Reportāža: "Dzejas dienu 2025" balvas pasniegšana

Šoruden "Dzejas dienas 2025" svin savu 60. gadskārtu, un literatūras festivāla programma bija īpaši daudzveidīga - no dzejas lasījumiem tramvajā līdz radošajām darbnīcām skolēniem, literatūras izstādēm un “Autorvakariem” bibliotēkās visā Latvijā. Noslēguma pasākums notika Latvijas Nacionālās bibliotēkā, kur balvas pasniegšanas ietvaros klātesošie varēja dzirdēt sešu nominēto autoru lasījumus.

Nominēto autoru lasījumi

Dzejniece Anna Auziņa dalījās ar dzejoļiem no sava jaunākā krājuma "Kāpostu zupa" (Neputns, 2025). Ar apskatu par šo krājumu varat iepazīties "Literatūras ceļvedī" šeit. Man labāk patīk dzejoļi par veciem kungiem

nekā par Latvijas ainavām.

Ik reizes, kad ieraugu kādu vecu kungu,

it īpaši, ja inteliģentu no skata,

piemēram, sirmiem, plāniem matiem,

ar brillēm, apsārtušiem vaigiem,

vējā asarojošām acīm,

ar mazliet drebošām, dzīslainām rokām

izejamās drēbēs, šūtā mētelī

vai valkātā, bet labā uzvalkā -

kā profesors Kļaviņš Centrālajā stacijā

vai profesors Bībers Latvijas Pastā,

bet var būt arī vasarā uz lauku ceļa:

vienkāršs vecs vīrs darba drēbēs

šmakstinādams notiesā speķamaizi,

ik reizes noskaitu "Esi sveicināta"

par viņa veselību

un vienlaikus ienīstu šos vecos vīrus

par to, ka viņi nav mans papiņš. (14. lpp)

---

Dzejniece Katrīna Rudzīte dalījās ar darbiem no sava dzejoļu krājuma "Dažas piezīmes par ķermeni" (Punktum atbalsta biedrība, 2025).

vētra

I

...

literatūrā mēs sagrāpstāmies visādas fantastiskas idejas

un pēcāk tās valkājam kā siltus džemperus

bet iekšā burbuļo draudīgi akači

piesardzīgi

mēs tiem

zogamies lavāmies tipinām garām

tomēr ir grūti staigāt sev apkārt uz pirkstgaliem

piedot tiem jo tie nezina ko dara

to iesaka viņš

bet šī dzīvesstila eksperta padomu lietderību

var un arī vajag apstrīdēt

es saku

nepiedod saviem bulijiem

iestādi viņu pagalmos latvārņus

vislabāk to darīt naktī

tas ļaus izvairīties no nevēlamas uzmanības

un ķīmiskajiem apdegumiem

( 52. lpp)

---

Kirila Ēča krājuma "Te nu ir tā vasariņa" (Neputns, 2025) dzejoļus lasīja pasākuma vadītājas, dzejnieces Māra Ulme un Ērika Bērziņa.

Žanetes cikls 1

Visi ciema vējrāži

Sadūrušies tavā virzienā.

Es pēkšņi esmu noklīdis mutautiņš,

Nesos tev noglāstīt pieri.

O, Žanet,

Ņem mani aiz čupra,

Bāz krūšu kabatā.

Ļauj just tavas miesas valgmi.

Es būšu pavisam kluss

Un negrāpstīšos,

O, Žanet,

Ļauj parādīt tev,

Cik labi esmu audzināts

Un cik maz esmu mīlēts! (20. lpp)

---

Artis Ostups lasīja dzejoļus no sava jaunākā krājuma "Patiesība" (Neputns, 2025).

Vīzija

gara acīm redzu

kā Dagdā vai Mazpisānos

kad roboti jau iznīcinājuši latviešus

tumsā un lietū dūc milzīgs datu centrs

tur mākslīgai intelekts angļu valodā

bez ritma un atskaņām sacer sev dzeju

starp serveriem neganti vaidēdams

klīst Liānas Langas spoks ( 29. lpp)

---

Edvīns Raups dalījās ar dzejoļiem no krājuma "Laiks jau ir ievilcies" (Jāņa Rozes apgāds, 2024).

...tur

viņā pusē no kuras

es nāku nav pat

tumsas

jaguārs kokā

plosa

rītu

vilinādama

viltus gaisma grabina

īstenību kā vēja

zvanus

un es

līgani atlaizdamies

vakara pļavā esmu

mēģinājums

valkana

sviedru lāse kas

tecēdama meklē

virsmu...

( 10. lpp)

---

Arvis Viguls, kurš divdesmit gadu laikā nesteidzīgi atdzejojis Federiko Garsijas Lorkas krājumu “Dzejnieks Ņujorkā” (Neputns, 2025), dalījās ar fragmentiem no sava darba.

Ainava ar vemjošo pūli

(Koniailendā krēslo)

Resnā sieviete iet pa priekšu,

izplēsdama saknes un slapinādama bungu ādu.

Resnā sieviete

izgriež mirstošus astoņkājus uz otru pusi.

Resnā sieviete, mēness ienaidniece,

skrien pa ielām un neapdzīvotiem stāviem

un izmētā pa stūriem baložu galvaskausiņus,

un pamodina pagājušo gadsimtu mielastu fūrijas,

un izsauc maizes dēmonu no tīri izmēsto debesu

pakalniem,

un laiž cauri pazemes līnijām gaismas alkas.

Tie ir kapi, to zinu, tie ir kapi

un zem smiltīm aprakstu virtuvju sāpes,

tie ir mirušie, fazāni un citas stundas āboli,

kas spiežas mums rīklē.

...

(44. lpp)

---

Balvas ieguvējs Artis Ostups

"Dzejas dienu" balvu 2025 saņēma Artis Ostups par krājumu “Patiesība” (Neputns). Autors pats ar smaidu atzina: "Kādreiz mani draugi smējās, ka man nav tādu balvu. Es smējos kopā ar viņiem. Bet tagad laikam vairs nevarēs tā smieties."

Uz jautājumu, ko darīs ar iegūto balvu, dzejnieks sacīja: "Kad saņemu kādu balvu vai priekšmetiņu, tad to vedu mājās, parādu bērniem, un mēs iedzeram limonādi par godu šim notikumam. Un dzīvojam tālāk."

Reportāžas autores piezīme: "Dzejas dienu 2025" noslēguma laikā sēdēju netālu no dzejnieka un viņa meitas. Nejauši dzirdēju, pirms vēl tika paziņoti rezultāti, kā mākslinieks meitai skaidro dzejoļus no uzvarētāja krājuma: "Atceries, ka teici, ka es par daudz guļu. Redzi, es uzrakstīju dzejoli, ka es par daudz guļu. Pateicoties Tev… Tas ir dzejolis par jaunu dzejnieku, kurš ātri kļūst vecs. Un šis dzejolis ir par Tavu piedzimšanu."

Foto: Jūlija Dibovska