Tirzmalietis Pēteris Kalniņš savu dzīvi aizvadījis divos gadsimtos – no 19. gadsimta četrdesmitajiem līdz 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Grāmatā izlasāmas viņa mūža novakarē pašrocīgi pierakstītas dienasgrāmatai līdzīgas atmiņu epizodes. Pēteris Kalniņš nodzīvojis garu mūžu – no 1840. līdz 1935. gadam, turklāt bijis apveltīts ar lielisku atmiņu.
Grāmatas vēstījums, pat ja pieļaujam, ka vietām ir atmiņu nedaudz pārveidots, atklāj raksturīgu latviešu zemnieka dzīves ceļu 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, dzīvi aizvadot starp Tirzas un tuvāko pagastu – Druvienas, Lizuma, Galgauskas, Dzelzavas iedzīvotājiem – gan latviešiem, gan Baltijas vāciešiem.
No Tirzas apkaimes zemnieku sadzīves stāstiem nolasāmas arī pārējai Latvijai tipiskas konkrētā laikposma kultūrvēsturiskās iezīmes. Pētera Kalniņa mūžs nav bijis viegls – kaut gan bijis labi ieredzēts muižas kalpotājs, vēlāk arī kučieris, visa dzīve aizritējusi smagā cīņā par eksistenci.
Grāmata vilina lasītāju ātrāk šķirt lappusi pēc lappuses arī neparastā, izdevumā nerediģētā autora runas stila un tā laika valodas dēļ – nevarē, negribē, bij`, atlike, palike, nonācs, – kas mūsdienās izklausās visai amizanti.
Aizkustinoši aprakstīti bērnu dienu notikumi, kad autors kopā ar brāli braucis uz Lukstu upīti vēžot un aizmirsis ceļu mājup, bet zirgs nogriezies uz kaimiņa sētu (grāmatā minētie vietvārdi joprojām tiek lietoti tirzmaliešu ikdienas sarunās).
Joprojām eksistē arī grāmatā pieminētie māju nosaukumi. Aprakstot draugu, radinieku vai saimnieku ikdienas notikumus, Pēteris Kalniņš atklāj, kādas slimības zemniekus piemeklējušas tolaik, kā arī nenoliedz, ka tirzmalieši tolaik bijuši māņticīgi un ticējuši spokiem.
Grāmatas sastādītājs – Pētera Kalniņa radinieks, arhitekts un pagasta attīstības biedrības vadītājs Nils Treijs – ar enciklopēdisku rūpību un faktu precīzu atspoguļojumu atklāj lasītājam Tirzas un apkaimes dzimtu vēsturi un radurakstus.
Lasīšanu atvieglina tas, ka dzīves ainas sadalītas tematiskos apakšvirsrakstos. Ja virsraksts ir “Ziemassvētki”, tad par šo notikumu īsi aprakstīts no paša autora piedzīvotā, lasītājam atliek vien izlasīto vizualizēt.
Daloties iespaidos pēc grāmatas izlasīšanas, tirzmalieši izsaka atzinību par iespēju iepazīt Tirzas sadzīves ainas pirms teju 200 gadiem, tajā pašā laikā atzīstot, ka grāmata nav viegla un “ātra” lasāmviela. Arī man kā lasītājai bija interesanti pārbaudīt savas zināšanas par novadu, tomēr nevarēja iztikt arī bez katras lappuses apakšā nodrukātajiem Nila Treija paskaidrojošiem komentāriem, kas dažviet veido it kā vēl vienu alternatīvu, bet mūsdienīgu Tirzas notikumu skaidrojumu un ir neaizvietojami, jo sniedz sava veida “laikmeta tulkojumu”.
Salīdzinot grāmatā iekļautajā foto redzamo Tirzas pilsmuižas 1895. gada attēlu ar šodien saglabājušos muižas ēku daļu, varam būt gandarīti par dažām muižas ēkām – vēstures lieciniecēm. Kalnā saglabājusies arī baltā baznīca, draudzesskola un mācītājmuižas mācītāja dzīvojamā ēka. Grāmatu papildina vēl citas Nila Treija apkoptās fotogrāfijas, ļaujot iztēlē salīdzināt mūsdienas ar pagātni.
Lasot profesora Dr. Habil. Art. Ojāra Spārīša priekšvārdu un grāmatas beigās publicētos Nila Treija pateicības vārdus tik daudziem grāmatas veidošanā iesaistītajiem cilvēkiem, pa īstam tikai novērtēju šo tirzēniešiem un citiem lasītājiem tagad pieejamo ieguvumu.
Nākamie izdevuma lasītāji, jo īpaši jaunāko paaudžu pārstāvji, kuri teju 200 gadus senus stāstus nav ne fotogrāfijās redzējuši, ne nostāstos dzirdējuši – šī ir grāmata jums! No sirds iesaku arī citiem latviešiem šīs mums visiem noderīgās laikmeta liecības. Paldies Tirzas pagasta attīstības biedrībai par iesaisti izdevuma sagatavošanā.
Noderīgi: lr1.lsm.lv
Kalniņš, Pēteris. Manas dzīves atmiņas no 1843. dzīvības gada. Sastādītājs un komentāru autors Nils Treijs. Priekšvārds: Dr. habil. art. Ojārs Spārītis. Māksliniece Gunita Ansone. Tirza: Tirzas pagasta attīstības biedrība, 2023. 114 lpp. ISBN 9789934880025.
Agrita Petrosvka ir Gulbenes novada Tirzas bibliotēkas vadītāja.