par šo slimību komunicēt ar līdzcilvēkiem, jo īpaši – citiem bērniem, iespējami cenšoties pasargāt bērnu maņas no sliktajām emocijām, kuras neapšaubāmi dažkārt ir neizbēgamas. Tā ir attieksme pret bērnu ar Dauna sindromu – izturēšanās pret viņu kā līdzīgu.
Un visbeidzot – neatlaidība, pacietība un mīlestība – grāmata pierāda, cik dziednieciskas ir tieši šīs īpašības!
Un tad atklājas, ka bērnam, kuram daudz kas ir laupīts, piemīt citas vērtības, kuras kompensē trūkumus. Šis bērns ir tik citāds, tomēr viņā mājo daudz labā, jāprot tikai to atmodināt un vērst par labu viņam pašam! To pierāda apskatam pievienotais video, kā arī intervija ar jauno rakstnieku Džākomo Macariolu. Grāmatas lielākā vērtība – tā mums māca ne vien sadzīvot, bet arī runāt par grūtām lietām.
Noderīgi: lasi.lv
Macariols, Džākomo. Mans brālis ķer dinozaurus. Stāsts par mani un Džovanni, kuram ir par vienu hromosomu vairāk. No itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere. 221 lpp. Rīga: Latvijas Mediji, 2023. ISBN 9789934292569.
Anda Saldovere ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste un izdevuma "Literatūras ceļvedis" redaktore.