🎧 Klausies apskatu Spotify. Šī bija jauka atkal satikšanās ar Gustu Ābeli, jo viņa pirmo grāmatu "Pasaulē mīļākais klusums" izlasīju jau pirms diviem gadiem. Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas ticēju, ka būs arī turpinājums. Man ir patiess prieks, ka autors uzrakstīja arī savu otro grāmatu un Nacionālajā teātrī ir skatāma izrāde "Klusums un troksnis", kur par pamatu ņemtas Gusta Ābeles abas grāmatas. Gluži tāpat kā pirmajā Gusta Ābeles grāmatā "Pasaulē mīļākais klusums", galvenais varonis ir Svens. Šoreiz darbība norisinās Vietā Vienpadsmit. Svens ir ļoti biežs viesis šajā dzīvoklī. Lai arī viņam tika dota iespēja tur dzīvot, viņš savu vietu atdeva māsīcai, jo pašam nebija darbs un stabili ienākumi. Vietā Vienpadsmit notika viss iespējamais – bohēmiski vakari, kuros tika risinātas savstarpējās attiecības, aprunāti un pārrunāti citi cilvēki, kuri nebija klātesoši, daudz skūpstu, čukstu un nemitīgs troksnis. Grāmatas sižetā Svens joprojām nesaprot, kā jūtas attiecībā uz Karlu (pirmajā grāmatā viņam šis puisis ir iepaticies, taču Karla jūtas ir neizdibināmas) un mēģina veidot kaut ko ar Karlīnu Gabrielu. Mīlas līkloči ir tik patiesi un jūtas tik dziļas, taču reizē arī neizprotamas, liekot uzdot jautājumu – vai tiešām ir jābūt kopā ar kādu tikai tāpēc, lai nebūtu vientuļam? Šīs ir normālu jauniešu savstarpējās attiecības, kuras autoram izdevies ietērpt baudāmā stāstā. Gribētos šo darbu raksturot kā klusums pirms vētras, jo ir jūtams, ka pirmajā darbā autors vēl mēģināja atrast to labāko vidusceļu starp tiešumu un to, kā pasniegt 16 gadīga jaunieša domu savārstījumu, tad grāmatā "Pasaulē mīļākais troksnis" autors nojauc robežas un parāda realitāti, kā domā un ko dara 18 gadīgs jaunietis. Noderīgi: Latvijas Nacionālajā teātrī Gusts Ābele iestudē savus romānus izrādē "Klusums un troksnis" Literatūras ceļvedis jautā autoram Gustam Ābelem Gusts Ābele. Pasaulē mīļākais troksnis. Mākslinieks Kristians Rozītis; literārais redaktors Andris Akmentiņš; atbildīgā redaktore Inga Karlsberga. Rīga: Jānis Roze, 2025. 220 lpp. ISBN 9789934410697 Madara Vīlipa ir Rīgas Tehniskās koledžas bibliotēkas vadītāja. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Ja ir kāda grāmata, kas piestāv novembrim, tad tā ir nupat klajā nākusī Martas Leimanes grāmatiņa "Mula un ēna" ar latviešu grafiķa, ilustratora un grafiti mākslinieka Svena Neilanda ilustrācijām, kas atvēršanu piedzīvoja Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Varbūt tāpēc, ka pelēkās, miglā tītās un apmākušās novembra dienas, kad saule reti parādās, ir laiks, kad ne mājām, ne kokiem, ne mums pašiem vairs nav īsti savu ēnu. Mula ir tēls, kuru 2013. gadā radīja radošā komanda, uzsākot grāmatu sēriju "Mazā Mula" mākslas apguvei ar Reiņa Pētersona ilustrācijām. Tika izdotas grāmatas par portretu, ainavu, kluso dabu un dzīvniekiem mākslā. Šoreiz tēls palicis tas pats, un arī zilais kaķis Bricis lapās atrodams, taču grāmata lasāma neatkarīgi no iepriekšējām "Mazās Mulas" grāmatām – un noteikti ne tikai (kaut arī) kā mācību līdzeklis mākslas iepazīšanai. Grāmata uzrunās gan bērnus, gan tos, kas lasa bērniem priekšā: mammas, tētus, krustvecākus, vecvecākus, brāļus un māsas. Jo ikvienam no mums ir svarīgi nepazaudēt savu ēnu. Stāsts ir par, iespējams, attālu Pepijas Garzeķes radinieci (mans minējums) – mazo un zinātkāro sarkanmati Mulu, kura zīmē dižraibo dzeni, bet nesaprot, kāpēc zīmējums sanācis tik plakans. Kas tam pietrūkst? Ēnas! Kur to meklēt? Un sākas Mulas ceļojums, kurā viņa satiek virkni radošu garu, katru ar savu redzējumu un pieredzi, kas palīdz mazās meitenes meklējumu ceļā. Vai tas ir mākslinieks Kristians, kurš tieši "beigtajā dabā" (klusās dabas tiešs tulkojums no franču valodas) saskata dzīvesprieka un mūžības iespēju un uzlasa beigtas vardes, kuras izkaltē un notīra ar zobubirsti, lai vēlāk izmantotu mākslas darbos, vai gleznotāja Ieva, kas izceļ čiekuru krāsas un iedvesmo pamanīt, vai māksliniece Maija, kas māca nebaidīties kļūdīties un izceļ gan līnijas, gan nejaušības (sadarbībā ar vēju!) spēku, bet pie varenās jūras Mula satiek tēlnieku Ivaru, kas stāsta par to, kā māksla atšņorē mūsu domas. Ceļojums mākslas izziņā grāmatas noslēgumā pārtop teju terapeitiskā epizodē – drudzī iemigušās Mulas sapnis aizved viņu līdz indiāņu dziesmai, kurā jāsauc mājās sava ēna. Ar tumši zaļu pļavu noklātā lappuse kontrastē ar pārējām košajām ilustrācijām (uzslavas māksliniekam!) uz baltajām lapām. Tas man atgādināja arī to brīdi, kad lasīju poļu rakstnieces Olgas Tokarčukas "Pazudušo dvēseli" – grāmatu, kurā varonis bija pazaudējis sev ko ļoti būtisku. Arī tur bija sazaļojuši atvērumi, tik auglīgi pārbagāti, ka gribējās brīnīties, kā tā grāmata vispār var būt tik plāna. Kas ir ēna, kas ir jāsasauc? Katrs to var tulkot pats – dvēsele, zemapziņa, daļa no sevis? Grāmata kļūst par lielisku sākumpunktu arī šādai sarunai ar bērnu. Tāpat kā stāsta atrisinājums, kurā atklājas vienkāršā patiesība: ēna nespēj pastāvēt bez gaismas, un dižraibā dzeņa zīmējums nu ir laimīgi pabeigts. Jāatzīst, iespējams, esmu visneobjektīvākā šīs grāmatas lasītāja. Martu pazīstu pusi savas dzīves, un arī šī stāsta tapšanas ceļā biju līdzās – ar interesi vēroju, kā viņa meklēja stāsta uzbūvi, kulmināciju, atrisinājumu, un kā šobrīd klusu sapņo par turpmākajām daļām. Arī grāmatas varoņi – latviešu mākslinieki Kristians Brekte, Ieva Iltnere, Maija Kurševa, Ivars Drulle – ir mani paziņas, draugi un pat ģimenes locekļi. Un tomēr – grāmatu lasīju kā lasītāja un kopā ar savu jaunāko dēlu (10), kurš parasti nelasa grāmatas. "Mula un ēna" kļuva par mūsu ikvakara rituālu – plānajai, mīļajai, mazformāta grāmatiņai gājām cauri pa pāris lapām, lai stāsts nebeigtos tik ātri. Strīdējāmies, kurš lasīs ēnas dziesmu; es uzstāju, ka gribu to lasīt pati, bet, tuvojoties beigām, Niklāvs gudri sarēķināja tā, lai pēdējā lappuse iekristu viņam. Jāsaka, ka dēlam, kurš "grāmatas nelasa", ļoti patika arī "Pazudusī dvēsele", jo tā raisīja daudz jautājumu. Un vai gan tas nav ikviena rakstnieka sapnis – lasītājs, kas jautā? Arī Martai tas ir izdevies. Arī iepazīstināt bērnus ar to, cik dažāda var būt mūsdienu māksla, cik interesanti un brīvi savos uzskatos ir mākslinieki, un cik liels prieks ir atpazīt viņus fotogrāfijās grāmatas beigās – tos pašus, kurus vēl nupat redzējām Svena uzzīmētus. Martas "Instagram" var noskatīties arī īsfilmiņu par to, kā viņa satika katru no māksliniekiem un iepazina viņu radošo procesu (arī grāmatu dialogi nav sacerēti, bet balstīti intervijās). Skolu bibliotekāri var rosināt savu skolu abonēt un izmantot kādus no Mula.lv gatavotajiem mācību līdzekļiem, kuros skatāmas arī minētās video intervijas. Marta Leimane. Mula un ēna. Mākslinieks ilustrators, dizaina autors Svens Neilands. Literārā redaktore Gunta Miheloviča. Jelgavas novads: Mula, 2025. 47 lpp. ISBN 9789934933424 Anna Iltnere ir Latvijas Bibliotēku portāla redaktore. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Tieši tā suitu sievas bieži noslēdz dziesmas – ar dzidru, garu "ēēē…" un pamatīgu "ooo...", kas dzirdams tālumā un skan prātā vēl ilgi pēc tam. Tā ir suitu sievu dziedājuma vizītkarte, tās ir skaņas, kas vienā elpas vilcienā savieno sievas, senčus, zemi un klausītājus. Grāmata ir lielisks veltījums etnogrāfiskajam ansamblim "Suitu sievas". Tā ir vairāk nekā tikai ansambļa vēsture – tā ir stāsts par dzīvi un spēju saglabāt prieku un pašironiju, kas padara suitu sievu priekšnesumus īpaši dzīvus un aizraujošus. Grāmatas centrā ir pašas suitenes – īstas, stipras un krāsainas kā viņu brunči. Tās ir intervijas ar dziedātājām, viņu stāsti, kas atspoguļo spēcīgus raksturus, dažādus neierastus notikumus no ansambļa ikdienas, viņu skatījumu uz kultūras vērtībām, kas joprojām tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē. Šie stāsti nav tikai par to, kā suitu sievas dzied – tie ir par to, kā dziedāšana kļūst par dzīvesveidu, par lepnumu, kas iesakņots dziļi savā zemē un valodā. Suiteņu dzīves stāsti nav rotāti vai piegludināti – tie ir pilni ar dzīves sāli un cukuru. Lasītājs sastaps sievietes, kuras iznesušas suitu balsi pāri laikiem, kuras ir dzimtas mugurkauls, valodas sargātājas, kuras caur Alsungas novada skaistajiem tērpiem un melodijām spēj aizkustināt un savienot. Grāmatu caurvij suiteņu humors – sulīgs, dzēlīgs un dzīvs, valoda – skarba, asprātīga un nepakļāvīga. Tur nerunā gari, bet saka tā, kā ir. Bez galotnēm. Bez liekvārdības. Bet ar dziļu nozīmi. Ko tad īsti nozīmē būt suitenei? Vienkārši sakot, būt suitenei ir būt tiltam starp pagātni un tagadni, būt dzīvu stāstu un mākslas nesējai mūsdienu pasaulē. Šī grāmata ir arī ļoti personiska, jo ilgu laiku ansamblī dziedāja un joprojām dzied manas radinieces. Tāpēc man tā ir grāmata par sajūtu, kas rodas, kad atver durvis dzimtas mājā, kur smaržo pēc sklandraušiem, kur smejas no sirds, un kur dziesma vienmēr skan nedaudz ilgāk, nekā to prasa notis. Dzīvē viss rit un mainās – mode, politika, pat laikapstākļi Alsungā. Bet suitu sievas joprojām dzied ar to pašu "ēēēēē", kas nekad neapstājas. Uz jautājumu: "Kas man ir "Suitu sievas"?" LU profesore Janīna Kursīte atbild šādi: "Ne cildinājums skulptūrā, filmās, ne klausītāju gadiem paustā atzinība un pat ne suitu kultūrtelpas iekļaušana pasaules kultūrmantojuma sarakstā 2009. gadā nav mainījis "Suitu sievu" apņēmību saglabāt sev vien raksturīgo, būt neatkārtojami pašām. Katrā no viņām ir varones gars, kura priekšā atkāpjas pat visspēcīgāko vīru raksturi. Ja pasaule atgriezīsies pie matriarhāta, tad starp suitu sievām netrūks kandidātu ne uz prezidenta, ne citiem augstiem amatiem." Der atcerēties – ja suitenēm nepatīk, ko tu dari, viņas to pateiks tieši. Viņas tā vienmēr dara. Ja tas šķiet par skarbu – tad vēl ir jāpaaugas. Kā teiktu suitu sievas: Tā višs ir! Noderīgi: Etnogrāfiskajam ansamblim "Suitu sievas" – 70 Ilga Leimane, Kristīne Vasiļevska-Stepanova. Etnogrāfiskais ansamblis "Suitu sievas" cauri gadiem. Redaktore Mārīte Milzere; mākslinieks Andris Vasiļevskis; maketētāja Laila Liepiņa. Kuldīgas novads: Biedrība "Suitu kultūras mantojums", 2025. 199 lpp. ISBN 9789934915727 Inta Šapovalova ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra mūzikas krājuma eksperte.

🎧 Klausies apskatu Spotify. Latviešu stāstu krājumus es, kā ierasts, ķeru kā karstus pīrādziņus, tiklīdz kaut kas jauns parādās grāmatnīcā vai bibliotēkā. Var teikt, ka es esmu absolūta šīs latviešu īsprozas formas fane. Galvenokārt mani uzrunā stāstu maģija turpināties manī vēl ilgi pēc tā izlasīšanas, domājot un iztēlojoties, kāds gan stāstam varētu būt turpinājums vai – vēl labāk - to variācijas. Arī šī krājuma stāsti kādu laiku dzīvo manī, līdz ar to laikam varu teikt, ka šis krājums ir sasniedzis savu mērķi – uzrunājis mani ar saturu. No stāstiem sagaidu tieši to. Stāsts ļauj apcerēt, piedomāt detaļas. Autore ļauj labākajās žanra tradīcijās spriest par varonēm, situācijām pašiem lasītājiem, viņa piedāvā sulīgus situāciju aprakstus. Kāda no grāmatu apskatniecēm uzsvēra Leldes stāstu spilgto epitetu pasauli – nudien ar visām četrām pievienojos šim precīzajam novērojumam. Es teiktu, ka epiteti ir šī stāstu krājuma "odziņa". Kopumā autores literāro valodu vērtēju kā ārkārtīgi bagātu, tās dēļ ir vērts lasīt šo literāro darbu. Šī krājuma stāstus nelasīju pēc kārtas no vāka līdz vākam, bet gan katrā lasīšanas reizē izvēlējos no satura rādītāja to stāstu, kura nosaukums tobrīd uzrunāja. Tāda kā spēle, kas ar stāstiem ļauj spēlēties. Tā man patīk. Pirmais stāsts, ar kuru sāku, bija 2025. gada Prozas lasījumos izskanējušais “Šīm bērēm es dodu trīsarpus zārciņus”. Nosaukums atgādināja par vampīrlaikmetu, kad topā bija asiņainas un romantiskas vampīrfilmas un seriāli, kas mani tolaik aizrāva, un tādēļ likās kā atgriešanās agrā jaunībā. Stāsts gan noteikti nav par vampīriem, bet humors man šķita līdzvērtīgi tumšs. Kādā citā vakarā, aizsapņojusies par nule saplānoto atvaļinājumu, izvēlējos šāda nosaukuma stāstu, kas mani aizveda vasarā un laukos, kas tobrīd ļoti pilnībā atbilda maksimāli iespējai iegūt brīvdienu dvēseles stāvokli. No visiem krājuma stāstiem manī visdziļāk rezonēja stāsts "Zīmes" par kādu šķirtu ģimeni, kuri dalīti audzina mazu meitiņu, un vīrieša jauno draudzeni. Autore prasmīgi atainoja visu varoņu skatu puses, vienu un to pašu situāciju aprakstot no atšķirīga tēla rakursa. Šim stāstam es dodu visas zvaigznes. Autores stāstos kopumā novēroju sarežģīti paveicamo, kas ir absolūti augsta, manuprāt, pilotāža rakstniekam, proti, spēt distancēties, lai atrādītu situāciju kā no malas un bez spriedumiem vai vērtējumiem par stāsta varoņu rīcības pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, tai pat laikā dziļi ieraujot stāsta iekšienē, it kā tu pats esi daļa no stāsta, tu pats drīksti spriest, izdarīt secinājumus un vērtēt varoņus, ja vien uzskati to par vajadzīgu. Lelde Jauja savu ikdienu vada nemitīgā kustībā starp divām valstīm – Latviju un Spāniju. Abu valstu DNS, manuprāt, ļoti skaistā veidā savijas šajā stāstu krājumā – vairākos stāstos ievīti spāniskie knifiņi un ikdienas specifika, kā arī krāšņais krājuma vāks nudien ļoti atgādina krāšņos dienvidus. Šķiet, kādā apskatā grāmatas vāku salīdzināja ar somu dizaineres Maijas Isolas zināmo Unikko (magoņu) printu, kam arī varētu piekrist. Stāstos ir daudz dzīvības, līdz ar to lasītājam - iespēju vērot filmas cienīgus sižetus, izbaudīt sieviešu varoņu dažādību. Krājuma atvēršanas svētkos 1. oktobrī autores humors dzirkstīja. Viņa stāstīja par krājuma rašanās gaitu, ka tikušās ar redaktori vienu vienīgu reizi turpat, kur šai vakarā notiek grāmatas svinības, ka stāsts "Atradu sevi" sākotnēji nesa nosaukumu "Neatradu sevi", kas arī bija autores izvēle krājuma kopējam nosaukumam, bet redaktorei izlasot licies, ka varone pilnīgi noteikti stāsta gaitā sevi atradusi, tāpēc skaidri izsvītrojusi "ne". Apsveikumu uzrunās no redaktores Elīnas Kokarevičas klātesošie dzirdēja, ka viņa centusies Leldi ievirzīt dramatiskākā, eksistenciālākā virzienā, kam autore stingri turējusies pretī, jo humora dzirksts viņas balsī ir krietni izteiktāka. Un tas esot labi, jo Leldei esot skaidrs pašai savs virziens. Izdevniecības "Latvijas Mediji" direktore Kristīne Kirkila apsveikuma uzrunā uzsvēra, ka Latvijā esot vairāk vīriešu kārtas humorrakstnieku un esot brīnišķīgi, ka vairojas arī sieviešu puse. Autores humors iedvesmojot un priecējot tā retā reize, kad autoram izdevniecībā viena gada ietvarā iznāk pat divas grāmatas (tā otra gan vēl top un būs domāta bērnu un jauniešu auditorijai). Autore, savukārt, apstiprināja runātāju novērojumus, jo pateicībā tuvākajiem krājuma tapšanas līdzgaitniekiem pasniedza D vitamīnu. Krājuma nosaukums nenoliedzami izaicina uz zvaigžņu piešķiršanas dueli. Ja jau jādod zvaigznes, tad, manuprāt, pamatoti piekrītu nosaukumā minētajām četrarpus zvaigznēm. To pusīti paturu, lai vienmēr ir kāds grandiozāks mērķis un sasniegums, uz ko tiekties. Ar laba vēlējumiem, kvēla stāstu krājumu fane. Lelde Jauja. Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes. Literārā redaktore Elīna Kokareviča; māksliniece Aija Andžāne. Rīga: Latvijas Mediji, 2025. 221 lpp. ISBN 9789934295850 Noderīgi: Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes Lelde Jauja un viņas stāstu krājums "Šim stāstu krājumam es dodu četrarpus zvaigznes" Aija Uzula ir Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas vadītāja. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".

Juridiskās koledžas apgādā ir klajā nākusi aktuāla un nozīmīga mācību grāmata "Dzīvojamo namu pārvaldība". Grāmatas autore Dr. oec Iveta Amoliņa ir RTU zinātniskā asistente un pētniece, nekustamo īpašumu pārvaldības eksperte ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dzīvojamo māju pārvaldīšanas nozarē. No 2017. līdz 2023. gadam viņa ir vadījusi un uzraudzījusi 12 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektus. Autore uzsver, ka grāmatas mērķis ir veidot izpratni par dzīvojamo māju pārvaldīšanas jēdzienu, procesa norisi, nepieciešamo dokumentu apriti, lēmumu pieņemšanu, iespējamajiem pārvaldīšanas modeļiem un dzīvojamo māju pārvaldīšanas līguma būtiskākajiem nosacījumiem. Lai lasītājs saprastu pārvaldīšanas pakalpojumu principus, pārvaldāmā objekta un procesā iesaistīto pušu raksturojumu, autore grāmatas pirmajā nodaļā skaidro nozares terminoloģiju, dzīvojamo māju pārvaldīšanas teorētiskos aspektus un tiesisko vidi. Darba otrajā nodaļā Iveta Amoliņa raksturo daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanā izmantojamās lēmumu pieņemšanas metodes. Autore aplūko lēmumu pieņemšanas tiesiskos un organizatoriskos aspektus, dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību. Eksperte raksturo arī tādas lēmumu pieņemšanas metodes kā aptauja un lēmuma pieņemšana citādi savstarpēji vienojoties. Nodaļas noslēgumā Iveta Amoliņa apskata situācijas, kad dzīvokļu īpašnieku pieņemtie lēmumi nonāk pretrunā ar normatīvajos aktos noteikto, nav ievērota procedūra, īpašnieks subjektīvo vai objektīvo iemeslu dēļ uzskata, ka lēmums ir netaisnīgs, nesamērīgs. Autore analizē lēmumu apstrīdēšanas iespējas tiesā. Nākamajā nodaļā I. Amoliņa apskata mājas lietas kārtošanas prasības un dažāda veida dokumentus, kuri tiek izmantoti, organizējot dzīvojamo māju pārvaldīšanu un uzturēšanu – zemesgrāmatu, būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, tehnisko dokumentāciju u.c. Ceturtā nodaļa veltīta dažādām dzīvojamo māju pārvaldīšanas iespējām. Autore aplūko vairākas dzīvojamo māju īpašnieku un valdītāju formas. I. Amoliņa analizē SVID analīzes pielietošanu dzīvojamo māju pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, lai varētu noteikt pārvaldīšanas jomas stiprās un vājās puses, kā arī izpētīt iespējas un draudus, ar kuriem pārvaldīšanas uzņēmums var sastapties nākotnē. Nodaļas noslēgumā autore raksturo četrus galvenos daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas veidus. Grāmatas piektajā un pēdējā nodaļā eksperte aplūko daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, definē tā noslēgšanas mērķi, būtiskākos nosacījumus, pārvaldīšanas līguma termiņus, pārvaldnieka atbildības apjomu u.c. Grāmata būs noderīga nozares profesionāļiem, kuri darbojas nekustāmo īpašumu jomā, dzīvojamo māju pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku un kooperatīvo biedrību pārstāvjiem, kā arī studentiem kā mācību materiāls studiju kursu "Nekustāmā īpašuma tiesiskie pamati", "Nekustāmā īpašuma tiesiskais regulējums" un "Nekustāmā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana" apguvei. Mācību grāmatai pievienots tajā izmantoto saīsinājumu saraksts, kā arī izmantoto avotu un literatūras saraksts, kas ietver tiesību aktus, tiesu praksi, grāmatas, rakstus, interneta resursus un citus avotus. Noderīgi: Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas sistēma ilgtspējīgas saglabāšanas kontekstā (Promocijas darbs) Jauna grāmata Iveta Amoliņa. Dzīvojamo māju pārvaldība: mācību grāmata. Redkolēģija: Intra Lūce, Dr.habil.sc.pol., Dr.iur. Tālavs Jundzis, Dr. Vaida Bartkutė-Norkūnienė, PhD Kaspars Plotka; recenzente Dr.oec. Ineta Geipele; literārā redaktore, vāka dizains, makets: Anita Rudziša. Rīga: Juridiskā koledža, 2025. 309 lpp. ISBN 9789934871986 Zane Krūmiņa ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte

Ilgtspējas tēmai veltītā literatūra palīdz saskatīt pasauli daudzdimensionāli un tai pašā laikā kā vienotu veselumu. Tā rosina izprast cilvēka un dabas mijiedarbību, piedāvā jaunas idejas atbildīgai rīcībai un mudina veidot dziļāku saikni ar kopienu un vidi. Šajā grāmatu sarakstā apkopoti Latvijas bibliotēku un bibliotekāru ieteiktie izdevumi, kuros izcelta ilgtspējas dimensija un kas veltīti vienam vai vairākiem ilgtspējas aspektiem vai ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Daļa ieteikto grāmatu saistīta arī ar konkrētas bibliotēkas, pilsētas vai reģiona ilgtspējīgu attīstību. Savukārt citos darbu aprakstos jūtamas pašu ieteicēju personīgās sajūtas un pārliecības. Vēlamies, lai šie izdevumi ir kā atgādinājums, ka cilvēks nav tikai patērētājs, bet arī atbildīgs līdzdalībnieks, savukārt ilgtspējība nav abstrakts jēdziens, bet dzīva saruna starp cilvēku, dabu un nākotni. Kristīne Deksne LNB Bibliotēku attīstības eksperte IFLA Vides, ilgtspējas un bibliotēku sekcijas pārstāve Valmieras bibliotēka Inovatīvi risinājumi ceļā uz ilgtspēju: sabiedrība, ekonomika (LU Akadēmiskais apgāds, 2018) Grāmata "Inovatīvi risinājumi ceļā uz ilgtspēju: sabiedrība, ekonomika, vide", kas tapusi projekta SUSTINNO ietvaros, ir plašs pētījumu un analīžu apkopojums par to, kā Latvijā iespējams veicināt ilgtspējīgu attīstību. Tajā tiek uzsvērts, ka ilgtspējība nav vienīgi vides aizsardzība, bet gan sabiedrības, ekonomikas un dabas resursu līdzsvarota attīstība, kas balstīta uz inovatīviem risinājumiem. Autori analizē Latvijas situāciju pēc ekonomiskās krīzes un meklē ceļus, kā šīs problēmas pārvarēt, izmantojot zinātnes un inovāciju potenciālu. Izdevumā aplūkota uzņēmējdarbības un ekonomikas loma ilgtspējas nodrošināšanā, pievēršoties gan mazo un vidējo uzņēmumu iespējām, gan konkurētspējas un reģionālās attīstības jautājumiem. Vienlaikus tiek aplūkota sociālā dimensija, kur īpaša uzmanība veltīta izglītībai, sabiedrības līdzdalībai, nevienlīdzības mazināšanai un sociālās labklājības stiprināšanai. Vēl viena svarīga sadaļa ir vides ilgtspēja, kurā analizēts, kā sabalansēt ekonomisko izaugsmi ar dabas resursu aizsardzību un kā inovācijas var palīdzēt samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Šī grāmata ir būtiska saistībā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo tā sniedz piemēru, kā globālos mērķus iespējams sasaistīt ar konkrēto valsts un reģiona kontekstu. Izdevums parāda, ka ilgtspējīga attīstība nav tikai teorētiska ideja, bet praktiski īstenojams process, kur nepieciešams līdzsvarot ekonomisko izaugsmi, sociālo taisnīgumu un vides saglabāšanu. Grāmatā ietvertie pētījumi un priekšlikumi palīdz izprast, kā dažādi IAM aspekti savstarpēji mijiedarbojas un kā tie var tikt realizēti Latvijas apstākļos, tādējādi sniedzot vērtīgu pamatu gan politikas veidotājiem, gan uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Tieši šī spēja sasaistīt starptautiskos mērķus ar vietējām vajadzībām padara šo izdevumu nozīmīgu resursu, kas var kalpot kā ceļvedis ceļā uz ilgtspēju. Noderīgi: Monogrāfiju sērijā "Inovācijas un ilgtspējīga attīstība Latvijā" ir izdotas četras grāmatas Latvijas spēks ilgi pastāvēt (Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2022) Monogrāfija "Latvijas spēks ilgi pastāvēt", tapusi pētījuma "Latvijas ekonomikas un sabiedrības izaicinājumu kompleksa izpēte starptautiskā kontekstā un instrumenti viedās ekonomikas un sabiedrības attīstīšanai" rezultātā. Pētījumā aplūkotas tādas tēmas kā zināšanu ekonomika, mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācija, nodarbinātība, bioekonomika, aprites ekonomika un daudzas citas. Liela uzmanība pievērsta arī sabiedrības novecošanās un noslāņošanās problēmai, skatot to kontekstā arī ārpus Latvijas. Pētījumā aplūkotas ne vien problēmas, bet ieteikti arī iespējamie risinājumi. Autori stāsta, ka monogrāfija "Latvijas spēks ilgi pastāvēt", var kalpot par rokasgrāmatu politiķiem un ierēdņiem nākotnes Latvijas sabiedrības un konkurētspējīgākas ekonomikas veidošanai. Kopīgo resursu pārvaldība krīžu saplūšanas laikā (LU Akadēmiskais apgāds, 2022) Izdevums ir daļa no projekta "Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība" (LZP FLPP Nr. LZP-2019/1-0319), kurā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pētnieki no 2019. līdz 2022. gadam pētīja sabiedrības attieksmes, pārvaldības prakses un gatavību pārmaiņām saistībā ar dabas resursu izmantošanu. Grāmatas ievadā norādīts, ka klimata pārmaiņu radītie riski kļūst arvien sarežģītāki. Ir nepieciešams izprast sabiedrības reakciju un noturību. Autori izvēlas konkrētus gadījumus — piemēram, mežu ekosistēmas un dabas resursu lietotāju kopienas — un savā pētījumā iesaista dažādas ieinteresētās puses: resursu lietotājus, pašvaldības, valsts institūcijas un kopienas. Viens no centrālajiem aspektiem ir iedziļināšanās sabiedrības attieksmēs pret klimata pārmaiņām — vai cilvēki uztver situāciju, vai ir gatavi mainīt ieradumus un pārvaldības praksi. Šis izdevums ir svarīgs kontekstā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem tādēļ, ka tas saista vides, sociālo un ekonomisko dimensiju. Grāmata demonstrē nepieciešamību sabiedrības līdzdalībai, institucionālai spējai un izpratnei, lai pārvarētu globālās un lokālās krīzes, ko veicina klimata pārmaiņas un citi faktori. Tā piedāvā empīriskus datus un pārvaldības rekomendācijas, kas var palīdzēt politikas veidotājiem un kopienām virzīties uz ilgtspējīgāku nākotni, sasaistot ANO mērķus ar Latvijas situāciju. Māra Jēkabsone, Jūrmalas Centrālās bibliotēkas direktore Elēna Favilli, Frančeska Kavallo. Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm (Jāņa Rozes apgāds, 2018-2019) Jaunībā es biju karojoša feministe. Kad piedzima abi mani bērni, kuri ir dažāda dzimuma, mana pārliecība mainījās, un kopš tā laika es iestājos par dzimumu līdztiesību. Neviens dzimums nav labāks vai sliktāks par otru, pārāks, vājāks vai nepilnvērtīgs bez otra. Šobrīd mana pārliecība ir, ka sekmīga līdzāsbūšana un attīstība ir iespējama tikai patiesā cieņā vienam pret otru. Iespēja sevi īstenot, savus sapņus piepildīt, jādod ikvienam. Protams, grāmata "Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm" galvenokārt ir adresēta meitenēm. Tā apkopo faktos un reālos piemēros balstītus iedvesmojošus stāstus par sievietēm, kuras ir uzdrīkstējušās vairāk un gājušas tālāk. Lielākajai daļai tas nav nācies viegli. Un tieši tas parāda, ka vienmēr ir vērts uzdrīkstēties, mēģināt, turpināt. Stāsti ir īsi un koncentrēti. Tos ilustrē zīmēti grāmatas varoņu attēli. Šādu iedvesmojošu stāstu ir tik daudz, ka tos nav izdevies ietilpināt vienā grāmatā. Izdevumam ir arī otrā daļa, kas kopā ar pirmo izdevumu apliecina, ka sievietes spēj gūt panākumus ikvienā zinātnes nozarē un darbības jomā. Taču esmu pārliecināta, ka grāmata būs interesanta arī vīriešiem un zēniem – jo arī viņiem ir sapņi, kuru īstenošanai nepieciešams atbalsts, iedrošinājums un pamudinājums. Aizspriedumiem, ierobežojumiem un vardarbībai nav dzimuma, tāpat kā alkām, ilgām un mērķtiecībai. Ilgtspējīga pasaule un sabiedrība var pastāvēt tikai tad, kad ikviens – meitenes un zēni, sievietes un vīrieši – var sniegt savu ieguldījumu caur sevis piepildīšanu. Lielākoties tam nepieciešama drosme, dumpīgums un neatlaidība. Kur to smelties? Grāmatā "Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm". Madonas novada bibliotēka Katerina Mihaļicina. Kas aug parkā: pasaka (Baltais valis, 2023) Ukraiņu autores Katerinas Mihaļicinas grāmata "Kas aug parkā" ir ekoizglītojoša pasaka par kokiem, kas ir visapkārt – parkos un mežos, ielas malās un pagalmos. Reizēm mēs tos uztveram tik pašsaprotami, ka pat neiedziļināmies, vai pazīstam šos kokus vai novērtējam to nozīmi mūsu ikdienā. Šīs zaļās dabas pērles ir liela un svarīga daļa no mūsu ekosistēmas. Grāmata stāsta arī par ilgām atrast sev līdzīgos, atrast vietu lielajā pasaulē. Tā ir ne tikai ģimene, bet kopiena kā piederības sajūtas radītāji, kā sastāvdaļa no mūsu labsajūtas un mentālās, fiziskās veselības. Savukārt Oksanas Bulas lieliskās ilustrācijas palīdz iepazīt skaisto dabu ne tikai lasot, bet arī pētot un vērojot. Bea Džonsone. Māja bez atkritumiem: mazāk mantu, mazāk atkritumu, vienkāršāka dzīve (Zvaigzne ABC, 2018) Šī grāmata ir bezatkritumu dzīvesveida bībele . Izmantojot tajā sniegtos padomus un samazinot atkritumu daudzumu, ikviens var pozitīvi mainīt dzīvi, uzlabot veselību, ietaupīt naudu un radīt labāku nākotni sev un visai planētai. Bea Džonsone tiek dēvēta par zero waste māti, guru un priesterieni. Viņas 4 cilvēku ģimene gada laikā rada tikai vienu litru otrreiz neizmantojamu un pārstrādei nederīgu atkritumu. Grāmatā "Māja bez atkritumiem" autore apraksta personīgo pieredzi, dalās zināšanās un sniedz simtiem praktisku padomu, rādot, ka bezatkritumu dzīvesveids iespējams pat visaizņemtākajiem cilvēkiem. Atliek vien izmantot galveno "zero waste" principu: atsakies, samazini, izmanto atkārtoti, pārstrādā, kompostē. Zanda Rubene. Digitālā bērnība (Jāņa Rozes apgāds, 2024) Digitalizācija ir būtiski mainījusi mūsdienu bērnu sociālos ieradumus un dienas kārtību, tāpēc pieaugušie spiesti pielāgoties jaunajai situācijai un mainīt arī audzināšanas un pedagoģijas metodes. Grāmata "Digitālā bērnība" piedāvā plašu skatījumu uz digitālo laikmetu un tā ietekmi uz bērnību un sabiedrību kopumā, pievēršoties gan digitālo tehnoloģiju pozitīvajiem aspektiem, gan izaicinājumiem un potenciālajiem riskiem. Tā meklē atbildi uz jautājumiem: ko nozīmē būt bērnam digitālajā laikmetā? Kā audzināt bērnus un sagatavot tos dzīvei pieaugušo pasaulē? Kā iespējams dzīvot skaistu un jēgpilnu dzīvi? Vide un ilgtspējīga attīstība. (LU Akadēmiskais apgāds, 2011) Bioloģiskā daudzveidība ir viens no visapdraudētākajiem resursiem, un arvien vairāk sugu katru gadu nonāk izzudušo sugu sarakstā. Savukārt invazīvo sugu izplatīšanās, piemēram, ar kuģu balsta ūdeņiem vai ievedot eksotiskus dzīvniekus un augus, ir draudi ekosistēmu attīstībai nākotnē, tāpat kā neapdomīga zemes izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā vai pilsētu infrastruktūru veidošanā. Ikvienam šīs grāmatas lasītājam būtu jāapsver iespēja dot savu ieguldījumu ekosistēmu pakalpojumu pārvaldībā, lai ierobežotu vai nepieļautu to turpmāku degradāciju. Latvija: zeme, daba, tauta, valsts (Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018) Monogrāfija ir veltījums Latvijas simtgadei, kas 800 lappušu apjomā ar tekstiem, tabulām, diagrammām, kartēm un attēliem no A līdz Z stāsta par Latvijas ģeogrāfiju. Grāmatā caur teritorijas ģeoloģiskās attīstības prizmu aprakstīts ļoti garš Latvijas teritorijas veidošanās periods, sākot no Pirmskembrija perioda līdz mūsdienām. Monogrāfijas sagatavošanā piesaistīti Latvijas vadošie ģeogrāfijas, vides un ekoloģijas speciālisti. Autoru kolektīvu veido vairāk nekā 60 Latvijā vadošie zinātnieki ģeoloģijā, ekoloģijā, ģeogrāfijā un vides zinātnē. Grāmatas saturs ir iespaidīgs - kopumā tā aptver desmit lielas nodaļas - "Latvijas teritorija", "Ģeoloģiskā vide un resursi", "Atmosfēra", "Virszemes ūdeņi", "Dzīvības sfēra", "Iedzīvotāji un apdzīvojums", "Saimniecības ģeogrāfija un Latvijas vieta pasaulē", "Ainavas", "Dabas daudzveidības un kultūrvēsturiskās vērtības" un "Latvijas ilgtspējīga attīstība". Monogrāfijas mērķauditorija ir Latvijas iedzīvotāji, sevišķi atzīmējot skolotājus, zinātniekus un augstskolu pasniedzējus, studentus un valsts pārvaldes darbiniekus. Dagnija Blumberga. Biotehonomika: mācību grāmata (RTU Izdevniecība, 2016) Mācību grāmatā "Biotehonomika", sniegts ieskats bioresursu pilnvērtīgas izmantošanas iespējās, lai, balstoties uz ilgtspējīgas attīstības principiem, iegūtu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Grāmatā aplūkotas bioresursu, biotehnoloģiju un bioproduktu mijiedarbība. Grāmata ir kā ceļvedis uzņēmējdarbības attīstīšanai, lai aizstātu importētos fosilos resursus ar atjaunojamiem bioresursiem un uzsāktu ekonomiski pamatotu, videi un klimatam draudzīgu inovatīvu produktu ražošanu. Ieva Ēkena, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra krājuma eksperte Ilgtspēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas plauktos caurvij plašu tēmu loku, no kuratoru darba, izstādēm un dažādām mākslinieciskajām praksēm līdz ilgtspējīgai pilsētplānošanai, ainavu dizainam un arhitektūrai. Vēl vairāk – paplašinot meklējamo tēmu loku caur ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu prizmu, plauktos lasītājus gaida izdevumi par mākslu un dzimumu līdztiesību, pieejamības un iekļaušanas jautājumiem, ekoloģiju kā mākslinieciskās jaunrades iedvesmas avotu un atbildīgām radošajām praksēm. Tēmas iepazīšanai mākslas un arhitektūras kontekstā piedāvājam nelielu izlasi, kas ļaus nodoties diskusijām par ilgtspējīgu un iekļaujošu pilsētvidi, iepazīstinās ar “zaļajiem” jautājumiem mākslas kontekstā un aizvedīs intelektuālā ceļojumā pa Amerikas putekļainajiem ceļiem. Reconstructing the Future: cities as carbon sinks (Bauhaus Earth, 2023) Bauhaus Earth pirmā ir publikācija, kurā apkopoti zinātnieku, arhitektu, dizaineru, aktīvistu, finansējuma devēju un politikas veidotāju referāti no 2022. gadā Vatikānā notikušās "Reconstructing the Future for People and Planet" konferences. Apzinoties, ka pastāvošā globālā sistēma nenodrošina nākotni, kas palīdzētu atjaunot planētu, izdevuma autori uzsver, ka 21. gadsimtā nepieciešams no jauna urbānajā vidē integrēt cilvēka dzīvei nepieciešamās funkcijas (mājokļi, darbs, kultūra, atpūta utt.), veidot savstarpēji atbalstošu sociālekonomisko un ekoloģisko sistēmu tīklu un uztvert tagadni un nākotni kā savstarpēji saistītus viļņus laika upē. Izdevumā pārstāvēto referātu vidū atradīsiet arī Urzulas fon der Leienas pamatojumu jaunās Eiropas Bauhaus vīzijai. Izdevuma Open Access PDF versiju iespējams lejupielādēt šeit Accumulation: the art, architecture, and media of climate change (Graham Foundation for Advanced Studies in the Fine Arts, 2022) Eseju krājums, kas veltīts uzkrāšanai (accumulation)- ne vien kapitāla, bet arī matērijas ziņā, variējot no plastikāta okeānā un oglekļa atmosfērā līdz matērijai kā cilvēkiem, celtnēm un pilsētām. Šo uzkrāšanu arvien bagātīgākā apjomā fiksē kultūras infrastruktūrā - mākslas un arhitektūras prakses, aktualizējot klimata jautājumus gan kultūras, gan politikas vidē. Krājumā apkopotās esejas veltītas šai kultūras infrastruktūrai un ar to saistītajiem pētnieciskajiem izaicinājumiem, tiecoties rast veidus, kā mainīt mūsu kolektīvās uzkrāšanas trajektoriju pretējā – apdzīvojamākas nākotnes - virzienā. Dominique Hauderowicz. Age Inclusive Public Space (Hatje Cantz, 2020) Izdevums veltīts iekļaujošākas urbānās vides veidošanai, kas padarītu pilsētvidi draudzīgāku ne vien jaunākajai un vidējai paaudzei, bet arī gados vecākiem iedzīvotājiem. Veidota kā dialogs starp arhitektiem un citu nozaru pārstāvjiem, grāmata apkopo akadēmiskos pētījumus un arhitektu darbu piemērus, piedāvājot vecāko paaudžu iekļaujoša dizaina metodoloģiju, kas praksē palīdz padarīt vidi pieejamāku ikvienam. Fanny Lopez. Dreams of Disconnection : from the autonomous house to self-sufficient territories (Manchester University Press, 2021) Izdevums veltīts sapnim par aizbēgšanu no vecā industriālās apdzīvotības modeļa. Vairāk nekā gadsimtu arhitekti un pilsētplānotāji ir sapņojuši par decentralizāciju un pašpietiekamu dzīvesveidu - ne lai aizbēgtu no sabiedrības, bet lai atklātu jaunus, uz atbildīgu attieksmi pret vidi balstītus kolektīvo resursu patēriņa risinājumus. Autore lasītāju iepazīstina ar pašpietiekama dzīvesveida meklējumiem sākot ar 19. gadsimtu līdz pat mūsdienām, aplūkojot projektus, kas variē no privātmājām līdz pilsētām. Green Revisited : encountering emerging naturecultures in art and research ( IBC Print Baltic, 2022) Publiskotie pētījumi ir tāda paša nosaukuma sadarbības projekta rezultāts, kas ietvēra izstādes, konferences, darbnīcas un simpozijus Latvijā, Francijā un Somijā. Izdevumā no dažādām dimensijām analizēts "zaļuma" ("green") koncepts mākslā, tostarp skatot saikni starp ekoloģisko un tehnoloģisko, kā arī meklējot sensoro pieredžu paplašinājumu caur tehnoloģisku realitātes paplašinājumu. Izdevums izdots laikā, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija un sākās karadarbība Ukrainā; tas ievieš "dabas kultūru" ("naturecultures") diskursu mākslas teorijā. Lucy R. Lippard. Undermining: a wild ride through land use, politics, and art in the changing West (The New Press, 2013) Liriska eseja – autores ceļojums no grants ceļiem un zemes mākslas, līdz Amerikas pamatiedzīvotāju kultūrai , drupām, Mežonīgajiem Rietumiem, tūrismam, fotomākslai un ūdens resursiem. Gluži kā ceļojumā, skatoties caur auto logu, autores stāstu visā tā garumā papildina vairāk nekā 200 krāsainu foto darbu, lasītāju izvedot privātā ekskursijā pa Amerikas vietām ar autores stāstu caur politikas un mākslas attiecību prizmu. Ventspils bibliotēka Zilās jūras pludmale (Ventspils Izglītības pārvalde, 2023) Grāmatā apkopoti konkursa "Zilās jūras pludmale" darbi, kuros Ventspils skolēni pauž savu izpratni par jūru un tās nozīmi mūsu dzīvē vizuālos darbos, domrakstos, dzejā, pasakās, esejās un dziesmās. Grāmata izdota gadā, kad Zilais karogs Ventspils pludmalē tika pacelts jau 25. gadu pēc kārtas, un tās izdošanā sadarbojusies Ventspils Izglītības pārvalde ar Ventspils bibliotēkas uzturēto informācijas punktu "Europe Direct Ventspils". Ventspilnieka dabaszinību ceļvedis: pēta mazie ventiņi (Ventspils Izglītības pārvalde, 2025) Lai iedvesmotu ikvienu pētīt, uzdot jautājumus un meklēt atbildes gan bērnus, gan pieaugušos, Ventspils Izglītības pārvalde ir izdevusi grāmatu "Ventspilnieka dabaszinību ceļvedis. Pēta mazie ventiņi". "Ventspilnieka dabaszinību ceļvedis. Pēta mazie ventiņi" ir Ventspils pirmsskolas izglītības iestāžu vecāko grupu bērnu, nu jau topošo pirmklasnieku, kā arī Ventspils skolu absolventu radīta grāmata. Mazākie ventspilnieki ir kļuvuši par pētniekiem un devušies izzināt pasauli sev visapkārt, savukārt lielākie ir pētījuši profesijas un veikuši intervijas ar dažādu jomu speciālistiem. Grāmata ir ilustrēta ar košiem Ventspils skolu, Mākslas skolas un Jaunrades nama audzēkņu darbiem. Tā ir piepildīta jautājumiem, spēlēm un mīklām. Vairākās lapaspusēs atrodami QR kodi, kurus noskenējot, atveras video materiāli, kuri tika radīti brīvdabas pedagoģijas kontekstā, kā arī izvērstas intervijas ar jomu speciālistiem. Grāmata ir papildināta ar bērnu zīmējumiem, jautājumiem, spēlēm, mīklām un sarunām ar dažādu jomu speciālistiem. Grāmatā atradīsiet tādas sadaļas kā: Mana apkārtne. Zemes virsma ; Dzīvā daba manā apkārtnē ; Kā mainās mana apkārtne? Laikapstākļi ; Siltums ; Gaisma ; Skaņa ; Taupi ūdeni ; Mana pilsēta - tīra un sakopta. Ventspils: Vadonis pa Ventspili un apkārtni (Ventspils un apkārtnes skolotāju kooperatīvā "Gaisma", 1934) Jānis Sviestiņš (13.03.1888 – 01.12.1972) – skolotājs un literāts. Pievērsis uzmanību lokālās vēstures pētīšanai un kultūrvēsturisku materiālu vākšanai. Izveidoja Ventspils pilsētas bibliotēku un Ventspils un apkārtnes etnogrāfisko muzeju; vāca, kārtoja un publicēja informāciju par Ziemeļkursas apvidus izcilākajiem darbiniekiem, tostarp Krišjāni Valdemāru, Ernestu Dinsberģi, Fridrihu Mālberģi, arhibīskapu Teodoru Grīnbergu un citiem. Latviešu folkloras krātuvē glabājas divas viņa savāktās folkloras kolekcijas. Kopš 1945. gada dzīvoja trimdā Lundā, turpināja pedagoga darbu un latviešu trimdas skolu vajadzībām sakārtoja vairākas latviešu literatūras un folkloras tekstu izlases, trimdas periodikā publicēja apceres un problēmrakstus, strādāja par bibliotekāru Lundas universitātes Folkloras (Senatnes) institūta bibliotēkā. Ventspilnieku atziņa: Kas Misiņš Latvijai, tas Sviestiņš Ventspilij. Noderīgi: Īsi par autoru, avots https://www.literatura.lv/personas/janis-sviestins Rēzeknes Centrālā bibliotēka Anita Vendaika. Domā un dzīvo zaļi: iegūsti vairāk laika, brīvības, dzīvesprieka (un izglāb planētu) (Zoldnera izdevniecība, 2025) Grāmatas "Domā un dzīvo zaļi" autore Anita Vendaika ir aeronautikas inženiere, medicīnas zinātņu doktore, kura savā grāmatā piedāvā 30 soļu programmu zaļākai domāšanai un dzīvesveidam. Rūpes par mūsu kopējo māju, mūsu planētas ilgtspējīgu pastāvēšanu var sākties ar nelielām izmaiņām mūsu ikdienas paradumos. Mēs varam pateikt "nē" vienreiz lietojamiem priekšmetiem. Mēs varam atbrīvoties no lietām, kas patiesībā ir liekas. Mēs varam kļūt gudrāki, izdarot izvēles, kas ir draudzīgākas mūsu planētai. Mēs varam domāt, ceļot, pirkt, balsot, ēst, atpūsties un strādāt zaļāk. Turklāt šīs izvēles neprasa papildu resursus vai atteikšanos no sava dzīvesveida. Tieši otrādi – tās ietaupa mūsu naudu, sniedz lielāku brīvību un pievieno mūsu dzīvei vairāk prieka, enerģijas un radošuma. Šis ir jauns izdevums latviešu valodā, kas integrē globālās ilgtspējas idejas Latvijas lasītāju kultūras un dzīvesveida kontekstā. Tas veicina plašāku sabiedrības izpratni par to, ka ilgtspējīgas izvēles ir iespējamas arī Latvijā, neprasot lielus resursus vai radikālas pārmaiņas. Šī grāmata ir nozīmīga, jo tā sniedz praktisku un iedvesmojošu pieeju ilgtspējīgam dzīvesveidam, pierādot, ka zaļā domāšana nav upuris, bet gan iespēja iegūt vairāk laika, brīvības un dzīvesprieka, vienlaikus rūpējoties par planētas nākotni. Varis Bokalders un Marija Bloka. Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība : kā projektēt veselīgas, racionālas un ilgtspējīgas ēkas (Domas spēks, 2021) Šajā grāmatā apkopotas zināšanas, kas nepieciešamas, lai gūtu priekšstatu par to, kas patiesībā ir ekoloģiskais dzīvesveids un būvniecība. Izdevumā stāstīts par faktoriem, kas jāņem vērā, lai nodrošinātu būvniecības sektora ilgtspējīgu attīstību. Izdevums palīdz vietējiem speciālistiem pielāgot globālās ilgtspējas idejas Latvijas klimatam un būvniecības tradīcijām, veicina sabiedrības izpratni par ekoloģisku dzīvesveidu un nepieciešamību domāt ilgtermiņā – gan pilsētvides plānošanā, gan privātmāju celtniecībā. Šī grāmata ir nozīmīgs resurss, jo tā apvieno zinātnisku pamatojumu ar praktiskām vadlīnijām, palīdzot samazināt būvniecības negatīvo ietekmi uz vidi un veidot veselīgāku, ilgtspējīgāku dzīves telpu nākotnei. Svarīgi! Šo izdevumu iesaka arī Kuldīgas Galvenās bibliotēkas vecākā bibliotekāre Aija Kadeģe: "Grāmata "Ekoloģiskais dzīves veids un būvniecība" aplūko ilgtspējīgas būvniecības principus, kuros racionāli tiek izmantoti resursi, materiāli un enerģija. Mēs lepojamies, ka Kuldīgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Ņemot vērā šo statusu, Kuldīgā ekoloģiska būvniecība būtu nepieciešama, lai palīdzētu saglabāt tās vēsturisko šarmu, vienlaikus ieviešot modernus risinājumus – atjaunojamo enerģiju, ūdeņu attīrīšanu un resursu taupīšanu. Arhitektūra, kas integrē mūsdienu ekoloģiskās tehnoloģijas, var būt gan estētiski pievilcīga, gan videi draudzīga, vienlaikus saglabājot pilsētas vēsturisko raksturu." Latgales Centrālā bibliotēka Edina Vadovics, Kristofs Vadovics - 1,5° dzīvesveids. Ceļvedis klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai, dzīvojot veselīgāk un taisnīgāk. (2024) Latgaliskā versija: Edina Vadovics, Kristofs Vadovics - 1,5°C dzīvesveids. Ceļveds klimata puormaiņu ītekmis mazynuošonai dzeivojūt veseleiguok i taisneiguok. (2024) Izdevums ir sagatavots, izmantojot Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas programmas Apvārsnis 2020 finansējumu saskaņā ar finansēšanas līgumu Nr. 101003880. Ceļveža mērķis ir sniegt pētījumos pamatotus ieteikumus zema oglekļa pēdas nospieduma, 1,5 °C dzīvesveida rīcībām, kam ir vislielākā ietekme un kas ir saistošas vidusmēra iedzīvotājam Latvijā. Mērķi "ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes, tiecoties temperatūras kāpumu samazināt līdz 1,5 °C" uzstādīja 196 valstu valdības, vienojoties par Parīzes nolīgumu 2015. gadā. Pārliecinoši zinātniskie pētījumi liecina, ka sasilšanas ierobežošana līdz 1,5 °C virs pirmsindustrializācijas līmeņa ir būtiska cilvēku un planētas labklājībai. 1,5 °C mērķa sasniegšana ir mūsu labākā iespēja novērst ekosistēmas sabrukšanu un iegrožot ekstremālu temperatūru, jūras līmeņa celšanos un vissliktākās klimata pārmaiņu sekas. Klimata ceļvedī tiek uzsvērts, ka oglekļa pēdas nospieduma samazināšana ir ne tikai vides, bet arī sabiedrības ilgtspējas un taisnīguma jautājums. Lai samazinātu vidējo oglekļa pēdu, mums katram ir jāveic sava darba daļa. Šādu pārmaiņu pakāpi nevar panākt, ja iesaistās tikai daži. Lai panāktu sistēmiskas un sabiedrības mēroga dzīvesveida izmaiņas un nodrošinātu 1,5 °C dzīvesveida labvēlīgo ietekmi uz vidi un sabiedrību, mums kā sabiedrībai ir jādarbojas kopā. Ogres Centrālā bibliotēka Egīls Dzelzītis – Alternatīvas enerģijas triģenerācijas pielietojums slodžu balansēšanai un ilgtspējīgas kvalitātes nodrošināšanai viedos enerģijas tīklos: promocijas darba kopsavilkums (2021) Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļā vēlamies pievērst lasītāju uzmanību ilgtspējīgas atjaunīgās enerģijas sekmīgai izmantošanai. 2023. gada 21. septembrī noslēdzās konkurss "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2023", kurā Ogres Centrālās bibliotēkas ēka (Brīvības iela 35, Ogre) ieguva pirmo vietu nominācijā "Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2023". Egīls Dzelzītis un Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku komanda ir izstrādājusi Ogres Centrālās bibliotēkas mūsdienīgu atjaunīgās enerģijas mikrotīklu. Šis ir iemesls, kāpēc no Ogres Centrālās bibliotēkas krājuma "Literatūras ceļvedim" izvēlējāmies mūsu novadnieka, Ogres Goda pilsoņa Egīla Dzelzīša promocijas darba kopsavilkumu. Promocijas darbā ir sniegti pētījuma rezultāti par galapatērētāja slodžu balansēšanu ar siltuma tīkla jaudu, ievērojot ekotriģenerācijas lietojumu atjaunīgās enerģijas mikrotīklos, kā arī eksperimentālā daļa, kas balstīta uz Ogres Centrālās bibliotēkas atjaunīgās enerģijas mikrotīklu.

Ekziperī Starptautiskās vidusskolas (Exupery International School, EIS) bibliotekāre Līga Grundšteine reizi divos mēnešos organizē sarunu pasākumu "Grāmatu sarunas", lai skolēni un skolotāji dalītos iespaidos un pārdomās par grāmatām, kas rosina globālu domāšanu. Diskusiju laikā tiek apskatītas dažādas perspektīvas, kultūras, idejas, mēģinot izprast to, ko nozīmē būt cilvēkam mūsdienu pasaulē. Kā radās doma par Grāmatu sarunām? Lielākā daļa skolēnu nenāks pie grāmatām paši, lai arī cik skaisti tās būs izstādītas bibliotēkā. To sapratu kā pieredzējusi valodu skolotāja. Grāmatas un lasīšana, īpaši tīņiem, ir sociāls process. Lai veicinātu lasīšanu, jārāda piemērs gan no vienaudžu, gan no skolotāju puses. Ideju ieguvu no citiem starptautisko skolu bibliotekāriem, kas savās skolās organizēja "Book Talks" - pāris minūšu sarunas par grāmatām. Izvēlējos tēmu "global mindedness" jeb "globālā domāšana", uzrunāju pirmos runātājus individuāli, un tā arī šī ideja aizgāja. Šajā mācību gadā runājam par jaunu tēmu "Well-being" jeb "labbūtība", kuras viens no aspektiem ir planētas labbūtība un veselība. Kas notiek Grāmatu sarunās? Mūsu skolā grāmatu sarunas ir īss, bet intensīvs pasākums, kur trīs vai četri skolēni un skolotāji dalās ar savu iesakāmo grāmatu. Tas notiek rīta klases stundas laikā, kas parasti ir 15 minūtes. Runātāji viens pēc otras pastāsta par grāmatu, tās saistību ar globālo domāšanu, savu pieredzi un ieteikumiem. Pēc tam grāmatas pieejamas bibliotēkā īpašā vietā lasīšanai. Man kā klausītājam vienmēr šķiet, ka sarunu laikā apstājas laiks. Tā ir vienreizēja iespēja ieskatīties runātāju privātajā pasaulē, jo stāsti bieži vien ir ļoti personīgi. Kādam cilvēkam kāda grāmata palīdzējusi grūtā brīdī, bet kādu iedvesmojusi darīt jaunas lietas. Skolēni piesakās brīvprātīgi, tādēļ bieži vien klausītājiem ir pārsteigums par runātājiem. Ko šī iniciatīva ir devusi skolēniem un skolotājiem? Manuprāt, šīs sarunas ir savā veidā normalizējušas lasīšanu un domu, ka lasīt var dažādi un to dara dažādi skolēni un skolotāji, ne tikai valodas un literatūras skolotāji. Lasīšana nozīmē gan daiļliteratūru, gan zinātnisko literatūru, komiksus vai audiogrāmatas. Es nesagaidu, ka visi skolēni pēkšņi sāks masveidā lasīt un pievērsīsies tieši ieteiktajām grāmatām. Bet pilienu pa pilienam viņiem tiek dota pārliecība, ka lasīt ir labi un tas paplašina redzes lauku. Iespējams, pēc daudziem gadiem lidostas kioskā viņi ieraudzīs vienu no mūsu sarunās minētajām grāmatām un to beigu beigās izlasīs. Vai ir kāda konkrēta grāmata vai saruna, kas palikusi atmiņā? Skolas fizikas skolotājs stāstīja par Karla Sagāna grāmatu "Kontakts", kas viņu iedvesmoja gan profesionāli, gan personīgi. Pēc tās izlasīšanas viņš devās ceļojumā uz grāmatas ekranizējumā redzēto Puerto Riko Arecibo observatoriju (Arecibo Observatory). Šis bija ļoti personīgs stāsts par zinātni, par aizrautību, par ceļošanu un jaunu apvāršņu meklēšanu. Kā, jūsuprāt, literatūra palīdz lasītājiem izprast un risināt globālos izaicinājumus? Globālas tēmas, kā, piemēram, līdztiesība vai rūpes par planētu, ir grūti diskutēt teorētiski. Bieži vien skolēni zina, ka notiek globālā sasilšana un zina, ka ir valstis, kur cilvēki neizbauda tādu vienlīdzību, kāda ir mums. Taču viņiem trūkst sasaistes ar šo problēmu viņu ikdienā. Grāmatas dod iedvesmu uz to paskatīties no kāda cita cilvēka, rakstnieka vai tēla perspektīvas, kas ir daudz personiskāka pieredze. Ja jūs varētu ieteikt vienu grāmatu, ko būtu jāizlasa katram, lai saprastu mūsdienu pasauli – kura tā būtu un kāpēc? Es labprāt dalīšos ar 12. klases skolēna ieteikumu, kas ir Yuval Noah Harari grāmata "Sapiens" . Tā viņa vārdiem runājot, palīdz saprast saikni starp progresu un mūsu sabiedrības labbūtību. Paldies!

Juvāls Noass Harari. Neapturamie mēs. 1, Kā mēs pārņēmām varu pasaulē (Jāņa Rozes apgāds, 2022) Pazīstamais vēsturnieks un domātājs Jūvals Noa Harari ar grāmatu "Neapturamie mēs" piedāvā aizraujošu un saistošu stāstu par cilvēces attīstību, kas piemērots arī jaunākajiem lasītājiem. Šis izdevums ir pirmais Harari darbs, kas paredzēts bērniem un jauniešiem, bet tā saturs ir tikpat vērtīgs pieaugušajiem, jo rosina aizdomāties par cilvēces spēku, izvēlēm un to sekām uz planētas nākotni. Grāmata skaidro, kā cilvēki kļuva par dominējošo sugu uz Zemes – pateicoties spējai sadarboties, veidot stāstus, ticēt kopīgām vērtībām un radīt kultūras. Autors vienkāršā un viegli uztveramā valodā apraksta, kā mūsu kolektīvās darbības ir mainījušas pasauli – sākot no senajiem medniekiem–vācējiem līdz mūsdienu globālajai sabiedrībai. Ilgtspējas skatījumā "Neapturamie mēs" ir nozīmīga grāmata, jo tā parāda, ka cilvēku spēja radīt un ietekmēt vidi ir milzīga, bet vienlaikus tā nozīmē arī atbildību. Harari mudina domāt par to, kā mēs izmantojam savu “neapturamo” spēku: vai radām taisnīgāku, ilgtspējīgāku nākotni, vai virzāmies pretējā virzienā? Izdevums uzrunā jaunāko paaudzi, veicinot izpratni par cilvēces un planētas savstarpējo saikni. Grāmata palīdz saprast, ka mūsu ikdienas izvēles – pat šķietami mazās – kopā veido lielo stāstu par to, kāda būs nākotne. Šajā nozīmē "Neapturamie mēs" ir lielisks izglītojošs resurss, kas veicina kritisko domāšanu, atbildību un līdzdalību sabiedrībā. Svarīgi arī tas, ka Harari stāstījuma stils ir vizuāli bagāts (ilustrācijas un stāsti padara tēmas aizraujošas), kas ļauj viegli ieinteresēt lasītājus dažādās vecuma grupās. Tas palīdz bibliotēkām paplašināt ilgtspējas tēmai veltīto kolekciju, piesaistot ne tikai akadēmisku lasītāju loku, bet arī bērnus, jauniešus un ģimenes. "Neapturamie mēs" atgādina, ka cilvēce ir īpaši spēcīga, kad sadarbojas. Šis vēstījums ir būtisks arī mūsdienu ilgtspējas diskursā: globālus izaicinājumus, piemēram, klimata pārmaiņas vai resursu izsīkumu, var risināt tikai kopīgi, izmantojot mūsu spēju vienoties un radīt jaunus stāstus par nākotni. Tādēļ grāmata ir īpaši piemērota Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas kolekcijai. Tā apvieno zinātni, vēsturi un iztēli, vienlaikus mudinot uz atbildīgu rīcību un cerīgu skatu nākotnē. Juvāls Noass Harari. Neapturamie mēs. 2, Kāpēc pasaule nav taisnīga (Jāņa Rozes apgāds, 2023) Pasaulslavenais vēsturnieks Jūvals Noa Harari savas grāmatas otrajā daļā "Neapturamie mēs" turpina stāstu par cilvēces attīstību, šoreiz pievēršoties jautājumam par taisnīgumu un nevienlīdzību. Darbs "Kāpēc pasaule nav taisnīga" īpaši piemērots jaunākajai auditorijai, taču tā vēstījums ir universāls – tas skaidro, kāpēc cilvēku sabiedrībā vienmēr ir pastāvējusi nevienlīdzība, kā tā veidojusies un kā to iespējams mazināt. Harari vienkāršā, saistošā valodā ar ilustrāciju palīdzību parāda, ka nevienlīdzība nav dabas likums, bet gan cilvēku radītu sistēmu un stāstu rezultāts. Vai bagātība, vara un iespējas sadalās vienmērīgi? Kāpēc daži dzīvo pārpilnībā, kamēr citi cieš trūkumu? Autors izskaidro, ka šīs atšķirības radušās vēsturisku procesu gaitā – sākot ar agrārajām sabiedrībām un turpinot līdz modernajiem sociālajiem un ekonomiskajiem modeļiem. Grāmata ir būtiska arī ilgtspējas diskursā, jo tā palīdz izprast sociālo dimensiju: taisnīgumu, vienlīdzību un iekļaujošu sabiedrību. Ilgtspējīgas attīstības mērķi skaidri uzsver, ka ilgtspēja nav tikai ekoloģiska vai tehniska problēma – tā ir cieši saistīta ar sociālo līdzsvaru. Harari darbs rosina jaunākos lasītājus domāt par šiem jautājumiem jau agrīnā vecumā un veicina kritisko domāšanu par pasaules uzbūvi. Īpaši nozīmīgi, ka grāmata uzrunā bērnus un pusaudžus, atklājot sarežģītas tēmas vieglā un aizraujošā formā. Tas ļauj bibliotēkām veidot ilgtspējas kolekcijas, kas būs pieejamas un saprotamas dažāda vecuma lasītājiem, ne tikai akadēmiskajai videi. Šis aspekts ir īpaši vērtīgs, jo ilgtspējas izpratne un atbildīga attieksme pret pasauli jāveido jau no mazotnes. "Neapturamie mēs. Kāpēc pasaule nav taisnīga" iedvesmo domāt par taisnīgāku nākotni – tādu, kur sabiedrības resursi un iespējas tiek sadalītas godīgāk, un kur cilvēce spēj izmantot savu "neapturamo" spēku pozitīvā virzienā. Tas ir stāsts par pagātni, kas palīdz izprast tagadni un veidot nākotni, kas būtu drošāka, taisnīgāka un ilgtspējīgāka visiem. Šī grāmata ir īpaši piemērota Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļai, jo tā apvieno vēstures skatījumu ar mūsdienu izaicinājumiem un mudina jauno paaudzi uzdot svarīgus jautājumus par to, kāpēc pasaule ir tāda, kāda tā ir, un kā mēs kopā varam to mainīt. Apskatu sagatavoja Blomes bibliotēka. Noderīgi: Aijas Uzulas apskats

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem ir padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas, paredzot arī nostiprināt centienus aizsargāt un nosargāt pasaules kultūras un dabas mantojumu. Atbilstoši šim mērķim Cēsu Centrālā bibliotēka ir izvēlējusies vēsturnieka, cēsnieka Mag.hist. Daumanta Vasmaņa (1954–2019) sarakstīto grāmatu "Cēsis gadsimtu mijā (1877–1914)", kas pirmo reizi tika izdota 2018. gadā AS "Latvijas valsts meži" un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītās Vidzemes kultūras programmas 2018 ietvaros un, pateicoties Cēsu kultūras biedrības "Harmonija" rūpēm un Cēsu novada kultūras projektu konkursa finansiālajam atbalstam, tika izdota atkārtoti 2020. gadā. Cēsu vēsture aplūkojamā laika posmā ir visai interesanta. 1877./78. g. Baltijā notika pilsētu pārvaldes reforma. Agrākās, no viduslaikiem mantotās, rātes aizstāja pilsētu iedzīvotāju vēlētās domes un to veidotās pilsētu valdes. Lai arī ierobežotā veidā, pilsētas iedzīvotāji tomēr guva iespēju ar savu vēlēto pārstāvju starpniecību ietekmēt dzīvi savā mītnes vietā. 19./20. gs. mijā Cēsis piedzīvoja salīdzinoši strauju izrāvienu savā pēdējo gadsimtu vēstures ritējumā. Iedzīvotāju skaita ziņā tā tolaik bija lielākā pilsēta Vidzemē (protams, atstājot Rīgu ārpus Vidzemes). Strauji auga arī pilsētas saimnieciskā nozīme. Pirmais pasaules karš būtiski ietekmēja un deformēja attīstības procesus. Savukārt laikā pēc pirmā pasaules kara būtiski mainoties kā politiskajai, tā arī ekonomiskajai situācijai, pilsētas attīstība guva citu virzību. Šajā grāmatā ir ietverti interesanti fakti par Cēsu ekonomikas, sadzīves, izglītības un kultūras attīstību, kas pamatoti ar arhīvu dokumentiem, fotogrāfijām, tā laika preses materiāliem un citu vēsturnieku un vēstures entuziastu veiktajiem pētījumiem, kā arī laikabiedru atmiņām, kas pieejamas gan publicētā veidā, gan rokraksta formā. Kā grāmatas nobeigumā minējis autors: "Grāmatas pārsimts lappusēs ir ietverts vairāk nekā trešdaļa gadsimta, ieskicējot tā laika Cēsis ar notikumiem, kas jau norimuši pagātnē, un ļaudīm, kas devušies aizsaulē. Taču viņu veikums nekur nav zudis, jo pilsēta joprojām dzīvo un attīstās. Ejot pa Cēsu ielām, uzmetot skatienu simtgadīgo māju sienām, mēs, gribot negribot, sasaucamies ar te agrāk mitušajām paaudzēm. [..] Lai spertu soli uz priekšu, jāatsperas pret zemi. Turpinoties mūsu pilsētas attīstībai, arī mēs balstāmies uz agrāko paaudžu veikumu." Grāmata "Cēsis gadsimtu mijā" ir nozīmīgs izdevums, kas kalpo kā kolektīvās atmiņas nesējs, saglabājot unikālu vietējo identitāti un vērtības nākamajām paaudzēm. Tā iemieso kultūras mantojuma saglabāšanas principus ilgtspējīgas nākotnes kontekstā, veicinot saikni starp pagātni un šodienu, kā arī iedvesmojot sabiedrību rūpēties par savas pilsētas kultūras bagātībām. Daumants Vasmanis. Cēsis gadsimtu mijā (1877.-1914.): apceres par sen pagājušām dienām (Kultūras biedrība "Harmonija", 2018) Apskatu sagatavoja Cēsu Centrālās bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja Elīna Riemere.

Šajā starptautiskajā bestsellerā Stīvens R. Kovejs starptautiski atzīta autoritāte menedžmenta un personiskās attīstības jomā, iepazīstina ar efektīvu un pārbaudītu pieeju personisko un profesionālo problēmu risināšanai. Autors apraksta 7 ļoti veiksmīgu cilvēku paradumus, un tehnikas šo paradumu apgūšanai, piedāvājot strukturētu ceļvedi dzīves pārmaiņām. Šie paradumi nav vienkārši ieteikumi - tie veido pamatu ilgtermiņa izaugsmei, integritātei un patiesai līderībai. Kovejs uzsver: ja vēlaties dzīvē kaut ko mainīt, tad pirmām kārtām jāmaina sava attieksme un uzvedības veids. Viņš rosina pārmaiņas sākt no iekšpuses – attīstot raksturu, kas balstīts uz universāliem, nemainīgiem principiem, piemēram, atbildību, cieņu, godīgumu un drosmi. Tikai tad iespējams panākt ilgtspējīgas pārmaiņas arī ārējā pasaulē – attiecībās, darbā un sabiedrībā kopumā. Šī nav ātro un vienkāršoto padomu grāmata – Koveja principi prasa iedziļināšanos, pašrefleksiju un apzinātu rīcību. Taču ieguldītais laiks un enerģija atmaksājas: neskaitāmi cilvēki visā pasaulē atzīst, ka tieši šī grāmata uzvedusi viņus uz īstā ceļa gan personiskajā, gan profesionālajā dzīvē. Atšķirībā no daudziem citiem "panākumu guru" Kovejs uz cilvēka personību raugās holistiski – viņaprāt, patiesi panākumi nozīmē personiskās un profesionālās veiksmes līdzsvaru. Grāmata sniedz praktiskus rīkus, kā attīstīt proaktivitāti, koncentrēties uz svarīgāko, veidot uz abpusēju cieņu balstītas attiecības un kļūt par pozitīvu pārmaiņu iniciatoru. Tāpēc šī grāmata ir par to, kā gūt labākus panākumus abās dzīves jomās, sekojot ētikas principu kompasam – "patiesajiem ziemeļiem", kas soli pa solim aizvedīs jūs līdz mērķim. Koveja pieeja ir mūsdienās tikpat aktuāla kā tās izdošanas brīdī – tā palīdz orientēties strauji mainīgajā pasaulē, saglabājot savu identitāti, vērtības un jēgpilnu virzību. Grāmata pirmoreiz iznāca 1989. gadā ASV un joprojām ir bestselleru sarakstu augšgalā. Žurnāls "Time" ierindojis Koveja darbu starp 25 visu laiku ietekmīgākajām biznesa un personīgās attīstības grāmatām. Tā ir neaizstājams resurss ikvienam, kas vēlas dzīvot ar mērķi un veidot dziļas attiecības. Stīvens R. Kovejs. Efektīvu cilvēku 7 paradumi (Zvaigzne ABC, 2021) Apskatu ir sagatavojusi Limbažu novada Galvenā bibliotēka.

Ilustrācija: Laura Lukeviča Šogad siltais septembris ir kā dāvana, ko mēs, Latvijas ļaudis, pēc "mutuļainās" un lietainās vasaras bijām samierinājušies nesagaidīt. Ir pienācis ražas, jaunu kultūras notikumu un pamatotu ambīciju laiks - un to visu ir iespējams piedzīvot ar regulāru, zeltainu sauli fonā. Tomēr šis septembris nav vasara. Šī septembra siltums ir citāds. Kad noauj kājas un patur tās zemē, ir sajūtams, kā tās nedaudz stindzina. Mēs nevaram saķert vasaru, pat ja tā bija drēgnāka nekā šis siltais rudens. Ir pienākuši citi laiki. Ir rudens. Tā gadalaiki slāņojas viens uz otra. Mēs tos negaidām vai pēc tiem ilgojamies. Mēs tos pieminam atmiņās kādi tie bijuši iepriekš, un kādus mēs tos spējam atcerēties. Tie mūs pārsteidz, jo katru reizi tie ir citi. Cilvēks un zeme mainās nemitīgi. Šai enerģiskajai, svaigajai, aizraujošajai un raižpilnajai sezonai, kā ierāmējoša rudens smarža, klātesoša ir literatūra. Izcila, aizkustinoša, mainoša, godīga un jēgpilna literatūra. Paldies kustībai #Laikslasīt par "Literatūras ceļveža" lasītavas papildināšanu ar pārdomātiem rudens grāmatu ieteikumiem. Jāizceļ, ka visvairāk šajā septembrī “Literatūras ceļvedī” sarunu bija par klusumu, jo veseli divi grāmatu apskati bija par Tomasa Mūra grāmatu "Kad klusums runā. Pārsteidzošā gudrība stāstos par tukšumu". Septembra grāmatas arī dāvāja iespēju "iekāpt cita kurpēs" un, caur neparastiem dzīves un mīlas stāstiem, iepazīt dažādas pieredzes. Tajās var lasīt, kādi ierobežojošie ikdienas izaicinājumi sastopami Džodžo Moja grāmatā "Pirms atkal tiksimies" , un dažādi grāmatniecības un ētiskas jautājumi ir šķetināti R. H. Kuang grāmatas "Yellowface" apskatā. Septembra numurā tika pieminēts laiks. Gan filozofisks skatījums no bērnu literatūras skatupunkta Andre Snaijs Magnasons grāmatā "Laika lāde" , gan aizkustinošās īru rakstnieces Sāra Baume grāmatas "plūst virst krist vīst" apskatā. Laika apcere mūs aizved pie jautājumiem par pagātni. Šomēnes iespējams iepazīties gan ar mākslas vēstures monogrāfiju par neiepazīto latviešu mākslinieku Artūru Baumani, gan ar personisko Andras Putnis grāmatas "Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja" apskatu. Nevaram aizmirst, ka septembris bija dzejas mēnesis un "Literatūras ceļvedim" bija tas gods būt klāt "Dzejas dienu 2025" balvas pasniegšanā , kā arī iepazīties ar Ilmāra Šlāpina dzejas krājuma "Cilvēks bez noteikta dzīvesveida" apskatu. Pieminot zemi - gan to, uz kuras mēs stāvam, gan to, par kuru mēs pastāvam - aicinu iepazīties ar izcilās ukraiņu rakstnieces Oksanas Zabužko grāmatas "Pamesto noslēpumu muzejs" apskatu. Ceru, ka "Literatūras ceļvedis" palīdz pamanīt kādu grāmatiņu, kas šobrīd ir nepieciešama. Lai dzīve, laiks, grāmatiņas un gadalaiki slāņojās mūsos, padarot mūs spējīgākus un stiprākus ar katru jaunu sezonu. Lai spēcinoša lasīšana! Pilns numura pārskats pieejams šeit: Septembris 2025 Aicinām arī līdzdarboties izdevuma satura veidošanā un ne tikai lasīt, bet arī rakstīt! Priecāsimies saņemt e-pastu ar vēlmi kļūt par līdzautoru. Raksti uz redakciju anita.veckalne@lnb.lv Lasīsim vēstules! Tiekamies oktobrī! Anita Veckalne "Literatūras ceļveža" redaktore

Cilvēks bez noteikta dzīvesveida vai konkrēti vīrietis? Ilmāra Šlāpina jaunākais un kopskaitā autora ceturtais dzejas krājums visai skaidri pasniedz gan plašās, gan iekšējās pasaules notikumus un novērojumus no ļoti konkrēta skatupunkta. Kā lasītājs sapratu atziņām bagātā prāta īpašnieku kā 21. gadsimta kosmopolītu, kura iekšējā pasaule ir lielāka par ārišķībām, kuras tik daudz dzejas darbos ir apskatītas. Tomēr atvērts paliek jautājums, cik daudz dzejoļos ir paša autora, nevis viņa radīta tēla. Uz to uzvedina visai viegli garām palaižama piezīme "sveši dzejoļi". Arī krājuma pirmais darbs "putnēni" to piemin, runājot, manuprāt, par filozofisko jautājumu "autora nāve". Dzejoļu darbības vide aiz iekšējās pasaules un prāta robežām visbiežāk ir pilsēta – ielas, dzīvokļi. Pa retam ir izlaušanās ārpus tās, tomēr arī tad ar piezīmi, ka nenoteiktā dzīvesveida klātbūtne nav tāla. Piemēram, atmiņas par pludmali saistās ar pazaudētu kameru. Krājuma lasītājs peld cauri tā galvenā tēla dzīves ainiņām. Darbi bieži ir pašpietiekami un noslēgti. Dzejoļu pirmās rindas nereti atbalso pēdējās. Arī nosaukumi ir šķietami vienkārši – katra dzejoļa nosaukums ir viens vienīgs vārds. Tomēr ceļojums, kurā katrs darbs aizved, nav iepriekš paredzams. Tie bieži ir filozofiski, līdz skaļiem smiekliem asprātīgi, bet arī aktuāli, lai liktu domāt. Starp krājuma izlasīšanu un apskata rakstīšanu ieturēju nelielu pauzi, taču joprojām nezinu, ko domāt, piemēram, par dzejoli "starpbrīdī". Doma vietā vai nevietā? Par ātru? To noteikti jāatbild katram lasītājam pašam. Filozofiskais brīžiem ieplūst pat eksistenciālajā. Eksistenciālas domas, šķiet, visnotaļ piestāv cilvēkam bez noteikta dzīvesveida. Apceres par Dievu. Īpaši interesantas tās šķita dzejolī "neskumsti". Taču pārdomas, lai cik grandiozas, Šlāpina dzejā ir aprakstītas skaidri un saprotami. Dažas rindas manā lasītāja prātā palika ilgi pēc aizmugurējā vāka aizvēršanas… "jo dzīve ir īsa un beidzas ar nāvi". Šī un citas rindas, kuras katra savā darbā atkārtotas vairākkārt ielūdz lasītāju papildināt jau uzrakstīto. Piemēram, ko tu, lasītāj, iekļautu dzejolī "sindromi", kur uzskaitīta virkne 21. gadsimta parādību? Man savas versijas radās un ticu, ka radīsies ikvienam. Nenoteiktais dzīvesveids nozīmē arī raudzīšanos uz citu noteiktajiem. Piemēram, kā apaļas dzimšanas dienas atzīmē citi? Un kā pats? Kopumā krājums savā plūdumā ir viegls. Apskatītās tēmas rosina uz sarunu ar citiem, spilgtākās rindas ir citēšanas vērtas un, lai arī krājuma centrā ir cilvēks bez noteikta dzīvesveida, darbi viegli adaptējas dažādiem lasītājiem un noteiktiem dzīvesveidiem. Vismaz man tā likās. Varbūt tāpēc, ka vīrietis. Noderīgi: Šlāpins bez noteikta dzīvesveida Iznāk Ilmāra Šlāpina ceturtais dzejoļu krājums "Cilvēks bez noteikta dzīvesveida" Ilmārs Šlāpins. Cilvēks bez noteikta dzīvesveida. Grāmatas redaktors Ilmārs Zvirgzds. Dizaina autors Klāvs Priedītis. Korektors Alnis Auziņš. Rīga: Aminori, 2025. 115 lpp. ISBN 9789934612633 Emīls Rotgalvis ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra medijpratības nozares eksperts. Šī grāmata ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas programmā "Jaunākās grāmatas Latvijas publiskajām bibliotēkām 2026".