Edīte Eva Egere. Aušvicas balerīna

Grāmatā "Aušvicas balerīna" autore savu stāstu lasītājam izstāsta no 16 gadus vecas jaunietes skatupunkta, jo brīdī, kad viņa piedzīvoja Aušvicas koncentrācijas nometnes šausmas, autore bija pusaudze. Šajā laikā Edīte pazaudēja skaistos agrās jaunības gadus un savu pirmo mīlestību – Ēriku. Viņi vairs nekad nesatikās, jo Ēriks, tāpat kā viņas vecāki, aizgāja bojā…

Kāpēc autore savai grāmatai jauniešiem ir devusi nosaukumu "Aušvicas balerīna"? Tas ir likumsakarīgi un cieši saistīts arī ar viņas izdzīvošanas brīnumu. Edīte jau no agras bērnības profesionāli mācījusies dejot baletu, un brīdī, kad viņa ir Aušvicā, virsnieks Mengele nometnē meklē ieslodzītās, kuras varētu viņu izklaidēt. Edīte rod sevī spēku un viņam dejo… Un Edīte saprot: "Šķiet, mans priekšnesums uz Mengeli ir atstājis iespaidu, jo viņš man pamet maizes klaipu – vēlāk izrādīsies, ka šis žests izglābs manu dzīvību", jo Aušvicā ieslodzītajām katru dienu jāiet dušā, kur nevar zināt, "vai no krāna tecēs ūdens vai izplūdīs gāze". Nevar arī zināt, cik daudz atlicis fiziskā un garīgā spēka, lai labprātīgi nemestos sadegt elektriskajā dzīvžogā. Daudzas nometnē ieslodzītās iekšēji "salūza" un izvēlējās tādā veidā noslēgt savus rēķinus ar nepanesami smago dzīvi. Vēl citas – nomira gāzes kamerās, smagajos fiziskajos darbos, no bada vai no slimībām.

Lasot par Aušvicā piedzīvoto, man ir grūti aptvert, ka cilvēka gars spēj būt tik stiprs, lai izdzīvotu, nestu sevī domu nepadoties un atrast spēku izvēlēties teikt "jā" dzīvei brīdī, kad esi ieskatījies acīs nāvei tik daudzas reizes…

Autore grāmatā "Aušvicas balerīna" tieši to arī uzsver: "Es nevaru izmainīt pagātni. Bet varu glābt kādu dzīvi – savējo. To, kuru dzīvoju tieši tagad, šajā dārgajā mirklī." Tā ir izvēle atsperties no punkta, kurā stāvi izmocīts, bet brīvs. Tā ir izvēle tālāk nodzīvot dzīvi, cik vien iespējams viegli – ar prieku par katru dienu brīvībā un iekšējā mierā. Likumsakarīgi, ka autore profesionālo ceļu ir izvēlējusies kā dziedināšanu sev un citiem – viņa ir ieguvusi doktora grādu psiholoģijā un ir posttraumatiskā stresa izraisīto traucējumu ārstēšanas speciāliste.

Šobrīd Edītei Evai Egerei ir 98 gadi… Nodzīvots garš mūžs. Ar stāstiem, kuri uzrakstīti grāmatās "Izvēle" un "Aušvicas balerīna", Edīte ir ne tikai dziedinājusi savas pagātnes rētas, bet arī atgādinājusi nākamajām paaudzēm par vēstures tumšajiem kambariem, kuru durvis droši vien nāksies virināt vēl daudzām paaudzēm. Pat tad, ja šī vēsture kādu no mums neskar tieši, tā jāzina.

Edīte Eva Egere. Aušvicas balerīna: patiess stāsts. No angļu valodas tulkojusi Ieva Lejasmeijere; redaktore Gunta Šustere; maketētāja Egija Bļinova. Rīga: Zvaigzne ABC, 2025. 159 lpp. ISBN 9789934331510.

Zane Drozdova ir Alūksnes novada bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas galvenā bibliotekāre.