Jaunumu lasītava: septembris/oktobris 2026
Rudens ir ražas laiks. Plauktos cita pēc citas ienāk jaunas grāmatas, gluži kā smaržīgi un nobrieduši dārza augļi vai silti kastaņi, ar ko sabāzt pilnas kabatas. Visapkārt jūtams, kā pati daba dara visu, lai mums būtu laiks lasīt – vakari satumst arvien agrāk, paliek vēsāks un uz ceļiem sabiezē migla. Palikšana mājās ar grāmatu rokās atkal kļūst par pilnīgi attaisnojamu izvēli. Un, kā jau bagātīgai ražai pienākas, jauno grāmatu, ko šajā rudenī lasīt, tiešām pietiek.
Kā ierasts, Jaunumu lasītavā apkopojam septiņas jaunākās grāmatas, šoreiz grāmatu ražā ir gan latviešu dzeja, gan poļu bērnu grāmatiņa, kas runā par noklusētiem dzīves sarežģījumiem, gan liecības par ģeniāliem prātiem un izciliem māksliniekiem, kuri mainījuši pasauli un nesamākslotā godīgumā atskatās uz pagājušiem laikiem. Izlasē ir arī ukraiņu literatūra, kas iemieso skumjas un sirsnību, atklājot cilvēcisko attiecību skaistumu. Šīs ir grāmatas, kas aizved pavisam atšķirīgos virzienos, bet katra savā veidā papildina pārējās.
Ar pārējiem jaunumiem varat iepazīties "Latvijas jaunākās grāmatas" (Septembris, 2026).
Lai silta un aizraujoša lasīšana tumšajos rudens vakaros, ko izgaismo grāmatu gaisma!
Anita Veckalne
"Literatūras ceļveža" redaktore
Ko darīt, ja esi noguris no pilsētas trokšņa, cilvēkiem un pats no sevis? Māsas Miječka un Ļiļička nolemj vasaru pavadīt bērnības mājā klusā Ukrainas ciemā. Vīteņos ieaugušais vecais nams kļūst par patvērumu no pasaules, kurā ir pārāk daudz jautājumu un pārāk viegli apmaldīties domās un vēlmēs. Taču dzīve neapstājas arī tur. Pie viņu vārtiem uzrodas cilvēki no pagātnes, tagadnes un nākotnes, nerimst sarunas, dārzā aug ķirbji, un visi – gan māsas, gan vecmāmiņa, gan māsīca no Indijas, gan bezvārda rudais runcis – ir uz pārmaiņu sliekšņa. "Pajautājiet Miječkai" ir sirsnīgs, asprātīgs un aizkustinošs stāsts par ģimenes saitēm un mīlestību. Par cilvēkiem, kuri reizēm apmaldās, reizēm bēg, bet vienmēr ilgojas pēc mājām un sapratnes. No ukraiņu valodas tulkojusi Māra Poļakova.
"Man tik ļoti, ļoti patika šī grāmata. Tā kaut kā precīzi trāpīja manās šī brīža sajūtās. Tik vienkāršs, skaists un dzīvs stāsts par ģimenes saitēm, saknēm, mājām un to vietu, no kurienes esam nākuši..." (Elina Dlohi, Goodreads.com)
"Performanču mākslas vecmāmiņa", kā sevi pati dēvē Marina Abramoviča, dzimusi 1946. gadā Belgradā. Viņas vecāki ieņēma augstus amatus Dienvidslāvijas Komunistiskajā partijā un mājās bērniem bija noteikuši militāri dzelžainu režīmu. Abramoviča studēja Mākslas akadēmijā Belgradā un Zagrebā, 29 gadu vecumā devās uz Amsterdamu, kur iepazinās ar vācu mākslinieku Ūleju, ar kuru kopā bija gan dzīvē, gan mākslā līdz 1988. gadam. Pēcāk Abramoviča pievērsās solo karjerai, par vadmotīviem viņas performancēs, instalācijās, video darbos un fotogrāfijās kļuva Balkānu folklora, Dienvidslāvijas kara sekas, dzīves un nāves saspēle. Par performanci "Balkānu baroks" māksliniece saņēma 1997. gada Venēcijas biennāles galveno balvu "Zelta lauva". 2001. gadā Abramoviča pārcēlās uz dzīvi Ņujorkā, kur viņas māksla kļuva pieklusinātāka un meditatīvāka.
Grāmatu tulkojusi Kārina Pētersone.
"Pilnīgi noteikti vērts izlasīt - nav nozīmes, vai vispār ir kāda interese par mākslu, performancēm un visādiem šamaņiem. Ja es teiktu "interesanti", tad es būtu pateicis par maz. Uz beigām likās, ka vairāk bija tāds Vikipēdijas tipa atstāstījums - ko darīju, kā izskatījās, nav tik detalizēti, kā līdz tam, bet tas ir saprotams, jo pēdējos gados kopš 2012. gada nav bijis nekas liels un patiešām iespaidīgs, un pareizi arī ir - labāk iedziļināties patiešām unikālos darbos un pieredzēs." (Nauris Lukševics, Goodreads.com)
Ko darīt, ja visstiprākā vēlēšanās kļūst par aklu apsēstību? Pašpārliecinātā, izglītotā un pasauli iepazinusī Jūlija nespēj kļūt par māti, un bioloģiskais pulkstenis tikšķ arvien skaļāk. Viņas prātā izaug sapnis par Anežku - gaišmatainu, ideālu bērnu, kas it kā piepildīs visas ilgas. Taču izmisums noved pie robežu pārkāpšanas: Jūlija apiet likumu un savā aprūpē paņem romu meiteni Agnesi. Jūlija ilgojas pēc izsapņotajai Anežkai līdzīga bērna, bet viņa vietā mājās pārnes pati savu aizspriedumu gūzmu, kas raksturīgi ne tikai Čehijas sabiedrībai. Tāpēc viņa sāk melot, vispirms citiem, vēlāk pati sev. No čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš.
"Spēcīgi un sāpīgi. Te nu jārēķinās ar stipri emocionālu galabu, psiholoģiski smagu. Autore runā par neērtajiem jautājumiem, par kuriem sabiedrība izvairās runāt. Centrā - māte, bērni, meita, auglība, adopcija. Tomēr cauri vijas cilvēciskā daba, kas kļūdās, kas cer, kam sāp un kas ievaino. Ļoti sāpīgi lasīt par māti, kas tik ļoti vēlas bērnu, ka tad, kad viņai tāds ir, viņas priekšstats par meitu dominē pār pašu meiteni - cilvēku, indivīdu, personību. Skaudri no vairākiem skatpunktiem. Autore atklāj, kā apsēstība un nepiepildītās vēlmes, kā arī visur klātesošas bailes caurstrāvo visu - kā tas sāpina, kā tas ievaino." (Laura, Goodreads.com)
Šogad atzīmējam izcilā trimdas gleznotāja un dramaturga Raimonda Staprāna simtgadi. Staprāna atmiņu grāmata "46 epizodes ar un bez ironijas" ir nozīmīgs kultūrvēsturisks darbs, kas vienotā, daudzslāņainā stāstījumā aptver plašu pieredzes loku – no starpkaru Rīgas kultūras un politiskās dzīves līdz bēgļu gaitām un radošajai izaugsmei ASV. Lai arī balstīti personiskās atmiņās, memuāri pārsniedz individuālo skatījumu un kļūst par būtisku laikmeta liecību. Memuāri sniedz retu iespēju ielūkoties izcila mākslinieka domāšanā un radošajā attīstībā. Grāmatā Staprāns neskopojas arī ar mākslas dzīves un latviešu trimdas maz zināmām aizkulisēm, atklājot plašāku kultūras un sabiedrisko kontekstu. "Latviju laikam var vislabāk novērtēt, kad esi projām no tās," raksta Staprāns, rosinot pārdomas par identitāti un piederību.
"Brīnišķīga dzīvesstāsta grāmata, kas aptver teju visus Latvijas valsts 20.gs svarīgos procesus.
Autors nesaudzīgi skarbās krāsās glezno Ulmani, trimdas latviešus, vairāk mazāk sabiedrībā zināmus cilvēkus. Atsvaidzinoši, aizraujoši, vietām nešpetni smieklīgi. Bet vispāf kolosāli!"
(Kristīne, Goodreads.com)
Kādu dienu pudele vienkārši parādījās. No kurienes tā uzradās? Kāpēc ieradās un ērti iekārtojās mājās? Kurš viņu te ielaida? Tā bija mīkla. Sākumā pudele nostājās pie atpūtas krēsla un nekrita nevienam acīs. Ar laiku tā tomēr ģimenei aizsedza visu pasauli… "Tēta pudele" ir metaforisks stāsts par apmaldīšanos un par tādiem problēmu risināšanas veidiem, kas nepalīdz, bet ar laiku kļūst par lielu slogu visai ģimenei. Tas ir arī stāsts par cerību. Tas parāda, ka, saņemot īsto atbalstu, var tikt galā ar vislielākajām grūtībām un atgūt to, kas mums ir visvērtīgākais. Stāsta centrā ir Vojteka apjukums, bailes un nespēja saprast notiekošo, kad pieaugušie par to klusē. Vienlaikus stāsts ienes cerību, parādot, ka pārmaiņas sākas brīdī, kad tiek atzīta problēma un meklēta palīdzība. Grāmata rosina sarunu ģimenē un skolā par atkarībām, atbildību un atbalstu. Grāmata "Tēta pudele" īpaši piemērota lasīšanai kopā ar pieaugušo, jo tā skar jūtīgu tēmu un var raisīt jautājumus vai emocijas. Ilustrējusi Agata Dudeka. No poļu valodas tulkojusi Ingmāra Balode.
Evelīna Mūrniece. Gada beigas pavasarī (Strāva)
"Strāva" izdod jaunās latviešu dzejnieces Evelīnas Mūrnieces debijas dzejas krājumu "gada beigas pavasarī". Grāmatas redaktors - Ivars Šteinbergs, dizainere - Anna Priede.
Ivars Šteinbergs par Mūrnieces debiju: "Pirmkārt, šis ir būtisks jaunākās latviešu literatūras papildinājums, jo tajā vērojama sava laikmeta un t.s. "digitālā vietējā" (digital native) valodas lietojums un leksika, kas portretē 21. gadsimta realitāti "no iekšpuses". Otrkārt, grāmatas tematiskajā laukā ir identitāte, piedāvājot lasītājiem skatījumu, kas nav balstīts tradicionālā heteronormativitātē vai binārā dzimtes izpratnē. Treškārt, krājumā kā caurviju motīvs ir mijsakarība starp mentālo veselību un prekariātu (sociālo šķiru, kuras vietu darba tirgū raksturo nedrošība un neparedzamība), veidojot literāri piesātinātu vēlīnā kapitālisma kritiku."
Nikola Tesla (1856—1943) bija vizionārs ar neparasti plašu redzesloku, taču izgudrotāja liktenis bija tikpat dramatisks kā viņa idejas. Lai arī ikdienā savrups, neparasts un bieži vien nesaprasts, viņš draudzējās ar citiem sava laika izcilākajiem zinātniekiem, rakstniekiem un uzņēmējiem, tomēr daudzi kolēģi apzināti, tīši centās noklusēt viņa ieguldījumu vai pat piesavināties tiesības uz viņa atklājumiem.Teslas dzīvesstāstā neizdzēšami ievijas arī ieceļotāja iekšējā drāma. Gadiem ejot, dzimtās zemes saiknes kļūst trauslākas, identitāte pamazām izbālē, tomēr arī par īstu svešzemes "iedzimto" kļūt nav iespējams. Šī spriedze starp piederību un atsvešinātību, starp triumfu un vientulību padara Teslas dzīvi pārsteidzoši laikmetīgu un cilvēcīgu. Šī darba un arī vairāku citu grāmatu autors Marks Dž. Saifers ir apbrīnojami erudīts zinātnieks, turklāt arī rokrakstu analīzes speciālists. Šim pētījumam viņš veltījis vairāk nekā desmit gadus, strādājis arhīvos un intervējis Teslas radiniekus, draugus un laikabiedrus, kā arī to pēctečus. Rezultāts ir dziļi empātiska, tomēr arī asa un godprātīga biogrāfija, kas palīdz iepazīt nevis leģendu, bet cilvēku aiz tās. Zigurds Skābardis.
Noderīgi:
Comments