top of page
Search

šŸŽ§ LipÅ”a, Ineta. Viena. Grozāmo sarakstu slazdā

  • Zane RozÄ«te
  • Apr 6, 2023
  • 2 min read

Updated: Feb 12, 2024


ree

šŸŽ§ Klausies apskatu Soundcloud vai Spotify.


2023. gada marta saĢ„kumaĢ„ VeĢ„stures izpeĢ„tes un popularizeĢ„sĢŒanas biedriĢ„bas riĢ„kotaĢ„s gadskaĢ„rteĢ„jaĢ„s aptaujas rezultaĢ„taĢ„ balvu ā€œGada veĢ„sturnieks LatvijaĢ„ 2022ā€ sanĢ§eĢ„ma veĢ„sturniece Ineta LipsĢŒa. TomeĢ„r veĢ„sturniece no balvas atteicaĢ„s, taĢ„ izveĢ„loties pieveĢ„rst plasĢŒaĢ„kas sabiedriĢ„bas uzmaniĢ„bu situaĢ„cijai veĢ„stures zinaĢ„tneĢ„, kuru raksturo gan katastrofaĢ„li mazs valsts finanseĢ„jums, gan publiskaĢ„s komunikaĢ„cijas probleĢ„mas saistiĢ„baĢ„ ar veĢ„stures peĢ„tiĢ„jumu nepieciesĢŒamiĢ„bu. Atteikums no balvas gan nekaĢ„daĢ„ gadiĢ„jumaĢ„ nemazina Inetas LipsĢŒas peĢ„tniecisko aktivitaĢ„sĢŒu noziĢ„miĢ„gumu. Viens no sĢŒiem peĢ„tiĢ„jumiem ir 2022. gada nogaleĢ„ iznaĢ„kusiĢ„ monograĢ„fija par sieviesĢŒu politisko veĢ„sturi parlamentaĢ„rajaĢ„ LatvijaĢ„.


SĢŒkĢ§iet, tikai retais nezina, ka 1920. gada Satversmes sapulces veĢ„leĢ„sĢŒanaĢ„s no 164 ieveĢ„leĢ„tajiem deputaĢ„tiem sesĢŒas bija sievietes. PeĢ„c Latvijas valsts proklameĢ„sĢŒanas ieguĢ„taĢ„ dzimumu politiskaĢ„ vienliĢ„dziĢ„ba un likums, kas sievieteĢ„m deva tiesiĢ„bas veĢ„leĢ„t un tikt ieveĢ„leĢ„taĢ„m, bija savam laikam lĢ§oti moderna un demokraĢ„tiska tiesiĢ„bu prakse, kas nebija pieejama pat atsevisĢŒkĢ§aĢ„s ā€œvecajaĢ„sā€ rietumu demokraĢ„tijaĢ„s. PiemeĢ„ram, FrancijaĢ„ sievietes veĢ„leĢ„sĢŒanu tiesiĢ„bas ieguva vien 1944. gadaĢ„, bet SĢŒveiceĢ„ ā€“ 1990. gadaĢ„. TomeĢ„r, neraugoties uz progresiĢ„vo veĢ„leĢ„sĢŒanu likumu un sĢŒkĢ§ietamajiem saĢ„kotneĢ„jiem politiskajiem panaĢ„kumiem, jau PirmajaĢ„ (1922), OtrajaĢ„ (1925) un TresĢŒajaĢ„ SaeimaĢ„ (1928) Latvijas iedziĢ„votaĢ„ji neieveĢ„leĢ„ja nevienu sievieti, un tikai CeturtaĢ„s Saeimas veĢ„leĢ„sĢŒanaĢ„s 1931. gadaĢ„ laikabiedri parlamentaĢ„ ieveĢ„leĢ„ja pieredzeĢ„jusĢŒo un sabiedriĢ„baĢ„ populaĢ„ro politikĢ§i Bertu PiĢ„pinĢ§u.


MonograĢ„fija gan nav staĢ„sts par Bertu PiĢ„pinĢ§u kaĢ„ sieviesĢŒu politiskaĢ„s veĢ„stures iznĢ§eĢ„muma gadiĢ„jumu vai sĢŒiĢ„s veĢ„stures kulminaĢ„ciju, toties tas ir fascineĢ„josĢŒs un avotos balstiĢ„ts veĢ„stiĢ„jums par aĢ„rkaĢ„rtiĢ„gi daudzveidiĢ„gu, daudzskaitliĢ„gu un jaudiĢ„gu sieviesĢŒu politisko darbiĢ„bu, kas kopeĢ„jaĢ„ Latvijas veĢ„stures staĢ„staĢ„ liĢ„dz sĢŒim palikusi vispaĢ„reĢ„ji nokluseĢ„ta vai pat ignoreĢ„ta. Sievietes reti piedereĢ„jusĢŒas uzvareĢ„taĢ„jiem, kuri ā€œrakstaā€ veĢ„sturi. PiĢ„pinĢ§as kaĢ„ vieniĢ„gaĢ„s Saeimas deputaĢ„tes staĢ„sts nereti liek domaĢ„t, ka sieviesĢŒu politisko darbiĢ„bu biezĢŒaĢ„k raksturoja zaudeĢ„jumi nekaĢ„ uzvaras, kaĢ„ deĢ„lĢ§ vinĢ§u balsis veĢ„stureĢ„ nav izskaneĢ„jusĢŒas pietiekami skalĢ§i.


LipsĢŒa savaĢ„ darbaĢ„ centusies atbildeĢ„t uz vairaĢ„kiem jautaĢ„jumiem ā€“ kaĢ„ds bija sociaĢ„lpolitiskais konteksts, kuraĢ„ darbojaĢ„s Latvijas sieviesĢŒu organizaĢ„cijas, kaĢ„di bija sieviesĢŒu politiskaĢ„s darbiĢ„bas meĢ„rkĢ§i, strateĢ„gĢ§ija un taktika, kaĢ„di bija sieviesĢŒu politiskaĢ„s darbiĢ„bas rezultaĢ„ti un kaĢ„da bija latviesĢŒu politisko darbiniecĢŒu ikdiena starpkaru LatvijaĢ„. Bet galvenais ā€“ kas iĢ„sti bija graĢ„matas nosaukumaĢ„ ietvertais, muĢ„sdienaĢ„s ne visiem zinaĢ„mais ā€œgrozaĢ„mo sarakstuā€ princips?

Starpkaru periodaĢ„ izmantotie grozaĢ„mie veĢ„leĢ„sĢŒanu saraksti (ieviesti ar 1922. gadu) klĢ§uva par redzamaĢ„ko sĢŒkĢ§eĢ„rsli sieviesĢŒu centieniem klĢ§uĢ„t par pilntiesiĢ„gaĢ„m daliĢ„bnieceĢ„m uz politiskaĢ„s skatuves. GrozaĢ„mie saraksti noziĢ„meĢ„ja to, ka izveĢ„leĢ„taĢ„ saraksta veĢ„leĢ„sĢŒanu ziĢ„meĢ„ veĢ„leĢ„taĢ„js driĢ„ksteĢ„ja izsviĢ„trot tos kandidaĢ„tus, kuru ieveĢ„leĢ„sĢŒanu neatbalsta, un vinĢ§u vietaĢ„ ierakstiĢ„t kandidaĢ„tus no citiem veĢ„leĢ„sĢŒanu sarakstiem. LipsĢŒa sĢŒaĢ„du veĢ„leĢ„sĢŒanu sisteĢ„mu nodeĢ„veĢ„ par savdabiĢ„gu izklaideĢ„josĢŒu popkultuĢ„ru, kuras uzmaniĢ„bas centraĢ„ atradaĢ„s indiviĢ„ds, nevis partija un taĢ„s politiskaĢ„s idejas. SĢŒaĢ„das politiskaĢ„s sisteĢ„mas ietvaros sieviesĢŒu politisko likteni izsĢŒkĢ§iĢ„ra speĢ„ja ieguĢ„t maksimaĢ„lu publicitaĢ„ti un iepatikties plasĢŒaĢ„m veĢ„leĢ„taĢ„ju masaĢ„m.


GraĢ„mataĢ„ LipsĢŒa daudz devusi vaĢ„rdu pasĢŒaĢ„m sievieteĢ„m ā€“ politikĢ§eĢ„m, plasĢŒi vinĢ§as citeĢ„jot un taĢ„ atklaĢ„jot sieviesĢŒu idejiski politisko paĢ„rlieciĢ„bu un meĢ„rkĢ§us laikmeta kontekstaĢ„.


LipsĢŒa iĢ„pasĢŒi uzsver, ka skatiĢ„jums uz politisko dienaskaĢ„rtiĢ„bu no sieviesĢŒu politiskaĢ„s darbiĢ„bas skatupunkta ir skatiĢ„jums uz Latvijas veĢ„sturi no ā€œpakausĢŒa perspektiĢ„vasā€, t.i., paraĢ„dot veĢ„sturi nevis no sieviesĢŒu kaĢ„ skatiĢ„taĢ„ju, bet aktiĢ„vu daliĢ„bniecĢŒu viedoklĢ§a, kas Latvijas historiograĢ„fijaĢ„ akuĢ„ti nepieciesĢŒams.


Noderīgi: lr1.lsm.lv



Zane Rozīte ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.



Comments

Raksti mums

Thanks for submitting!

Ā© 2035 by Train of Thoughts. Powered and secured by Wix

bottom of page