Džemals Karčhadze. Igi (“იგი”)

Vizuāli pārsātinātajā ikdienā redze nenoliedzami ir kļuvusi par galveno maņu, otrajā vietā, visticamāk, atstājot dzirdi. Bet vai tā ir bijis vienmēr un kā apkārtni uztvert cilvēkam, kura vārdu krājums ir nepietiekams? Džemala Karčhadzes (ჯემალ ქარჩხაძე, 1936-1998) novele "Igi" vēsta par seniem laikiem, par aizvēsturi, kad cilvēku priekšstatus par pasauli lielākoties veidoja mīti.

Igi starp pirmatnējiem ciltsbrāļiem atšķiras. Viņam ir neērti pastāvīgi atrasties saliektā stājā. Muguras iztaisnošana gan nozīmē stāšanos pretī cilts vecākajam un cilts paradumiem burtiskā un pārnestā nozīmē. Ar šādu vienkāršu metaforu autors pretnostata Igi iekšējo konfliktu starp individualitātes attīstīšanu un pielāgošanos vai pat pakļaušanos plašākas grupas, vairākuma pieņemtiem dzīves principiem. Nozīmīga loma sižeta attīstībā ir Ni, sievietei, kura atbalsta un mudina Igi būt sev pašam un kura apliecina viņa garīgo briedumu personības veidošanās laikā. Laiktelpas konteksts rada papildu slāni Igi iekšējā konfliktā, jo stāties pretī cilts noteikumiem nozīmētu stāties pretī cilts vecākajiem, tātad izaicināt uz dueli ar diviem iespējamiem iznākumiem – uzvarēt un kļūt par cilts vecāko vai zaudēt un mirt cīņas laikā vai esot izraidītam no cilts.

Ar teksta formu un struktūru autors uzsver cilvēka domāšanas robežas. Bez bagātīga vārdu krājuma ne tikai dialogi, bet arī notikumu attīstība tiek aprakstīta daudz vienkāršākā veidā. Plašu vides aprakstu vietā autors koncentrējas uz galveno varoņu saskarsmi un citām darbībām. Gan iekšējos monologos, gan dialogos galvenie varoņi runā par sevi trešajā personā, tādējādi norādot uz problēmām apzināties sevi. Pakāpeniskā sevis apjaušana ir vēl viena atšķirība starp Igi un ciltsbrāļiem.

Igi iekšējā pasaule, kas lasīšanas gaitā atklājas daudz plašāka un dziļāka nekā viņa ciltsbrāļiem, kļūst par upuri nepietiekamajam vārdu krājumam, tāpēc ka vairākas, jo īpaši abstraktas domas vai izjūtas viņš nespēj konkrēti noformulēt. Tajā pašā laikā viņš ir pārāks par ciltsbrāļiem, kurus viņa atšķirības biedē. Ciltsbrāļi dzīvo šim brīdim, bet Igi prāto par eksistenciālām tēmām

– viņu interesē, kur pazūd iepriekšējie, prom no cilts izraidītie vecākie, kas atrodas otrpus lielā miega nogāzei, kurā katru dienu ienirst debesu acs, un kas mainīsies vai paliks pēc viņa fiziskas pastāvēšanas beigām.

Novele ir īpaši piemērota jauniešiem, kuri var viegli rast līdzības starp savu un Igi dzīvi, jo gan viņi, gan Igi piedzīvo pakāpenisku personības veidošanos. Kādam tas var būt saistīts ar vienaudžu nepieņemtu rīcību vai personības šķautņu izrādīšanu, vēl kāds saskatīs līdzību pārdomās par iekšējo domu un izjūtu dziļumu vai pasaules plašumu. Gan darba nelielais apjoms, gan vienkāršais izteiksmes veids var ieintriģēt un veicināt diskusiju plašākam lasītāju lokam.

Būtisks un neparasts akcents ir maņas. Pretstatā gaidītajam Igi apkārtnes uztveri daudz lielākā mērā ietekmē oža, ko mūsdienās varētu uzskatīt par novārtā atstātu maņu. Smaržot var ne tikai ēdiens vai dzīvas būtnes. Atkarībā no situācijas Igi sajūt briesmu, pārsteiguma vai miera smaržu. Tās netiek vairāk aprakstītas, uzsverot tikai apstākļus, kādos tās rodas. Kotes Sulaberidzes (კოტე სულაბერიძე, dz. 1968) ilustrācijas ir minimālas un askētiskas, tās paspilgtina pretnostatījumu starp indivīdu un grupu un stāsta kontekstā netieši rada iespaidu par pasauli kā skatuvi, kur debesīs peldēs un mainīsies divas acis un jūras ūdens skalos pludmales smiltis vai nu ar cilvēku, kurš to būs pamanījis, vai bez viņa. Ne velti uz lielās miega nogāzes fona cilvēki, pat pulcējušies kā grupa, ir mazi un niecīgi – daudz kas dabā un apkārtnē atradās jau pirms viņiem un paliks arī pēc viņiem.

2026. gadā noveles autors Džemals Karčhadze svinētu 90 gadu jubileju. Autora literārais veikums ietver romānus, stāstus un esejas. Atsevišķi darbi ir tulkoti angļu, zviedru, arābu valodā, iestudēti teātros. Šobrīd notiek darbs pie pilnmetrāžas animācijas filmas pēc "Igi" motīviem, savukārt nākamgad apritēs piecdesmit gadi, kopš pirmoreiz novele tika izdota.

***

Šogad "Literatūras ceļvedī" aizsākam jaunu rubriku – Gruzīnu lasītava. Tās autors Ričards Edijs Štibe 2025./2026. gadā studēja Gruzijā, kur iepazina valsts kultūras dzīvi, literatūru un mūsdienu sabiedrības norises. Iedvesmojoties no šīs pieredzes, viņš sagatavojis grāmatu apskatu sēriju, kas ļaus pakāpeniski iepazīt gruzīnu literatūras daudzveidību – no klasikas līdz mūsdienu autoriem.

Par Gruzīnu lasītavas ideju pats autors raksta:

"Studēt Gruzijā un piedzīvot tik lielas un straujas pārmaiņas ir vērtīga pieredze un sāpīga mācība visam atlikušajam mūžam. Joprojām stājos pretī tur sastaptajam spēka un cerības trūkumam, jo zinu, ka tuvākajos gados skaitliski par latviešiem lielāko, tomēr pasaules mērogā joprojām mazo nāciju spēs izglābt tikai brīnums. Pasaules vispārējā un nebeidzamā postā katram sirds pukstēs straujāk par atsevišķām vietām un cilvēkiem; viena no šādām vietām man ir Gruzija un Dienvidkaukāzs – vēsturiskās krustceles starp vairāku impēriju varas spēlēm un interešu zonām. Lai šie grāmatu apskati palīdz iepazīt šīs unikālās tautas literāro mantojumu, pasaules uztveri un labāk apjaust arī šī brīža pārmaiņu brāzmas!"

Džemals Karčhadze. Igi (“იგი”). Karchkhadze Publishing, 2023. 85 lpp. ISBN 9789941452819.

Ričards Edijs Štibe ir Valmieras bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītājs.