Jekaterina Griškjāne. Es esmu mājiņā

Kā pārdzīvot tuvinieka zaudējumu? Kas ar mums notiek šajā laikā? Pareizās receptes nav, skaudrā māksla nekad netiks pabeigta, taču mēs varam dalīties pieredzē un parādīt iespējamas taciņas, kā virzīties tālāk un pieņemt sāpes, kā ar tām strādāt.

Pazīstamās bērnu grāmatu ilustratores Jekaterinas Griškjānes un apgāda Zvaigzne ABC veikums uzrunā mazākos lasītājus un šomēnes izceļas bibliotēkas jaunumu vidū kā rūpīgi izsāpēts darbs. Atdot to vispārējam vērtējumam nebūt nav viegli, tāpēc centīšos izteikties atbilstoši maigi.

Grāmata sākas ar emocionāli drošas, atbalstošas vides veidošanu, iezīmējot vietu, kur varam justies "mājiņā", silti un aprūpēti. Spilgtākās bērnības atmiņas veido taciņu līdz atvadu brīdim un vizualizē mīlestības turpināšanos un pārcelšanos sirds teritorijā. Noslēgumā ievietotie psihologa padomi man netraucē, jo šī nav grāmata, kurai būtu vajadzīgi papildu skaidrojumi. Uztveru šo sadaļu kā apliecinājumu, ka grāmata netiecas aizstāt darbu ar sevi un speciālistiem, ja tādi kļūst nepieciešami, bet kalpo kā estētiska "pirmā palīdzība". Cerams, šo paņēmienu nepārņems šabloniskas produkcijas ražotāji.

Ilustratoriem raksturīgais risinājums "attēls aizrauj, teksts skaidro un atbalsta" šoreiz atmaksājas, jo vērotāja iztēle brīvi atradīs savas atmiņas un pielīdzināsies. Vizuāli veiksmīgs un sirdsgudrs līdzsvars jaušams katrā grāmatas atvērumā, skatienam ir viegli atšķirt centrālo tēlu un vēlāk bagātināt iespaidu ar daudzslāņainām otrā plāna dekorācijām un dinamiskiem foniem. Salīdzinot ar iekšlapām, grāmatas vāks šķiet mazliet samocīts, bet droši ejam tālāk, kur mūs uzrunā brīnumaina tīrība.

Nezinu, kā šo grāmatu uztvertu kāds, kuram dzīvē vēl nav gadījušies sāpīgi zaudējumi, taču varu apliecināt, ka grāmata palīdz arī pret mazākām skumjām, ja saplīst lelle vai pieviļ draugs.

Ierindoju šo grāmatu starp jebkura vecuma lasītājiem noderīgām, jo arī mēs, topošie vecvecāki, varam iedvesmoties un priecāties, ka mums vēl ir laiks piestrādāt pie tā, kādas atmiņas veidojam.

Novēlējums izaugsmei – kā tekstu padarīt līdzvērtīgu ilustrācijām? Autori, iedomājieties, ka ilustrētā grāmatā par animāciju rūpējas valoda.

Jekaterina Griškjāne. Es esmu mājiņā. Teksts, ilustrācijas, grāmatas vāka un maketa dizains. Tulkojums latviešu valodā: Kristīne Zlamete; redaktore Guna Pitkevica. Rīga: Zvaigzne ABC, 2026. 43 lpp. ISBN 9789934336294.

Andris Akmentiņš ir dzejnieks, Pārventas bibliotēkas bērnu bibliotekārs.