Pavasara lasītava
- Literatūras ceļvedis
- 2 days ago
- 8 min read

Marts un aprīlis "Literatūras ceļvedī" ir atkušņa un pavasara sākuma mēneši. Laiks, kad pat asā vējā, kurā vēl aizkavējies ziemas saltums, var pamukt kādā aizvēja stūrītī un atļauties lasīt ārā. Kaut tikai 10 minūtes. Vai pusstundu ar cimdiem (protams, jāskatās pēc situācijas). Kādam rūdītākam lasītājam, kurš āra lasīšanu spītīgi piekopj visu gadu, šis ir laiks, kad vienkārši pamanīt, ka beidzot var nenosalt līdz kaulam, Latvijas ziemās izkarojot literatūru pa lappusītei svaigā gaisā.
Šīs sezonālās lasītavas jau ir iecienītas "Literatūras ceļveža" gadalaiku maiņas vēstneses, tādēļ arī šajā Pavasara lasītavā esam sagatavojuši krāšņu grāmatu buķeti. No fantāzijas grāmatām bērniem, pārliecinošiem jauniešu romāniem un cieņpilniem memuāriem līdz oriģinālai dramaturģijai, stāstiem par patiesu draudzību, izkoptai vai delverīgai dzejai un iedvesmojošam bibliotekāres dzīves gājumam. Šajā Pavasara lasītavā sastapsi īru, grieķu, spāņu, angļu, islandiešu, amerikāņu, indiešu, igauņu un, protams, izcilu latviešu literatūru – pilnu dzīvības un pašas dzīves. Literatūru, kas apstiprina, ka viss labais vēl ir priekšā. Viss ir iespējams. Un kā pierādījums ir viss brīnišķīgais, kas ir uzrakstīts līdz šim. Lai katrs var atrast sev piemērotāko šī pavasara grāmatiņu!
Anita Veckalne
“Literatūras ceļveža” redaktore
Bērniem

Krājumā iekļauti 36 dzejoļi, kas tapuši ilgākā laika posmā. Grāmatas redaktore Inese Zandere uzsver: "Andra Akmentiņa dzeju, stāstus un romānus līdz šim lasīja pieaugušie, šis ir viņa pirmais dzejoļu krājums bērniem. Dzejoļi izdzīvoti un uzrakstīti kopā ar dēliem – dvīņiem Edgaru un Bruno. Puikām augot, ir izaugusi arī grāmata, kurā bērnu un pieaugušo vieno klātbūtne – ne ar ko neaizstājams un ne par kādu naudu nenopērkams dārgums."

Lielformāta grāmata "Laimes govs" ir rotaļīgs, iztēles pilns piedzīvojumu stāsts, kurā meitiņa un tētis izgudro jaunus stāstus par Aleksandru Laimi – dēkaini, pētnieku un bagātnieku –, viņa bērniem un viņu piedzīvojumiem. Šajā stāstā par varoni kļūst ne mazāk brīnumains tēls – Laimes govs.
"Šī ir grāmata, ko lasīt kopā ar mazajiem, kā arī visiem tiem, kas lasa jau paši, neatkarīgi no vecuma. Katrs no viņiem saskatīs ko citu vēstījumā. Vai tā ir iztēles un radošuma bezgalīgā iespēja, spēja jebkurā vecumā saglabāt sevī bērnu, alkas brīnīties un ļauties brīnumiem, fantazēt un mesties piedzīvojumos. Vai tā ir ģimenes sajūta, kas dažkārt prasa pieņemt kompromisu, lai atteiktos no saviem sapņiem, dodot lielākas iespējas saviem bērniem. Vai tas ir vienkārši stāsts par skaistā atrašanu jebkurā situācijā un spēja būt laimīgam par nebūtisko un nesatveramo..."
Sandra Koka (pielasit_sirdi) (goodreads.com)
Jaunieši

"Greipfrūtu mēnesnīca" ir pārliecinošs, emocionāli bagāts vēstījums par identitāti un drosmi būt pašam - arī tad, ja nākas stāties pretī ietekmīgiem un bīstamiem vienaudžiem. Notikumi risinās elitārā Belfāstas skolā, kur draudzība tiek pārbaudīta līdz galējai robežai. "Greipfrūtu mēnesnīcu" droši var nosaukt par mūsdienu jauniešu pieredzes literāro spoguli. Grāmatā aplūkotas sarežģītas, bet svarīgas tēmas - sociālā nevienlīdzība, spiediens, attiecību peripetijas un jauniešu pūliņi izprast sevi un savu vietu sabiedrībā. Autore nebaidās runāt par dzīvi visās tās krāsās, veidojot stāstu, kas uzrunā gan jauniešus, gan pieaugušos.
Ceļojumi

Zane Eniņa apceļojusi vairāk nekā 80 valstis, savus piedzīvojumus aizrautīgi atainojot ceļojumu blogā mugursoma.lv. No šiem aprakstiem vēlāk tapušas arī grāmatas "Nekaunīgais pingvīns" un "Uz Aļasku un atpakaļ". Zane ceļo viegli un budžetam draudzīgi, bieži vien tikai ar mugursomu. Tās saturs tiek īpaši rūpīgi pārdomāts, kad soma visu dienu jānes plecos, kā tas notiek, ejot Santjago ceļu. Viņas trešā grāmata vēsta par Zanes pieredzi, kājām mērojot piecus Santjago ceļa maršrutus – gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto posmu Latvijā.
"Zane šajā grāmatā atklājas kā drosmīga ceļa gājēja – viņa uzrunā svešiniekus, ieklausās un ļauj sastaptajiem cilvēkiem kļūt par Santjago ceļa patieso jēgu. Ceļš šeit nav tikai kilometri un tulznas, bet arī dzīvie stāsti, sarunas un satikšanās, kas kā plāksteri dziedē gan pēdas, gan sirdi."
Laura, goodreads.com
Memuāri

Sers Entonijs Hopkinss ir dzimis un uzaudzis Velsas tēraudlietuvju pilsētiņā Porttolbotā. Viņa bērnība aizritēja grūtajos kara gados starp skarbiem vīriem, kuri neizrādīja emocijas un labprāt baudīja stipros dzērienus. Skolā Entonijam bija sliktas sekmes, un visi uzskatīja viņu par nejēgu bez jebkādām nākotnes izredzēm. Taču kādā liktenīgā vakarā Entonijs noskatījās 1948. gada filmu “Hamlets” ar leģendāro Lorensu Olivjē galvenajā lomā, kas uz viņu atstāja neaizmirstamu iespaidu, iesveļot dedzīgu vēlmi kļūt par aktieri. Šajā saistošajā atmiņu stāstā sers Entonijs vēsta par savu bērnību, karjeras posmiem un darbu ar nozīmīgākajām lomām.
"Mani aizrāva Entonija dzīves gājums. No bērna, kam nekas nepadevās un nekur neiederējās līdz pasaulslavenam aktierim!" Ilze Krone, goodreads.com
Sabiedrība un kultūra

Rituāli ir, iespējams, vissenākā un droši vien arī vismīklainākā parādība cilvēces kultūras vēsturē. Ikvienā sabiedrībā sastopamas šķietami bezjēdzīgas ceremonijas: no rokasspiediena līdz buramvārdiem, no iesvētībām līdz svētajām procesijām. Tas ir paradokss – cilvēki rituāliem piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi, taču reti kurš spēj izskaidrot, kāpēc tie ir tik svarīgi. Antropologs Dimitris Ksigalats aicina lasītāju aizraujošā un izglītojošā ceļojumā, kas ļaus paraudzīties uz cilvēku un sabiedrību no pilnīgi jaunas perspektīvas.
Dramaturģija

"Ingas Gailes luga vispirmām kārtām ir nevis Asjas Lāces dzīvesstāsts, bet gan vēstījums par to, kā nu kurš to ir stāstījis, kurš tagad to stāsta un kāpēc jebkurš portretējums ietver sava veida vardarbību. Vardarbība izpaužas, atražojot uzskatus, piemēram, kad normalizējam priekšstatu par sievietes "dabisko lomu" aprūpēt. Ja pasaule turas uz stāstiem par pasauli, tad svarīgi apzināties, ka mūsu stāstītais bieži vien ir nekas cits kā tulkojumi iepriekšējo paaudžu teiktajam, kas pats, savukārt, ir tulkojums citam tulkojumam - un tā arvien..."
Ivars Šteinbergs, dzejnieks un kritiķis
Detektīvromāns / trilleris
Gomess-Hurado Huans. Melnā vilcene (Helios, 2026)

Antonija Skota ir slepenā projekta "Sarkanā karaliene" labākais ierocis – prāts, kas spēj atšķetināt pat vissarežģītākos noziegumus. Taču pagātne viņu nelaiž vaļā. Viņa ir mēģinājusi aiziet, noslēpties tumsā – līdz brīdim, kad nežēlīgs noziegums Spānijas Kosta del Solā atkal ierauj viņu spēlē. Kopā ar uzticamo Jonu Gutjeresu Antonija tiek ierauta bīstamās medībās, kur katrs solis var izrādīties pēdējais. Ēnās slepeni darbojas ietekmīgi spēki, un kāds nežēlīgs pretinieks jau min viņai uz pēdām. Spriedze pieaug ar katru mirkli, un kļūdām te nav vietas. Lai uzvarētu, Antonijai jābūt soli priekšā visiem – arī saviem dēmoniem.
"Sākumā nebija viegli ielasīties, bet tad grāmata mani ierāva notikumu virpulī, kurā daudz kas izskatījās pavisam savādāk nekā sākumā šķita.
Kurš ir labais un kurš sliktais? Aizraujoši, ļoti"
Elina Dlohi, goodreads.com

Desmit svešinieki ir uzaicināti uz Zaldātu salu netālu no Devonas piekrastes. Negaidīta vētra tos norobežo no cietzemes, dāsnais namatēvs noslēpumainā kārtā nav ieradies, un ikvienam no viesiem tiek izteikta apsūdzība par cietsirdīga nozieguma izdarīšanu.
"Tik daudz redzētas filmas un tomēr šis detektīvs mani pārsteidza, jo filmā laikam bija citādas beigas. Varu tikai aptuveni iedomāties kādu ažiotāžu izraisīja šī grāmata, kad tika izdota pirmo reizi. Spriedze, neparasti varoņi un tas atrisinājums. Eleganti, vienkārši eleganti! Bravo, Agata!" Liene Millere, goodreads.com
Psiholoģisks romāns
Gudbergs Bergsons. Gulbis (Aminori, 2026)

Gudberga Bergsona romānā "Gulbis" tiek stāstīts par deviņgadīgu meiteni, kura pastrādājusi kādu pārkāpumu un tiek nosūtīta "labošanas darbos" uz Islandes laukiem, kas tajos laikos bijis izplatīts soda veids. Pati sevi romānā viņa vairākkārt dēvē par "problemātisku bērnu", taču, pakļaujoties lauku dzīves ierobežojumiem un pārbaudījumiem, viņa spēj iemantot sava veida brīvību. Šis psiholoģiski saviļņojošais un smalkais darbs vēstī par bērna pieaugšanu, sevis apzināšanos un paša spēkiem apgūto sarežģīto cilvēku savstarpējo attiecību izpratni. Romāns "Gulbis" sarakstīts 1991. gadā, tulkots un izdots vairākās valodās, pēc tā motīviem 2017. gadā uzņemta islandiešu filma.
Romantika

Divi izšķīrušies saderinātie. Viena noruna. Vai šajās brīvdienās viss mainīsies? Herieta un Vins ir nevainojams pāris - abi sader kopā kā cimds ar roku, podiņš ar vāciņu, džins ar toniku. Ik gadu viņi dodas brīvdienās, lai atpūstos no ikdienas un dzertu daudz par daudz vīna kopā ar saviem labākajiem draugiem. Tomēr šoreiz abiem nāksies spēlēt pašizdomātā izrādē, jo pirms pusgada viņi izšķīrās un joprojām par to nav pastāstījuši pārējiem. Draugu grupas iemīļotā vasaras māja tiek pārdota, un ir pienākusi pēdējā reize, kad visi sanāks kopā tieši šeit. Vins un Herieta saprot, ka šis nepavisam nebūtu piemērots brīdis graujošiem jaunumiem, kas sarūgtinātu draugus, tādēļ ir apņēmušies vēl nedēļu izlikties. Bet kā saviem tuvākajiem cilvēkiem notēlot, ka joprojām esi iemīlējies, un netikt pieķertam?
"Autorei atkal izdevies grāmatā ietvert gan romantisko līniju, kur tiešām gribas, lai pārim izdodas, gan realistiskas problēmas ar vecākiem, draugiem, romantisko partneri un sevis pieņemšanu." Anete, goodreads.com
Draudzība

Kad sešu gadu vecumā Marissa zaudē māti, tēvs kopā ar viņu pārceļas uz mazu Taizemes saliņu Andamanu jūrā. Te Marissai izveidojas cieša draudzība ar Arielli, un abas meitenes iepazīst salas mežu, rifu un pludmaļu gaistošos brīnumus. Aizturot elpu uz vairākām minūtēm, viņas mācās nirt dziļumā tikpat viegli un saskaņoti kā mantas jeb velnrajas, ko meitenes pazīst pēc vārda. Līdz 2004. gada Ziemassvētkos cunami pirmais vilnis Indijas okeānā viņas aizskalo un izšķir.
"Lēni un prātīgi ienirt zem ūdens kopā ar abām meitenēm, kopā ar rajām, zivīm, koraļļu rifiem un visu zemūdens pasauli. Divas lielas traģēdijas, kas atklāj cilvēka iekšējo pasauli un likteni. Man atklājās nezināma pasaule, man sveša vide, bet lēni iejutos un dzīvoju līdzi. Reizē distancēti un emocionāli. Kopumā man patika. Manuprāt, veiksmīga debija." Laura, goodreads.com
Dzeja

Juteklisks un asociatīvs dzejas krājums, kas vēsta par ķermeniskumu, pieredzi un mēģinājumiem palikt klātesošam pasaulē, kas vienlaikus vilina un atsvešina. Tekstos savijas ikdienišķi novērojumi ar sapņainām, brīžiem sirreālām ainām, kur pilsētvide, daba, attiecības un atmiņas veido vienotu emocionālu lauku. Dzejnieces balss ir pašironiska un ievainojama, tā reflektē par mīlestību, seksualitāti, bailēm, sociālajām lomām un gaidām, kā arī par nespēju pilnībā piederēt vai tikt saprastai.
"Man ar dzeju ir sarežģītas attiecības. Taču šādu izdevumu dēļ mēs turpinām satuvināties. Lasīju lēni, lēni, patika ļoti, ļoti. Formāts izcils tam, lai "Aukas" turpinātu dzīvot manā mazajā somiņā uz nenoteiktu laiku - brīžiem, kad gribas paveldzēties labi ritošā valodā un ieraudzīt pasauli ap mani it kā sadzīviski, bet tomēr tik ļoti poētiski, un tas ir vienkārši skaisti. Kad apniks viss, paņemšu, atvēršu, izlasīšu, sazemēšos, iešu tālāk." Rasa Bugavičute-Pēce, goodreads.com

Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt ar citām, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti neparastā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne.
"Latviešu dzeja caur igauņu kafijas filtru. Biezumi paliek filtrā, bet kas iztek, ir smieklīgas divrindes. Var sašust par teksta un baltās lapas kapa proporciju, bet tieši tie īsie ir vistrāpīgākie. Garie un par mīlestību lec (ar lecamauklu ha ha) laukā no noskaņas." Kristīne, goodreads.com
Klasika

Brālis un māsa – Metjū un Marilla Katberti – nolemj adoptēt bērnu, lai viņiem būtu palīgs saimniecībā. Taču, par lielu pārsteigumu Metjū, vilciena stacijā gaida nevis puika, bet dūšīga meitene! Viņš drīz vien iemīļo atjautīgo un runīgo Annu, un Katberti nolemj meiteni paturēt. Dzīvodama "Zaļajos jumtos", Anna Šērlija iegūst gan draugus, gan nelabvēļus. Vai mazā bārene spēs savaldīt savu spēcīgo raksturu un neiekulties nepatikšanās?
"Bērnībā šo nebiju lasījusi, bet varbūt vajadzēja. Sirdsskaidra optimisma un dabas mīlestības pilna grāmata. Anna dzīvo, priecājoties par mazajām lietām, un šo to var atgādināt un iemācīt arī ikdienā ieslīgušam pieaugušajam." Andersone, goodreads.com

Rakstnieka Ā. Ersa (īst.v. Ādolfs Rūniks, 1885-1945) daudzveidīgo darbu klāstā lielu vietu ieņem stāsti. Krājumā autors atklājas kā smalks sieviešu psiholoģijas pazinējs. Lasītājs stāstos atradīs mīlestību, sapņus par savu vīrieša ideālu, dažādas fantāzijas, noslēpumainību. Katra stāsta centrā ir sieviete. Tās ir 20.-30. gadu modernās sievietes, kuras ir tik patstāvīgas un allaž tiecas sevi apliecināt.
"Es drīzāk teiktu, ka nosaukumam būtu jābūt nevis jautrās rīdzinieces, bet garlaikotās rīdzinieces. Labi parāda kāda dzīve bija 20. gs. 30. gados un ka patiesībā diez ko tā neatšķiras no mūsdienām. Foršs stāstiņš par atkarību no telefona." Ilze, goodreads.com
Redaktores ieteikums
Iedvesmojošas bibliotekāres stāsts Ilze Jansone. Laika rēķins. Ilze Šķipsna (Es esmu...) (Dienas Grāmata, 2021)

Ilzes Šķipsna - pirmā latviešu modernā romāna autore, ceļotāja, poliglote, antropoloģe un bibliotekāre. Romāns "Laika rēķins" ir rakstnieces I. Šķipsnas iekšējās pasaules vēsture. Grāmatā ir aplūkota arī viņas biogrāfija - bērnība pirmskara Latvijā, emigrācija, dzīve ASV un īslaicīga atgriešanās dzimtenē. Taču Ilze Jansone saprot, ka svarīgākie I. Šķipsnas dzīves notikumi, kā jau rakstniekiem mēdz gadīties, ir risinājušies realitātes aizkulisēs - tajā pustumšajā zonā, kur mīlestība, bailes un kaislības pārvēršas par mākslu.
"Ļoti iedvesmojošs stāsts par latviešu trimdas rakstnieci Ilzi Šķipsnu, kura kā jauna meitene bēgļu gaitās Vācijā raud mātei uz pleca par nepiemēroto apģērbu, un māte saka neaizmirstamus vārdus: "Pieaudz, meitiņ! Viss, kas tev pieder, ir tava dzīvība, atmiņas un smadzene," līdz tam, ka vēlāk viņa izveidojusi un vadījusi Kimbela mākslas muzeja bibliotēku Fortvērā, ASV. Un, protams, daudz kas cits. Stāsts par izglītības, literatūras un arī valodas nozīmi tajā, par ko tu kļūsti." Anita Veckalne, "Literatūras ceļveža" redaktore



Comments