Ja 21. gadsimta pirmajās desmitgadēs varējām runāt vien par pakāpenisku latviešu īsā stāsta renesansi, tad patlaban šis prozas žanrs jau, domājams, ir atgriezies uz palikšanu, un tagad jāgaida spilgtas noveles (cerīgas iezīmes laiku pa laikam jau manāmas).
Nenoliedzami, Jana Egle ir viena no vērā ņemamākajām šā brīža latviešu stāstu autorēm, kura, cienot tradīcijas, nebaidās eksperimentēt, meklējot jaunas izteiksmes formas, piemēram, pirms dažiem gadiem iznākušo stāstu krājumu “Svešie jeb Miļenkij ti moi” veidojot kā romānu stāstos.
Egles jaunais krājums “Latvju pacients” jau ar nosaukumu, un kopumā arī ar visu krājuma tematiku un tonalitāti, atsauc atmiņā Erika Ādamsona stāstu un noveļu krājumu “Smalkās kaites”. Bet šī noteikti nav kopēšana vai iešana pa iestaigātām takām, lai arī savā ziņā Egle turpina risināt latvietim piemītošo dvēseles kaišu samezglojumus. Rakstniece to dara raiti un
ārpus stereotipiskiem pieņēmumiem. Stāstiem ir oriģināli vēstījumi, neparedzams sižeta atrisinājums, kolorīti tēli, bet jo īpaši akcentējama Egles prasme izveidot laiktelpu, darbības
vides vizualizāciju maigos pustoņos, tomēr ar pietiekami kontrastējošām formu līnijām – piejūras dūmaka, nomaļas mājas iesprostojošās sienas un cilvēka paša izveidotais būris,
kas piekrauts pilns ar iegribām, nespēku, vēlmēm, cerībām un nožēlu.
Dziļāko iespaidu uz mani atstājuši divi krājuma stāsti: “Jūras žagatas noslēpums” un “Krupīts prasa, vai būs gana”. Lai arī šajos stāstos ir sava tiesa sirgstošā pacienta noskaņas, tomēr tajos pulsē dzīvi, piedošanu un mīlestību apliecinošs spēks, kas raksturīgs Egles darbiem kopumā.
Noderīgi: lasi.lv / klasika.lsm.lv
Egle, Jana. Latvju pacients. Stāsti. Rīga: Latvijas Mediji, 2023. 249 lpp. ISBN 9789934292330.
Sigita Kušnere ir literatūrzinātniece un redaktore.