Autoru grupa. Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties. 2. izdevums (Valsts kanceleja, 2025)

2022. gadā, gatavojoties 11. Medijpratības un informācijpratības nedēļai, Valsts kanceleja digitālā formātā izdeva grāmatu "Rokasgrāmata pret dezinformāciju: atpazīt un pretoties". Šī paša gada izskaņā grāmata drukātā versijā nonāca Latvijas publiskajās bibliotēkās. Trīs gadus vēlāk oktobra beigās izdota grāmatas otrā, papildinātā versija.

Rokasgrāmatas pamatā ir Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā ietvertā ideja, ka jebkurš publiskajā sektorā strādājošais var sniegt ieguldījumu, lai rūpētos par informatīvās telpas drošību un noturību. Tādēļ rokasgrāmatā ir ieteikumi pasākumiem gan individuālā, gan institūcijas līmenī, kā arī skaidrota valsts līmeņa pieeja stratēģiskās komunikācijas spēju attīstībai un informatīvās telpas drošības stiprināšanai. Lai arī galvenā izdevuma mērķauditorija ir valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldības strādājošie, rokasgrāmatā ietvertās praktiskās zināšanas un ieteikumi būs noderīgi jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Salīdzinot ar pirmo izdevumu, šajā rokasgrāmatas versijā, kas šoreiz pieejama tikai digitāli, ar vairākiem jauniem dezinformācijas vēstījumiem un faktos balstītiem atspēkojumiem ir papildināta III nodaļa ("Populārākie dezinformācijas vēstījumi pret Latviju un to zinātnē balstītie atspēkojumi"), kā arī aktuālajai situācijai ir pielāgota grāmatas I nodaļa ("Kremļa biežāk lietotās informatīvās telpas manipulācijas metodes") un II nodaļa ("Efektīva rīcība, atbildot uz informatīvās telpas drošības izaicinājumiem individuālā, institūcijas un valsts līmenī").

Tieši grāmatas 3. nodaļa par populārākajiem dezinformācijas vēstījumiem, kas tiek vērsti pret Latviju, manā ieskatā ir visaktuālākā un noderīgākā ikvienam lasītājam. Tāpēc, ja daudz laika šai grāmatai neizdodas veltīt, tad tieši 3. nodaļa būtu tā, kurai vērts pievērst uzmanību un uzmeklēt, kurus vēstījumus esam pamanījuši savā ikdienā - medijos, sociālo tīklu platformās, varbūt pat sarunās.

Viss sākot no "Latvija ir neizdevusies valsts" līdz "Latvija brīvprātīgi pievienojās Padomju Savienībai" - šie un citi naratīvi, kas ierasti no Kremļa propagandistu puses tiek vērsti pret Latviju, tiek objektīvi apskatīti. Tiem tiek pretnostatīti fakti, dati, atsauces un avoti. Šos dezinformācijas vēstījumus grāmatā atspēko tādi pētnieki kā Klinta Ločmele, Toms Rostoks un Māris Andžāns.

Fakti tiek izklāstīti kodolīgi un konkrēti. Liels bonuss ir saistošās un trāpīgās Elīnas Brasliņas ilustrācijas, kas ļauj izcelties gan grāmatas vākam, gan tās precīzi ievada rokasgrāmatas nodaļas. Grāmata var sniegt bibliotēku speciālistiem visai praktisku atbalstu darbam ar sabiedrību. Tajā iekļauti piemēri un skaidrojumi, kas ļauj pamatoti un neitrāli izskaidrot, kāpēc konkrēts apgalvojums var būt maldinošs vai kā darbojas noteikts manipulācijas paņēmiens. Tas palīdz ne tikai risināt individuālas sarunas, bet arī veidot bibliotēkas kā drošu, saprotamu un profesionālu informācijas vidi.