Korejiešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Džihjunas Junas "Un dziļi dzelmē upe dzīs" romāns ir noskaņās tumšs un mistikas caurvīts. Upe tajā ir galvenais sižeta virzītājspēks gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Prologs lasītāju sagatavo neomulīgajai noskaņai, kas neatkāpjas ne brīdi, un apjausmai, ka jau ir noticis kas šausmīgs, un tas nebūt vēl nav viss, jo priekšā vēl gaida neizskaidrojami tumšais un pārdabiskais. Par spīti tam, ka ir radīta tik satraucoša un biedējoša atmosfēra, rodas vēlme tāpat padoties šīs grāmatas vilinājumam un patiešām nonākt dziļāk dzelmē un tās notikumos. Karstā vasaras dienā veldzēties upē būtu vilinoši, vai ne? Bet upei piemīt arī spēks, kas var neatgriezeniski aizraut līdzi. Upe pati par sevi ir spēcīgs simbols ar daudzslāņainām nozīmēm, šajā darbā vedinot uz atklāsmēm un apslēptā ieraudzīšanu – to, kas dzelmē. Tā plūst starp dzīvību un nāvi, starp pagātni un tagadni. Upe dzen, dzen uz priekšu, ļaujot atklāt arvien tumšākus noslēpumus. Upe ir vidutājs starp dzīvo un mirušo pasauli, apziņu un zemapziņu. Sēras, sāpes, tukšums, emocionāla atsvešinātība − to visu izjūt Sudžina pēc tam, kad viņas mīļā māsa Mire noslīkst upē. Vai nebūtu lieliski, ja abas atkal būtu kopā? Sudžinai ir tādas spējas, kas no upes dūņām māsu spētu augšāmcelt, tomēr, kad cilvēks vēlas iejaukties procesos, kuros viņam nav dota tāda vara, un izjaukt dabisko lietu kārtību, tas nekad nevar beigties labi, jo ir jārēķinās ar sekām, jo ir šķērsota kāda būtiska robeža. Interesanti uzzināt, ka vārds Mire korejiešu valodā nozīmē nākotni, bet, ja nākotnes nav? Varbūt ir jāsamierinās ar to, kas ir šeit un tagad? Kas notiktu, ja katram būtu iespēja atdzīvināt savos mīļos ar maǧijas palīdzību, nevis ļaut viņiem aiziet pavisam no šīs pasaules? Turēties pie tā, kas ir miris? Maģija šeit ir ģimenes mantojums, kas pa spēkam tikai sievietēm – radīt un atdzīvināt. Varbūt to var uztvert gan kā dāvanu, gan kā sodību, ja ir tādas spējas, kas kārdina izmainīt realitāti. Viens no noteikumiem gan nosaka – nekad neatdzīvināt neko lielāku par plaukstu. Ja tas tiek pārkāpts, sāk notikt dīvainas un tumšas lietas. Sēras var kļūt par postošu spēku. Kā palaist, kā nepieķerties? Kā izsāpēt, kā izsērot? Vai tas nav egoistiski – neļaut doties un saukt otru atpakaļ? Turpināt ciest vai dziedināties, ja sāpēs jau jebkurā gadījumā? Romānā atspoguļots ne tikai sēru process, emocionālās traumas un ģimenes sarežģītās attiecības, bet arī tas, cik grūti reizēm ir runāt par savām sāpēm, vientulību un eksistenciāliem jautājumiem, pieņemt notiekošo, samierināties ar zaudējumu un palaist pagātni. Pavisam negaidīti, retrospektīvā skatījumā, atklājas daudzi pagātnes noslēpumi un arī netaisnības, kas saistītas ar Mires nāvi, līdz ar to darbā ir arī pa kādam detektīvelementam un mistērijai. Atklājas vainas apziņa, atbildība par notikušo, emocionāls smagums, nespēja rast mieru un arī vēlme pēc atriebības, kamēr nav noslēgti rēķini ar pagātni. "Un dziļi dzelmē upe dzīs" aizrauj, biedē un tomēr dod mieru par lietu kārtību dzīvē, par tuvākām un tālākām pasaulēm, smalkajām enerģijām, pieķeršanos un atlaišanu, cerību un nākotni. Šis romāns, nemaz nepārspīlējot, noteikti ir viens no pēdējā laika fascinējošākajiem atklājumiem, un ir patiess prieks, ka to ir iespējams lasīt latviešu valodā Ievas Melgalves tulkojumā. Romānā netrūkst ne nāves dvesmas, ne robežas starp dabisko un pārdabisko. Ūdens un upe tajā nepārtraukti plūst, ieņem dažādas formas, maina dzīves, noskalo un galu galā, šķiet, arī attīra. Džihjuna Juna. Un dziļi dzelmē upe dzīs. No angļu valodas tulkojusi Ieva Melgalve; literārā redaktore Elīna Kokareviča; maketētājs Jāks Rītels. Rīga: Helios, 2025. 359 lpp. ISBN 9789934639289. Raiva Turka ir grāmatu blogere. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Marts un aprīlis "Literatūras ceļvedī" ir atkušņa un pavasara sākuma mēneši. Laiks, kad pat asā vējā, kurā vēl aizkavējies ziemas saltums, var pamukt kādā aizvēja stūrītī un atļauties lasīt ārā. Kaut tikai 10 minūtes. Vai pusstundu ar cimdiem (protams, jāskatās pēc situācijas). Kādam rūdītākam lasītājam, kurš āra lasīšanu spītīgi piekopj visu gadu, šis ir laiks, kad vienkārši pamanīt, ka beidzot var nenosalt līdz kaulam, Latvijas ziemās izkarojot literatūru pa lappusītei svaigā gaisā. Šīs sezonālās lasītavas jau ir iecienītas "Literatūras ceļveža" gadalaiku maiņas vēstneses, tādēļ arī šajā Pavasara lasītavā esam sagatavojuši krāšņu grāmatu buķeti. No fantāzijas grāmatām bērniem, pārliecinošiem jauniešu romāniem un cieņpilniem memuāriem līdz oriģinālai dramaturģijai, stāstiem par patiesu draudzību, izkoptai vai delverīgai dzejai un iedvesmojošam bibliotekāres dzīves gājumam. Šajā Pavasara lasītavā sastapsi īru, grieķu, spāņu, angļu, islandiešu, amerikāņu, indiešu, igauņu un, protams, izcilu latviešu literatūru – pilnu dzīvības un pašas dzīves. Literatūru, kas apstiprina, ka viss labais vēl ir priekšā. Viss ir iespējams. Un kā pierādījums ir viss brīnišķīgais, kas ir uzrakstīts līdz šim. Lai katrs var atrast sev piemērotāko šī pavasara grāmatiņu! Anita Veckalne “Literatūras ceļveža” redaktore Bērniem Andris Akmentiņš. Klātbūtne (liels un mazs, 2026) Krājumā iekļauti 36 dzejoļi, kas tapuši ilgākā laika posmā. Grāmatas redaktore Inese Zandere uzsver: "Andra Akmentiņa dzeju, stāstus un romānus līdz šim lasīja pieaugušie, šis ir viņa pirmais dzejoļu krājums bērniem. Dzejoļi izdzīvoti un uzrakstīti kopā ar dēliem – dvīņiem Edgaru un Bruno. Puikām augot, ir izaugusi arī grāmata, kurā bērnu un pieaugušo vieno klātbūtne – ne ar ko neaizstājams un ne par kādu naudu nenopērkams dārgums." Luīze Pastore. Laimes govs (liels un mazs, 2025) Lielformāta grāmata "Laimes govs" ir rotaļīgs, iztēles pilns piedzīvojumu stāsts, kurā meitiņa un tētis izgudro jaunus stāstus par Aleksandru Laimi – dēkaini, pētnieku un bagātnieku –, viņa bērniem un viņu piedzīvojumiem. Šajā stāstā par varoni kļūst ne mazāk brīnumains tēls – Laimes govs. "Šī ir grāmata, ko lasīt kopā ar mazajiem, kā arī visiem tiem, kas lasa jau paši, neatkarīgi no vecuma. Katrs no viņiem saskatīs ko citu vēstījumā. Vai tā ir iztēles un radošuma bezgalīgā iespēja, spēja jebkurā vecumā saglabāt sevī bērnu, alkas brīnīties un ļauties brīnumiem, fantazēt un mesties piedzīvojumos. Vai tā ir ģimenes sajūta, kas dažkārt prasa pieņemt kompromisu, lai atteiktos no saviem sapņiem, dodot lielākas iespējas saviem bērniem. Vai tas ir vienkārši stāsts par skaistā atrašanu jebkurā situācijā un spēja būt laimīgam par nebūtisko un nesatveramo..." Sandra Koka (pielasit_sirdi) (goodreads.com) Jaunieši Šērlija Anna Makmilana. Greipfrūtu mēnesnīca (Lietusdārzs, 2026) "Greipfrūtu mēnesnīca" ir pārliecinošs, emocionāli bagāts vēstījums par identitāti un drosmi būt pašam - arī tad, ja nākas stāties pretī ietekmīgiem un bīstamiem vienaudžiem. Notikumi risinās elitārā Belfāstas skolā, kur draudzība tiek pārbaudīta līdz galējai robežai. "Greipfrūtu mēnesnīcu" droši var nosaukt par mūsdienu jauniešu pieredzes literāro spoguli. Grāmatā aplūkotas sarežģītas, bet svarīgas tēmas - sociālā nevienlīdzība, spiediens, attiecību peripetijas un jauniešu pūliņi izprast sevi un savu vietu sabiedrībā. Autore nebaidās runāt par dzīvi visās tās krāsās, veidojot stāstu, kas uzrunā gan jauniešus, gan pieaugušos. Ceļojumi Eniņa Zane. Santjago ceļš: plāksteris pēdām un sirdij (Zvaigzne ABC, 2023) Zane Eniņa apceļojusi vairāk nekā 80 valstis, savus piedzīvojumus aizrautīgi atainojot ceļojumu blogā mugursoma.lv. No šiem aprakstiem vēlāk tapušas arī grāmatas "Nekaunīgais pingvīns" un "Uz Aļasku un atpakaļ". Zane ceļo viegli un budžetam draudzīgi, bieži vien tikai ar mugursomu. Tās saturs tiek īpaši rūpīgi pārdomāts, kad soma visu dienu jānes plecos, kā tas notiek, ejot Santjago ceļu. Viņas trešā grāmata vēsta par Zanes pieredzi, kājām mērojot piecus Santjago ceļa maršrutus – gan Rietumeiropā, gan arī nesen izveidoto posmu Latvijā. "Zane šajā grāmatā atklājas kā drosmīga ceļa gājēja – viņa uzrunā svešiniekus, ieklausās un ļauj sastaptajiem cilvēkiem kļūt par Santjago ceļa patieso jēgu. Ceļš šeit nav tikai kilometri un tulznas, bet arī dzīvie stāsti, sarunas un satikšanās, kas kā plāksteri dziedē gan pēdas, gan sirdi." Laura, goodreads.com Memuāri Entonijs Hopkinss. Mēs ar visu tikām galā, mazais (Zvaigzne ABC, 2025) Sers Entonijs Hopkinss ir dzimis un uzaudzis Velsas tēraudlietuvju pilsētiņā Porttolbotā. Viņa bērnība aizritēja grūtajos kara gados starp skarbiem vīriem, kuri neizrādīja emocijas un labprāt baudīja stipros dzērienus. Skolā Entonijam bija sliktas sekmes, un visi uzskatīja viņu par nejēgu bez jebkādām nākotnes izredzēm. Taču kādā liktenīgā vakarā Entonijs noskatījās 1948. gada filmu “Hamlets” ar leģendāro Lorensu Olivjē galvenajā lomā, kas uz viņu atstāja neaizmirstamu iespaidu, iesveļot dedzīgu vēlmi kļūt par aktieri. Šajā saistošajā atmiņu stāstā sers Entonijs vēsta par savu bērnību, karjeras posmiem un darbu ar nozīmīgākajām lomām. "Mani aizrāva Entonija dzīves gājums. No bērna, kam nekas nepadevās un nekur neiederējās līdz pasaulslavenam aktierim!" Ilze Krone, goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Sabiedrība un kultūra Dimitris Ksigalats. Rituāli. Kā šķietami bezjēdzīga rīcība piešķir dzīvei jēgu (Jānis Roze, 2026) Rituāli ir, iespējams, vissenākā un droši vien arī vismīklainākā parādība cilvēces kultūras vēsturē. Ikvienā sabiedrībā sastopamas šķietami bezjēdzīgas ceremonijas: no rokasspiediena līdz buramvārdiem, no iesvētībām līdz svētajām procesijām. Tas ir paradokss – cilvēki rituāliem piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi, taču reti kurš spēj izskaidrot, kāpēc tie ir tik svarīgi. Antropologs Dimitris Ksigalats aicina lasītāju aizraujošā un izglītojošā ceļojumā, kas ļaus paraudzīties uz cilvēku un sabiedrību no pilnīgi jaunas perspektīvas. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Dramaturģija Inga Gaile. Sliktā māte (Dienas grāmata, 2025) "Ingas Gailes luga vispirmām kārtām ir nevis Asjas Lāces dzīvesstāsts, bet gan vēstījums par to, kā nu kurš to ir stāstījis, kurš tagad to stāsta un kāpēc jebkurš portretējums ietver sava veida vardarbību. Vardarbība izpaužas, atražojot uzskatus, piemēram, kad normalizējam priekšstatu par sievietes "dabisko lomu" aprūpēt. Ja pasaule turas uz stāstiem par pasauli, tad svarīgi apzināties, ka mūsu stāstītais bieži vien ir nekas cits kā tulkojumi iepriekšējo paaudžu teiktajam, kas pats, savukārt, ir tulkojums citam tulkojumam - un tā arvien..." Ivars Šteinbergs, dzejnieks un kritiķis Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Detektīvromāns / trilleris Gomess-Hurado Huans. Melnā vilcene (Helios, 2026) Antonija Skota ir slepenā projekta "Sarkanā karaliene" labākais ierocis – prāts, kas spēj atšķetināt pat vissarežģītākos noziegumus. Taču pagātne viņu nelaiž vaļā. Viņa ir mēģinājusi aiziet, noslēpties tumsā – līdz brīdim, kad nežēlīgs noziegums Spānijas Kosta del Solā atkal ierauj viņu spēlē. Kopā ar uzticamo Jonu Gutjeresu Antonija tiek ierauta bīstamās medībās, kur katrs solis var izrādīties pēdējais. Ēnās slepeni darbojas ietekmīgi spēki, un kāds nežēlīgs pretinieks jau min viņai uz pēdām. Spriedze pieaug ar katru mirkli, un kļūdām te nav vietas. Lai uzvarētu, Antonijai jābūt soli priekšā visiem – arī saviem dēmoniem. "Sākumā nebija viegli ielasīties, bet tad grāmata mani ierāva notikumu virpulī, kurā daudz kas izskatījās pavisam savādāk nekā sākumā šķita. Kurš ir labais un kurš sliktais? Aizraujoši, ļoti" Elina Dlohi, goodreads.com Agata Kristi. Un tad vairs nebija neviens (Zvaigzne ABC, 2026) Desmit svešinieki ir uzaicināti uz Zaldātu salu netālu no Devonas piekrastes. Negaidīta vētra tos norobežo no cietzemes, dāsnais namatēvs noslēpumainā kārtā nav ieradies, un ikvienam no viesiem tiek izteikta apsūdzība par cietsirdīga nozieguma izdarīšanu. "Tik daudz redzētas filmas un tomēr šis detektīvs mani pārsteidza, jo filmā laikam bija citādas beigas. Varu tikai aptuveni iedomāties kādu ažiotāžu izraisīja šī grāmata, kad tika izdota pirmo reizi. Spriedze, neparasti varoņi un tas atrisinājums. Eleganti, vienkārši eleganti! Bravo, Agata!" Liene Millere, goodreads.com Psiholoģisks romāns Gudbergs Bergsons. Gulbis (Aminori, 2026) Gudberga Bergsona romānā "Gulbis" tiek stāstīts par deviņgadīgu meiteni, kura pastrādājusi kādu pārkāpumu un tiek nosūtīta "labošanas darbos" uz Islandes laukiem, kas tajos laikos bijis izplatīts soda veids. Pati sevi romānā viņa vairākkārt dēvē par "problemātisku bērnu", taču, pakļaujoties lauku dzīves ierobežojumiem un pārbaudījumiem, viņa spēj iemantot sava veida brīvību. Šis psiholoģiski saviļņojošais un smalkais darbs vēstī par bērna pieaugšanu, sevis apzināšanos un paša spēkiem apgūto sarežģīto cilvēku savstarpējo attiecību izpratni. Romāns "Gulbis" sarakstīts 1991. gadā, tulkots un izdots vairākās valodās, pēc tā motīviem 2017. gadā uzņemta islandiešu filma. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Romantika Emīlija Henrija. Mana laimīgā vieta (Prometejs, 2026) Divi izšķīrušies saderinātie. Viena noruna. Vai šajās brīvdienās viss mainīsies? Herieta un Vins ir nevainojams pāris - abi sader kopā kā cimds ar roku, podiņš ar vāciņu, džins ar toniku. Ik gadu viņi dodas brīvdienās, lai atpūstos no ikdienas un dzertu daudz par daudz vīna kopā ar saviem labākajiem draugiem. Tomēr šoreiz abiem nāksies spēlēt pašizdomātā izrādē, jo pirms pusgada viņi izšķīrās un joprojām par to nav pastāstījuši pārējiem. Draugu grupas iemīļotā vasaras māja tiek pārdota, un ir pienākusi pēdējā reize, kad visi sanāks kopā tieši šeit. Vins un Herieta saprot, ka šis nepavisam nebūtu piemērots brīdis graujošiem jaunumiem, kas sarūgtinātu draugus, tādēļ ir apņēmušies vēl nedēļu izlikties. Bet kā saviem tuvākajiem cilvēkiem notēlot, ka joprojām esi iemīlējies, un netikt pieķertam? "Autorei atkal izdevies grāmatā ietvert gan romantisko līniju, kur tiešām gribas, lai pārim izdodas, gan realistiskas problēmas ar vecākiem, draugiem, romantisko partneri un sevis pieņemšanu." Anete, goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Draudzība Tara Menona. Zem ūdens (Zvaigzne ABC, 2026) Kad sešu gadu vecumā Marissa zaudē māti, tēvs kopā ar viņu pārceļas uz mazu Taizemes saliņu Andamanu jūrā. Te Marissai izveidojas cieša draudzība ar Arielli, un abas meitenes iepazīst salas mežu, rifu un pludmaļu gaistošos brīnumus. Aizturot elpu uz vairākām minūtēm, viņas mācās nirt dziļumā tikpat viegli un saskaņoti kā mantas jeb velnrajas, ko meitenes pazīst pēc vārda. Līdz 2004. gada Ziemassvētkos cunami pirmais vilnis Indijas okeānā viņas aizskalo un izšķir. "Lēni un prātīgi ienirt zem ūdens kopā ar abām meitenēm, kopā ar rajām, zivīm, koraļļu rifiem un visu zemūdens pasauli. Divas lielas traģēdijas, kas atklāj cilvēka iekšējo pasauli un likteni. Man atklājās nezināma pasaule, man sveša vide, bet lēni iejutos un dzīvoju līdzi. Reizē distancēti un emocionāli. Kopumā man patika. Manuprāt, veiksmīga debija." Laura, goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Dzeja Kristiāna Šuksta. Aukas (Latvijas Mediji, 2026) Juteklisks un asociatīvs dzejas krājums, kas vēsta par ķermeniskumu, pieredzi un mēģinājumiem palikt klātesošam pasaulē, kas vienlaikus vilina un atsvešina. Tekstos savijas ikdienišķi novērojumi ar sapņainām, brīžiem sirreālām ainām, kur pilsētvide, daba, attiecības un atmiņas veido vienotu emocionālu lauku. Dzejnieces balss ir pašironiska un ievainojama, tā reflektē par mīlestību, seksualitāti, bailēm, sociālajām lomām un gaidām, kā arī par nespēju pilnībā piederēt vai tikt saprastai. "Man ar dzeju ir sarežģītas attiecības. Taču šādu izdevumu dēļ mēs turpinām satuvināties. Lasīju lēni, lēni, patika ļoti, ļoti. Formāts izcils tam, lai "Aukas" turpinātu dzīvot manā mazajā somiņā uz nenoteiktu laiku - brīžiem, kad gribas paveldzēties labi ritošā valodā un ieraudzīt pasauli ap mani it kā sadzīviski, bet tomēr tik ļoti poētiski, un tas ir vienkārši skaisti. Kad apniks viss, paņemšu, atvēršu, izlasīšu, sazemēšos, iešu tālāk." Rasa Bugavičute-Pēce, goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". CONTRA. LECAMAUKLA (Pētergailis, 2026) Contras dzejas valodu nav iespējams sajaukt ar citām, jo tās kodam piemīt oriģināla ekspresija un noskaņa. Viņa dzejā (igauņu valodā) ir ļoti daudz vārdu spēļu, fonētisku saskaņu, izteicienu un frazeoloģismu (nereti neparastā mērcē), un to pašu viņš turpina, rakstot dzejoļus latviski. Īpašu šarmu Contras dzejai piešķir bagātīgā humora, satīras, ironijas un paradoksu klātbūtne. "Latviešu dzeja caur igauņu kafijas filtru. Biezumi paliek filtrā, bet kas iztek, ir smieklīgas divrindes. Var sašust par teksta un baltās lapas kapa proporciju, bet tieši tie īsie ir vistrāpīgākie. Garie un par mīlestību lec (ar lecamauklu ha ha) laukā no noskaņas." Kristīne, goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Klasika Lūsija Moda Montgomerija. Anna no "Zaļajiem jumtiem" (Zvaigzne ABC, 2023) Brālis un māsa – Metjū un Marilla Katberti – nolemj adoptēt bērnu, lai viņiem būtu palīgs saimniecībā. Taču, par lielu pārsteigumu Metjū, vilciena stacijā gaida nevis puika, bet dūšīga meitene! Viņš drīz vien iemīļo atjautīgo un runīgo Annu, un Katberti nolemj meiteni paturēt. Dzīvodama "Zaļajos jumtos", Anna Šērlija iegūst gan draugus, gan nelabvēļus. Vai mazā bārene spēs savaldīt savu spēcīgo raksturu un neiekulties nepatikšanās? "Bērnībā šo nebiju lasījusi, bet varbūt vajadzēja. Sirdsskaidra optimisma un dabas mīlestības pilna grāmata. Anna dzīvo, priecājoties par mazajām lietām, un šo to var atgādināt un iemācīt arī ikdienā ieslīgušam pieaugušajam." Andersone, goodreads.com Ādolfs Erss. Jautrās rīdzinieces (J.L.V., 2016) Rakstnieka Ā. Ersa (īst.v. Ādolfs Rūniks, 1885-1945) daudzveidīgo darbu klāstā lielu vietu ieņem stāsti. Krājumā autors atklājas kā smalks sieviešu psiholoģijas pazinējs. Lasītājs stāstos atradīs mīlestību, sapņus par savu vīrieša ideālu, dažādas fantāzijas, noslēpumainību. Katra stāsta centrā ir sieviete. Tās ir 20.-30. gadu modernās sievietes, kuras ir tik patstāvīgas un allaž tiecas sevi apliecināt. "Es drīzāk teiktu, ka nosaukumam būtu jābūt nevis jautrās rīdzinieces, bet garlaikotās rīdzinieces. Labi parāda kāda dzīve bija 20. gs. 30. gados un ka patiesībā diez ko tā neatšķiras no mūsdienām. Foršs stāstiņš par atkarību no telefona." Ilze, goodreads.com Redaktores ieteikums Iedvesmojošas bibliotekāres stāsts Ilze Jansone. Laika rēķins. Ilze Šķipsna (Es esmu...) (Dienas Grāmata, 2021) Ilzes Šķipsna - pirmā latviešu modernā romāna autore, ceļotāja, poliglote, antropoloģe un bibliotekāre. Romāns "Laika rēķins" ir rakstnieces I. Šķipsnas iekšējās pasaules vēsture. Grāmatā ir aplūkota arī viņas biogrāfija - bērnība pirmskara Latvijā, emigrācija, dzīve ASV un īslaicīga atgriešanās dzimtenē. Taču Ilze Jansone saprot, ka svarīgākie I. Šķipsnas dzīves notikumi, kā jau rakstniekiem mēdz gadīties, ir risinājušies realitātes aizkulisēs - tajā pustumšajā zonā, kur mīlestība, bailes un kaislības pārvēršas par mākslu. "Ļoti iedvesmojošs stāsts par latviešu trimdas rakstnieci Ilzi Šķipsnu, kura kā jauna meitene bēgļu gaitās Vācijā raud mātei uz pleca par nepiemēroto apģērbu, un māte saka neaizmirstamus vārdus: "Pieaudz, meitiņ! Viss, kas tev pieder, ir tava dzīvība, atmiņas un smadzene," līdz tam, ka vēlāk viņa izveidojusi un vadījusi Kimbela mākslas muzeja bibliotēku Fortvērā, ASV. Un, protams, daudz kas cits. Stāsts par izglītības, literatūras un arī valodas nozīmi tajā, par ko tu kļūsti." Anita Veckalne, "Literatūras ceļveža" redaktore

9. maijā visā Eiropā tiek atzīmēta Eiropas diena - diena, kas simbolizē vienotību, sadarbību un Eiropas kultūru daudzveidību. Tieši šajā datumā 1950. gadā tika pasludināta Šūmana deklarācija, kurā tika ierosināts izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, tās dalībniekiem apvienojot akmeņogļu un tērauda ražošanu. Deklarācijas mērķis bija padarīt karu starp Eiropas valstīm ne tikai nevēlamu, bet arī praktiski neiespējamu, tā liekot pamatus mūsdienu Eiropas Savienībai. Par godu šim svarīgajam notikumam arī "Literatūras ceļvedis" ir atlasījis katrai Eiropas Savienības dalībvalstij kādu aizraujošu literāro darbu. Lasītavā apkopoti 24 tulkojumi latviešu valodā un viens latviešu oriģināldarbs, savukārt divas grāmatas piedāvājam angļu valodā. Šajā izlasē sastopami bērnu un jauniešu literatūras darbi, vēsturiski un psiholoģiski romāni, dzeja, mūsdienu proza, sirsnīgi un humorpilni stāsti, kā arī darbi, kas pievēršas identitātes, vientulības, mīlestības, kara un atmiņu tēmām. Tā ir iespēja kopīgi svinēt Eiropas literatūras bagātību, iepazīstot dažādu valstu balsis, stāstus un kultūras pieredzes. Lai šis ceļojums cauri Eiropas literatūrai iedvesmo jauniem atklājumiem un lasīšanas priekam! Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore Austrija Elizabete Šteinkellnere. Papīra klavieres. (liels un mazs, 2023) Ilustrētajā romānā, kas vieglā un nepiespiestā veidā runā par nopietnām lietām, 16 gadus vecā Maija savas jūtas izsaka vārdos un attēlos. Viņa ieraksta savu dzīvi dienasgrāmatā, kas vienlaikus ir arī skiču burtnīca. Maija vēl mācās skolā, bet arī strādā sulu veikalā un bieži rūpējas par divām jaunākajām māsām, lai vientuļā māte varētu atpūsties. Katrai māsai ir cits tētis. Maijas āriene un uzvedība neatbilst ierastajām ārējā skaistuma normām, bet viņa veiksmīgi saceļas pret aizspriedumiem, saņem atbalstu no draugiem un nostiprina pārliecību par sevi un savām tiesībām uz personisku laimi. No vācu valodas tulkojusi Signe Viška. "apbrīnojami, cik precīzi iespējams palīst pusaudzim aiz ādas un iekārtoties kaut kur pusceļā uz sirdi. par piederēšanu, iederēšanos, par mikroskopiskajām ikdienas laimēm un to milzīgo laimīti, ko, ja vien tā pa īstam gribētu, mēs varētu kā ceriņziedu pieclapi - hams, un gatavs. ļoti." (Oskars Kaulēns, goodreads.com) Beļģija Kitija Krauzere. Es gribu sunīti, vienalga kādu. (liels un mazs, 2023) Grāmatas varone Millija, tāpat kā daudzi bērni, ilgojas pēc sava sunīša. Viņas skolā meitenes lepojas ar saviem sugas suņiem un apmeklē ar tiem smalkus suņu klubus. Milliju smalkuma jautājums neinteresē, viņa vēlas sev draugu. Kad Millijas māte beidzot tomēr piekrīt, abas dodas uz dzīvnieku patversmi, un tur Millijas jūtas iekaro mazs sprogains sunītis, kuram meitene dod vārdu Princis. Millijas savādais suns skolā kļūst par nežēlīga izsmiekla objektu. Millija nepadodas, no sava drauga neatsakās, un uzzina noslēpumu – Princis ir īpaši dižciltīgs japāņu imperatoru suns, turklāt viņš prot runāt. No franču valodas tulkojusi Elīna Brasliņa. "Ļoti aktuāla tēma dažāda vecuma bērniem, īpaši tiem, kas paši sapņo par savu mājdzīvnieku. Lasot šo stāstu, ar jaunāko bērnu bija iespēja pārrunāt cik daudzi dzīvnieki nonāk un skumst patversmēs, gaidot savu saimnieku, savukārt vecākais bērns vēlējās skaidrojumu, kā atšķirt šķirnes suni no krancīša. Nākamajā vakarā bērni vēlējas dzirdēt šo stāstu atkārtoti, kas ir ļoti laba zīme. Mani personīgi mulsināja grāmatas beigas, kas kopējo vērtējumu nedaudz pavilka lejā." (Elza, goodreads.com) Bulgārija Georgijs Gospodinovs. Dabiskais romāns. (Jāņa Rozes apgāds, 2025) "Dabiskā romāna" uzbūve atgādina mušas acs sarežģīto, fragmentēto struktūru – arī te ir neskaitāmas sižeta līnijas, atspulgi, pārdomas un atkāpes, tai skaitā par grafiti vēsturi, bišu attiecībām ar valodu un mēģinājumu sarakstīt grāmatu, kuras teksts sastāvētu tikai no darbības vārdiem. Romāns vietumis ir bezgala smieklīgs, tomēr to virza uz priekšu stāstītāja vēlme tikt skaidrībā ar izirstošu laulību, pārdomu vēriens sabalsojas ar personīgo pārdzīvojumu intensitāti, apliecinot, cik neiespējami ir patiesi attēlot dzīvi. Georgijs Gospodinovs (1968) ir dzejas, prozas, lugu, traģikomikas u. c. grāmatu autors, viens no ievērojamākajiem Austrumeiropas mūsdienu rakstniekiem. No bulgāru valodas tulkojis Dens Dimiņš. "Personīgi uzrunāja. Vērotāja iekšējais monologs. Diena pēc dienas rit - kā kadrs pēc kadra. Filma, kas sākusies pirms mums un turpināsies pēc mums. Absurds un draisks humors. Lielisks D. Dimiņa tulkojums." (Linda Tomase, goodreads.com) Čehija Jiržījs Hājīčeks. Burinieki uz etiķetēm (Pētergailis, 2022) Četrdesmit septiņus gadus vecā literatūras pasniedzēja Marija ir šķīrusies un vasaru pavada māsas pustukšajā dzīvoklī Čehu Krumlovā. No šejienes viņa dodas uz laukiem apciemot smagi slimos vecākus, bet brīvajos brīžos klejo pa tūristu pilnajām Krumlovas ieliņām. Klejojumos viņa iepazīstas ar jauniņo grāmatu pārdevēju Filipu. Viņu romāniņš sākas karstā jūlija un literāro konotāciju atmosfērā. Taču Marijas prioritāte ir izlīdzināt attiecības ar māsu un parūpēties par vecākiem – dominējošo tēvu un mierīgo, aizvien uzupurēties gatavo māti. Marija vēlas iegūt līdzsvaru dzīvē, sadzīvot ar savu vientulību. Vientulību viņa uztver kā iestrēgšanu laikā, gremdējoties pagātnes atmiņās un apzinoties tuvojošos vecumu. Ģimenes spēcīgo vīriešu paraugu tradīcijās Marija pārvērtē to, kas bijis, vienlaikus jautājot sev, kā dzīvot tālāk un ko darīt ar šekspīrisko mīlestību… No čehu valodas tulkojusi Halina Lapiņa. "...Pēdējā laikā man čehu autori ir kā tāda kvalitātes zīme, ka grāmata būs laba. Nevīlos arī šoreiz. Ja izbaudi rimtu literatūru, kur īsti nekas nenotiek, bet notiek viss – droši uzmeklē šo grāmatu." (Ieva Strazdiņa, goodreads.com) Dānija Kirstena Torupa. Līdz ārprātam, līdz nāvei (Zvaigzne ABC, 2023) Ir 1942. gada rudens. Pārpildīts vilciens traucas cauri notumšotajai Vācijai. Tajā ir arī Hāriete, jauna dāņu sieviete. Atstājusi abus dēlēnus bērnunamā, viņa ir ceļā uz Minheni. Hārietes vīrs Gerhards ir gājis bojā Austrumfrontē, kur vācu pusē cīnījās pret komunismu, un sērojošā Hāriete alkst rīkoties, konfrontēties ar karu, kaut ko dot no sevis. Minhenē viņa apmetas pie Gerharda vācu kolēģa, virsnieka Klausa un viņa dāņu sievas Gudrunas. Klauss ir Luftvafes ģenerālleitnants, un abi dzīvesbiedri pieder pie nacistu elites. Viņu elegantajā savrupmājā plūst šerijs, un interjers ir kā no Holivudas filmas. Taču drīz smalkās dekorācijas sāk plaisāt un skatam paveras nežēlīga realitāte... No dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe. "Grāmatu iesākot, šķita, ka būs grūti ielasīties, jo tēma tik smaga. Bet stāsts ierāva. Bija interese uzzināt, kas notiks, kā tas beigsies. Jutu spriedzi, bailes, kas virmoja gaisā romānā. Pat pretīgumu un klātesošo netaisnīgumu, kā arī visa notiekošā bezjēdzīgumu." (Guna Niedra, goodreads.com) Francija Lea Simone Allegria. Lielā māksla. (Aminori, 2023) Mūsdienu franču autores Leas Simones Allegria romāns "Lielā māksla" aizved lasītāju no 21. gadsimta Parīzes izsoļu nama ikdienas un Toskānas ciprešu ieskautas pils emociju peripetijām mākslas detektīva cienīgā, piedzīvojumu, noslēpumu un vēsturisku intrigu pilnā ceļojumā uz protorenesanses laika Florences mākslas pasauli, meklējot autoru darbam, kas, iespējams, ir negaidīts tilts starp divām pasaulēm. No franču valodas tulkojusi Inta Šmite. "Ir jauki laiku pa laikam tikt patīkami pārsteigtai. Neko daudz no šīs grāmatas negaidīju, bet lasījums bija aizraujošs, izzinošs, erudīti izklaidējošs. Ja interesē mākslas vēsture, kultūra, augstākās sabiedrības mājokļos slēptās mākslas kolekcijas un visādas citādas snobiskas (labā nozīmē) aizraušanās, nedomājiet, ķeriet šo grāmatu. Jau raidierakstā “Piedzīvot lappuses” publiski šo grāmatu nodēvēju par intelektuālo Da Vinči kodu, un no tā neatkāpjos - būs tikpat aizraujoši, bet bez Holivudas banalitātēm, bet ar eiropeisku aizkustinājumu, kuru var sniegt tiešām patiesa māksla. Veikalā es šo piercējiem noteikti nebeigšu ieteikt!" (Kristīne, goodreads.com) Grieķija Konstantins Kavafis. Dzeja. (Neputns, 2018) "Konstantins Petru Kavafis (1863–1933) ir viens no ietekmīgākajiem grieķu dzejniekiem, kura ceļš pie Eiropas lasītājiem ir prasījis ilgu laiku. Viņa pārsteidzošie, ironiskie un atklātie meklējumi erotikā, vēsturē un filosofijā – šajā trīsvienībā, kas bijusi klātesoša grieķu valodai un kultūrai visos laikos, – būtiski paplašinājuši dzejas izpratnes lauku," raksta Dens Dimiņš. "Te jau ar vienu reizi nebūs gana. Man saprotamāki tie dzejoļi, kuros nav pieminētas vēsturiskas personas. Komentāri, protams, ļoti palīdz, bet ar tiem vien ir par maz." (Arnis Arnicāns, goodreads.com) Horvātija Jurica Pavčičs. Sarkanais ūdens. (Latvijas Mediji, 2024) 20. gadsimta beigas Horvātijā. Kara fonā risinās ģimenes traģēdija: nelielā ciematiņā pazūd meitene, un vienīgie, kas viņu turpmākos gadu desmitus turpina meklēt, ir ģimene. Mainās varas, uzglūn korupcija, haoss un vienaldzība, bet pazudusī meitene kļūst par simbolu cilvēcībai. Viņa ir kā cerība, kas vienmēr sniedz atbalstu, kamēr nozieguma atrisinājums izrādās šokējošāks par kataklizmām. No horvātu valodas tulkojis Dens Dimiņš. "Sarkanais ūdens pārsteidza. Pārsteidza ar it kā vienkāršu stāstu par pazudušu pusaudzi, kuru autors savij kopā gan ar detektīva līniju, gan ģimenes sāgu, gan arī politiskām un ekonomiskām pārmaiņām mūsdienu Horvātijā. Stāsta būtība gan slēpjas tajā, cik ļoti viena ilgstoši bezvēsts pazudusi meitene var ietekmēt ne tikai ģimenes, bet veselas kopienas dzīvi. Tā neziņa ir graujoša. Daži nespēj dzīvot tālāk, daži mēģina dzīvot tālāk, citi nepārstāj meklēt, bet visu dzīves ir mainītas." (Lita, goodreads.com) Igaunija Armins Keomegi, Debesis. (Aminori, 2026) Galvenais varonis pēc sprādziena lidmašīnā ir zaudējis atmiņu un nezina, vai viņš tiešām ir Arturs Smits, kā rakstīts pasē, ko viņš atrod it kā savā mugursomā kopā ar pusmiljonu eiro. "Kāda velna pēc es braucu uz Lisabonu?" viņš prāto, bet jau drīz atrodas lidmašīnā uz Mozambiku. Tā sākas Artura ceļojums apkārt pasaulei, tikpat kā neizejot no lidostām un minimāli saskaroties ar dažādās nozīmēs uzkarsušo Zemes atmosfēru. Viņš piedzīvo lidmašīnas nolaupīšanu, ko, iespējams, viņa dēļ veic Ziemeļkorejas varas iestādes; gandrīz pazūd Afganistānā; vēro Abū Dabī zelta jaunatnes kokaīna orģijas un 3D radītus koraļļu rifus Maldīvās; uzzina par mūžīgās jaunības eliksīriem, ko piedāvā biznesa klasē… Ik pa laikam viņš atceras vārdus no kādas aizmirstas valodas, bet to nozīmi neapjauš. Arturs rod sirdsmieru, tikai iekāpjot nākamajā lidmašīnā. Bet cik ilgi var palikt debesīs? No igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola. "Tik neticami un tik ticami. Man svešā lidostu pasaule pavērās raibu raibā. Jā, dažas nianses (kas citkārt būtu būtiskas) bija pavisam neticamas, bet šeit tas netraucēja. Filozofiski, simboliski, sirreāli. Lidojums cilvēka būtībā, brīvībā, piederībā. Interesants piegājiens, kas manuprāt, attaisnojās. Kolorīti un dzīvi." (Laura, goodreads.com) Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Īrija Sāra Baume. plūst virst krist vīst. (Jāņa Rozes apgāds, 2025) "Rejam ir 57 gadi, un viņš neprot dzīvot sabiedrībā. Tā satrauc, biedē un apdraud. Viņa pasauli spēj sakārtot vien cilvēku un dabas vērošana, kā arī enciklopēdiskās zināšanas par putnu, zivju, molusku un augu nosaukumiem. Un Vienacs, patversmes suns, ko Rejs paņem, lai cīnītos ar žurku invāziju mājas bēniņos. Bet tad viss piepeši mainās. Lakoniskā, trauslā un neizskaistinātā valodā Sāra Baume atklāj lasītājam divu dziļi traumētu būtņu satikšanos un nedrošo vēlmi būt vajadzīgiem. Grāmata ir pilna sāpīgu pagātnes noslēpumu, ko autore atklāj lēnām un negribīgi, liekot lasītājam meklēt mājienus un atrisinājumus pašam, atstājot viņa ziņā arī to, kā un kurā brīdī romānu pabeigt." Tā šo romānu raksturojis tā tulkotājs Ilmārs Šlāpins. "Kā gan var uzrakstīt par vientulību tik skaisti? Valoda brīnišķīga. Stāsts pelēks, kā grāmatas vāks. Skumjš no sākta gala līdz beigām. Tajā ir mierinājums, - to sauc par Vienaci. Un tomēr, līdz pilnībai pietrūkst cerības. Cerība pārvarēt bailes, cerība palikt, ne krist, aizplūst. Bet ne jau par to ir šis stāsts…" (Laura, goodreads.com) Itālija Džambatista Bazile. Pentamerons. (Jāņa Rozes apgāds, 2026) Eiropas literatūras klasiķa, baroka laika neapoliešu dzejnieka, rakstnieka un stāstnieka Džambatistas Baziles nozīmīgāko darbu – "Stāstu stāstu jeb Laika kavēkli mazajiem", dēvētu arī par "Pentameronu", kas latviski līdz šim nav bijis tulkots. Šī ir lasāmviela pieaugušajiem, kas dos iespēju iepazīt daudzas zināmas pasakas to agrīnā formā, kad tās vēl nebija pielāgotas romantizētas senatnes, pedagoģiskās un bērnu literatūras vajadzībām. Daces Meieres tulkojums no senneapoliešu un itāļu valodas. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Kipra Kipras dzeja. (Adria Books, 2007) Krājums iepazīstina ar Kipras mūsdienu grieķu un turku autoru daiļradi. Dzejoļus papildina dzejnieku rokraksti un zīmējumi. No turku valodas atdzejojuši Uldis Bērziņš un Zane Brūvere, no grieķu valodas – Knuts Skujenieks. Latvija Inga Ābele. Mīlamā. Aspazija (Es esmu...). (Dienas Grāmata, 2025) "Aspazijas ienākšana latviešu literatūrā bieži salīdzināta ar zvaigznes dzimšanu - tik daudz liesmainas kaislības, lielu domu un spārnotu vārdu koncentrējās jau viņas pirmajos darbos. Romānu par reiz mīlamāko latviešu dzejnieci Inga Ābele uzsāk no bijīga attāluma, vairākās viņas senču paaudzēs saplūcot ziedu klēpi, no kura vītais vainags nākotnē kronēs latviešu dzejas karalieni. Taču, jo lielāka bijusi gūtā mīlestība, jo sāpīgāk pārdzīvot nodevību un aizmirstību, un rakstnieces tvertais Aspazijas tuvplāns mums atklāj dziļu cilvēcisku traģēdiju." Vents Zvaigzne. "Ja cilvēka dzīve nav vienkārša, tad arī romāns par viņu nebūs vienkāršs." (Maija Liepa, goodreads.com) Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Lietuva Kotrīna Zīle. Mīļotie kauli. (Jāņa Rozes apgāds, 2025) Romāns "Mīļotie kauli" ir kādas sievietes dzīvesstāsts. Un tā ir sieviete, kura savās mājās sekcijā glabā trīs vīriešu kaulus. Šajā atmosfēriskajā, maģiskās realitātes piesātinātajā darbā savijas guļamrajonu ikdiena un lauku folklore. Romāna darbības laiks ir nenoteikts. Jaunu dzīvību te sagaida daudzstāvenes pirtī, gani uz ganībām dodas ar trolejbusu, lopus tur dzīvokļos, maizi cep kāpņutelpā pie pastkastēm; daudzdzīvokļu nama iemītnieki ievēro paražas, un tur notiek brīnumi. Stāstījums līdzinās rituālam linaudekla autam, kurā tiek ievīstīti svarīgākie notikumi, jūtas, atmiņas, tumša humora un parupjas valodas uzmirdzējumi, tiek risinātas attiecību, uzticības, aizspriedumu un cilvēcības tēmas. No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere. "Man ļoti, ļoti. Tulkojums lielisks, tēmu loks milzīgs, valodas plūdums raits un skaists. Jā, ticu, ka noteikti ne visiem patiks, bet man ļoti, ļoti. Tāds tīrs fantāzijas lidojums, apvienojot labi zināmo par tagadni un daļēji jau aizmirsto iz pagātnes - kā būtu, ja... Vai varbūt - kā ir? Varbūt mēs vienkārši vairs neredzam un nejūtam, un nesasmaržojam. Kas zi. Jā, man ļoti, ļoti. Varbūt tā runā mani lietuviešu kauli." (Rasa Bugavičute-Pēce, goodreads.com) Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Luksemburga Hugo Gernsback. Ralph 124C 41+: A Romance of the Year 2660 Līdz 2660. gadam zinātne ir pārvērtusi un pakļāvusi pasauli, glābjot cilvēci pašai no sevis. Iespaidīgi izgudrojumi no vistālākajiem kosmosa nostūriem un dziļi zem zemes dzīlēm ir pieejami ikvienas vajadzības apmierināšanai, sniedzot risinājumus gan individuālām problēmām, gan sabiedrības kaitēm. Izgudrotāji tiek augstu vērtēti un cienīti, un pasaules valdības viņus greizsirdīgi sargā un dāsni aprūpē. Taču šim atbalstam un atzinībai - kā atklāj izcilākais zinātnieks Ralfs 124C 41+ - ir sava cena. Šo vīziju pilno romānu par divdesmit septīto gadsimtu sarakstījis Hugo Gernsback (1884 - 1967), ietekmīgā žurnāla Amazing Stories dibinātājs. Ralph 124C 41+ cildina tehnoloģisko progresu un aizrauj lasītājus ar spilgtu, neaizmirstamu redzējumu par to, kāda varētu kļūt mūsu pasaule. Grāmata angļu valodā. Malta David Samuel Hudson. M (Horizons, 2024) Damians Teuma ir pārliecināts, ka viņš ir savas paaudzes labākais rakstnieks; viņš ir pavisam tuvu tam, lai pabeigtu romānu, kas nevainojami atklātu viņa dzimteni - Maltu. Viņš izveido domubiedru rakstnieku grupu ar vienīgo mērķi - sabotēt citam cita darbus, taču šo bīstamo ieceri sarežģī iemīlēšanās vienā no grupas dalībniecēm. "M" ir David Samuel Hudson debijas romāns. Tas ir stāsts par identitāti, ambīcijām un noslēpumaino Maltas salu. "Es nopirku šo grāmatu nedēļas nogales ceļojumā uz Valletu, Maltā, jo vēlējos iepazīt kādu vietējo autoru. Man šķita, ka šis ir labs pieaugšanas stāsts, un man patika lasīt par sarežģītajām attiecībām, kādas galvenajam varonim ir ar Maltu. Sākumā rakstības stils man likās mazliet vienkāršots, taču ar laiku tas mani aizrāva, jo grāmatā ir arī ļoti skaisti, poētiski rakstības fragmenti. Man patika bilingvālie dialogi - tie radīja interesi vairāk palasīt par maltiešu valodu. Tā šķiet ļoti savdabīga valoda. Tāpēc jā - ja vēlies atklāt autoru, kurš nav no ierastās ASV-Lielbritānijas-Kanādas literatūras telpas, tad šo grāmatu noteikti iesaku." (Alexandra, Goodreads.com) Grāmata angļu valodā. Nīderlande Edvards van de Vendels. Zilās zāles vasara. (liels un mazs, 2020) Holandiešu zēns Tiho, kurš vienmēr bijis vecāku aprūpēts un stingri pieskatīts, pēc vidusskolas eksāmeniem piesakās darbā vasaras nometnē Amerikā. Viņš cer, ka šī pārmaiņa dzīvē ļaus viņam labāk saprast pašam sevi, savas vēlmes un jūtas. Lidostā viņš satiek norvēģi Uliveru, dedzīgu futbolistu, kurš arī dodas uz to pašu nometni. Starp abiem jauniešiem izveidojas aizraušanās un ciešas attiecības. Kad nometnes vadība atklāj, ka puiši ir vairāk nekā tikai draugi, viņi tiek ar kaunu sūtīti mājās. Zēni lido uz Norvēģiju. Taču tur Tiho saprot, ka Uliveram futbols ir svarīgāks, nekā viņu attiecības. Ulivers ir iemīlējis Tiho, bet nespēj sev atzīt, ka ir gejs. Tiho apjukums un futbola mačo pasaule tiek attēlotas tikpat skaidri un pārliecinoši kā sabiedrības liekulība pret homoseksuāliem cilvēkiem. No holandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš. "Viņš jutās bagātāks, bet vienlaikus arī kā idiots" (34. lpp). Izrāvu grāmatu 3 piegājienos. Varbūt liktu 4 zvaigznes, bet, ja grāmata izlasās 2 dienās, tas pasaka diezgan daudz. Tādām grāmatām vienmēr gribas likt 5 zvaigznes - par to, ka ierauj vienkārši. Un tās pirmās mīlestības tirpas tur tiešām var just. "un viena no iemīlēšanās izpausmēm ir tāda, ka es atkal spēju uz sevi paskatīties spogulī" (40. lpp). (Inga Pizāne, goodreads.com) Polija Olga Tokarčuka. Stum savu arklu pār mirušo kauliem. (Latvijas Mediji, 2024) Daļēji pensionētā skolotāja Janīna dzīvo nomaļā ciematā Polijas un Čehijas pierobežā, pieskata bagātu pilsētnieku vasaras mājas, raksta sūdzības vietējām iestādēm, pēta zvaigžņu stāvokli un tulko dzeju. Kad arvien biedējošākos apstākļos sāk iet bojā ciema iedzīvotāji, neviens neklausās Janīnā, kura uzskata, ka nāves ir dabas atriebība. Tāpēc viņai neatliek nekas cits, kā sākt pašai savu izmeklēšanu. Vai ciems tam ir gatavs? Nobela prēmijas literatūrā laureātes Olgas Tokarčukas "Stum savu arklu pār mirušo kauliem" ir provokatīvs, tumši ironisks ekotrilleris, kas pēta neērtās robežas starp saprātu un izdomu, tradīcijām un patiesību mūsdienu pasaulē, kā arī cilvēka brīvo gribu un likteni. No poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode. "Daudz vērtīgu citātu ieguvu, jo pilna grāmata ar līmkarodziņiem. Kaifoju no teksta, kas reibināja ar mākslinieciskajiem izteiksmes līdzekļiem. Panes Dušejko prātojumi ir tik trāpīgi, domu raisoši un dažreiz pakrūtē iesperoši..." (Guna Federe, goodreads.com) Portugāle Fernandu Pesoa. Nemiera grāmata. (Valodu māja, 2024) Fernandu Pesoas "Nemiera grāmata" ir nozīmīgs 20. gadsimta portugāļu modernisma literatūras piemineklis, poētiska dzejproza, kas aptver aforistiskas piezīmes, pierakstus, dienasgrāmatas daļas – tekstus, kuri tapuši apmēram trīsdesmit gadu laikā. Tie ir teksti par cilvēku un par pilsētu – Lisabonu. No portugāļu valodas tulkojis Dens Dimiņš. "Šo vērtēt būtu pret grāmatas principiem." (Ivars Brediks, goodreads.com) Rumānija Herta Millere. Elpas šūpole. (Zvaigzne ABC, 2011) Beidzies Otrais Pasaules karš, bet Rumānijā dzīvojošiem vāciešiem vēl nekas nebija beidzies - kādā aukstā janvāra naktī viņiem atnāca pakaļ. Viņus sadzina vagonos un aizveda uz Krieviju, kur nākamie pieci gadi darba nometnē pārvērtās par cīņu starp neziņu, badu un cerību. Romānu no vācu valodas tulkojusi Silvija Brice. "Skumjš un smags stāsts, kurā pazīstamas noskaņas atradīs visi, kuru ģimenes piedzīvojušas padomju represijas vai izsūtīšanas to dažādās izpausmēs. Šis romāns ir par no Rumānijas izsūtītiem vāciešiem, kas 5 gadus pavadīja krievu organizētās darba nometnēs mūsdienu Ukrainas teritorijā. Stāstā ir bads, utis, blaktis, bezcerība, izmisums, bet arī poētisms un cerība un draudzība. Tomēr likteņi šādas pieredzes iespaidā tiek salauzti vai aizlauzti." (Ieva Andersone, goodreads.com) Slovākija Viliams Klimāčeks. Karstā 68. gada vasara. (Pētergailis, 2020) Romāns "Karstā 68. gada vasara" ir veltīts 1968. gada traģiskajiem notikumiem Čehoslovākijā, kad valstī iebruka padomju karaspējs, apspiežot vietējās valdības centienus reformēt un liberalizēt esošo komunisma režīmu. Iecerētās reformas, kas bija pazīstamas ar nosaukumu "Prāgas pavasaris" saistījās ar centieniem izveidot sociālismu ar "cilvēcīgu seju". "Prāgas pavasara" reformas viesa lielas cerības Čehoslovākijas sabiedrības noskaņojumā, īpaši radošās inteliģences un jaunatnes vidū, jo gaisā virmoja brīvības un uzdrīkstēšanās vēsmas. "Karstā 68. gada vasara" detalizēti atklāj okupācijas radītās sekas, sākot no jauniešu nākotnes sapņu sagrāves, ekonomikas stagnācijas līdz totālai sabiedrības cenzūrai. Romāna sižets ir balstīts uz patiesiem faktiem. No slovāku valodas tulkojis Jānis Krastiņš. "Tiešām lieliskā valodā, labs humors un man atklājās jaunas Slovākijas vēstures lappuses!" (Viktorija Gribuste, goodreads.com) Slovēnija Vinko Mēderndorfers. Kā filmā. (Aminori, 2025) Romānā "Kā filmā" Mēderndorfers tiešā, bet tajā pašā laikā ļoti smalkjūtīgā veidā pievēršas ģimenes attiecību problēmām, izvedot lasītāju cauri negaidītiem sižeta līkločiem. Neiedomājami strauji mainās interneta lietošanas paradumi, tomēr cilvēku savstarpējo attiecību problēmas saglabājas un ikvienam – ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem – ar tām jātiek galā pašam... Dzīvē viss it kā ir kārtībā, bet tikai līdz brīdim, kad Gašpers pamana savādas izmaiņas vecāku uzvedībā un saprot, ka ģimenē notiek kaut kas nelāgs. Bet kas īsti? To viņam nepalīdz noskaidrot pat Google. Kādu dienu viss sāk līdzināties filmai… Grāmatu no slovēņu valodas tulkojusi Māra Gredzena. Ja nepiesienas tam, ka man būtu gribējies plašāk vai labāk sasaistītu kopā to vai šo stāsta virzienu, tad grāmata ir interesanti lasāms bērna skatījums uz pieaugušo problēmām un vienaudžu savstarpējām attiecībām. Tomēr tā nav tikai grāmata bērniem vecumā ap 11 gadiem, bet arī viņu vecākiem par iedvesmu kādam sarunu tematam. (Liva, goodreads.com) Somija Kristina Karlsone. Līdz zemes malai. (Aminori, 2024) Kristinas Karlsones romāns "Līdz zemes malai" stāsta par somu studentu Lennartu Falku, kurš 1869. gadā ierodas Amūras zemē meklēt laimi un dzīves jēgu. Par viņa kļūmīgo dzīvi un divkāršo nāvi vēstī pats Lennarts un viņa draugs un mitekļa biedrs ārsts Teodors Gancs. Romānam piemīt gan apziņas plūsmas literatūras, gan ironiski risināta detektīva iezīmes, tas dod gan ieskatu ģeopolitiskajā Sibīrijā, gan Lennarta iekšējā "Sibīrijā", kur viņš mēģina saprast "vietu savā dzīvē, laikā, kas viņam dots". Īsais romāns ir īsts dārgakmens ar daudzām noskaņu, emociju, vēstījuma veidu šķautnēm un skaldnēm. Grāmatu no somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. "It kā viss vienkārši un skaidri, bet reizē arī sarežģīti - dažāda veida attiecību formas un līmeņi, kaislība, vientulība, nodevība, mantkārība, slepkavība, izdzīvošana, nāve, bet beigu beigās tas viss izrādījās tikai kļūda. Nebūšu oriģināla, citēšu pati sevi, tas ir literārs baudījums." (Guna Federe, goodreads.com) Spānija-Katalonija Žaume Kabrē. Es atzīstos. (Zvaigzne ABC, 2025) Romāna mugurkaulu veido savīta, nostiegrota sižeta līnija, kas stiepjas cauri gadsimtiem, dāvājot lasītājam pārsteidzošu un neaizmirstamu literāro simfoniju. Sešdesmit gadus vecais Adriā Ardevuls, kuram diagnosticēts agrīns Alcheimers, atskatās uz savu dzīvi, pirms aizmirstība pakāpeniski nolaupa atmiņas. Viņš atceras bērnību bez vecāku mīlestības siltuma, bērnību, kurā galveno vietu ieņem ģimenes antīko lietu bizness un tēva kabinets, kā arī ārkārtīgi vērtīga Storioni vijole, pār kuru joprojām krīt sen izdarīta nozieguma ēna. Adriā māte ir vēsa, atsvešināta un pragmatiska sieviete, bet tēvs iet bojā savādā negadījumā, piepildot Adriā pasauli ar vainas sajūtu, noslēpumiem un neatbildētiem jautājumiem, kuru noskaidrošanai būs nepieciešami daudzi gadi, kas viņu aizvedīs tālā pagātnē, līdz visas šausmas tiks metodiski atklātas un izpētītas. Slīdinoties starp gadsimtiem un piedāvājot jaudīgu naratīvu, kas vienlaikus ir šokējošs, apbrīnojams, noslēpumains, traģisks, humoristisks un cildināmi viegli lasāms, “Es atzīstos” spēcīgā kreščendo virzās uz negaidītu atrisinājumu, kurš neapšaubāmi ir viens no pārsteidzošākajiem mūsdienu literatūrā. Romāna fināls, iespējams, mainīs jūsu domu gaitu uz mūžu. Žaume Kabrē (Jaume Cabré) ir viens no pasaulē zināmākajiem katalāņu rakstniekiem. No katalāņu valodas tulkojusi Dace Meiere. Ja jūs meklējat vieglu atslodzes literatūru, šī nebūs īstā grāmata. Sarežģīta, bet tajā pašā laikā biedējoši skaista un aizraujoša literatūra, pilna ar detaļām, kuras savienojot kopā saņem skaudru stāstu, kura centra elements ir mīlestība. (Lauma Gurgone, goodreads.com) Ungārija Magda Sabo. Mirklis (Jumava, 2017) Ungāru rakstnieces Magdas Sabo vēsturiskais romāns "Mirklis" ir senās Romas literārā klasiķa Vergīlija slavenā eposa "Eneīda" mūsdienu traktējums. Magda Sabo meistarīgi ataino sendienu notikumus, kas vēsta par Trojas krišanu un Romas dibināšanu, piešķirot tiem pavisam taustāmu klātesības garšu un radot mūsdienu lasītājā dziļu emocionālu pārdzīvojumu, ar līdzjūtību un bailēm sekojot galvenās varones Kreūsas liktenim. Ne jau tāpat vien "Mirklim" autore devusi apakšvirsrakstu "Kreūsīda" - jo, tik tiešām, šis ir Kreūsas stāsts. Līdzīgi Mārgaretas Atvudas "Pēnelopiādei", Magdas Sabo "Mirklis" atdzīvina senās leģendas un vairāk nekā 2000 gadus vēlāk liek lasītājiem atkal iemīlēt "Eneīdu". Ungāru rakstniecei Magdai Sabo 2017. gada 5. oktobrī būtu apritējuši 100 gadi. Viņas grāmatas ir visvairāk tulkotie ungāru literatūras darbi, izdoti vairāk nekā 40 valstīs un vairāk nekā 30 valodās. No ungāru valodas tulkojusi Elga Sakse. ...Dialogs monologā, kur sieviete kļūst par vīrieti, tomēr paliekot sieviete, un ved tautu uz apsolīto zemi, par ko vēlāk tiek sacerēti eposi, kuros ir maz no patiesības... (Anita Šteinberga, goodreads.com) Vācija Joahims Meierhofs. Var krist arī augšup. (Upe tuviem un tāliem, 2025) Tulkojis Gundars Āboliņš. Vācu aktiera Joahima Meierhofa grāmata šoreiz dzīves un teātra nomocīto aktieri Joahimu aizved pie viņa mātes, kuras temps un apgriezieni ir apbrīnojami ik katrā darbībā - vai tā zāles pļaušana, masāža vai kūku cepšana. Joahimam neatliek nekas cits, kā mēģināt noturēties līdzi. Romāns ir ironiski sirsnīgs, dziļi personisks un dzirkstoša humora pilns. "Grāmata, kurā plūst dzīvības enerģija. Varu vien cerēt, ka dzīves rudenī varēšu just tādu prieku par dzīvi un ar katru dienu kļūt arvien laimīgāka, gluži kā Joahima mamma savos 86. Uzslavas Gundara Āboliņa tulkojumam, plūstoši un trāpīgi." (Evelina Freiberga, goodreads.com) Zviedrija Frēdriks Bakmans. Nervozie ļautiņi. (Jāņa Rozes apgāds, 2021) Aizkustinošs, apburošs stāsts par nekad nenotikušu noziegumu, potenciālu bankas aplaupītāju, kas pazūd bez pēdām, un astoņiem bezgala nervoziem svešiniekiem, kuriem izrādās daudz vairāk kopīga, nekā varētu iztēloties. Atvērto durvju dienas iespējamiem dzīvokļa pircējiem parasti neapdraud dzīvību, taču, kad šādā apskatē negaidot iebrāžas neveiksmīgs bankas aplaupītājs, sākas neparedzēta un neparasta ķīlnieku krīze. Katram tajā iesaistītajam ir gana daudz iemeslu būt nervozam, un neviens nav tāds, kāds cenšas būt. Ikvienam – arī šķietamajam ļaundarim – ļoti nepieciešama palīdzība. Kamēr policija un preses pārstāvji aplenkuši dzīvokli ar ķīlniekiem, tajā nejauši satikušies ļaudis pakāpeniski kļūst par sabiedrotajiem un pašiem par pārsteigumu pavada kopā tiešām neaizmirstamu pēcpusdienu, kas izmaina viņu turpmāko dzīvi. No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka "Es nezinu, kā viņam tas izdodas, bet neviens cits nespēj tik trāpīgi aprakstīt cilvēkus, viņu dzīves un ikdienas emocijas kā Frēdriks Bakmans. Nu, tā, ka pat pēc šķietami humora pilna darba izlasīšanas, kuru lasīju ar smaidu, pēc tam vajag noraust pāris aizkustinājuma asaras. Grāmata nav par idiotiem. Grāmata ir par to, kā pat visidiotiskākajos apstākļos palikt par cilvēku." (Jolis, goodreads.com)

Pateicoties tulkotājai Maimai Grīnbergai, pie latviešu lasītājiem nonācis igauņu rakstnieka Karla Ristikivi (Karl Ristikivi, 1912-1977) darbs, kas tika izdots tālajā 1953. gadā Stokholmā. Tomēr šī laika robeža nav jūtama, ja lasītājs meklē atbildes uz mūžīgajiem eksistences un dzīves galīguma jautājumiem. Galvenais varonis ir pats rakstnieks vai arī viņam līdzīgs tēls, bet, visticamāk, tam nav īstas nozīmes. Tāpat kā varoņa vārdam: "Kam tas būtu vajadzīgs? Tas būtu pilnīgi lieki. Mēs visi esam seni paziņas." Grāmatas sižetiskajā līnijā ieliktais vērojums, nevis piedzīvojums, nedaudz atgādina ceļojumu. Ceļojums sākas un, kā izrādās, arī noslēdzas Vecgada naktī, laikā, kad viss iegūst savdabīgu svētku paplašinājumu. Svētki, kas necieš vientulību. Lai kā arī censtos iegalvot, ka paši vien "karnevālu" izdomājam un nav jau spiesta lieta tajā piedalīties, tomēr nav ne mūsu, ne ceļinieka varā savaldīt domas un dvēseles pārdzīvojumus. Ceļiniekam klāt nāk vēl kāds nelabvēlīgs apstāklis – viņš ir ārzemnieks svešumā, trimdā. Noskaņa, ko rada nepiederība, jaušamā naidīguma klātesamība ik pa brīdim uzglūn nepārprotamā tekstā: "… skatiens bija stingrs un pētīgs, vienlaikus noraidošs. Tas bija skatiens, ar kādu skatās uz ārzemnieku." Arī turpmāk, pārdomām kļūstot īpaši spēcīgām, autors uzrunā lasītāju, reflektējot un vaicājot par brīvības, eksistences jēgu, vainas un nāves klātesamību. Igauņu autora fascinējošā spēja uzturēt lasītājā nepārtrauktu pārsteiguma un reizē nenovēršamības sajūtu neļauj ilgi ieslīgt drūmās pārdomās, bet liek ar aizrautību tālāk šķirt grāmatas lapas tieši tāpat kā ceļinieks ver kārtējās durvis uz citu telpu. "Gaiteņi līdzīgi cits citam gluži kā garas, tukšas gaidīšanas piepildītas stundas." Nepazīstamie, bet tomēr it kā ceļinieka atmiņā uzplaiksnījušie ļaudis (senie paziņas), ir personāži no dažādiem sabiedrības slāņiem: mācītāji, karavīri, tiesneši, mākslinieki un ierēdņi. Bezkaislīgi, bezpersoniski un biedējoši mainīgi. Dialogi, viņu rīcība un darbošanās ir reizē pārliecinoša un negaidīta. Taču viņi zina to, ko nenojauš galvenais varonis. Un ceļinieks nonāk tiesā… Nav iespējams, lasot šo darbu, nedomāt un nesalīdzināt ar F. Kafkas radīto pasauli. Autora pēcvārdā lasītājs saņems atbildi uz šo vaicājumu, kā arī iepazīs tuvāk darba tapšanas vēsturi. Jāatzīmē, ka latviešu literatūrā tematisku un stilistisku atbalsi rodam Alberta Bela darbā "Bezmiegs". Noderīgi: Karla Ristikivi romāns "Dvēseļu nakts" – savdabīgs, spēcīgs, nepelnīti mazpazīstams darbs Atceroties aizvadīto gadu, lasām igauņu rakstnieka Karla Ristikivi romānu "Dvēseļu nakts" Karls Ristikivi. Dvēseļu nakts. No igauņu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. Literārā konsultante Renāte Punka; mākslinieks Aigars Ozoliņš; datorgrafiskais noformējums: Iveta Paegle. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2025. 354 lpp. Elita Care-Bobinska ir LNB LBC galvenā bibliogrāfe. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Rudens ir īpašs gadalaiks – daba pieklust, dienas kļūst īsākas, un arvien biežāk rodas vēlme ietīties siltā pledā ar tējas krūzi rokās un ļauties lasīšanas priekam. Tieši šajā laikā grāmata var kļūt par drošu patvērumu un iedvesmas avotu, palīdzot noķert rudens krāsas, smaržas un sajūtas. Mēs, lasītprieka veicināšanas kustības #LaiksLasīt dibinātājas un vēstneses, dalāmies savos ieteikumos – grāmatās, kas mums pašām palīdz iejusties rudens noskaņā. Tās ir dažādas – siltas un mierinošas, dziļas un pārdomas rosinošas, reizēm arī viegli noslēpumainas, kā pats rudens. Aicinām jūs atrast savu rudens stāstu, kas ļaus uz mirkli apturēt ikdienu, pabūt ar sevi un gūt to īpašo sajūtu, kādu spēj dāvāt tikai grāmatas. Jo rudens ir vislabākais laiks lasīšanai – un #LaiksLasīt ir tieši tagad. Inga Grencberga, rakstniece un kustības #LaiksLasīt idejas autore (@grencberga) Frančesko Pikolo. Skaistais apjukums (Aminori, 2025) "Rudenim piestāv grāmatas un kino, šī grāmata ir kā maģiskas durvis uz abiem vienlaikus. [..] Viņu šķita pārņēmusi ziņkāre par sevi pašu. Proti, viņš nezina ko atklās. [..] Grāmata par diviem kino ģēnijiem - Fellīni un Viskonti. Un par cilvēkiem viņu radošajās dzīvēs un viņu ikdienas dzīvēs. Cik nu tā spēj būt "ikdiena" kādu mēs to saprotam un zinām. Divas leģendāras filmas - 8½ un Gepards tiek uzņemtas vienlaikus - šī ir lieliska grāmata, lai ielūkotos aizkulisēs un dziļi iekšā radošu personu būtībās." Ievas Velbergas grāmatas apskatu lasiet šeit. Mel Robbins. Let Them Theory (drīzumā Zvaigzne ABC izdos grāmatu latviešu valodā) "Šī grāmata un Mel Robbins IR izmainījusi manu dzīvi! Tieši tik patiesi un … banāli. Un vēl šajā rudenī mūsu kustība #LaiksLasīt iedvesmojas no "Let Them" principa – ļaut grāmatām vienkārši būt tādām, kādas tās ir, autoru radītām, BEZ vērtējumiem. . Un "Let Me" - vienkārši baudīt grāmatas kādas tās IR autoru radītas … manās sajūtās un izzināšanā, bez reitingiem, cipariem un zvaigznēm … tikai vārdi. Vārdos ir spēks. Grāmatās ir spēks." Raiva Turka, kustības #LaiksLasīt vēstnese, grāmatu blogere (@piezimesungramatas) Irene Valjeho. Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās (Jāņa Rozes apgāds, 2025) "Intelektuāls un emocionāls vēstījums par pasaules vēsturi grāmatās. Autore piedāvā iespēju doties daudzpusīgā ceļojumā uz pagātni un nokļūt dažādās vēsturiskās pasaules vietās, lai izzinātu sarežģītos rakstītā vārda saglabāšanas pirmsākumus. Šis ir viens no bagātākajiem un skaistākajiem veltījumiem grāmatām. Par to, kā izglābt stāstus no aizmirstības, un par to, cik pašlaik arī esam par to atbildīgi. "Vēsturē pirmā grāmata piedzima tad, kad vārdi – rakstos pārcelta gaisa plūsma – atrada patvērumu ūdensauga serdē." (40. lpp)" Pilnu Raivas Tukas apskatu lasiet šeit. Elīna Sprūde-Nesenberga, kustības #LaiksLasīt vēstnese, (@curiouselina) Juvāls Noass Harari. Nexus. Saikne (Jāņa Rozes apgāds, 2025) "Pēdējo gadu notikumi – pandēmija, karš Ukrainā – atklāja, cik ļoti sabiedrība ir sašķelta un dzīvo savos "burbuļos". Ja arī tu meklē atbildes, kā mēs kā sabiedrība vispār funkcionējam, ļoti ieteiktu izlasīt Juvala Noa Harari (@yuval_noah_harari) grāmatu "Nexus. Saikne". Uz grāmatas vāka rakstīts "Īsa informācijas tīklu vēsture no akmens laikmeta līdz mākslīgajam intelektam". Tas liekas par šauru teikts, jo grāmata liek paskatīties uz reliģiju, zinātni, politiku un jā, arī sociālajiem tīkliem un kā mākslīgais intelekts varētu ietekmēt sabiedrības attīstību." Elīna Dlohi, grāmatu apskatniece, žurnāla "Santa" grāmatu slejas autore, biedrības #LaiksLasīt valdes locekle (@elinadlohi) (Bilde ar grāmatas autori atklāšanas pasākumā) Andra Putnis. Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja (Zvaigzne ABC, 2025) "Ir grāmatas, kas satricina. Tā man bija ar Andras Putni biogrāfisko romānu "Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja". Lasot, nepamet doma par klusēšanu ģimenēs - cik daudz nav pateikts un cik maz mēs patiesībā zinām par saviem tuvajiem. Autore dod balsi savai dzimtai - vecmāmiņām Mildai un Alīnei, kuru stāsti aizved no Latvijas kara un pēckara gadiem līdz dzīvei trimdā Austrālijā. Tā ir grāmata par bēgļu pieredzi, sieviešu izturību, klusuma slāņiem un atklāšanas spēku. Šis nav izskaistināts dzīvesstāsts - tajā ir arī sāpīgas, sabiedrībai neērtas patiesības, kas padara grāmatu spēcīgu un atklātu. Tas ir emocionāls, dziļi personisks atgādinājums: klausīties, kamēr vēl varam. "Vecākās paaudzes, kas piedzīvojušas šausmīgus laikus, bieži par tiem nerunā. Taču dažreiz viņu balsis pirms dzīves beigām ir saklausāmas dedzīgas un trauksmainas, skaļas un skaidras. Citreiz tās ir dzirdamas tikai atmiņās, mājienos un čukstos - mājienos par to, kas palicis pagātnē"." Zanes Rozītes grāmatas apskatu lasiet šeit. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Krista Leškēviča, liela lasītāja, grāmatu apskatniece, lasīšanas vēstnese un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@narrativeofbeauty) Kristīne Hanna. Sievietes (Zvaigzne ABC, 2025) "Šo grāmatu iesaku, ja patīk vēsturiskie kara romāni ar mīlestību, emocijām, nereti arī drāmas elementiem. Stāsti, kas var izspiest arī kādu asaru un noteikti paliek atmiņā. Šis bija kā svaiga gaisa malks, jo stāsts ir par Vjetnamas karu 60. gados, jauka pārmaiņa pēc tik daudz izlasītiem vēsturiskajiem kara romāniem, kuros parasti tiek apspēlēts Otrais pasaules karš. Grāmata ir par vienas jaunas, naivas, bet ļoti mērķtiecīgas sievietes (medicīnas māsas) strauju pieaugšanu skarbos kara apstākļos. Par neiedomājamu postu, haosu un šausmām, ko nākas piedzīvot. Par mīlestību, jo tā atnāk arī karā. Un - par dzīvi PĒC. Kā ir atgriezties mājās ar šausmu bagāžu no kara, ko neviens nespēj iztēloties un saprast? Turklāt - vairums uz šiem Vjetnamas kara veterāniem nebūt neskatījās kā uz varoņiem. Dzīve ir burtiski sabrukusi, tā jābūvē no jauna… Kristīnas Hannas darbi man nekad nav likuši vilties un tā tas bija arī šoreiz - bija asaras, bija emocijas un šis paliks stāsts, kuru atcerēšos." Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Kristīne Somere, grāmatu blogere un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@slowyogalife) Rīka Pulkinena. Burvība (Jāņa Rozes apgāds, 2025) ""Esmu jebkas, esmu pasaule. Esmu meiteņu meitene, esmu viss, ko jūs protat iztēloties, un arī tas, ko jūs negribat izrunāt skaļi." Septiņpadsmitgadīgā Filipa Lākso tiek atrasta mirusi savas mājas pagalmā. Lai gan nav pazīmju par noziegumu vai pašnāvību, viņas nāve kļūst par katalizatoru, kas atklāj dažādu cilvēku attiecības ar viņu, jo meitene tiek attēlota caur citu cilvēku perspektīvām- viņas skolotājas, draudzenes, mātes, kaimiņos dzīvojoša pensionāra un katrs viņu redz citādi. Katrs, it kā runājot par Filipu, patiesībā uzplēš savas dziļākās brūces un katrs savā ziņā jūtas vainīgs, bet par ko? Filipas nāve ir centrālais notikums, kas liek pārējiem varoņiem pārdomāt savas attiecības ar viņu un ar pašu dzīvi. Izlasot rodas jautājums - kāda Filipa bija patiesībā? Vai kāds to zināja? Un vai stāsts patiesībā bija par viņu? Smalks, psiholoģiski dziļš romāns, kas ar literāru eleganci atklāj, cik sarežģīta un daudzslāņaina var būt jaunības pieredze un liek pārdomāt, cik viegli mēs konstruējam citus cilvēkus pēc saviem priekštatiem un cik grūti (varbūt pat neiespējami?) ir ieraudzīt patiesību. Fantāzijas, projekcijas, maldi, kas Filipai grāmatā atņem iespēju definēt pašai sevi. Robeža starp iztēli un patiesību parāda, kā fantāzija var kļūt par patvērumu un arī par manipulācijas rīku." Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Zane Zusta, rakstniece, dzejniece, scenāriju autore, dramaturģe, kustības #LaiksLasīt vēstnese (@zanezusta) Eškols Nevo. Trijos stāvos (Jāņa Rozes apgāds, 2024) "Parasti grāmatas izvēlos rūpīgi, palasot grāmatnīcā dažas vietas grāmatā, lai sajustu, vai grāmata man būs īstā. Šī grāmata uz mana plaukta nostāvēja visu vasaru, bet kad to atvēru - nespēju aizvērt. Sākumā mazliet vīlos, ka tajā ir stāsti - pirmais stāsts tik ļoti ievilka, vēlējos zināt, kā tas beigsies, bet pēkšņi tas aprāvās. Taču otrais stāsts aizrāva tik pat ļoti… Un trešais - vēl vairāk. Reti raudu lasot grāmatas, bet šīs grāmatas noslēdzošais stāsts man ļoti rezonēja. Arī savās grāmatās pievēršos attiecībām starp cilvēkiem - šajā grāmatā ir daudz ko par to padomāt!" _________________________________________________________________________________ Ivonna Baumane, kustības #LaiksLasīt vēstnese (@ivonnabaumane) Reičela Džoisa. Harolda Fraja neticamais svētceļojums (Zvaigzne ABC, 2014) Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma (2021) "Reičelas Džoisas stāsts par Haroldu Fraju, kurš, saņēmis vēstuli no jaunības dienu mīlestības Kvīnijas Henesijas, dodas ceļā ar kājām pāri valstij, lai tie pirms nāves vēl reizi satiktos, ir neaprakstāmi aizkustinošs un reizē arī neērts un tiešs. Tas liek aizdomāties par mūsu izvēlēm, pieņemtajiem lēmumiem un vēl jo vairāk - par izvēlēm, kuras tā arī netika izdarītas. Izmisums, vēlme vēl paspēt piedzīvot neizjusto, nāves tuvums un mīlestība (vai varbūt tikai savtīga ilūzija par mīlestību?) liek līdzpārdzīvot un ar aizrautību sekot līdzi Harolda ceļam pie Kvīnijas, kurā patiesībā atklājas viss viņa dzīves ceļš. Noteikti iesaku izlasīt abas autores grāmatas, jo tajās izstāstīts viens mīlas stāsts no divu cilvēku skatu punkta. Tā ir tik dažāda pieredze - izvēlēties (vai neizvēlēties), iet, darīt, vai pretēji tam - gaidīt. Brīžiem ļoti noder šī aukstā duša - ieraudzīt, cik pārsteidzoši atšķirīgi mēdzam vērtēt dažādas dzīves situācijas un notikumus. Un cik nežēlīgi reizēm mēdzam būt, to pat neapzinoties, jo esam fokusēti tikai uz savu redzējuma prizmu. Ja gribas vēl paildzināt stāsta pieredzi - 2024. gada kino festivāla "Baltijas Pērle" ietvaros tika demonstrēts arī britu ekranizējums Harolda Fraja neticamajam svētceļojumam." Lelde Švāģere, zvērināta advokāte un #LaiksLasīt vēstnese (@ko_lelde_dara) Kristīna Hārmela. Vīndara sieva (Zvaigzne ABC, 2025) "Janvārī nopirku avio biļetes, lai dotos uz Šampanju iepazīt šampanieša dzimto reģionu. Kristīnas Hārmelas “Vīndara sieva” pie manis nonāca tieši laikā, lai paspētu to pirms brauciena izlasīt, izjūtot reģiona auru, iedzīvotāju ieradumus. Kara un genocīda ēnā Francijā Reimsas apkārtnē risinās kādas ģimenes traģēdija, kuras cēlonis ir naiva, vientulībā ieslīgusi meitene, kura nespēj izpatikt savam vīram, kuru tik ļoti tā dievina. Grāmatu caurvij ne vien mīlestība dažādos laikos, naiva paļaušanās, pretošanās spīts, bet arī fakti par šampanieša radīšanas mākslu, parādot tā radīšanas sarežģītos apstākļus, visās procesa stadijās. Man pašai apmeklējot kaļķakmens bijušās karjeras, kuros mūsdienās ierīkoti šampanieša pagrabi, grāmatā gūtās zināšanas, ļāva visu uztvert niansētāk un izjustāk. Šampanieša pagrabi kara laikā Reimsas un Epernay apkārtnēs slēpuši ne vien dārgas šampanieša pudeles, bet arī bēgošos ēbrejus, pretošanās kustību dalībniekus, ieročus un munīciju, un tajos bijušas ierīkotas pat pagaidu slimnīcas un skolas." Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, lasīšanas un bērnu lasītprieka vēstnese (@piedzivot.lappuses) Andre Snaijs Magnasons. Laika lāde (liels un mazs, 2025) "Iespējams, labākais un episkākais, ko šajā rudenī esmu lasījusi. Islandiešu autora Andre Snaija Magnasona "Laika lāde" ir pasaka par cilvēkiem un dabu, laiku, varu un mantkārību. Vienā salīdzinoši īsā vēstījumā autoram izdevies notvert un izstāstīt visas cilvēciskās bailes, skumjas, spēku un vājumu, turklāt uzburt pasauli, kas biedē un kalpo kā spogulis visiem, kas lasa un ir gatavi ļauties "Laika lādes" vilinājumam. Sižetiski pasaka vēsta par karali, kas spējis iekarot visu pasauli, vienīgi laiks un tā nenovēršamais ritējums ir palicis nepārspēts. Lai dāvātu savai meitai iespēju dzīvot mūžīgi, rūķi pēc karaļa lūguma izveido Laika lādi. Vai laiku iespējams apstādināt? Un kādas varētu būt sekas tam, ka pasaule sastingst mūžībā – lasiet pasakā. Spēcīgi, dziļi un emocionāli. "Laika lāde" lasītājos paliek līdz kaulam un mudina atcerēties dzīvot šeit un tagad." Ričarda Edija Štibes grāmatas apskatu lasiet šeit. Ieva Strazdiņa, grāmatu blogere un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@mrs.lasitaja) Gajs Kenavejs. Nejaušais kolekcionārs (Aminori, 2024) "Parasti izvēlos smagāku literatūru, bet šī absurda komēdija ir absolūti lieliska un ļoti inteliģenti izklaidējoša. Romāns sarakstīts labākajās angļu humora tradīcijās un vēsta par laikmetīgās mākslas pasauli un tās aizkulisēm. Īpaši patika negaidītie pavērsieni, kas dažviet lika nodomāt: "Pagaidiet, ko? Kas tad būs tālāk?" Iesaku, ja gribas ko vieglu, izklaidējošu, bet vienlaikus arī inteliģentu lasāmvielu. Neticama kombinācija? Pamēģini!" Kristīne Zlamete, bērnu grāmatu autore un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@_kristii_lee_) Gabriels Garsija Markess. 100 vientulības gadu (Jumava, 2020) "Šī kolumbiešu rakstnieka un Nobela prēmijas laureāta grāmata ir pelnījusi tikt pārlasīta arī šoruden. Mītiskā pilsēta Makondo un Buendiju dzimta septiņu paaudžu garumā lēni, bet pamatīgi satvers savā varā un negribēs laist vaļā. Arī tajos brīžos, kad gribēsies novērsties. Tomēr vēlme uzzināt traģiskos likteņus ņems virsroku un tu lasīsi, lasīsi un lasīsi… Kad grāmata būs tevi uzsūkusi, tu būsi sašķīdis mazos gabaliņos un atkal savācis sevi kopā, tad iesaku noskatīties arī filmu (seriālu). Maģiskā Makondo pārspēj visas cerības. Tas ir vizuāli sulīgi gabals, kuru gribas ēst aizgūtnēm. Varbūt brīžiem liksies, ka sērijas ir garas, bet beigās sāta sajūta tomēr neiestājas. Uzreiz gribas aprīt nākamo sēriju." Vairāk par kustību: www.laikslasit.lv

Kā teikts grāmatā "Ziemošana": "Ziema ir īpašs gadalaiks. Tas ir laiks, kad mēs varam pakāpties soli atpakaļ un atrast vietu, kur darīt visnozīmīgākos darbus. Ziema ir kā sējas laiks, kad zeme tiek uzarta un uzirdināta, lai tajā atkal varētu krist sēkla. Bez ziemas nav arī vasaras. Ziema ieliek pamatus un izlauž ceļu. Vienlaikus ziema un ziemošana ir arī ļoti emocionāls ceļojums." Šī grāmatu izlase ir veidota, lai ziemā izbaudītu to iespēju, ko sniedz lēnāks ritms, klusums un iedziļināšanās. Ziemošana ir laiks, kad cilvēkam ir iespēja ne tik daudz domāt par to, uz kurieni viņš virzās, bet patiesi apzināties, kur viņš atrodas. Ne sniegs, ne brīvs laiks, ne laba grāmata nav pašsaprotama. Tas viss ir brīnums. Un šis ir viens ziemīgs brīnumu saraksts. Šeit nav nekā elitāra - tikai grāmatu ieteikumi lasītājam, kurš zem silta pleda piedzīvo literatūru, kas patiesi uzrunā un aizrauj. Šajā ziemas lasītavā atrodamas dažādas grāmatu kategorijas, lai ikviens lasītājs (un arī nelasītājs) varētu atrast sev ko piemērotu - stāstus par ceļojumiem, sportu un mākslu, detektīvromānus un romantisku, dzeju un asprātīgus latviešu stāstus, fantāziju un raudamgrāmatas, kā arī klasiku un pašizaugsmi. Un pat ja šķiet, ka pēc svētkiem viss jau ir atgriezies ierastajā skrējienā - pieturēsim. Mazliet vēl pieturēsim un izmantosim iespēju pārziemot. Lai grāmatas kļūst par iekšēju astrolābiju un palīdz saprast, kur katrs no mums šajā brīdī atrodas. Anita Veckalne "Literatūras ceļvedis" redaktore anita.veckalne@lnb.lv Bērniem Greisa Īstona. Māja ar mazām sarkanām durvīm (Jāņa Rozes apgāds, 2025) "Manas astoņus gadus vecās meitas vērtējums? Sešas… nē, visas simts zvaigznes. Pilnībā piekrītu, ka šī ir viena no skaistākajām, sirsnīgākajām un noskaņas ziņā burvīgākajām bērnu grāmatām, ko līdz šim esmu iepazinusi." Aija Puriņa, Goodreads.com Pusaudžiem Džeina Šteinberga. Zvaigžņu bērns (Zvaigzne ABC, 2025) "Grāmatas "Zvaigžņu bērns" galvenais varonis ir puisēns Arne no vikingu laika, kurš rāmā augusta vakarā līdz ar zvaigžņu lietu uzrodas kādā Ziemeļkurzemes sētā. Kopā ar krustmāti Lidiju viņam nākas iepazīt mūsdienu dzīves ritmu, atklāt dažādus teiksmainus tēlus, kuri dzīvo turpat Pitragā, un saprast, vai vispār ir iespējams rast ceļu mājup." Ceļojumi Alīna un Jēkabs Andrušaiti. Sapņu mednieku ceļojums: sasniedzot jaunas virsotnes (Ave Tech, 2025) "Ļoti patika! Gan vieglā, vienkāršā valoda, gan pasakaini skaistās bildes, gan tas kā savijas kopā ikdiena ar ceļojumiem, gan iespēja ielūkoties autoru sapņos, to sasniegšanā un arī līdzi just pa kādai neizdošanai - kā dzīvē! Iespēja caur stāstiem pabūt vietās, kur nav sanācis būt un arī pieglabāt idejas, kas noderēs ceļojot." Terēze Riekstiņa, Goodreads.com Sports Andrē Agasi. ATKLĀTS (Helios, 2025) "Iedvesmojošs stāsts par uzvarām un zaudējumiem, par atrašanos augstākajās dzīves virsotnēs, kritieniem un spēju piecelties, lai atkal atdzimtu no jauna. Un par to, cik svarīgi ir mums katram atrast savu "komandu", kas palīdz mums svinēt un reizēm arī izturēt dzīvi. Noteikti viena no tām grāmatām, kuru vēlēšos pārlasīt vēl." Ruuta, Goodreads.com Tihomirovs Andris. Eksčempions Mihails Tāls (RĪGAS MATS BIEDRĪBA, 2025) "Ļoti patika. Tāls bija laimīgs cilvēks, jo savā dzīvē darīja to, kas viņam patika un padevās visvairāk, proti, spēlēja šahu. Autors aptaujājis daudzus no tiem, kuri Tālu pazina personīgi, iespējams, tādēļ grāmata sanākusi tik forša. Brīžam gan nedaudz traucēja autora jociņi, bet pieņemu, ka tā varētu būt nodeva Tālam, kurš uz katru nopietnu jautājumu, atbildējis ar joku." Viola, Goodreads.com Māksla Jōnass Sildre. Starp divām skaņām (grafiskais romāns), (Aminori, 2025) "Šis ir grafiskais romāns par slavenā igauņu komponista Arvo Perta dzīvi no dzimšanas Igaunijā 1935. gadā līdz 1980. gadam, kad padomju vara viņu piespieda emigrēt. Tas nav tikai biogrāfisks faktu izklāsts, bet stāsts par cilvēku, kurš meklē savu balsi laikā, kad skaņai bija liela politiska cena." Elina Dlohi, Goodreads.com Ieva Struka. Kafija un cigaretes. Astrīda (Latvijas Mediji, 2025) "Tik ļoti skaista grāmata! Burtiski. Par skaistumu un poligrāfisko kvalitāti es tai dotu kādas zvaigznes 7. Jūtīgs, piesardzīgs, mīlošs un patiesi ieinteresēts autores stāsts par vienu no lieliskākajām latviešu aktrisēm..." Inga Ievina, Goodreads.com Detektīvromāns / trilleris Irsa Sigurdardotira. DNS (Zvaigzne ABC, 2018) "Lūk! Šis ir tas, ko es domāju, sakot "labs krimiķis"! Izlasīju vienā rāvienā bez aizķeršanās. Sižets ir kārtīgi samezglots, un vismaz man nekādi traki caurumi tajā nerēgojās. Kā pienākas, grāmatas beigās viss vairākkārt sagriezās kājām gaisā. Lai arī vainīgā identitāte tapa skaidra pāris lappuses pirms vietas, kur tas bija pateikts skaidri un gaiši, viņa motivācija man bija pilnīgs jaunums..." Inga, Goodreads.com Psiholoģisks romāns Džena Andersone. Herbārijs ar leduspuķēm (Zvaigzne ABC, 2024) "Akdies, cik šis bija labi!!! Tiiiik tumši un duļķaini, stulbā-stulbā pilsētele ar stulbajiem-stulbajiem cilvēkiem, kuriem visiem ir sava taisnība un tajā pašā laikā visi alojas. Man gribējās, lai grāmata nebeidzas, lai varu katru no viņiem redzēt vēl dziļāk un slāņaināk, saprotot, ka tie “stulbie-stulbie” ir ne tikai visapkārt, bet arī mūsos katrā pašā. Neko nesabojāja arī tas, ka “slepkava” tika atklāts jau pašā sākumā, jo man šis nebija detektīvromāns un “slepkavība” nebija nedz galvenais notikums, nedz sākums, ne arī beigas, vien stulbu-stulbu sīkumu tauriņefektīgas sekas, un sniega bumba turpinās velties…" Laila Silina, Goodreads.com Romantika Marija Ērnestama. Mīlestībai nav brīvdienu (Latvijas Mediji, 2019) "Grāmata – patīkams pārsteigums. Bez ieteikumiem nekad nebūtu paņēmusi rokās. Jāklausa draugiem! Līzbete šķiet tik reāla persona, ar saviem trūkumiem, bet tomēr patīkamu personību. Viņa nokļūst situācijās, kas ir tikai nedaudz pārspīlētas, bet tomēr pietiekami tuvas realitātei, lai varētu atgadīties ikvienai no mums. Burvīga Ziemassvētku noskaņa. Pa vidu iemesti daži ievērības cienīgi padomi saskarsmē ar ģimeni un draugiem. Aizvēru grāmatu ar lielu smaidu sejā." Anete, Goodreads.com Fantāzija (pikanti) Alija Heizelvuda. Partnere (Evita, 2025) "Alija Heizelvuda noteikti ir mans 2025. gada lielākais atklājums! Sajūsminājos par abu galveno varoņu dialogiem un Serēnas īpaši "sauso" pašrefleksiju! Novērtēju, ka autore ir atradusi interesantu veidu kā būt atšķirīga, tomēr apmierinot lasītāja vēlmi pēc visām ierastajām vilkaču stāstu klišejām! Izklaidējoši bez gala!" Klinta Priedenfelde, Goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Asprātīgi latviešu stāsti Rolands Virks. Nekas man nepatīk (Latvijas Mediji, 2025) "Lietas nevajag ņemt pārāk nopietni. Arī šo - ja neņem pārāk nopietni, ir pat ļoti baudāmi. Ar mīļoto lasījām viens otram priekšā un balsī smējāmies gan par sētnieci Ņinu, gan Raimonda pelmeņiem, kolēģiem un lietām dzīvoklī un Romāna mīļvārdiņu. Rakstnieka paaudzes lasītājiem atradīsies ar ko asociēties un savilkt paralēles ar savu dzīvi, lai arī kāda tā būtu." Diāna, Goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Kristīne Želve. Dzīve tevi salauzīs (Orbīta, 2025) "Ļoti foršs, kodolīgs gabals, atmiņas, kas tērptas inteliģencē un dziļā līdzjūtībā pret cilvēkiem. Man bija interesanti lasīt, iedvesmoja ar savu “Kā i, tā i!” attieksmi un dzīves līkločiem interesantā laika nogrieznī." Ieva, Goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Dzeja Jana Egle. Ledus debesis (Latvijas Mediji, 2023) "tik neaizsargātu, aizvainotu un vienlaikus maigu dzeju ir reti kur sastapt, tāpēc man ļoti patika." Estere Kuple, Goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Marija Luīze Meļķe. Gaudu dzejoļi (Neputns, 2025) "Patika krietni vairāk par pirmo krājumu. Daudz labu, godīgu rindu." Reinis Karlsons, Goodreads.com Raudamgrāmata Golnaz Hashemzadeh Bonde. Dabiska uzvedība (Jāņa Rozes apgāds, 2025) "Lasot G. H. Bundesvēra grāmatu “Dabiska uzvedība”, rodas sajūta, ka kāds ar klusu, bet neatlaidīgu roku atver durvis telpās, kuras gadiem bijušas aizslēgtas. Laikā, kad arvien biežāk aktualizējas izvēle par bezbērnotību (childfree), šis teksts nepiedāvā spriedumu — tas piedāvā skaidrojumu. Tas ļauj ieraudzīt, kāpēc daži lēmumi nav protests, bet sekas..." Laura, Goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Par cilvēcību un vecumu Olena Pšenična. Saulrieta nams (Zvaigzne ABC, 2025) "šī bija ļoti silta un cilvēcīga lasīšanas pieredze. brīnišķīgā valodā izstāstīts vecums un vientulība. kā dzirksteles, kādas spēj aizšķilt tikai stāsti un cilvēki, kurus pa īstam saproti." Oskars Kaulēns, Goodreads.com Hārneska Tīna. Ļaudis, kas sēj sniegā (Jāņa Rozes apgāds, 2024) "Vai šī bija ideāla grāmata sniega dienām? O jā, ne tikai tāpēc, ka sniegs ir nosaukumā pieminēts. Tā bija rāma, mazliet melanholiska un brīžiem mazliet skumja ziemas dienu sabiedrotā. Tomēr fināla pēcgarša "Ļaudis, kas sēj sniegā" stāstam ir gaiša, jo netrūka arī humora un mazas drusciņas aušīguma." Līva, Goodreads.com Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026". Siltā piemiņā Nora Ikstena. Dzīves svinēšana (Apgāds Atēna, 1998) "Dvēseles pieskāriens mūžībai. Tā varētu traktēt šo Noras Ikstenas romānu, kas smalkām saitēm meisterīgi saausts, gluži kā puķains lakats. Koši, skaudri, komiski un patiesi." Oto Jānis, Goodreads.com Pašizaugsme Ketrīna Meja. Ziemošana. Miera un atpūtas spēks grūtos laikos (Helios Izdevniecība, 2023) "Iejūtīgas un dziļi personiskas esejas par ziemu sirdī un ziemu aiz loga, kuras nevajadzētu noliegt, bet pieņemt un izdzīvot." Ilze Paegle-Mkrtčjana, Goodreads.com Ziemas grāmatu klasika Pēters Hēgs. Smillas jaunkundzes sniega izjūta (Atēna, 1997) "Kļūst aukstāks, un es priecājos, jo zinu, ka nupat sals ir sasniedzis to brīdi, nupat ledus paliks stāvam, nupat ledus kristāliņi ir izveidojuši tiltus un sālsūdeni iesprostojuši dobumos, kam struktūra ir tāda pati kā koku dzīslām, pa kurām lēnītēm sūcas šķidrums; par to aizdomājas nebūt ne daudzi no tiem, kas lūkojas uz Holmenas salas pusi, tomēr tas ir arguments uzskatam, ka ledus un dzīve daudzējādā ziņā ir saistīti." Anita Šteinberga, Goodreads.com Redaktores ieteikums Frēdriks Bakmans. Nervozie ļautiņi (Jāņa Rozes apgāds, 2021) Manuprāt, nekas tā nepalīdz sadzīvot ar visu, kas notiek pašā cilvēkā un ārpus viņa, kā godīga un asprātīga literatūra un Frēdriks Bakmans šādus stāstus raksta izcili: "mēs visu darīsim pēc labākās sirdsapziņas. Stādīsim ābeli, pat ja skaidri zināsim, ka rīt būs pasaules gals." Anita Veckalne

Grūti iedomāties grāmatmīlim svarīgāku notikumu Latvijā par Rīgas Grāmatu svētkiem, kas šogad notiks 20. un 21. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Šos svētkus parasti salīdzinu ar mūzikas festivālu – ar to kņudošo satraukumu krūtīs, ka cilvēkus, kuru darbi mani aizkustinājuši, varēšu dzirdēt klātienē. Un, iespējams, saņemt arī autoru autogrāfus. Protams, svarīga svētku daļa ir arī grāmatu tirgus, kur notiek gan apdomīgi pirkumi un grāmatu maiņa, gan arī spontāni lēmumi papildināt savu privāto bibliotēku. Zinu, ka pēc šiem svētkiem ir draugu sarakstes, kurās risinās grēksūdzes par iztērēto un iegūto. Bet neaizrausimies ar moralizēšanu! Katram ir savi kārdinājumi, un grāmatu svētki noteikti ir pilni ar kārdinājumiem grāmatmīļiem ar ļoti dažādām gaumēm. Uz šiem svētkiem vienmēr dodos kā kaislīgs lasītājs. Visspilgtākā pieredze man bija pagājušā gada svētkos, kad apmeklēju tikšanos ar izcilo zviedru–irāņu rakstnieci Bundi Golnāzu Hašemzādi, romānu "Tie bijām mēs" un "Dabiska uzvedība" autori. Atceros, ka telpā brīžiem valdīja klusi šņuksti, jo šīs grāmatas personiski uzrunā ļoti dažādus cilvēkus. Bija arī pārsteidzoši dzirdēt no autores, ka romāns "Dabiska uzvedība" negaidīti kļuvis ļoti populārs starp itāļu vīriešiem, kā arī rakstnieces skaidrojumu, kāpēc tas tā varēja notikt. Tieši šādi mazi papildu stāsti rada vēl ciešāku saikni ar autoriem, kuru darbi jau iepriekš aizkustinājuši. Kad pienāca mana kārta saņemt autogrāfu, spēju tikai izdvest novēlējumu – lai viņa turpina rakstīt. Un autore apsolīja to darīt. Tagad atliek gaidīt viņas nākamos darbus, par kuriem viņa stāstīja tikšanās laikā. Ir jauns gads un jaunas satikšanās. Šajā rakstā izceļu tikai četrus interesantus un aizraujošus literārus notikumus, kurus labprāt apmeklētu. Bet tas ir tikai neliels ieskats, jo šogad svētku programma ir plaša – divu dienu laikā notiks desmitiem sarunu, lekciju, grāmatu atvēršanas svētku un tikšanos ar autoriem no Latvijas un ārvalstīm, kā arī radošās darbnīcas bērniem un jauniešiem, "Lielie lasīšanas svētki" un "Zelta ābeles 2025" izstāde. Rīgas Grāmatu svētki – Pavasaris 2026: Programma Tāpēc – asinām zīmuļus autogrāfiem, saprotam savas budžeta iespējas, izgludinām auduma maisiņus, kuros salikt jauniegūtos dārgumus, un tiekamies grāmatu svētkos! Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv Tikšanās ar īru rakstnieci Sāru Baumi un romāna "Virst plūst krist vīst" tulkotāju Ilmāru Šlāpinu (Jānis Roze) Laiks: Piektdiena, 20. marts, plkst. 15:00 Vieta: Skatuve -1. stāvā (Konferenču centra vestibils) "Lai arī "plūst virst krist vīst" nav daudz sižetisku pavērsienu, tomēr teksts plūst tik raiti, ritmiski, ka šķiet, ka katru Reja un Vienacs soli pati spēju izdzīvot spilgti un ar patiesu klātbūtnes sajūtu, Reja pasaules uztverē iespējams iejusties ļoti niansēti. Tikai pamazām, aiz ikdienas darbībām un rituma, atklājas Reja sāpīga bērnības pieredze, atstumtība, vilšanās un kāds baiss tumšs noslēpums. Stāsts ir arī par mājām, to sajūtu, piederību, ceļu, bēgšanu un atgriešanos. Izlasot "plūst virst krist vīst", gribas izberzēt acis gluži kā pēc dziļa miega un beidzot pamanīt vairāk - redzēt, dzirdēt, saost, sajust, sagaršot dzīvi, - neizskaistinātu, bet aizkustinošu, gluži kā to dara abi draugi." Vairāk par grāmatu lasiet Raivas Turkas apskatā. Tikšanās ar lietuviešu rakstnieci Kotrīnu Zīli un romāna "Mīļotie kauli" tulkotāju Daci Meieri (Jānis Roze) Laiks: Piektdiena, 20. marts, plkst. 14:00 Vieta: Skatuve -1. stāvā (Konferenču centra vestibils) "Man ļoti, ļoti. Tulkojums lielisks, tēmu loks milzīgs, valodas plūdums raits un skaists. Jā, ticu, ka noteikti ne visiem patiks, bet man ļoti, ļoti. Tāds tīrs fantāzijas lidojums, apvienojot labi zināmo par tagadni un daļēji jau aizmirsto iz pagātnes - kā būtu, ja... Vai varbūt - kā ir? Varbūt mēs vienkārši vairs neredzam un nejūtam, un nesasmaržojam. Kas zi. Jā, man ļoti, ļoti. Varbūt tā runā mani lietuviešu kauli." (Rasa Bugavičute-Pēce, goodreads.com) Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļas galvenās bibliogrāfes Kristinas Papules priekšlasījums "Seno laiku internets: ko var atrast vecajos laikrakstos?" Laiks: Piektdiena, 20. marts, plkst. 12:00 Vieta: -1. stāvs (konferenču centra A daļa) Kas kopīgs pagātnes laikrakstiem un mūsdienu sociālajiem medijiem? Kur un kad parādījās viena no pirmajām motivācijas vēstulēm latviešu valodā? Kas kopīgs jaunlatviešiem un mūsdienu pusaudžiem? Kā "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta" kļuva par Netflix priekštečiem? Kādā veidā pirms 100 gadiem publicētie raksti vēl joprojām ietekmē mūsu dzīvi? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem uzzināsim šajā lekcijā. Grāmatas "Imigrantu pilsēta" autors par dzīvi Latvijā un Kanādā. Attālināta saruna starp rakstnieku Dāvidu Bezmozgi, tulkotāju Aneti Ivsiņu un redaktoru Ilmāru Šlāpinu (Aminori) Laiks: Sestdiena, 21. marts, plkst. 15:30 Vieta: Skatuve -1. stāvā (Konferenču centra vestibils) "Dāvids Bezmozgis ir Latvijā dzimis kanādiešu rakstnieks, kino režisors un scenārists, kas latviešu lasītājam pazīstams pēc debijas krājuma "Nataša un citi stāsti", kas latviski izdots 2005. gadā. Jaunākajā krājumā iekļauti stāsti "Imigrantu pilsēta", "Kā senāk", "Gailītis", "Bērnība", "Romāna dziesma", "Jauns kapakmens vecam kapam" un "Krievu Rivjēra", kuros autors līdzjūtīgi un ar humoru atklāj grūtības, centienus un īslaicīgos panākumus, ko Ziemeļamerikā piedzīvo no Latvijas un citiem agrākās Padomju Savienības nostūriem ieceļojušie ebreji un citi imigranti. Stāsts "Jauns kapakmens vecam kapam" bijis iekļauts krājumā "The Best American Short Stories 2006". "Krievu Rijvēra" ir ticis publicēts prestižajā žurnālā "The New Yorker"." Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Daudzbalsīgs sengrieķu koris ar apokaliptisku vērienu dzied mums pakausī, ka labākais laiks rūpēties par mūsu planētu bija vakar. Otrs labākais - šodien. Šoreiz ar atkritumu šķirošanu vien nepietiks. Ir jādomā plašāk - ko ēdam, ko un kur pērkam, kā ceļojam, uz darbu, no darba, kā pavadām brīvo laiku, kā domājam, kas mums "pienākas". Pēc mums kaut vai plūdi. Vai šīs grāmatas gadījumā - karstuma vilnis Indijā, kas dažu dienu laikā nogalina 20 miljonus iedzīvotāju. Vai tas ir pietiekami spēcīgs modinātājsignāls patērētāju kultūrai un ierastajai kārtībai? Kima Stenlija Robinsona romāns ir kaleidoskops, kurā nākamības kopainu atklāj visdažādākie stāstnieki - nākotnes zinātnieki, polittehniķi, glaciologi, baņķieri, pārvietotās personas, aculiecinieki, pat poētiskais fotons un pats tirgus. Un lai gan romāna darbība iezīmē dažas desmitgades tālu nākotni, lasītāju nepamet neērtā sajūta, ka ziņu virsrakstus jau ir sasnieguši grāmatas karstie punkti. Lai gan zinātniskās fantastikas autoriem bieži piedēvē gaišreģa spējas, visu paredzēt nevar neviens. Grāmata orģinālvalodā iznāca 5 minūtes pirms globālās pandēmijas un dažus gadus pirms Krievijas asiņainā uzbrukuma Ukrainai. Šodien, iespējams, autors rakstītu mazliet citādāku grāmatu. "Nākotnes ministrijā" izsvērtas planētas ekoloģiskās briesmas, pārmaiņas, bet neierasti daudz pārdomu autors veltījis ekonomikai, nevienlīdzībai, tirgus un valūtu sistēmām, zinātniskiem skaidrojumiem, kas vidusmēra lasītājam var būt izaicinoši, bet godam pacīnījusies ir arī tulkotāja Dina Kārkliņa. Tekstā ir tas, ko mēs planētai esam izjaukuši - līdzsvars. Garās, ekonomiskiem jēdzieniem pilnās nodaļas mijas ar ļoti personiskiem stāstiem, piedzīvojumiem, dabas aprakstiem, un lasītājam jāspēj tvert autora dramaturģiskā kārtība. Tieši tēmu dažādība, vēriens - no globāliem līdz mikroskopiskiem procesiem - padara šo grāmatu īpašu. Tieši tā iekārtota pasaule - mūs vieno viena ekosistēma, bet to ietekmējam mēs katrs individuāli. Grāmatu no līdzīgiem pasaules bojāejas scenāriju apskatošiem darbiem atšķir tās reālistiskais, bet optimistiskais tonis. Šis nav Holivudas grāvējs, kur varonim pietiek vien izurbt caurumu meteorītā, lai visa cilvēce būtu glābta. Grāmatas naratīvs atkārto skumjo patiesību par darbu zinātnē - tas ir nepārtraukts process, kas ilgst gadiem, prasa pacietību, precizitāti, neatlaidību un finansējumu. Planētas nākotnes nodrošinājums netiek garantēts vienā dienā. Tas ir mūža projekts. Noteikti viena no svarīgākajām grāmatām, kas šogad iznākusi latviešu valodā, jo ekoloģijas tēmas reti parādās vietējo lasītāju dienas kārtībā, un arī kvalitatīvu populārzinātnisko literatūru esam pieraduši lasīt angliski vai, vēl bēdīgāk, nelasīt nemaz. Tad nu "Nākotnes ministrija" būs interesanta plašākam lasītāju lokam, jo ar savu reālistisko toni patiks faktu cienītājiem, bet aizraus arī piedzīvojumu meklētājus. Kims Stenlijs Robinsons. Nākotnes ministrija. No angļu valodas tulkojusi Dina Kārkliņa; redaktore Ilze Jansone; vāka dizaina autors Artūrs Bērziņš. Rīga: Prometejs, 2026. 591 lpp. ISBN 9789934656057. Kristīne Pīkenena ir grāmatu apskatniece un grāmatnīcas vadītāja. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Ilustrācija: Laura Lukeviča Maijs un jūnijs bija atmošanās mēneši. Maijs un jūnijs "Literatūras ceļvedī" bija atmošanās mēneši. Atmošanās no priekšstata, ka vēsture ir vienkārša, cilvēka daba ir saprotama, bet nākotne - garantēta. Iestājoties vasarai, laiks ne vienmēr kļūst lēnāks. Dažkārt tas tikai liek skaidrāk ieraudzīt, kas līdz šim palicis nepamanīts. Šajos mēnešos daudz lasījām par sievietes pieredzi. Ko nozīmēja būt latviešu sievietei vēsturē? To palīdz izprast kolektīvā monogrāfija "Perspektīvas. Sievietes Latvijas kultūrā un sabiedrībā 1870–1940". Un ko nozīmē veidot un pārdot idealizētu pagātnes tēlu sociālajos medijos, kā to atklāj Klēras Bērkas grāmata "Yesteryear"? Šie Zanes Rozītes apskati atgādina, ka vēsture nav tikai stāsts par to, kas bijis. Tā vienmēr ir arī saruna par to, ko izvēlamies atcerēties un ko noklusēt. Atmošanās reizēm nozīmē arī spēju ieskatīties sērām acīs, un Džihjuna Juna jauniešu fantastikas romāns "Un dziļi dzelmē upe dzīs" šo pieredzi ataino īpaši pārliecinoši. Par šo grāmatu vairāk uzzināsiet Raivas Turkas apskatā. Eiropas dienā aicinājām iepazīt mūsu Eiropas lasītavu: 27 valstis, 27 grāmatas, kas atgādina, cik bagāta, daudzveidīga un savstarpēji saistīta ir Eiropas literatūra. Savukārt par nākotni domāt mudināja Kima Stenlija Robinsona romāns "Nākotnes ministrija". Tā ir viena no iespaidīgākajām pēdējo gadu grāmatām par klimatu, politiku un cilvēces izvēlēm. Šajā numurā sākam arī sadarbību ar grāmatu apskatnieci Kristīni Pīkenenu jeb Humpalas un grāmatas, kuras ieteikumi turpmāk papildinās "Literatūras ceļvedi". Un īstu vasaras sajūtu ienesa Viestura Ķerus brīnišķīgā grāmatiņa "Es meklēju Teodoru" par dabas iepazīšanu un putnu vērošanu, kas atkal un atkal aicina gan bērnus, gan pieaugušos iet ārā un iepazīt dabu visā tās daudzveidībā. Par grāmatu vairāk lasiet Madaras Vīlipas apskatā. Varbūt atmošanās nozīmē iemācīties pasauli lasīt mazliet uzmanīgāk. Literatūra joprojām ir viens no labākajiem veidiem, kā to darīt. Šīs un citas grāmatas atradīsiet maija un jūnija apvienotajā "Literatūras ceļveža" numurā. Lai skaista, piepildīta un bagātīga vasara! Pilns numura pārskats pieejams šeit: MAIJS/JŪNIJS 2026 Aicinām arī līdzdarboties izdevuma satura veidošanā un ne tikai lasīt, bet arī rakstīt! Priecāsimies saņemt e-pastu ar vēlmi kļūt par līdzautoru. Raksti uz redakciju anita.veckalne@lnb.lv Lasīsim vēstules! Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore anita.veckalne@lnb.lv

Kvelde Malaizijas lauku augļudārzā. Roku muskuļi, nepieraduši fiziska darba, sūrst, bet ar katru dienu kļūst arvien stiprāki. Augļu nav daudz – klimata pārmaiņas dara savu. Kastēs tirgum var sakraut tik, cik var. Te plūdi, te sausums. Mamma ir mantojusi šo lielo vectēva dārzu kopā ar veco māju, un visa pilsētnieku ģimene brauc to iepazīt. Sausa, karsta zeme. Noslēpumains, melni necaurredzams dīķis koku pavēnī. Pelde. Veldze. Viņš. Tev ir sešpadsmit. Ir vasaras brīvlaiks. Tu iemīlies vietējā puisī. Mazliet vecāks, pieredzējušāks. Sirsnīgs un ārkārtīgi skaists. Viņš iemāca tev braukt ar mopēdu. Redz tevi tā, kā iepriekš neviens cits. Pēc šīs vasaras nekas vairs nebūs tā, kā agrāk. Pirmais alus, pirmā cigarete, pirmais sekss. Tu jau atklāti apzinies, ka esi gejs, un tu vairs nekaunies. Parīzē dzīvojošā malaiziešu rakstnieka Tash Aw romāns "The South" ("Dienvidi") ir pirmā grāmata iecerētajā četru romānu ciklā, kas izseko vienas malaiziešu ģimenes dzīvei vairākās paaudzēs. Galvenais varonis ir jaunietis Džejs (Jay), kurš uzaudzis inteliģentā ģimenē. Viņam ir divas māsas un ne tik laimīgi precējušies vecāki. Tēvs ir pasniedzējs, mamma – reiz enerģijas pilna, radoša un brīva sieviete, kura uzticīgi un uzcītīgi pilda smagnējo sievas un mātes lomu, jo tā ir pareizi. Mantotais īpašums dziļos laukos kļūst par šīs pirmās daļas galveno norises vietu. Bukera balvas tīmekļvietnes intervijā autors atzīst, ka šo grāmatu vēlējies uzrakstīt jau gadiem, taču ir stāsti, kuriem nepieciešams ilgs "grūtniecības" periods. Iznēsāta un nākusi klajā, tā ir jau rakstnieka piektā grāmata un trešā (!) Bukera balvas nominācija. Epika ir daļēji balstīta autora paša dzīves pieredzē, un Džejs ir daļēji viņš pats. Autors cenšas saglabāt izpratnes fragmentārumu, kur mūsu dzīves neveido gludu naratīvu, drīzāk dūksnājs, kurā arvien no jauna meklējam atbildes. Romāns piestāv vasarai ne tikai neona zaļā vāka dēļ. Arī tāpēc, ka vasarā man ir mazliet vairāk nesadalīta laika un varu lasīt lēnām, ļaujot stāstam sulīgi atvērties kā pārgatavam auglim. Lasot pat nemanīju, cik daudz izlasu starp rindām. Cik gudri un filigrāni autors šo šķietami vieglo tekstu ir iztapsējis ar seksualitātes, rasisma, postkoloniālisma, kauna, kaisles, aizspriedumu un alku oderēm. Arī lasītājs pēc tam stāstu iznēsā ilgi, lielai daļai atziņu un pārdomu piedzimstot vēl krietnu laiku pēc grāmatas aizvēršanas. Vasarai piestāv arī tik panorāmiska literatūra. Tāda, kurā lēnām iepazīstu varoņus, viņu raksturus un dzīvesstāstus, savstarpējās attiecības un dziļos zemūdens akmeņus. Kur grāmata beidzas, bet mani joprojām interesē – kas ar katru no viņiem notiks tālāk? Grāmatu pabeidzu karstuma viļņa dienā, vilcienā uz Rīgu. Uz saulē sakarsuša asfalta draudzene to man burtiski izrauj no rokām. Apskatu rakstu jau vairs tikai no atmiņas. Bet teksts ādā iegūlies tik dziļi, ka grāmata vairs nav vajadzīga. Stāsts joprojām ir ar mani. *** Bukera balva literatūrā Lielbritānijā tiek pasniegta jau kopš 1969. gada. Šis gads iezīmējas ar īpaši izstrādātu (un interesentiem izpētīt vērtu) vizuālā tēla un mediju kampaņu, kas tika veidota, lai noceltu balvu no mazliet snobiska pjedestāla un pietuvinātu jaunākai lasītāju paaudzei, sociālo mediju videi un visam tam burziņam, kas ap grāmatām un lasīšanu veidojas tīmeklī. Reizē – neizsijājoties ņirboņā un saglabājot prestižu. Šogad tika izziņots arī jaunums – turpmāk Bukera balvai un Starptautiskajai Bukera balvai (kas tiek pasniegta kopš 2005. gada) piepulcēsies arī Bērnu Bukera balva, kuru pirmoreiz pasniegs 2027. gadā. Šis gads atmiņā paliks arī man personīgi. Neko daudz nedomādama, jo loterijās nekad man nav veicies, ierakstīju savu e-pasta adresi vienā no Bukera balvas uzsaukumiem, lai laimētu dāvanas, un kļuvu par vienīgo laimīgo visā pasaulē, kas saņēma visas 13 Bukera balvas garajam sarakstam nominētās grāmatas jeb t.s. "Bukera duci" (2007. gadā tika nolemts garajā sarakstā turpmāk iekļaut ne vairāk par 12–13 grāmatām). Izmantojot šo iespēju, vēloties dalīties un reizē pagarinot svētkus par veselu gadu, esmu nolēmusi kļūt par "Literatūras ceļveža" Bukera vēstnesi un mēnesi pa mēnesim uzrakstīt par visām garajā sarakstā iekļautajām grāmatām. Lai arī novembrī tika paziņots laureāts – Bukera trofeju un 50 tūkstošus britu mārciņu saņēma ungāru izcelsmes britu rakstnieks David Szalay par romānu "Miesa" (Flesh) – soļosim pēc kārtas. Vispirms iziesim cauri garā saraksta grāmatām, kas neiekļuva īsajā sarakstā, tad sekos finālisti, un apmēram pēc gada tiksimies ar laureāta grāmatu. Anna un Nemo Bukera lasītavā. 5/13 izlasīta :) Noderīgi: https://thebookerprizes.com/ https://thebookerprizes.com/the-booker-library/features/maria-reva-interview Bukera lasītava #1: Benjamin Wood. Seascraperar Bukera lasītava #2: Claire Adam. Love Forms Bukera lasītava #3: Jonathan Buckley. One Boat Bukera lasītava #4: Maria Reva. Endling Tash Aw. The South. New York: Farrar, Straus and Giroux, 2025. 288 lpp. ISBN-13: 978-0374616281. Anna Iltnere ir Latvijas Bibliotēku portāla redaktore.

Viena no šīs vasaras karstākajām lasāmvielām nenoliedzami ir amerikāņu kultūras kritiķes un rakstnieces Karo Klēras Bērkas (Caro Claire Burke) debijas romāns "Yesteryear". Romāna, kura nosaukumu latviski varētu tulkot kā "Pagājušie laiki", centrā ir sociālo mediju influencere Natālija, kas saviem sekotājiem sevi pasniedz kā tradicionālu amerikāņu sievieti, kura piekopj 19. gs. raksturīgu dzīvesveidu. Pasaulei viņa ir tikumīga kristiete, taču Natālijas iekšējais monologs atklāj skaudīgu, niknu un neiecietīgu personību. Apkārtējie viņu redz kā mīlošu un paklausīgu sievu savam maskulīnajam vīram, bet sekotājiem paliek apslēpta sieviete, kas patiesībā nicina savu nemākulīgo un mīkstčaulīgo dzīvesbiedru – bagāta politiķa dēliņu, kurš aizrāvies ar sazvērestības teorijām un toksiskās vīrišķības idejām. Sabiedrībai viņa ir mīloša, šķietami nenogurstoša daudzbērnu māte, taču aiz rūpīgi veidotā tēla slēpjas sieviete, kura pārdzīvojusi pēcdzemdību depresiju, nespēj izveidot saikni ar saviem bērniem un pat īsti viņus nemīl. Bērni viņas dzīvē vairāk kalpo kā sociālo mediju satura elements, kamēr viņu audzināšanu, izglītošanu un mājsaimniecības vadīšanu aizkadrā nodrošina auklītes. Saviem sekotājiem Natālija propagandē amerikāņu pionieru dzīvesveidu un estētiku – dzīvi lauku fermā Yesteryear, noklusējot faktu, ka fermas izveidē vīra tēvs ieguldījis miljoniem dolāru. Sekotāji redz acīm tīkamu veclaicīgu virtuvi, kurā modernā tehnika rūpīgi noslēpta no vērīgo sekotāju skatieniem. Viņa sludina pašu audzētas bioloģiskas pārtikas priekšrocības, lai gan realitātē saimniecība balstās uz ķimikāliju lietošanu un lētu imigrantu darbaspēku. Natālija reklamē un pārdod it kā Amerikā ražotus virtuves piederumus, taču līdz sekotājiem nenonāk to oriģinālās etiķetes: "Ražots Ķīnā". Natālijas rūpīgi veidotā sociālo mediju impērija sabrūk, kad viņa pēkšņi pamostas īstajā pionieru Amerikas realitātē. Nonākšana 1855. gadā liek viņai ne tikai meklēt atbildes uz jautājumu, kāpēc tas ir noticis – vai viņa ir nolaupīta, vai kļuvusi par kāda slepena realitātes šova dalībnieci, bet liek arī sastapties ar skarbo 19. gs. ikdienu. Tā ir pasaule bez bagātiem radiem, bez mūsdienu ērtībām un tehnoloģijām, kurā sievietei nav gandrīz nekādu tiesību un viņas vērtība bieži vien tiek mērīta tikai caur attiecībām ar vīrieti. Natālijas antivarones tēls, kas manī ne mirkli neizraisīja nekādas simpātijas, piedāvā asu satīru par pēdējos gados milzu popularitāti ieguvušo "tradicionālās sievas" jeb tradwife fenomenu sociālajos medijos. Šīs kustības ideāls ir sieviete, kura it kā brīvprātīgi atgriezusies pie tradicionālajām dzimumu lomām: vīrietis ir ģimenes galva, pelnītājs un galvenais lēmumu pieņēmējs, savukārt sieviete – svētlaimē iegrimusi mājsaimniece, kuras dzīves centrā ir bērnu audzināšana, mājas darbi un rūpes par vīru. Taču Natālija ir spilgts piemērs, cik trausls un mākslīgs var būt šis propagandētais sievietes tēls un ģimenes modelis. Viņa ir dziļi nelaimīga, pat nožēlojama, iesprostota pašas radītā konservatīvi (lasīt – tumsonīgi) kristīgā patriarhāta būrī, kurā valda vilšanās, dusmas un aizvainojums. Viņas nepatika vienlīdz vēršas gan pret māti, vīru un bērniem, gan pret “dusmīgo sieviešu” bariem, kas internetā kritizē viņas pārstāvēto "tradicionālās sievas" ģimenes un biznesa modeli. Bērkas romāns nav tikai asprātīga satīra par "tradicionālās sievas" kustību, bet arī atklāj konservatīvās kristietības, sazvērestību teoriju un manosfēras aspektus, kuru centrā ir priekšstati par vīriešu un sieviešu attiecībām un lomām sabiedrībā. Romāns vienlaikus ir arī spilgts toksiskās sociālo mediju kultūras portretējums, kurā rūpīgi veidoti influenceru tēli, estētika un ideoloģija visbiežāk izrādās pārdodama ilūzija, kas aizstāj sarežģīto realitāti. Caro Claire Burke. Yesteryear. USA. Knopf, 2026. 400 lpp. ISBN-13 978-0593804216 Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Es visu savu apzināto (un visdrīzāk arī neapzināto) mūžu nodzīvoju, nezinot, ka starp mums staigā tāda radība kā aksolotls. Tā ir salamandru suga ar īpatnēju uzbūvi, kas cilvēkam rada iespaidu par mazo dzīvnieku kā smaidīgu un priecīgu radību. Zviedru rakstnieces Lindas Bundestamas grāmatā attēlotajā pasaulē kāds aksolotls dzīvo distopijā, ko patiesībā varētu dēvēt par mūsdienām – laiku, kad cilvēks apkārtni uzskata par akvāriju, ko var iekārtot pēc sirds patikas un kurā uzsvērt savas, nevis dzīvnieka vajadzības. Grāmatu Jolantas Pētersones tulkojumā lieliem un maziem lasītājiem ir sarūpējusi izdevniecība "Liels un mazs". Jau pirmie divi grāmatas atvērumi rada tiešu un nesaudzīgu pretnostatījumu. Kad Zeme bija jauna, tajā līdzās cilvēkiem varēja redzēt daudzus un dažādus augus un dzīvniekus, tostarp dinozaurus, mamutus, papagaiļus un dodo putnus. Tā ir koša un krāsaina pasaule. Pāršķirot lapu, atklājas ainava, kur Zeme ir kļuvusi vecāka, daži dzīvnieki izzuduši, bet cilvēki jeb lamzaki (tā viņi tiek dēvēti grāmatā) savairojušies. Putnus aizvietojušas lidmašīnas, vistu – cilvēks vistas kostīmā –, savukārt daba ir kļuvusi par tālu fonu, kam priekšā ir daudzdzīvokļu mājas, rūpnīcas un dažādi mūsdienu cilvēkam labi zināmi zīmoli, kā "Lidl", "Ikea" vai "Coca-Cola". Debesis ir pelēkas un rūpnīcu izlaisto izmešu dēļ teju necaurredzamas; vienā no pēdējiem saglabātajiem dabas nostūriem, precīzāk, ezerā dzīvo viņš – aksolotls. Mazs, smaidīgs un skaists, neparasti lunkans, taču arī neparasti vientuļš. Iespējams, pēdējais savas sugas pārstāvis ezerā. Aksolotls nesūrojas – viņš ar interesi tver katru dzīves mirkli un iepazīst pasauli, kādā ir piedzimis. Linda Bundestama (Linda Bondestam, dz. 1977. g.) ir Somijas zviedriete, grāmatu ilustratore un rakstniece; viņas daiļradē ir vairāk nekā trīsdesmit ilustrētas grāmatas un četri darbi, kuriem autore ir radījusi kā tekstu, tā ilustrācijas. Viņa ir vairākkārt tikusi nominēta prestižiem nozares apbalvojumiem: Astridas Lindgrēnes memoriālajai balvai un H. K. Andersena balvai. Latviešu lasītājiem ilustratores rokraksts ir zināms no tādiem zviedru rakstnieka U. Starka darbiem kā "Diktators" un "Zvēri, kurus neviens nav redzējis, tikai mēs". 2026. gadā autore (kopā ar latviešu ilustratori Gundegu Muzikanti) bija starp H. K. Andersena balvas divpadsmit finālistēm. Ilustrācijas grāmatā ieņem centrālo lomu. Autore labprāt izmanto komiskas un amizantas ainas, kas neiezīmējas tekstā, bet paspilgtina situācijas traģikomiskumu. Tā, piemēram, aksolotla skolas solā kopā ar vēl desmit sīkām zivtelēm, trīspadsmit gliemezīšiem un vienpadsmit tīģersalamandrām par galdiem uzdevumu veikšanai izmanto dažādas ezerā iemestas gaļas bundžas. Netālu atrasti viedtālruņi tiek izmantoti, lai skatītos "Zvaigžņu karus", uztaisītu selfijus vai klausītos Šopēna Noktirni op. 9 Nr. 2. Linda Bundestama tādējādi iezīmē pasauli, ar kuru lasītājiem viegli asociēties, bet kas tajā pašā laikā raisa jautājumus un interesi neparastā pozicionējuma dēļ. Autore nežēlo ironiju – paralēli aksolotla naivajam dzīves skatījumam viņa ataino cilvēku radīto pasauli, kas ir piesārņojuma un liekulības pilna; cilvēki līksmo, neuztraucoties par ezerā izmestajām skārdenēm vai pudelēm, kādam kungam uz rokas ir uztetovēts uzraksts "Carpe Diem" (latīņu izteiciens no Horācija "Odām", angļu: "Seize the day", latviski – "Izmanto katru dienu"). Tikmēr aksolotls aug un priecājas par savu dzīvi, jo nezina, ka tā varēja būt citāda, ka viņa priekštečiem tā izskatījās atšķirīga. Aksolotls bauda džakuzi (rūpnīcas notekcauruli) no kuras viņam uz ādas sametas sarkanas pumpiņas; aksolotam nepatīk pastiprinātā vientulība, jo klasesbiedri (tīģersalamandras) izaug un aiziet, savukārt ūdenstilpē dzīvības kļūst arvien mazāk nesamērīgās nozvejas dēļ. L. Bundestamas darbs ir skaudra un nepieciešama mūsdienu pasaules kritika. Grāmata ir bagāta ar postmodernām atsaucēm un nežēlo tiešu nosodījumu lamzakiem. Gan paša vārda "lamzaks" lietojums, gan arī aksolotla allaž priecīgais smaids ir kā netiešas norādes par cilvēka lomu pie esošajām vides problēmām. Vissvarīgākais gan paliek mazais aksolotls, kuru uztveru kā analoģiju jaunajai paaudzei, kura ir piedzimusi pasaulē ar siltām ziemām, plašiem mežu ugunsgrēkiem un tik pārapdzīvotām industriālām pilsētām, ka bezvēja dienās smogs apgrūtina saskatīt sauli. Grāmata ir piemērota kā pirmsskolas vecuma bērniem (tiešajai auditorijai), tā pieaugušajiem, lai mudinātu padomāt par savas rīcības vai tās trūkuma sekām plašākā mērogā un pārrunātu šīs tēmas ar bērniem. Katrs var rādīt piemēru – tā, piemēram, oglekļa emisiju daudzums, kas radīts grāmatas izdošanas dēļ, ir kompensēts, iegādājoties un dzēšot sertificētus "Gold Standard" oglekļa kredītus. Cik no mums līdz šim bija dzirdējuši vai pat iedomājušies, ka šāds lēmums – izdot grāmatu vai dzēst oglekļa kredītus – arī var ietekmēt vides piesārņojumu? Linda Bundestama. Mana dzīve dzelmē: vientuļa aksolotla stāsts. No zviedru valodas tulkojusi Jolanta Pētersone; redaktore Inese Zandere. Rīga: liels un mazs, 2026. 42 lpp. ISBN 9789934633508. Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".