Starptautiskā rakstpratības diena: lasīšana, zināšanas un brīvība
- Literatūras ceļvedis
- 35 minutes ago
- 5 min read
8. septembrī tiek atzīmēta Starptautiskā rakstpratības diena
2026. gadā aprit 60 gadi, kopš UNESCO pasludināja Starptautisko rakstpratības dienu, lai atgādinātu par rakstpratību kā cilvēka pamattiesībām un būtisku priekšnoteikumu mieram un ilgtspējīgai attīstībai. Šā gada tēma "Rakstpratība cilvēkiem, planētai un labklājībai" (Literacy for people, the planet and prosperity) aicina uz rakstpratību raudzīties daudz plašāk, tādēļ esam nolēmuši šo īpašo dienu atzīmēt ne tikai šodien, bet arī visa mēneša garumā - pievēršot uzmanību gan izcilām grāmatām, kas atklāj rakstītā vārda, lasīšanas un izglītības nozīmi, gan mūsdienu izaicinājumiem laikā, kad izglītība arvien ciešāk sastopas ar mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām un radītajiem jautājumiem.
Starptautiskajai rakstpratības dienai par godu esam izveidojuši grāmatu izlasi, kas aicina uz rakstīto vārdu un iespēju lasīt paraudzīties kā uz nozīmīgu sabiedrības attīstības priekšnoteikumu. Šajā nelielajā izlasē apkopotas vēstures esejas un monogrāfijas, autobiogrāfiski un personiskās pieredzes stāsti, kā arī daiļliteratūra. Šīs grāmatas ļauj izsekot tam, kā rakstpratība, lasīšana un izglītība ir veidojušas gan atsevišķu cilvēku dzīves, gan sabiedrības kopumā.
Šodien publicējam šo grāmatu izlasi, savukārt septembrī gaidāms arī "Literatūras ceļveža" speciālnumurs "Izglītības lasītava", kurā pievērsīsimies mūsdienu rakstpratības jautājumiem, tostarp mākslīgā intelekta un izglītības mijiedarbībai. Tādējādi uz rakstpratību aicinām raudzīties no dažādiem skatpunktiem – vēstures pieredzes un tās sniegto mācību, šodienas pārdomu un izaicinājumu, kā arī tehnoloģisko pārmaiņu laikā, kas jau tagad liek no jauna pārdomāt, ko nozīmē lasīt, rakstīt, mācīties un izprast pasauli.
Šī ir grāmata par grāmatu vēsturi. Stāsts par dzīvesceļu, ko nogājis šis brīnišķīgais artefakts, kuru mēs, cilvēki, esam izgudrojuši, lai vārdi varētu pārvietoties telpā un laikā. Stāsts par grāmatu izgatavošanu, par visiem to veidiem, ko esam izmēģinājuši gandrīz trīsdesmit gadsimtu laikā: grāmatas no dūmiem, akmens, māla, niedrēm, zīda, ādas, koka un – pašas pēdējās – no plastmasas un gaismas. Vienlaikus šī ir grāmata par ceļojumiem. Un šajā ceļā mēs piestājam Aleksandra Lielā kaujaslaukos un Vezuva izvirduma apraktajā Papirusu villā Pompejos, Hipatijas nogalināšanas vietā, pirmajās zināmajās grāmatnīcās un grāmatu pārrakstītāju darbnīcās, veramies aizliegto grāmatu sārtos, dodamies uz gulagu, uz Sarajevas bibliotēku, uz Oksfordas pazemes labirintu 2000. gadā. Taču galvenokārt šis ir izcils esejistikas darbs, kas pēta rakstības mīklaino izcelšanos un cilvēku nebeidzamās slāpes pēc grāmatām, pasakains kolektīvs pieredzes stāsts, kuras lielākie varoņi ir cilvēku tūkstoši, kas laika gaitā ir glābuši un sargājuši grāmatas.
"Izcils ceļojums no pašiem pirmsākumiem- no pirmajiem rakstītiem burtiem uz papirusa, līdz mūsdienu pateiktiem teikumiem, drukātām grāmatām, kuras cauri laikam mēģināja gan ieviest, gan iznīcināt un aizliegt, bet arī radīt un sargāt cilvēkiem kā vērtīgas atmiņas un zināšanas." (Kristiāna Tīlika, Goodreads.com)
Ataino latviešu zemnieku cīņu par savām tiesībām 19. gadsimta sākumā
"Grāmata patiesi ir interesanta un tā ierauj sevī iekšā. Tā sniedz ieskatu tajā, kā pret latviešiem izturējās tā laika kungi, par tiem, kas vēlas latviešiem brīvību un būt savas zemes kungiem, kā arī par nodevējiem abu pušu pulkos." (Rūdolfs Kivlenieks, Goodreads.com)
LNB pētniecības vadītāja un vadošā pētnieka Paula Daijas monogrāfija ir veltīta grāmatniecības vēsturei un paver ieskatu vienā no visretāk pētītajiem un noslēpumainākajiem laikmetiem latviešu literārajā kultūrā – 19. gadsimta pirmajā pusē. Tobrīd apgaismības perioda virsotnes – Gotharda Frīdriha Stendera un Garlība Merķeļa darbi – jau bija palikušas pagātnē. Savukārt jaunlatviešu kustība bija vēl tikai priekšā. Pauls Daija ieved lasītājus starpposmā starp šiem notikumiem – šķietama miera apdvestajā bīdermeiera pasaulē. Viņš atklāj, kā tajā norisinājās kluss radošs darbs, kas pamazām veidoja plaisas Baltijas sociālajās un kultūras sistēmās, paverot ceļu latviešu nacionālajam izrāvienam turpmākā 19. gadsimta gaitā.
"Piecdesmit gadus dzīvojot deformētā vēstures interpretācijas miglā, ar katru nākamo monogrāfijas nodaļu sajutīsim, kā atgriežas pašapziņa, lepnums par latvietību un mūsu valodu." (Dārija Juškeviča, Goodreads.com)
Grāmata aizved ceļojumā, kurš ilgst no 1922. līdz 1940. gadam. No brīža, kad jaunā Zenta kļūst par Latvijas Universitātes studenti, ticot gara uzvarai pār matēriju. Viņas rakstura un iekšējā spēka pārbaude studiju gados atklāti tiek pausta sastaptajos cilvēkos un ikdienas situācijās, liekot lasītājam iejusties grāmatas vēstījumā, kur viegluma šajā ceļā nebija. Grāmatu lasot, jūtam personības izaugsmi no sapņainas meitenes līdz spēcīgam, nobriedušam garam, kurš spēj iedvesmot veselu paaudzi un kura galvenais vadmotīvs, šķiet, ir spīts un nelokāms gribasspēks.
Autobiogrāfiskas ievirzes vēstījums par sava laika sabiedrību, intelektuālo un literāro dzīvi un sadzīvi un sievietes lomu tajā — nenoliedzami, kritisks un nesaudzīgi satīrisks, taču brīvs no 20. gadsimta sākuma feministisko uzskatu radikālisma. Kādā no šajā grāmatā publicētajām esejām viņa raksta: “Abiem dzimumiem — un es vēroju, kā tie lauž sev ceļu, — dzīve ir grūta un sarežģīta, nepārtraukta cīņa.” Latviešu lasītājam V. Vulfa varētu būt labāk zināmāka kā latviešu valodā tulkoto romānu “Deloveja kundze” (1925), “Uz bāku” (1927), “Orlando” (1928), kas publicēti pirms eseju kopas “Sava istaba” klajā nākšanas, autore, spilgti apliecinot viņas radošās domas unikalitāti un literāro meistarību. Ieteicams ikvienam, ko saista literatūras vēsture, dzimumu līdztiesības jautājumi un radošās brīvības priekšnoteikumi. Šis darbs joprojām provocē un iedvesmo: pirmajā lasījumā atklāsmes brīdis, vēlāk — uzticama ceļa karte, kas palīdz atrast savu balsi un aizstāvēt tiesības tai skanēt.
""Kamēr tu raksti to, ko gribi rakstīt, svarīgs ir vienīgi tas; un neviens nevar pateikt, vai tas būs svarīgi gadsimtu vai tikai stundu ilgumā.” Oda sievietēm, oda rakstniecēm un oda brīvībai izmantot iespējas būt pašām sev." (Inga Kalna, Goodreads.com)
Patiess stāsts par izglītību kā atslēgu uz pasauli. Tara Vestovera (Tara Westover, ASV, 1986) piedzima mormoņu ģimenē un skolā sāka mācīties vien septiņpadsmit gadu vecumā. Taras tēvs, būdams nelokāmi pārliecināts par tuvo pasaules galu un valdības sazvērestībām, cik spēdams norobežoja savu ģimeni no sabiedrības. Nebija neviena, kurš gādātu, ka šīs ģimenes bērni iegūst izglītību un saņem medicīnisko palīdzību, vai iejauktos, kad Taras vecākais brālis kļuva varmācīgs. Tara nolēma izmēģināt citādu dzīvesveidu un patstāvīgi sagatavojās iestājeksāmeniem koledžā. Ceļš uz izglītību mainīja Taru un aizveda pāri okeānam līdz pat Hārvardai un Kembridžai, kur viņa ieguva doktora grādu vēsturē. Tikai tad viņa sāka prātot, vai nav aizceļojusi par tālu un vai vēl pastāv ceļš, kas ved uz mājām. No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
"Pārdomas rosinoša grāmata. Jaunas meitenes stāstījums par viņas smago ceļu uz izvēles brīvību un izglītību. No meitenes, kura tikusi nedaudz skolota mājās, viņa spēja pašmācības ceļā iegūt zināšanas, lai spētu studēt pasaules prestižākajās universitātēs." (Viola, Goodreads.com)
Vai digitālajā laikmetā joprojām ir jēga lasīt grāmatas? Kāpēc gan urbties cauri bieziem tekstu sējumiem, ja varam skatīties seriālus, klejot tīmeklī vai arī aizpildīt laiku ar gluži citām nodarbēm? Šī grāmata ar desmit vienkārši izklāstītiem piemēriem pierāda, ka grāmatu lasīšanai ir milzīga pozitīva ietekme. Lasot mēs paplašinām savu vārdu krājumu, uzlabojam spēju domāt daudzšķautņaini, attīstām un padziļinām empātiju – tas viss mums ļauj ne tikai domāt pašiem ar savu galvu, bet arī būt veiksmīgākiem un laimīgākiem. No slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena.
“Noturīgu garīgo koncentrāciju, kas līdz ar plašu un dziļu vārdu krājumu ļauj mums formulēt domas un distancēties no apkārtējiem maldiem, mēs varam attīstīt, tikai lasot grāmatas.” Tā viņš teica! (Laura, Goodreads.com)
Kolektīvajā monogrāfijā “Latviešu literatūra 2016–2024” lasāmas pētnieku un praktiķu versijas par jaunākajām parādībām literatūrā. Monogrāfijas 11 nodaļas piedāvā gan vēsturisku perspektīvu, gan analītiskas pārdomas, cenšoties aptvert pēc iespējas plašāku literāro materiālu.
Noderīgi:
Aicinām arī ieskatīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādē "Paātrinājums: latviešu grāmatniecības īsais ceļš no aizbildniecības līdz patstāvīgai nozarei 19. gadsimtā" un tai veltītajā rakstu sērijā. Tā ļauj izsekot latviešu grāmatniecības attīstībai un cilvēkiem, kuru darbs palīdzēja grāmatai un rakstītajam vārdam kļūt par būtisku mūsu valodas, kultūras un identitātes daļu.
Vairāk par Starptautisko rakstpratības dienu uzzini te: Global celebration of International Literacy Day 2026: Literacy for people, the planet, and prosperity
Comments