Bukera lasītava: Ledia Xhoga. Misinterpretation

Anna Iltnere
6 hours ago
3 min read

No visas Bukera grāmatu kaudzes no šīs laikam baidījos visvairāk. Kad aprakstā lasīju par Kosovas spīdzināšanas upuri, kuram Ņujorkā dzīvojoša albāņu izcelsmes tulkotāja kļūst par valodas barjeras kliedētāju psihoterapijā, šaubījos, vai spēšu šo palasīt. Katru grāmatu uztveru kā īstu pasauli, kurā esmu līdz ausīm iekšā. Tālab nav nekāds pārsteigums, ka tieši šī bija aizslīdējusi kā viena no pēdējām garā saraksta grāmatām, pirms iesoļoju īsā saraksta sešiniekā. Tomēr saņēmu drosmi. Un izrādās, šī bija viena no labākajām.

Sapakoju atvaļinājuma somas, pārlaidu acis pāri mājas istabām, ļāvu sunim ielēkt bagāžniekā, un visa ģimene devās ceļā. Padsmit stundu brauciens uz Berlīni (ar pieturu Varšavā) izrādījās pietiekams, lai 328 lappušu biezo grāmatu sīkā burtveidolā burtiski izkamptu. Atpakaļceļā jau man vairs nebija ko lasīt. No visām atsauksmēm uz grāmatas muguriņas amerikāņu rakstniece Rita Bullwinkel, kuras pašas grāmata reiz iekļuva Pulicera balvas finālā, manuprāt, trāpa visprecīzāk: "Sirdi stindzinošs, emocionāls trilleris… vardarbība uzkavējas grāmatas malās. Man ļoti patika." Jūtīgākos lasītājus uzreiz iedrošināšu – ir elpu aizraujoši, bet ne brutāli vai atklāti. Par pārdzīvoto var tikai nojaust – tiešām uz grāmatas pašām maliņām. Un par iespējamo gaidāmo – satraukti kodīt pirkstus. Izrādās, ka īstenākie trilleri notiek mūsos pašos, ne tik daudz ārpasaulē.

Par visu pēc kārtas.

Romāna galvenā varone, kuras vārdu tā arī neuzzinām, ir albāņu izcelsmes tulkotāja, kura kopā ar vīru, kino profesoru, dzīvo Ņujorkā smukā dzīvoklītī. Tomēr laulības dzīve un varones mentālā veselība irst pa vīlēm, viņai uzņemoties arvien aizdomīgākus tulkošanas darbus un nespējot atteikt kārtējam lūgumam palīdzēt. Grāmata ir pietūcīta ne vien maniem čekiem un biļetēm poļu un vācu valodās, bet arī ar tik filigrāni savērtiem stāstu kamoliem, ka var šķetināt vēl ilgi.

Te ir attiecības starp sievieti un vīrieti. Te ir dzīve svešā valstī. Te ir neskaitāmi stāsti par to, kā katrs nonāk Ņujorkā un ko tas no viņa prasa. Te ir par nespēju līdz galam uzsākt jaunu, skaistu dzīvi, jo vecā jau tā vienkārši neizgaist. Te ir mammas, kas palikušas dzimtenē. Te ir pārsteidzoši lēmumi un gandrīz dzīvniecisks instinkts palīdzēt, kas robežojas ar paškaitējumu. Grāmata ir arī par spēku mūsos, pat ja siluets trausls, un par sirdsgudriem soļiem visu vērst par labu, jo nekas jau nav melns un balts, dzīve drīzāk ir ūdenskrāsām plūdināta. Patika arī amerikāņu rakstnieces, tulkotājas un zinātņu doktores Jennifer Croft atsauksme: "Absolūti brīnišķīgs romāns, nospriegots kā trilleris, jauks kā akvarelis… apriju šo grāmatu."

Grāmatas autore Ledia Xhoga tāpat kā galvenā varone ir dzimusi un augusi Tirānā, Albānijā, un šobrīd dzīvo Bruklinā. "Misinterpretation", ko var tulkot gan kā pārpratumu, gan neprecīzu tulkojumu, ir autores debijas romāns. Izcili, trāpīgi, negaidīti un jutīgi uzrakstīts. Ja gribas baudīt labu tekstu, lasiet, lasiet, lasiet!

PS Garajā sarakstā vēl iekļauts arī Natasha Brown romāns "Universality" – vien 176 lappušu gara, atmaskojoša satīra par mūsdienu sabiedrību. Lasīju šo īso grāmatu divos piegājienos, nespējot sevi tur kā lasītāju sajust. Grāmata ir nešaubīgi laba, bet apskata vietā rosināšu to katram pašam uzmeklēt (varu iedot!) un izlasīt. Labprāt dzirdēšu Tavas domas.

***

Bukera balva literatūrā Lielbritānijā tiek pasniegta jau kopš 1969. gada. Šis gads iezīmējas ar īpaši izstrādātu (un interesentiem izpētīt vērtu) vizuālā tēla un mediju kampaņu, kas tika veidota, lai noceltu balvu no mazliet snobiska pjedestāla un pietuvinātu jaunākai lasītāju paaudzei, sociālo mediju videi un visam tam burziņam, kas ap grāmatām un lasīšanu veidojas tīmeklī. Reizē – neizsijājoties ņirboņā un saglabājot prestižu. Šogad tika izziņots arī jaunums – turpmāk Bukera balvai un Starptautiskajai Bukera balvai (kas tiek pasniegta kopš 2005. gada) piepulcēsies arī Bērnu Bukera balva, kuru pirmoreiz pasniegs 2027. gadā.

Šis gads atmiņā paliks arī man personīgi. Neko daudz nedomādama, jo loterijās nekad man nav veicies, ierakstīju savu e-pasta adresi vienā no Bukera balvas uzsaukumiem, lai laimētu dāvanas, un kļuvu par vienīgo laimīgo visā pasaulē, kas saņēma visas 13 Bukera balvas garajam sarakstam nominētās grāmatas jeb t.s. "Bukera duci" (2007. gadā tika nolemts garajā sarakstā turpmāk iekļaut ne vairāk par 12–13 grāmatām).

Izmantojot šo iespēju, vēloties dalīties un reizē pagarinot svētkus par veselu gadu, esmu nolēmusi kļūt par "Literatūras ceļveža" Bukera vēstnesi un mēnesi pa mēnesim uzrakstīt par visām garajā sarakstā iekļautajām grāmatām. Lai arī novembrī tika paziņots laureāts – Bukera trofeju un 50 tūkstošus britu mārciņu saņēma ungāru izcelsmes britu rakstnieks David Szalay par romānu "Miesa" (Flesh) – soļosim pēc kārtas. Vispirms iziesim cauri garā saraksta grāmatām, kas neiekļuva īsajā sarakstā, tad sekos finālisti, un apmēram pēc gada tiksimies ar laureāta grāmatu.