Jelgavas novada ziemeļdaļā netālu no Vircavas upes atrodas Lielvircavas muiža, kuras vēsture kopš 16. gadsimta sākuma saistās ar Teitoņu ordeņa vasaļa Hinrika fon Klopmana vārdu. Šī baronu dzimta – ievērojamie Kurzemes hercogistē dzīvojušie vācbaltiešu muižnieki – saimniekoja muižā no 1500. līdz 1821. gadam. Muižas kungu ēka celta minētā perioda beigās – deviņpadsmitā gadsimta sākumā.
Atšķirībā no daudzām citām restaurētajām Latvijas muižām Lielvircavas muižā mūsdienās iespējams izbaudīt gaisotni, kura līdzinās tai, kāda valdījusi pirms simts gadiem.
Tas kļuvis iespējams, pateicoties šīs senās dzimtas pēcnācējam baronam Georgam Pēterim fon Klopmanam (Georg Peter Baron von Klopmann), kurš deponējis muižas telpas agrāk greznojušās mēbeles, lustras un traukus, starp kuriem ir arī Baltijā ražotas mēbeles un sadzīves priekšmeti. Saskaņā ar deponējuma līgumu šie priekšmeti atradīsies muižā vismaz turpmākos divdesmit piecus gadus.
Daudzas mūsdienas sagaidījušās Latvijas muižas pēc 1920. gada zemes reformas labākajā gadījumā piedzīvojušas restaurāciju, iespējams, jau pēc “pārciestas” pārbūves – ja vien nav tikušas pakļautas aizmirstībai un tādējādi pārvērtušās drupās. Lielvircavas muižas, kuras restaurācijas darbi tika pabeigti 2020. gadā, liktenis pēc vietējās pamatskolas izvākšanās no tās telpām bijis labvēlīgs tieši kultūrvides restaurācijas kontekstā. Fon Klopmanu dzimtas deponētie interjera priekšmeti nu apmeklētājiem ļauj pilnvērtīgi iejusties muižas ikdienas dzīves gaisotnē – tādā, kāda muižā valdījusi 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā.
Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis kādā iepriekšējā publikācijā norādījis: “[..] Lielvircavas muižā atgriezīsies tas inventārs, kurš tur ir dzimis, kurš tai interjera videi ticis iegādāts, pasūtīts, izgatavots vai speciāli pirkts. Tādējādi tas ir unikāls, vienreizējs gadījums arī Latvijas kultūras mantojuma vēstures nozīmē.”
Apgādā “Jumava” tapusī grāmata “Lielvircavas muiža” turpina bagātīgo Latvijas muižām veltīto grāmatu klāstu. Jaunajā izdevumā iekļauts arī apjomīgs brīvkungu E. un G. Klopmanu raksts par vāciešu vēsturi Kurzemes laukos “Vircavas-Skursteņmuižas apgabals ap 1800. gadu” (Agra Dzeņa tulkojumā), kas pirmpublicējumu vācu valodā piedzīvoja Braunšveigā 1939. gadā. Šī Vircavas un Skursteņmuižas hronika, kas aptver ziņas par diviem muižu kompleksiem vienotā Vircavas-Skursteņmuižas apgabalā, ir papildināta ar vēsturiskām un mūsdienu fotofiksācijām un faktiem bagātiem aprakstiem par tā laika ikdienu Kurzemē. Izdevums “Lielvircavas muiža” ir vēl viens avots labākai izpratnei par vācbaltu ietekmi uz Latvijas kultūras dzīvi un saimniecisko darbību.
Lielvircavas muiža. Sastādītājs Dr. habil. art. Ojārs Spārītis. Latviešu valodā tulkojuši Agris Dzenis un Renāte Siliņa. Atbildīgā redaktore Liene Zundure. Interviju veidotāji Lia Guļevska un Ilga Liepiņa. Priekšvārda autori barons Pēteris fon Klopmans un Nauris Puntulis. Maketa un grafiskā noformējuma veidotājs Ivars Vimba. Rīga: Jumava, 2023. 175 lpp. ISBN 9789934206542.
Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.