top of page
Search

šŸŽ§ DzÄ«ve lÄ«dzās ostai

  • Gints Å Ä«manis
  • Mar 9, 2023
  • 3 min read

Updated: Jul 6, 2023


ree

Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.


NevilĢ§us var rasties pamatots jautaĢ„jums ā€“ kaĢ„ds gan sakars Latvijas UniversitaĢ„tes LiteratuĢ„ras, folkloras un maĢ„kslas instituĢ„tam ar RiĢ„gas briĢ„vostu? Ja nu vieniĢ„gi pasakaĢ„m, ka osta draud pazudinaĢ„t apkaimes. Å is gadiem kultiveĢ„tais bleĢ„nĢ§u staĢ„sts atradis iemiesojumu ariĢ„ uz RiĢ„gas briĢ„vostas kilometriem garaĢ„s dzelzsbetona bloku sienas (žoga) DaugavgriĢ„vaĢ„ Flotes ielaĢ„, kur entuziastu grupa kirilicaĢ„ uzÅ”nĢ§aĢ„pusi saukli ā€œTerminaĢ„lis muĢ„s visus nobeigs!ā€.


Bet kaĢ„ ir iĢ„steniĢ„baĢ„? To steiguÅ”ies peĢ„tiĢ„t Å”iĢ„ LU instituĢ„ta zinaĢ„tnieki Guntis VaĢ„veris, KristiĢ„ne AĢ„bolinĢ§a,JaĢ„nis Daugavietis, Agnese ZiĢ„le-Veisberga un Agita Pusvilka redaktores Daces Bulas virsvadiĢ„baĢ„ projektaĢ„ ā€œDziĢ„ve liĢ„dzas ostai: ekonaratiĢ„vi, vieteĢ„jaĢ„ veĢ„sture un vides aktiĢ„visms Daugavas lejteceĢ„ā€, kuraĢ„ guĢ„taĢ„s atzinĢ§as atspogulĢ§otas kraĢ„jumaĢ„ ā€œDziĢ„ve liĢ„dzaĢ„s ostaiā€.


Autori noraĢ„da, ka projekta noluĢ„ks ir peĢ„tiĢ„t cilveĢ„ka un pilseĢ„tvides attieciĢ„bas ekologĢ§iski un sociaĢ„li jutiĢ„gaĢ„ teritorijaĢ„ ā€“ ostas kaiminĢ§apkaimeĢ„s, turpinot agraĢ„kos instituĢ„ta peĢ„tiĢ„jumus MangalĢ§salas zvejnieku kopienaĢ„, veĢ„rÅ”ot interesi plaÅ”aĢ„k un aptverot vairaĢ„kas Daugavas lejteces apkaimes: BolderaĢ„ju, dalĢ§eĢ„ji ariĢ„ DaugavgriĢ„vu, KundzinĢ§salu un VecmiĢ„lgraĢ„vi.

GraĢ„mataĢ„ publiceĢ„tie raksti kaĢ„ vienots veselums piederiĢ„gi jaunam un starptautiski augoÅ”am zinaĢ„tnes virzienam ā€“vides cilveĢ„kzinaĢ„tnei (environmental humanities). Lai Å”aĢ„du peĢ„tiĢ„jumu veiktu, kaĢ„ galvenais datu avots tiek izmantoticilveĢ„ki. Pie apkaimju iedziĢ„votaĢ„jiem projekta komanda veĢ„rsusies, izmantojot dažaĢ„das peĢ„tnieciskas metodes ā€“ gan kvantitatiĢ„vas, gan kvalitatiĢ„vas. LielaĢ„kais respondentu skaits sasniegts tieÅ”saistes sociologĢ§iskaĢ„ aptaujaĢ„ (2019. gada apriĢ„liĢ„ā€“decembriĢ„), kurai kopumaĢ„ atsaucaĢ„s 2251 interesents, anketas dalĢ§eĢ„ji aizpildiĢ„ja 1580, bet pilniĢ„baĢ„ ā€“ 1143 respondenti. Aptauja ietveĢ„ra 50 jautaĢ„jumus, taĢ„s melnraksts tika apspriests ar apkaimju biedriĢ„baĢ„m, vaicaĢ„jot peĢ„c papildinaĢ„jumiem vai labojumiem.


Ar interesi lasaĢ„mi ekspertu viedoklĢ§i. Savu skatiĢ„jumu ostas problemaĢ„tikaĢ„ sniedz ilggadeĢ„jais briĢ„vostas teĢ„la veidotaĢ„js Haralds Apogs, MangalĢ§salas iedzimtaĢ„ DzĢŒineta Innusa, arhitekts Gvido Princis, ostas paĢ„rvaldnieks Ansis ZeltinĢ§sĢŒ un vairaĢ„ki citi sabiedriĢ„baĢ„ zinaĢ„mi cilveĢ„ki. VecmiĢ„lgraĢ„vja attiĢ„stiĢ„bas biedriĢ„bas vadiĢ„taĢ„ja gĢ§eograĢ„fijas skolotaĢ„ja Inta BiezaĢ„ saka: ā€œVeidot labas kaiminĢ§attieciĢ„bas, nevis naidoties ā€“ taĢ„ biedriĢ„bas aktiĢ„visti raksturo sadziĢ„vosĢŒanu ar RiĢ„gas briĢ„vostu. VinĢ§us vieno un motiveĢ„ veĢ„stiĢ„jums ā€œosta te ir bijusi vienmeĢ„rā€, kas ostas darbiĢ„bu atziĢ„st par buĢ„tisku dalĢ§u no apkaimes veĢ„sturiskaĢ„ mantojuma.ā€


PilniĢ„gi nelogĢ§iski ir spriedumi ā€“ kas bija pirmaĢ„ ā€“ osta vai pilseĢ„ta? Skaidrs, ka ap ostu Daugavas lejteceĢ„ izauga RiĢ„ga, to apkaimes iedziĢ„votaĢ„jiem savulaik vairaĢ„kkaĢ„rt atgaĢ„dinaĢ„jis ariĢ„ ostas paĢ„rvaldnieks LeoniĢ„ds Loginovs: ā€œVispirms bija osta, peĢ„c tam tikai pilseĢ„ta!ā€


PeĢ„tiĢ„juma autori atklaĢ„j, ka iedzilĢ§inaĢ„sĢŒanaĢ„s ostas problemaĢ„tikaĢ„ vinĢ§iem dazĢŒkaĢ„rt atveĢ„rusi pilniĢ„gi jaunu pasauli. Agnese ZiĢ„le-Veisberga taĢ„ ariĢ„ saka: ā€œDaliĢ„ba projektaĢ„ bija pirmaĢ„ pieredze vides sociologĢ§ijaĢ„ un vides cilveĢ„kzinaĢ„tneĢ„. Tas ir mans profesionaĢ„lais ieguvums, jo esmu atklaĢ„jusi daudz jaunu apvaĢ„rsĢŒnĢ§u cilveĢ„ka un vides mijiedarbiĢ„bas izpeĢ„teĢ„. Tas ir ariĢ„ personisks ieguvums. Savus dziĢ„ves pirmos divdesmit gadus dziĢ„voju liĢ„dzaĢ„s ostai, kaut kur starp RiĢ„gas PasazĢŒieru un Eksporta ostu. Osta ā€“ vienmeĢ„r aiz peleĢ„ka betona muĢ„ra ā€“ bija kaut kas nezinaĢ„ms un pat biedeĢ„josĢŒs. Tikai dazĢŒas reizes beĢ„rniĢ„baĢ„ pabiju otrpus ostas zĢŒogam, jaĢ„atziĢ„st ā€“ bez atlĢ§aujas.ā€


GraĢ„matas lielaĢ„kais pienesums sabiedriĢ„bai, iespeĢ„jams, ir tiesĢŒi sĢŒo bailĢ§u no ostas paĢ„rvareĢ„sĢŒana, prieksĢŒkara paveĢ„rsĢŒana uz sĢŒo daudziem nezinaĢ„mo un pat biedeĢ„josĢŒo pasauli sev blakus, jo autori skaidri noraĢ„da ā€“ osta nav apkaimju bieds!

Lai attiĢ„stiĢ„tos osta, ir jaĢ„juĢ„t apkaimju pozitiĢ„vaĢ„ elpa, no niĢ„sta kaiminĢ§a tai jaĢ„paĢ„rveĢ„rsĢŒas par draudziĢ„gu naĢ„burgu, protams, bez biedeĢ„josĢŒiem puteklĢ§iem, gaĢ„zeĢ„m, troksĢŒnĢ§a un kodiĢ„gaĢ„m smakaĢ„m.


UzrunaĢ„tie apkaimju lĢ§audis dalaĢ„s savaĢ„s emocijaĢ„s, un man lĢ§oti uzrunaĢ„josĢŒs sĢŒkĢ§ita mangalĢ§salietes Ramonas juĢ„tu izpaudums, kas buĢ„tiĢ„baĢ„ izsaka visu. SĢŒis akadeĢ„miskais RiĢ„gas briĢ„vostas peĢ„tiĢ„jums savu meĢ„rkĢ§i ā€“ vienot ostu ar apkaimeĢ„m, nemekleĢ„jot ienaidniekus ā€“, ir sasniedzis: ā€œEs atceros to mirkli, kad es nedzirdeĢ„ju kaijas. Man tas likaĢ„s tik sĢŒausmiĢ„gi. NaktiĢ„s staĢ„v logs valĢ§aĢ„, un tu nedzirdi kaijas! Tu dzirdi vilcienu. Man likaĢ„s, ka man tas vilciens... ka es praĢ„taĢ„ sajuksĢŒu no taĢ„s vilciena skanĢ§as. Ir pierasts, ka kaijas visapkaĢ„rt kĢ§eĢ„rc, un sĢŒiĢ„s skanĢ§as lĢ§oti, lĢ§oti pietruĢ„ka.ā€


Pieejams ariĢ„ kraĢ„juma kopsavilkums anglĢ§u valodaĢ„.


Noderīgi: lulfmi.lv


DzÄ«ve lÄ«dzās ostai. ZinaĢ„tniskaĢ„ redaktore Dace Bula. Kopsavilkumu tulkojusi Ieva LesĢŒinska-Geibere. RiĢ„ga: LU LFMI, 2022. 184 lpp. ISBN 9789984893587.


Gints Šīmanis ir kultūras publicists un Bibliokuģa bocmanis.


Comments

Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page