Viktorija Ozola. Mierpilna audzināšana

Grāmata "Mierpilna audzināšana" ir lasāmviela visiem – topošajiem vecākiem, pieredzējušiem vecākiem, bērnu radiniekiem, kas vēlas piedalīties bērnu audzināšanā, un cilvēkiem, kuri ar bērniem strādā ikdienā. Tajā apkopoti padomi un ieteikumi tam, kā runāt ar jauno cilvēku, kurš vēlas zināt un saprast visu, taču nespēj valdīt pār impulsiem, ko izjūt. Lasot grāmatu, man bieži gribējās daudzas grāmatas vietas pasvītrot, atzīmēt ar izsaukuma zīmēm un "ietetovēt" smadzenēs. Jo, šķiet, tāpat kā mazi bērni, arī pieaugušie nespēj vienmēr valdīt pār nogurumu, stresu, spriedzi un pasaules smagumu, ko izjūt, tāpēc gribas labos piemērus "nolikt redzamā vietā".

Dzīvē gadās visādi. Dusmīgas atbildes, nespēja visos gadījumos izjust empātiju pret bērna emocionālo stāvokli un citi šķietami "ikdienas" sīkumi var traucēt bērniem izveidot drošu emocionālu saikni ar vecākiem un citiem pieaugušajiem. Mazuļa pārtapšana par bērnu ir svarīgs posms, kuru grāmatā uzsver autore. 2-7 gadu vecuma posmā bērns mācās saprast pasauli, kurā dzīvo, viss ir no jauna.

Kā svarīgu prasmi autore izceļ "spoguļošanu" – pieaugušā spēju nosaukt vārdos aizkaitinājumu, dusmas vai bēdas. Tas tiek izcelts kā nozīmīgs veids, kā veicināt bērna spēju atrast izteiksmes veidu, nelietojot tikai agresiju vai asaras. Piemēram, aicināt emocijas izlikt nevis fiziskā vardarbībā pret māsu vai brāli, bet tā vietā sist spilvenam, stumt sienu vai spiest bumbu ar rokām. Ir vērtīgi padomāt par ātriem, viegliem veidiem, kā mācīt no tām atbrīvoties. Izpurināt aizkaitinājumu un ievilkt plaušās daudz gaisa un "pūst" dusmas ārā.

"Lai spētu kaut ko mācīties un iegaumēt, ir būtiski ik pa laikam vienkārši būt, netiecoties pēc produktivitātes." teikts V. Ozolas grāmatā. Lai gan teikums attiecināts uz bērna attīstību un patstāvības veicināšanu, neiesaistoties uzreiz, kad bērnam kaut kas sākumā nesanāk, šī ir svarīga prasme, ko attīstīt arī pieaugušajiem. Kāpēc uzskatām, ka pieaugušā vecumā vairs nedrīkst nesanākt? Jaunu prasmju apgūšana jebkurā dzīves posmā aicinās mūs apstāties un domāt. Šķiet, ka grāmata burtiski aicina lasītāju neaizmirst, ka arī paši vēl varam par pasauli uzzināt kaut ko jaunu. Par komunikāciju ar bērniem un citiem pieaugušajiem, par jaunu un ierastu lietu darīšanu.

Manuprāt, īpaši svarīga ir grāmatas nodaļa "Vecāku miers". Šajā nodaļā apskatīts gan tas, kā veltīt laiku sev, gan tas, kā adekvāti savaldīt negatīvās emocijas sevī. Tā, lai tās nebaida bērnu, lai neveicina kaunu un neziņu, bet gan tiek pieņemtas kā normāla cilvēka reakcija, nepadarot sevi par "dusmīgo" tēti vai mammu. Tiek izskatīts arī tas, kā vecāks var atlicināt laiku sev, kaut vai divas vai piecas minūtes dienā. Kā mazi ikdienas rituāli var palīdzēt justies labāk fiziski un emocionāli, lai varētu labāk rūpēties par bērniem.

Šī grāmata bija kā liels, silts apskāviens. Tas bija mierīgs, iedvesmas pilns ceļojums bērnu audzināšanas līkločos, kur skaidri netika nosauktas labas vai sliktas rīcības. Tajā lasītāji tiek aicināti uz cieņpilnu attiecību veidošanu ar savām atvasēm, piedāvājot vienkāršus rīkus ikdienai, kas neaizņem papildu stundu steidzīgos rītos vai nogurdinošos vakaros. Man patiess prieks, ka daudzo "pareizo" audzināšanas un bērnokopības ideju vidū rodas šādas grāmatas, kā mazas saliņas siltuma un patiesas mīlestības.

Viktorija Ozola. Mierpilna audzināšana: atbildes uz 2-7 gadus vecu bērnu vecāku jautājumiem. Redaktores: Aija Bremšmite, Inta Kalniņa; Zanes Veldres ilustrācijas; maketētāja Lilija Rimicāne. Rīga: Avots, 2024. 315 lpp. ISBN 9789934590719.

Ieva Velberga ir LNB Bibliotēku attīstības centra speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem.