Jūra un dziesma ir tandēms, kas jūras tematikas grāmatu plauktos “uzpeld” bieži. No sengrieķu sirēnām, kuras dziedāja, lai ļaunprātīgi vilinātu jūrniekus, līdz jūrnieku dziesmām, lai vienā ritmā veiktais smagais monotonais darbs kā tauvu vilkšana un citi ritētu raitāk un jestrāk. Arī pati jūra ir nebeidzama šalkoņa, ko nereti sāk gribēties tulkot… un kur vēl jūras putnu klaigas un pārpasaulīgās vaļu dziesmas. Jūra skan. Un arī cilvēku radītā pasaule ap jūru skan: dobji taurē kuģi un biezas miglas apstākļos skumji hipnotiski signalizē miglas taures. Daces Krēsliņas “Pasaka par jūras dziesmu”, kuru autore – zvērināta advokāte – ir gan sarakstījusi, gan krāšņi ilustrējusi, ir par dziesmu, kuru kādai Zvejniekmeitai iemāca zemūdens pasaules radības: jūras valdnieks un viņa pavalstnieki. Dziesma, kas stāsta par jūru un kā tā jūtas. Dziesma, kas ciematnieku satumsušajos skatos pamazām atgriež mirdzumu. Grāmatai piemīt pasaules elpa un cilvēka mēroga nobeigums. Ilustrācijas šķiet tik atsvaidzinoši pasakainas, ka jādomā – arvien vairāk juristiem būtu jāsāk pievērsties bērnu literatūrai :) Ļoti labi varu iztēloties šo grāmatu pasaules tirgū: uzburtā vide ir kosmopolīta, pat dienvidnieciska, stāsts – reizē mitoloģisks un laikmetīgs (ekoloģija). Jau iepriekš atvainojiet, ka ieskicēšu stāsta beigas. Pat ja šī ir pasaka, Zvejniekmeita tomēr nejaudā ar vienu skaistu dziesmu visu ciematu vest pie prāta un atturēt no jūras izzvejošanas, būvējot arvien varenākus kuģus, kas spēj doties ceļā arī postošā vētrā. Bet viņa turpina ienirt dzelmē, apgūt jaunas dziesmas un dziedāt tās, neraugoties ne uz ko, un pa vienam vien kāds tomēr sadzird un atmostas no negausības un alkatības. Lai arī grāmatu lasīju priekšā jaunākajam dēlam (kurš izteica uzslavas par ilustrācijām, jo īpaši – kā tāda paša izmēra lappusē kā citas var uzzīmēt kuģi, kurš tiešām liekas neiedomājami milzīgs!) – pasakas morāle sasildīja, pirmkārt, mani. Pasaulē, kur reizēm liekas, ko gan ar savām mazajām rociņām tu iespēj vērst par labu, Dace Krēsliņa iedvesmo, ka arī no sirds izdziedāts maģisks mazumiņš var kādam atvērt acis. Noderīgi: dotta.lv Krēsliņa, Dace. Pasaka par jūras dziesmu. Autores teksts, ilustrācijas un dizains. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 31 nenumurēta lpp. ISBN 9789934322259. Anna Iltnere ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore un tīmekļvietnes www.literaturascelvedis.lv administratore. Lasiet interviju "Literatūras ceļvedis jautā autorei un ilustratorei Dacei Krēsliņai"

🎧 Klausies apskatu Soundcloud  vai Spotify Jāzepa Grosvalda darba “Persijas ainas” pārizdevums ir nācis klajā saistībā ar nesen eksponēto izstādi “Esmu tagad noņēmies dzīvot mākslai” Jāzeps Grosvalds. 1891–1920" Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā (LNMM). Grāmata sniedz bagātīgu ieskatu mākslinieka darbībā, interpretējot Tuvo Austrumu iespaidus glezniecībā, kā arī raksturojot modernisma attīstību Latvijas mākslā. Pirmo reizi “Persijas ainas” izdotas Stokholmā 1978. gadā. Darbs oriģināli ticis iesākts latviešu valodā, bet pabeigts – franču valodā. Savukārt jaunais 2023. gada izdevums lasītajiem ir pieejams latviešu, franču, angļu un zviedru valodās, tādā veidā sekmējot Latvijas mākslinieku popularizēšanu plašākā Eiropas kultūrtelpā. Grāmatā iekļauts LNMM direktores Māras Lāces ievadteksts, kurā ieskicēta Grosvalda biogrāfija un darba aktualitāte. To papildina grāmatas projekta vadītājas Ievas Kalnačas ievads ar Grosvalda Tuvo Austrumu ekspedīcijas gaitas apskatu un detalizēti atklātu mākslinieka daudzpusīgo personību, viņam piemītošo progresīvo un kosmopolītisko pasaules uztveri. 1918. gadā Jāzeps Grosvalds Britu impērijas armijas sastāvā devās ilgā ekspedīcijā uz Tuvajiem Austrumiem, uzsākot ceļu no Aleksandrijas, Ēģiptē. Tālākais maršruts Grosvaldu veda no Sarkanās jūras līdz Persijas līcim, pēc kā tika apceļota Mezopotāmija, ietverot Bagdādi, ka arī Irānas ziemeļus un mūsdienu Azerbaidžānas teritoriju, ekspedīcijai noslēdzoties Baku. Šī ceļojuma ietvaros Grosvalds gan rakstiski, gan vizuāli piefiksēja visu redzēto, kas vēlāk rezultējās “Persijas ainās”. Darba stiprākais aspekts ir Grosvalda skiču un akvareļu sintēze ar viņa paša sastādītajiem tekstiem, kas ļauj lasītājam harmoniski pārcelties uz vairāk nekā gadsimtu seno pagātni un sekot līdzi autora aizraujošajai pieredzei austrumos. Jaunais izdevums ir ievērojami papildināts ar Grosvalda mākslas darbiem no dažādām kolekcijām, tostarp no LNMM un Vermlandes muzeja kolekcijas Zviedrijā. Noderīgi: www.lsm.lv / www.lnmm.lv / lr1.lsm.lv / Grosvalds, Jāzeps. Persijas ainas / Tableaux Persans / Persiska Bilder / Scenes of Persia. Ievadtekstu autores: Māra Lāce, Ieva Kalnača; redaktore Laima Slava. Rīga: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs; Neputns, 2023. 349 lpp. ISBN 9789934538506. Sandris Saukums ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperts.

🎧 Klausies apskatu Soundcloud  vai Spotify Dendrologa Andreja Svilāna jaunākā grāmata lasītāju aicina šim gadalaikam atbilstošā, brīnumainā ceļojumā – uz Eiropas skaistākajiem dārziem. Kad tad, ja ne pavasarī vai vasarā, kad “daba zied pilnbriedā”, posties ceļā, lai skatītu šos krāšņos dārzus un parkus savām acīm? Vai ceļš mūs vedīs uz tepat netālu esošo Rundāles pils baroka dārzu, kas, manuprāt, sevi visā burvībā atklāj rožu ziedēšanas laikā? Vai varbūt dosimies pie mūsu tuvākajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem, lai apbrīnotu Igaunijas ievērojamāko baroka dārzu – Kadriorgas pils dārzu? Esot Igaunijā, ieteicams apskatīt arī Palmses muižas kompleksu. Kā viena no muižas īpašajām vērtībām izceļama oranžērija, kurā šobrīd audzē ap 130 augu sugu. Bet varbūt par savu galamērķi izvēlēsimies kādu no saules pielietajām dienvidu zemēm? Portugālē – Lisabonas pievārtē – atradīsiet valsts vecāko botānisko dārzu – Ažudas Botānisko dārzu. Savukārt Spānijā – Seviljā – Marijas Luīzes dārzu, kuru 1893. gadā Monpensjē hercogiene Marija Luīze uzdāvināja pilsētai publiskai lietošanai. Īpaši daudz apburoši skaistu grāmatā apskatītu dārzu, bez šaubām, mūs sagaida arī Itālijā. Lai kuros no Eiropas skaistākajiem dārziem nokļūsiet, tie neatstās vienaldzīgu! Autors izklāstījis dārzu veidošanās pirmsākumus un apskatījis tos arī mūsdienās. Grāmatā dārzi un parki kārtoti alfabētiskā secībā pēc valstu nosaukumiem, katru aprakstu papildinot ar bagātīgu un košu attēlu klāstu. Pamīšus ar dārzu aprakstiem un kvalitatīvām fotogrāfijām stāstījumā iestrādāti dārzu veidošanas pamatprincipi pēc dalījuma: baroka jeb franču dārzi, ainavu jeb angļu stila dārzi, itāļu dārzi un mauru dārzi. Noderīgi: veikals.latvijasmediji.lv Svilāns, Andrejs. Eiropas skaistākie dārzi. Atbildīgā redaktore Arta Ciša; konsultante Ilze Māra Janelis; Induļa Martinsona vāka mākslinieciskais noformējums un makets. Rīga: Latvijas Mediji, 2024. 191 lpp. ISBN 9789934293030. Zane Bondare ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste.

🎧 Klausies apskatu Soundcloud  vai Spotify Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apgādā izdota grāmata “Grafiķe Dzidra Ezergaile. Ekslibri”, kas tiecas iespējami pilnīgi atklāt mākslinieces Ezergailes (1926–2013) radošo mantojumu Latvijā līdz šim maz pētītajā ekslibru jomā. Rokas un prāta vingrinājumi — tā Ezergailes darinātos ekslibrus raksturo grāmatas autore, LNB Mākslas krājuma eksperte Ingrīda Peldekse. Bagātīgi ilustrētais izdevums ar vairāk nekā simts mākslas darbu reprodukcijām aicina iepazīt grafiķes unikālo rokrakstu, kam raksturīgs izteikts līniju ritms, ornamentu izmantojums un saules motīva atveids dažādās tehnikās. Ekslibris (ex libris) jeb grāmatas piederības zīmes savas popularitātes uzplaukumu Latvijā piedzīvoja 20. gadsimta 70. un 80. gados. Šis ir laiks, kad arī Ezergaile aktīvi pievērsās ekslibru izgatavošanai un dāvināšanai saviem laikabiedriem. Ekslibris kā miniatūrgrafikas veids ir īpašs ar to, ka vēsturiski tas allaž bijis cieši saistīts ar personu, kam ekslibris veltīts. Piemēram, grafiķei un kolekcionārei Ernai Saleniecei veltītajā ekslibrī ietverts gan kamols ar adāmadatām, gan lasīšana pie karsta dzēriena krūzes. Savukārt, savas māsas Steigas Ezergailes raksturošanai māksliniece izvēlējusies ekslibrī iekļaut zāļu tējas pušķīšus, medicīnas instrumentus un atvērtu grāmatu, simbolizējot māsas gaitas medicīnas nozarē. Grafiķes Ezergailes darinātie ekslibri grāmatā apskatīti saskaņā ar tipoloģisko iedalījumu: heraldiskie, šifru, tematiskie un abstraktie ekslibri. Mākslas darbu analīzi, kas veido izdevuma kodolu, vērtīgi papildina nodaļas ar laikmeta raksturojumu, Ezergailes daiļrades vērtējumu un ekslibra vēsturi. Grāmatas noslēgums atvēlēts mākslinieces 2003. gadā uzrakstītajai, iepriekš nepublicētajai esejai “Dzīves brīnumi: par ex libri jeb grāmatzīmi”, kurā Ezergaile poētiskā valodā pauž savu mākslas filozofiju (“māksla kā rotaļu pasaule”) un atminas pirmos soļus grafikā Artura Apiņa, Pētera Upīša un Kārļa Baltgaiļa vadībā. Esejā māksliniece arī pauž savu viedokli par ekslibra mainību un nākotni. Pētījumā ir apzināts vairāk nekā pusotrs tūkstotis ekslibru, kas tiek glabāti gan atmiņas institūcijās, tostarp LNB, gan mākslinieces līdzgaitnieku privātās kolekcijās. Grāmatā iekļauti arī iepriekš nepublicēti materiāli (esejas, vēstules) un apzināti ekslibristu darbu kopizstāžu katalogi, aicinot turpināt pētīt ekslibristu kustības vēsturi Latvijā. Izdevums būs saistošs ne tikai pētniekiem, bet arī citiem lasītājiem, kuri ciena mākslu, vēlas iepazīt ekslibru lakonisko, simbolisko valodu, kā arī sev jaunatklāt ražīgāko latviešu ekslibristi Dzidru Ezergaili. Noderīgi: replay.lsm.lv Peldekse, Ingrīda. Grafiķes Dzidras Ezergailes ekslibri. Zinātniskās recenzentes: Dr.art. Kristiāna Ābele, Dr.art. Inese Sirica; priekšvārds: Ingrīda Burāne; dizains: Tatjana Raičiņeca. Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. 248 lpp. ISBN 9789934610509. Sandra Ķempele ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte.

🎧 Klausies apskatu Soundcloud  vai Spotify Vai zināt, cik apjomīgu pasaku un teiku mantojumu, mums, latviešiem, ir atstājuši mūsu senči? Latvijas pirmās brīvvalsts laikā – 1925. gadā – tās tika apkopotas un izdotas piecpadsmit sējumos! Mūsdienās folkloras vācēju ekspedīcijas turpinās joprojām. “Ceļā ar pasaku” – lielisks notikums Latvijas pētnieciskajā literatūrā! Desmit autores, Karla Gustava Junga analītiķes un Junga analītiskās psihoterapeites, sarakstījušas apjomīgu oriģināldarbu, kurā analizētas desmit dažādu tautu brīnumpasakas. Turklāt, kopdarbs tapis gandrīz desmit gadu garumā. Zīmīgs grāmatas tapšanā šķiet skaitlis 10; gluži tāpat kā skaitļu maģija ir būtiska pašās pasakās, kad izpildītie uzdevumi sniedz lielāku pieredzi un dzīves gudrību. ”Latviešu tautas pasaku, līdzīgi kā Eiropas tautu pasaku un mītu motīvi, daudzu gadu tūkstošu garumā ir nācijas dvēseles un identitātes atspoguļojums.” (Ginta Teivāne, 109. lpp.). Dažādās valstīs tas var izpausties gan līdzīgi, gan atšķirīgi. Mūsdienu kontekstā tas precīzi redzams ukraiņu tautas pasakās – nevis saistībā ar spēku, bet gan augstu garīguma līmeni un mīlestību pret dzīvniekiem. Mana vēstījuma mērķis nav darba satura pārstāsts. Grāmatas apskatā piedāvāju lasīšanas ceļazīmes labākai izpratnei par to, kas jūs sagaida šajā aizraujošajā “ceļā ar pasaku”. Dramaturģiski saturs kārtots nemainīgi loģiskā secībā. Vispirms – katras autores īsi ievadvārdi, tad konkrētā pasaka pilnā apjomā un turpinājumā – pasakas detalizēta analīze, kurā izmantoti arī reālu mūsdienu cilvēku sapņi un dzīves stāsti. Ievadā Guna Berga raksturo senās pasaules mitoloģiju, tās nozīmi mūsu senču dzīvē un paskaidro, kāpēc brīnumpasaku analīzē izmantota konkrētā metode: “Junga analītiskajā psiholoģijā un psihoterapijā nozīmīgu vietu ieņem izpratne par cilvēka psihes struktūru, ko veido apziņa un bezapziņa – individuālā un kolektīvā – kompleksi, arhetipi, kā arī koncepts par individuāciju – psihiskās attīstības procesu.” (12. lpp.). Grāmatā sastapsiet vēl citus mazāk zināmus terminus. Taču – lai tas jūs nekādā gadījumā nenobiedē, jo nobeiguma lappusēs kā pievienotā vērtība iekļauta lieliska skaidrojošā vārdnīca. Jāatzīst, ka pasaku izvēlē autores nav gājušas vieglāko ceļu. Piemēram, liela daļa no mums noteikti zina vienu no garākajām un sarežģītākajām latviešu tautas pasakām “Kurbads, ķēves dēls”, kas atklāj Ego kompleksa attīstības ceļu mijiedarbībā ar kolektīvo bezapziņu. Tematiski vairums pasaku izvēlētas saistībā ar vīrieša ceļu individuācijas procesā. Viena no tām – “Aizej tur – nezin kur, atnes to – nezin ko.” Mūsu tautas vēsturē vīriešu rakstura veidošanos ietekmējuši daudzi smagi faktori – tos skaidro šīs pasakas analīzes autore. Savukārt pasakas par sievietes personības attīstības ceļu sastopamas daudz retāk, tāpēc tās lai kļūst par būtisku grāmatas intrigu! Visbeidzot – padalīšos, kādu patīkamu pārsteigumu piedzīvoju es un ceru, ka līdzīga sajūta būs arī jums. Līvu tautas pasaka “Kāzas jūrā” vēsta par dzīves vidusposma transformācijas procesu. Jāatzīstas, ka šī bija mana pirmā iepazīšanās ar līvu folkloru. Grāmatas apskatam izvēlējos diezgan garu citātu, kurā saskatīju reālu līdzību ar latviešu likteni: “Pasakas sākumā paustas ilgas pēc senajiem laikiem un rāmās, drošās dzīves Jūras mātes gādībā, taču tas ir pagājis – tā vietā nākušas vētras, lieli viļņi, trokšņojoši kuģi un svešās valodās runājoši ienācēji, kuri nepieņem līvu tikumus.” (Ramona Gredzena, 311. lpp.) Vēl 20. gadsimta beigu posmā tepat Latvijā gaisā virmoja doma, ka katra konkrēta pasakas tēla vai motīva vēsture tā arī paliks neatšifrēta. Tomēr nu tas ir noticis! Bet kāpēc tieši “ceļā” ar pasaku”? To Guna Berga ir skaidrojusi pirms viņas izvēlētās pasakas: “Ceļš – tā ir došanās nezināmajā.” Mans padoms: šo ceļu ejiet lēnām, nesteidzoties! Izlasiet visu pasaku, nolieciet grāmatu malā un ļaujieties pārdomām. Pēcāk atkal turpiniet. Paldies autorēm! Lai visiem aizraujošs lasītprieks! Noderīgi: jungabiedriba.lv / jungian.lv Ceļā ar pasaku. Tautu brīnumpasakas Junga analītiskās psiholoģijas skatījumā. Autores: Guna Berga, Inese Ruka, Guna Čače, Ginta Teivāne, Nika Berne, Ginta Jansone, Iveta Upeniece, Iveta Gēbele, Ginta Ratniece, Ramona Gredzena. Analītiskā redaktore Guna Berga. Rīga: Latvijas Junga analītiskās psiholoģijas biedrība, 2023. 368 lpp. ISBN 9789934239861. Dārija Juškeviča ir LNB Atbalsta biedrības konsultante.

🎧 Klausies apskatu Soundcloud  vai Spotify Izdevniecībā “RaKa” 2024. gadā izdotā grāmata “Bērns runāt mācās ģimenē” ir šīs grāmatas 4., papildinātais izdevums, kas viennozīmīgi liecina par tās pastāvīgo aktualitāti. Autores Anastasija Irbe (ļoti pieredzējusi logopēde), Sarma Lindenberga (neiroloģe), kā arī līdzautores – logopēdes Zane Tumševica un Iveta Odziņa pievēršas Latvijas bērnu psiholoģijā maz pētītai tēmai – bērnu runas prasmes veicināšanai. Runas funkcija ir viena no vissvarīgākajām bērna attīstībā agrīnajā vecumā, jo tā liek pamatus pilnvērtīgas personības izaugsmei ar izcilām komunikācijas spējām un vēlāk – sekmīgai pašrealizācijai izvēlētajā profesijā. Runas funkcija ir ciešā sasaistē ar bērna kognitīvo spēju attīstību. Autores uzsver, cik nozīmīga ir vecāku aktīva darbošanās ar bērniem – gan radot drošu un pozitīvām emocijām piesātinātu mājas vidi, gan nemitīgi uzturot savstarpēju runas saziņu bērna valodas attīstīšanai. Grāmata tapusi pieredzē balstītu ilgstošu pētījumu rezultātā, kurā autores izseko bērna runas spēju attīstībai no zīdaiņa pirmajām dzīves nedēļām līdz septiņu gadu vecumam, no valodas apguves sākuma – pirmsrunas – līdz saistītas valodas apguvei, respektīvi, līdz bērna gatavībai uzsākt skolas gaitas. Visi vecuma posmi grāmatā detalizēti dalīti gradācijās, pasvītrojot būtisko katrā attīstības fāzē. Piemēram, pirmsrunas periods, t.i., no pirmās nedēļas līdz 1 gada vecumam, tiek sadalīts mēnešu posmos. Pirmajās nedēļās liela nozīme ir pareizas elpošanas un zīšanas refleksa izstrādei, kā arī ēšanas un ēdināšanas paradumiem bērna runas attīstībā (pareizai ēšanas paradumu ievērošanai ir nozīme arī vēlākajos mazuļa dzīves posmos). Pirmsrunas periodā tiek uzsvērta runas-redzes un runas-dzirdes koncentrēšanās uz runātāja – mātes vai tēva – seju pozā: “acis pret acīm”, kā arī bērna atbildes reakcijas vecākiem: ar smaidu, dūdošanu, vīterošanu, lalināšanu, zilbju veidošanu, dažādu skaņu atdarināšanu u.c. Grāmatā apkopoti niansēti ieteikumi vecākiem, kam pievērst uzmanību šajā un vēlākajos vecuma posmos: bērna kustību attīstībai, runas izpausmēm, mūzikas un ritma ietekmei, iesaistei rotaļās un spēlēs, pastāvīgai valodas un žestu kontakta uzturēšanai un emocionālās saiknes veidošanai ar bērnu. Jebkurā gadījumā – runas apguves pamatā ir vecāku un bērna cieša saskarsme un sadarbība. Grāmata uzrakstīta kā fundamentāls ieteikumu kopums, kas pielāgots katram bērna attīstības posmam. Līdzās ieteikumiem pievienoti vingrinājumu apraksti, detalizēti zīmējumi, neskaitāmi rotaļu piemēri dažādiem vecumposmiem, atbildes uz biežāk uzdotajiem vecāku jautājumiem. Tiek akcentēta arī lasītprasmes apguves nozīme, tēlainas domāšanas attīstīšana (caur pasakām, mīklām, parunām u.tml.), bērna psihiskā un emocionālā attīstība un socializēšanās pirmskolas vecumā. Logopēdu skatījumā sniegti arī dažādi ieteikumi vecākiem saistībā ar bērna runas spēju attīstības riskiem, piemēram, stostīšanos. Ne velti šīs grāmatas pirmizdevums 2015. gadā saņēma Latvijas Logopēdu asociācijas Gada balvu. Īpašu “rozīnīti ” grāmatai piešķir vairāki pielikumi, kuros cita starpā iekļauti muskuļaudu anatomiskie apraksti un shēmas, rotaļu paņēmieni artikulācijas attīstībai, logoritmisko pieskārienu apraksti, attēli stāstījumu veidošanai, kā arī intelektuālās attīstības uzdevumi. Grāmata būs lielisks palīglīdzeklis vecākiem, pedagogiem, logopēdiem, bērnu psihologiem un pediatriem. Noderīgi: www.janisroze.lv Bērns runāt mācās ģimenē. Autores: Anastasija Irbe, Sarma Lindenberga, Zane Tumševica, Iveta Odziņa. Zīmējumi, vāka foto un dizains: Rudīte Kravale. 4., papildin. izd. Rīga: RaKa, 2024. 288 lpp. ISBN 9789984464725. Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

🎧 Klausies apskatu Soundcloud  vai Spotify Gan skolā, gan augstskolā man laimējies sastapt Skolotājus ar lielo burtu – ne viens vien bijuši tādi, kas ne tikai mācījuši konkrēto mācību priekšmetu, bet ar savu stāju, inteliģenci, erudīciju, plašo redzesloku, pašcieņu un cieņu pret studentiem bijuši arī paraugs it visā. Viens no izcilākajiem pedagogiem manā dzīvē ir bijis Gunārs Bībers, kura lekcijās mēs, pirmkursnieki filologi, ar milzu uzmanību klausījāmies docenta priekšnesumā, jā, tieši priekšnesumā, jo Gunārs Bībers prata savu mierīgo vēstījumu par šķietami ne visai aizraujošo 19. gadsimta latviešu literatūras vēsturi ilustrēt ar spilgtiem piemēriem un citātiem, uzburot dzīvas ainas klausītāju iztēlē. Tagad varu atsaukt atmiņā docenta Bībera balsi, runas manieri un ritmu, kā arī sirsnīgo un neiztrūkstošo uzrunu klausītājiem “cienījamie”, lasot šopavasar grāmatas formā ietērptās astoņas lekcijas par drāmas kompozīcijas pamatelementiem, traģēdiju, komēdiju, drāmu, Ibsena un Brehta dramaturģiju. Lekcijas ierakstītas magnetofona kasetēs Latvijas Kultūras akadēmijā 2000. gada rudens semestrī, kad tika lasītas topošajiem aktieriem un arī režisoriem, kā var spriest no lekciju atšifrējumā saglabātajām Bībera replikām un komentāriem, kas adresēti lekcijā klātesošajiem. Lai lasītāju nebiedē nosaukumā ietvertais žanra apzīmējums “lekcijas” – lai gan tās lasītas kursā “Drāmas teorija”, tajās līdztekus drāmas teorijas pamatelementu raksturojumam neuzkrītoši, bet bagātīgi ievērptas reālās dzīves situācijas, attiecību un konfliktu risinājumi, ilustrēti ar dramaturģisku darbu epizodēm, lugu sižetu pārstāstiem vai ainām no attiecīgo lugu iestudējumiem. Teorētisko atziņu izpratni atvieglo tas, ka piemēri pārsvarā ir no lasītājiem labi zināmiem klasiskās dramaturģijas darbiem – kurš gan nezina Blaumaņa, Raiņa vai Šekspīra darbus, arī ar Ibsena lugu iestudējumiem latviešu skatītājs tiek lutināts itin bieži. Gunāra Bībera minētie piemēri jau redzētās izrādēs un labi zināmās lugās ļauj ieraudzīt kādu jaunu niansi vai palūkoties uz tām no negaidīta skatupunkta. Vai otrādi – teorētisks apgalvojums, izskaidrots ar labi zināmiem Blaumaņa vai citu autoru darbu piemēriem, gūst itin loģisku un viegli saprotamu pamatojumu. Lekcijas var palīdzēt ne tikai topošajiem aktieriem un režisoriem radīt, Bībera vārdiem sakot, “vienotu un harmonisku mākslas darbu”, bet arī ikvienam lasītājam – potenciālajam teātra apmeklētājam – labāk izprast dramaturģiska darba kompozīciju, katra elementa lomu lugas satura atklāsmē, līdz ar to audzina gudru teātra skatītāju, kas ikvienā izrādē aiz virspusējām sižeta līnijām spēs saskatīt dziļākus slāņus un pratīs rast atbildes uz daudziem jautājumiem, arī par lugas un režijas pamatideju. Šīs lekcijas māca domāt dziļāk, skatīties tālāk, un ir cerība, ka tās pārlasīs arī tagad aktīvi strādājošie režisori un paturēs prātā joprojām aktuālo Gunāra Bībera vērtējumu: “Ja iestudē “Zaļo zemi” vai, teiksim, kādu komēdiju, tad ir skaidrs, ko režisors grib, bet, ja paņem kādu darbu kaut kur ārzemēs, tāpēc ka izcils režisors vai aktieri guvuši milzīgu piekrišanu, bet te mēs visu to nesaprotam, noskatāmies un īsti nesaprotam, šī nenoskārstās vajadzības sajūta paliek, tad ir dažkārt diezgan skumji. Ne nu izklaidēties, ne neizklaidēties. Ne priecāties, ne bēdāties, kaut kāda ļoti īpatnēja sajūta.” Noderīgi: www.diena.lv / lr1.lsm.lv / lsm.lv / satori.lv Bībers, Gunārs. Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu. Recenzenti: Dr.philol. Valda Čakare, Dr.habil.philol. Benedikts Kalnačs; redaktors un priekšvārda autors Raimonds Briedis; konsultante Līga Ulberte; literārā redaktore Ligita Bībere; dizains: Klāvs Priedītis; rādītājus sastādījusi Krista Evelīna Liepiņa. Rīga: Neputns, 2024. 191 lpp. ISBN 9789934601804. Ieva Miķelsone ir LNB Speciālo krājumu departamenta Letonikas un Baltijas centra galvenā bibliogrāfe.

Šogad tik neprognozējamā pavasara nemitīgi mainīgo laikapstākļu dēļ arī maijs mums visiem nedaudz “sajaucis kārtis” – visu teju vienlaikus ziedošo koku un krūmu krāšņums un reibinošie smaržu mākoņi šķiet kino lentes ātrumā gar acīm un citām maņām aizzibējuši, kad attopamies jau tveicīgā vasarā, kura nez vai vēl īsti ir par vasaru dēvējama? Jasmīni un maijrozes zied vienlaikus ar dažām spītīgām, izplaukšanu nokavējušām vēlajām tulpju šķirnēm, turklāt, visu to jāpagūst izbaudīt uz pilnu klapi, jo skaistais maijs gadā tik viens! Jautājums – kā šo skaistumu savienot ar darba ikdienu, vēl jo vairāk – arī ar tik daudzu jaunizdotu grāmatu lasīšanu? Īstu recepti, diemžēl, nevaram piedāvāt arī mēs – “Literatūras ceļveža” satura veidotāji. Pie izdevības vēlamies vien atgādināt par ikvienam mūsu izdevuma lasītājam jau pamanītām 2024. gada lasīšanas pavasara aktualitātēm. Un vispirms – atceramies, ka notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” pasākumu kontekstā 2024. gads definēts “Bibliotēkas un lasīšana”, kas aptver daudzu dažāda mēroga norišu kopumu visās Latvijas bibliotēkās – aicinām nepalaist garām ko saistošu tuvākajā jums piekļūstamā norišu vietā, jo īpaši tāpēc, ka siltajā gadalaikā daļa no tām notiek ārpus bibliotēku sienām – sekojiet informācijai! Tajā pat laikā lielākā daļa lasošo cilvēku noteikti ir pamanījuši vai paši iesaistījušies lasīšanas veicināšanas norisēs, kuras šobrīd vieno daudzas mūsu valsts izglītības un kultūras institūcijas, un kam par iemeslu ir satraucoši dati par lasīšanas intereses mazināšanos jauniešu un bērnu auditorijās. Viedoklis par to šobrīd ir teju ikvienam (gan zinātājam, gan nejauši tēmā “ielēkušajam”), nereti raisot dzīvas diskusijas. Lai izprastu situāciju un lemtu, kā efektīvāk to pavērst uz labo pusi, tiek veikti ar lasīšanu saistīti pētījumi, notiek LNB iniciēta sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai”. Bet – varbūt šīs bažas ir nedaudz pārspīlētas? Uz Latvijas Bibliotēku portāla iknedēļas jautājumu par to, vai nepieciešams lasīšanas restarts, daļa bibliotekāru atbild noliedzoši, tātad, visticamāk, neizjūt jauno lasītāju intereses kritumu. Liels paldies nepilniem divarpus tūkstošiem Muzeju nakts apmeklētāju, kuri 18. maijā izvēlējās apmeklēt tieši LNB, un citu pasākumu vidū gan kā klausītāji, gan grāmatu lasītāji atvēlēja laiku arī Skaļās lasīšanas maratonam, kurā izskanēja fragmenti no “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2024” vērtēšanai izraudzītajām grāmatām – tas bija iedvesmojoši! Bet vai mums pietiek jaunu izdevumu, no kā izvēlēties ikviena grāmatmīļa gaumei? Jaunākais mūsu valsts izdevējdarbības datu izvērtējums liecina, ka, lai gan daiļliteratūras proporcija tematisko žanru dalījumā 2023. gadā nedaudz samazinājusies, pieaudzis ir bērnu un jauniešu auditorijai paredzēto daiļliteratūras izdevumu skaits (13,9% no kopējā grāmatu skaita), kas, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušo informāciju par bērnu un jauniešu lasītprasmi un lasīšanas paradumiem Latvijā, ir ļoti pozitīva tendence – tā atzīst LNB Krājuma veidošanas nodaļas vadītāja Elza Ungure. Tātad, jauniešiem adresētu grāmatu – gan oriģinālliteratūras, gan tulkoto – mums netrūkst. Tālākais – ko izvēlēties, kā šo saturu pietuvināt lasītājiem – ir jūsu, bibliotekāru ziņā. Mēs, “Literatūras ceļveža” satura veidotāji, turpinām īpaši sekot spilgtākajām, mūs pašus iedvesmojušām jauniešu grāmatām. Arī jaunākajā numurā līdz ar krāšņām grāmatām par ziedošiem dārziem, mākslu, literatūrzinātni, esam iekļāvuši arī vairākus Bērnu un jauniešu žūrijas izceltus izdevumus – gan oriģinālliteratūru, gan tulkojumus. Un te varbūt vietā kāds nejaušs ieteikums: kādēļ gan, piemēram, brīnišķīgās bērnu grāmatiņas par jūtām un emocijām nepalasīt priekšā saviem bērniem vai mazbērniem, baudot tekstu ēnainā dārza stūrī vai lapenē, grāmatas lasītājam un klausītājam pa laikam savstarpēji mainoties lomām? Anda Saldovere, izdevuma redaktore un LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste Korektore un tīmekļvietnes www.literaturascelvedis.lv administratore ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere Grāmatu vērtējumos saglabāts vērtētāju individuālais stils "Literatūras ceļveža" 2024. gada 3. numurs (maijs) ISSN 2592-8392 Numurā lasi: Bībers, Gunārs. Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu Frīdrihs Bernhrads Blaufūss. Dzīvesgājums Bērns runāt mācās ģimenē Ceļā ar pasaku. Tautu brīnumpasakas Junga analītiskās psiholoģijas skatījumā Supervīzija: biedrība "Latvijas Supervizoru apvienība", supervizoru pieredzes stāsti Peldekse, Ingrīda. Grafiķes Dzidras Ezergailes ekslibri Dobičina, Ruta. Zvārtavas pils Grosvalds, Jāzeps. Persijas ainas Skaistākās dārza puķes: idejas saulainai un noēnotai dobei Svilāns, Andrejs. Eiropas skaistākie dārzi Zandere, Inese. Izdomā sev auto Kirkopelto, Katri. Mollis Oževiča, Tīna. Kas jūtām patīk? Erlbruhs, Volfs. Pīle, Nāve un tulpe

Labdien, “Literatūras ceļveža” (LC) sekotāji, draugi un līdzautori – visi, kuri ir un būs ar grāmatām! Ja lasāt šo ievadrakstu, jūs ir sasniedzis izdevuma 2024. gada vasaras pilnbrieda dubultnumurs. Varu atklāt – katra numura satura tapšana ir radošs, nedaudz neprognozējams un pat mistisks process: lai gan saturs tiek plānots un veidots mērķtiecīgi, tikai saliekot kopā jau apstrādātus un koriģētus tekstus tiem loģiskā tematiskā secībā, atklājas “īstā bilde”, un tas ir kā radošs piedzīvojums arī man, redaktorei! Šoreiz vasaras numurs ir “uzaudzis krietni apaļīgs”, un, jā – jau atkal ir tā pazīstamā sajūta, ka pašai daudz ko no iekļautā gribas likt savā nākotnē izlasāmo grāmatu sarakstā. Numura dominējošā tēma šoreiz, nepārprotami, ir sievišķība, intimitāte, trauslums, jutekliskums. Brīnišķīgas latviešu rakstnieces un dzejnieces, kuras, iespējams, līdz šim pat nepazinām vai caur grāmatu lappusēm atklāsim no jauna – gan viņu personības, gan daiļrades stīgas – vismaz sešās grāmatās no numurā iekļautajām. Vēl – pietuvināšanās trimdai, “elles ķēķim” – caur slavenu literātu atmiņām, piedzīvoto. Neiztrūkst arī nozares – psiholoģija, māksla, kino, juridiskā literatūra, dabaszinības. Un bezgala jaukas bērnu grāmatas! Konkrētus nosaukumus šoreiz iepriekš neminēšu – šķirstiet, meklējiet rakstos! Iedvesmu saturam smeliet arī Lauras Lukevičas zīmējumos. Veidojot numura saturu, turpinām domāt par to, lai LC iekļautie grāmatu nosaukumi kalpotu arī par vienu no palīgrīkiem, veidojot bibliotēku izvēlēto grāmatu sarakstus KM 2024. gada programmas “Latviešu valodas stiprināšana caur lasītprasmi” sadaļā “Grāmatu iepirkums publiskajām bibliotēkām”. Vairāk par programmu lasiet šeit . Nedaudz rāmajā un pieklusinātajā vasaras dienu plūdumā izdevās atrast brīdi laika, lai ne vien atskatītos uz iepriekš paveikto, bet arī pārdomātu jaunas idejas un izaicinājumus, kuri ir svarīgi, lai mūs visus virzītu uz priekšu un iedvesmotu attīstībai, neļaujoties rutīnai vai ieradumiem. Pārskatot līdz šim kopš 2018. gada tapušos LC numurus, sapratu, ka nemitīgajā skrējienā neesam pat pamanījuši, ka jau garām apaļais – 50. numurs! Bet – kur gan teikts, ka tik nozīmīgi ir tieši kārtas cipari? Tādēļ tieši tagad, pie lasītājiem ierodoties LC 53. numuram, radās vēlme vēlreiz pieskarties paveiktā rezultātiem. 2024. gada sākumā esam rakstījuši par izdevumu jau vairākkārt, daļa no jums iesaistījās arī LC aptaujas anketas aizpildīšanā, izsakot ieteikumus un vēlējumus turpmākajai darbībai. Paldies jums par atsaucību, plašāks aptaujas rezultātu apkopojums tika iekļauts atsevišķā prezentācijā, ko Latvijas bibliotekāri saņēma jau martā. Īpašs paldies par atzinīgiem vērtējumiem saistībā ar izdevumā iekļauto grāmatu nosaukumu izvēli! Pārdomājot sešarpus gados paveikto, lielāko gandarījumu tomēr sniedz tieši secinājums, ka mūsu valsts lasošo cilvēku, arī jauniešu, skaits nedraud apsīkt – par spīti izskanējušām bažām. Reizēm iedvesmai vajag pavisam nedaudz – iepriecina, piemēram, kāda no mūsu bibliotēku draugiem pavisam nesen formulēta atziņa: “… mans novēlējums ir nekad neaizmirst par lasīšanas baudu, par baudu paņemt rokās un lasīt tradicionālu drukātu grāmatu papīra formātā”. Ar šo un citām bibliotēku draugu intervijām aicinām iepazīties Latvijas Bibliotēku portāla sērijā “Iepazīstam bibliotēku draugus” . Tas rada papildu motivāciju censties ieteikt izdevuma slejās kaut nelielu daļu no īpašu ievērību pelnījušiem izdevumiem. Arī grāmatu nosaukumu kopskaitam ir pieaugoša tendence – man kā izdevuma redakcijas pārstāvei nereti stresa sajūtu radījusi apziņa, ka grāmatas tiek izdotas par daudz vai par strauju – izcelt visas spilgtākās, ko gribētos, ir neiespējami, jo mēneša laikā atkal jaunas klāt – kam dot priekšroku? Vēl cits liels prieks – par izdevuma brīnišķīgajiem līdzautoriem! Viņu skaitā ir tādi, kuri sadarbojas ar izdevumu jau kopš pirmajiem tā numuriem, turklāt paši nereti piedāvā jaunas grāmatu idejas, raksta mums par iespēju izdevumā publicēties. Bet ik gadu viņiem piepulcējas jauni! Paldies ikvienam no rakstošajiem bibliotekāriem – šī sadarbība sniedz milzīgu gandarījumu! Visi būsim jau pieraduši, ka, paturot nemainīgu satura koncepciju, ik palaikam mainās LC vizuālais piedāvājums, forma. Vairums lietotāju par ērtu, pārskatāmu un mūsdienu dizainam un funkcionalitātei atbilstošu atzinuši izdevuma tīmekļvietni www.literaturascelvedis.lv . Tomēr atsevišķi numuri (arī jaunais dubultnumurs) mēdz sanākt pārāk ietilpīgi, ir viedoklis, ka mūsdienu steidzīgajā laikmetā var pietrūkt laika vai pacietības katru numuru izpētīt no sākuma līdz beigām tā publicēšanas dienā. Tādēļ turpmāk, sākot ar rudeni, plānojam jūs iepazīstināt ar regulāru, biežāku atsevišķu tematisku grāmatu piedāvājumu. Mums pašiem šī ideja patīk – cerams, to novērtēsiet arī jūs! Mans vēlējums atlikušai vasarai un turpmāk – nepazaudēt saikni ar “dzīvām”, smaržīgām, fiziskām grāmatām, censties sevī pilnveidot prasmi atšķirt “graudus no pelavām”, tādējādi cienot sevi un savu laiku, un – tiekamies kaut kur pie grāmatplauktiem – bibliotēkās, grāmatnīcās vai savās mājās! Anda Saldovere, izdevuma redaktore un LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste Korektore un tīmekļvietnes www.literaturascelvedis.lv  administratore ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere Grāmatu vērtējumos saglabāts vērtētāju individuālais stils "Literatūras ceļveža" 2024. gada 4. numurs (jūnijs/jūlijs) ISSN 2592-8392 Ivande Kaija. Gundega Grīnuma. Es stāstu visu Eglītis, Anšlavs. Lielais Mēmais: filmu žurnālista piezīmes Saliņš, Gunars. Apmežosim Ņujorku: dzejas izlase 1945–2003 Austriņa, Mudīte. Saules spēles Gaile, Inga. “un varbūt ka mēs visi izdzīvosim” Kalniete, Sandra. Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva Ralbring, Helju Lelde Maja. Pērļu lasītāja Hansens, Anderss. Ekrāna smadzenes Rubene, Zanda. Digitālā bērnība Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām Latvijas mākslas vēsture: I (1.) aizvēsture un viduslaiki 9. g.t. pr. Kr. – 1562 Dekoloniālās ekoloģijas: saprast postkoloniālo pēc sociālisma Publiskās tiesības: ievads Šteiselis, Juris. Biškopība Maltenieks, Mārtiņš. Ar un par puķuzirņiem Velde, Solvita. Garšīgie stāstiņi Smit, Aija Hasinta. Kastaņkoku neticamais piedzīvojums Bērante, Renāte. Maziņš puncītī jeb stāsts par Monti Bauere, Inguna. Mazputniņa raibās dienas Čitlova, Ļenka, Gargulakova, Magda. Arī man ir savs telpaugs

Apgādā “Neputns” iznākusi latviešu trimdas dzejas klasiķa Gunara Saliņa (1924–2010) dzejas izlase “Apmežosim Ņujorku”. Krājumu sastādījis Kārlis Vērdiņš, viņš – arī esejas un priekšvārdu autors. Kāpēc tieši šogad? Tie, kuri seko jaunumiem latviešu literatūrā, noteikti zinās atbildi. 2024. gadā aprit vairāku Ņujorkas latviešu dzejnieku – “Elles ķēķa” (“Hell’s kitchen”) grupējuma dalībnieku – simtgades, un Saliņš ir viens no viņiem. Savukārt Vērdiņš jau daudzus gadus veltījis “Elles ķēķa” grupējuma pētniecībai, un tieši Saliņa dzejoļi pētniekam ir īpaši mīļi un, kā viņš pats raksturo: “…tie bija tik jutekliski, tik vitāli, tik talantīgi…”. Vērdiņa sastādītā Saliņa dzejas izlase ietver 101 spožāko no viņa liriskajiem un liroepiskajiem dzejoļiem. Tie tapuši trimdā laikā no 1945. līdz 2003. gadam. Krājums mani ieinteresēja pēc tam, kad biju noklausījusies divu Saliņa dzejoļu lasījumus. Tie bija “Apmežosim Ņujorku” un “Dīvainais notikums ar pieminekli”. Gribējās uzzināt ko vairāk par pašu autoru, kas rakstījis tik savdabīgi un svaigi. Vērdiņam ārkārtīgi veiksmīgi izdevies sakārtot un atlasīt dzejoļus jaunajam krājumam, kā arī uzrakstīt saturīgus ievadvārdus no katra krājuma izvēlētajiem dzejoļiem. Saliņa dzeja patiešām ir tā vērta, lai to lasītu arī šodien, pilnā mērā izdzīvojot. Tajā jūtama pasaules elpa, bet vienlaikus ieaudušās latviskās saknes. Dzejnieka iztēle un izteiksmes “sapņu reālisms” aizved lasītāju neparastā sirreālā pasaulē. Tomēr dzeja nav atrauta no īstenības, un ik dzejolis kā autora dienasgrāmatas piezīmes pauž viņa redzēto un pārdzīvoto. Nelielam ieskatam – pirmās rindas no dzejoļa “Metamorfozes”: "Aizvien vairāk un kairāk Es līdzinos zemei: mani nu apsēj, mani nu pļauj, mani nu govis ēzdamas mauj, augstu un zemu izmauj mani – kas to būtu domājis, ka manī tādas meldijas!" Kaut līdz mūža galam dzejniekā mājoja sāpe par zaudēto brīvo Latviju, tomēr Saliņš allaž uzskatījis, ka “Jādzejo tas, kā nav, tas, kas mēs gribam tapt. Jādzīvo ar dzeju gleznām un mūziku tad, kad jūtas, ka dzīve kļuvusi par šauru”. Noderīgi: neputns.lv / diena.lv / lulfmi.lv Saliņš, Gunars. Apmežosim Ņujorku: dzejas izlase 1945–2003. Rīga: Neputns, 2024. 215 lpp. ISBN 9789934601866. Astra Šmite ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.

Sandras Kalnietes jaunākais prozas darbs “Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva” ir literārs notikums, kas jau vairākkārt apskatīts mūsu valsts medijos. Grāmatas recenzenti to vērtē kā Latvijas 20. gadsimta vēstures izklāstu romāna formā, un tas ir visai precīzi teikts. Romāna nosaukums ir teju simbolisks, jo mūsu tautai tipiskā sievietes uzupurēšanās tēma līkumo caur cauri visam stāstam. Ar grāmatas varoņu likteņu līkloču palīdzību autore skaidro un šķetina Latvijai skaudrus vēstures notikumus, runā par traumu pārmantojamību, liekot patiesi just līdzi galveno tēlu vissāpīgākajiem personīgajiem pārdzīvojumiem. Lasītājam jārēķinās ar emocionāli piesātināta teksta izdzīvošanu – katra rindkopa ir piepildīta ar faktiem, emocijām, vēstures sakritībām un traģiku. Kalnietes grāmatu cienītāji būs jau pazīstami ar autores rakstu valodu. Precizitāte, ar kādu izklāstītas atainoto notikumu epizodes, konkrētība, ārkārtīgi saistošais stils un labā valoda nodrošina aizrautīgu lasīšanu. Neatraujot acis no grāmatas, spraigi sekojot līdzi notikumiem, gribas grāmatu izlasīt vienā rāvienā. Grāmatas varoņu radniecīgās saites loģiskā nodaļu kārtojumā ir viegli uztveramas, līdz pat romāna beigām nepazaudējot nozīmīgo galvenās varones Ilzes Gāliņas caurviju dzīves ceļu un samezgloto radniecību. Šis ceļš nav viegls, jo līdzi kā smaga nasta velkas kara un padomju okupācijas šķērsām sagriezto tuvāko cilvēku likteņu nospiedumi, iespējams, sakņojoties arī mūsu tautas mentalitātē. Paldies autorei par romānā caurvijoši ietverto gaišo – mīlestības līniju, kas visspilgtāk izpaužas no brīža, kad Ilzīte satiek Ēriku Glāznieku. Visdrīzāk, tas ir likteņa lemts, ka vēstures ritenis apmetis lielu loku un sagādājis Ērikam neticamu pārsteigumu, pēc tik ilgiem gadiem sastopot jaunības mīlestību. Šī sižeta līnija lasītājam liek izjust pacilājošu līdzpārdzīvojumu par pārmaiņām galvenās varones Ilzītes dzīvē. Tā dzīve, kuru viņa turpina dzīvot, ir laimīga, bet arī piesātināta ar atbildību par iepriekš notikušo. Dzimtu šķērsošanās, pārklāšanās. Lasot tomēr intensīvi jādomā līdzi. Loģiskas nodaļas, katra grāmatas varoņa dzīves stāsta skaidrs un Latvijas vēsturē balstīts izklāsts. Labs veids, kā pašiem sev atgādināt Latvijas vēstures lappuses un, iespējams, censties ieinteresēt arī jauniešus. Noderīgi: diena.lv / mammamuntetiem.lv Kalniete, Sandra. Māte sieva. Sieva māte. Meita sieva. Vāka dizaina autore Natālija Kugajevska; redaktore Zaiga Lasenberga. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 384 lpp. ISBN 9789934322549. Ginta Zalcmane ir LNB Pakalpojumu departamenta Informācijas pakalpojumu attīstības vadītāja.

Nesen ceļu pie lasītājiem uzsākusi zviedru psihiatra Andersa Hansena grāmata “Ekrāna smadzenes”. Izdevums, kuru ar aizrautību var lasīt no pirmās līdz pēdējai lappusei, ir nozīmīgs pētījums par digitālā laikmeta “nospiedumiem” uz mūsu kognitīvo spēju attīstību, emocijām un dzīves kvalitāti. Visā cilvēces evolūcijas gaitā smadzenes pakāpeniski pielāgojušās apkārtējai videi un apstākļiem. Digitālais laikmets iezīmē burtiskā nozīmē ģeometrisku paātrinājumu cilvēka smadzeņu attīstībā, kādu cilvēce vēl līdz šim nav piedzīvojusi. Pirms mums eksistēja fundamentāli citāda pasaule. Daudzu gadsimtu gaitā evolūcija ir veidojusi cilvēka ķermeni un smadzenes, balstoties tikai uz vienu pamatprincipu – izdzīvot un nodot savus gēnus nākamajām paaudzēm. Cik daudzas paaudzes līdz šim dzīvojušas pasaulē ar automašīnām, elektrību, televizoriem, lidmašīnām, datoriem, mobilajiem telefoniem un digitālajiem tīkliem? Dažu desmitu gadu laikā esam gluži kā kārtslēkšanā “pārlēkuši pāri” daudzu tūkstošu paaudžu attīstībai. Kāda ir šī milzīgā zinātnes un tehnoloģiju attīstības lēciena korelācija ar kognitīvo spēju pielāgošanos šiem procesiem? Hansens uzsver, ka pielāgošanās nebūt nav proporcionāla, tāpēc tiek aplūkoti tādi faktori kā stress, trauksme un depresija. Tās ir būtiskas mūsu laikmeta iezīmes, neraugoties uz augsto un vizuāli un tehniski šķietami sakārtoto dzīves līmeni. Autors pierāda, ka minētās parādības mūsdienās veidojas nereti pavisam citu iemeslu dēļ nekā mūsu senčiem. Stress mūsu senčiem ir palīdzējis izdzīvot, tikt galā ar draudošajām briesmām, infekcijām un nenomirt pasaulē, kur regulāri trūka barības, turpretī mūsdienās stress rodas no informācijas, pārtikas, medikamentu pārpilnības, kā arī ideālā sociālā statusa meklējumiem. Kā vienu no problēmām autors uzsver ekrāna (mobilā telefona, datora, e-grāmatu) ietekmi uz mūsu psihisko veselību un miegu. Vairāku pētījumu rezultātā pierādīts, ka pārmērīga mobilā telefona lietošana veicina mazāku noturību pret stresu, bailēm un ietekmē miega kvalitāti. Viena no galvenajām mūsu digitālā dzīvesveida iezīmēm ir spēja būt multifunkcionāliem, piemēram, pārbaudīt e-pastu, “sērfot” sociālajos tīklos un vienlaicīgi gatavoties lekcijām. Tomēr cena, ko maksājam par šo multifunkcionalitāti, fokusējoties uz dažādām lietām vienlaikus, ir pavājinātas koncentrēšanās spējas un neefektīva smadzeņu darbība, kā arī īslaicīgas atmiņas veidošana. Šo fenomenu, kad smadzenes necenšas saglabāt informāciju, kas jau ir ierakstīta datorā vai mobilajā telefonā, mēdz dēvēt par “Google efektu” jeb “digitālo amnēziju”. Smadzenes šajā gadījumā dod priekšroku tam, lai atcerētos, kur jāmeklē informācija, nevis pašai informācijai. Cilvēkam kā sociālai būtnei ir būtiska socializēšanās ar līdzcilvēkiem, līdz ar to sociālie tīkli ir optimāls instruments kontaktu uzturēšanai. Taču sociālajiem medijiem ir arī otra – tumšā puse – mēs izdzīvojam svešu dzīvi, bieži vien nemākot pierādīt sevi reālajā dzīvē. Pārlieka socializēšanās rada mānīgu ilūziju, veicinot atsvešinātības un vientulības sajūtu, negatīvas emocijas, digitālo skaudību, empātijas zudumu un milzīgu, lielākoties bezvērtīgu, laika patēriņu. It īpaši tas skar mūsu bērnus un jauniešus, kuru digitālajām atkarībām autors veltījis atsevišķu nodaļu. Izgaismojot digitālo tehnoloģiju pozitīvo potenciālu un nenoliedzamās priekšrocības, bez kā mūsdienu pasaule vairs nav iedomājama, autors vienlaikus vēlas uzsvērt, ka mūsu ilgajā evolūcijas gaitā attīstītās smadzenes nav izstrādājušas sensibilitāti, tās zināmā mērā joprojām ir mednieku–vācēju smadzenes nevis “ekrāna smadzenes”. Šī superātrā pielāgošanās jaunajām tehnoloģijām velk sev līdzi visas iepriekšminētās nevēlamās blaknes. Tomēr pielāgošanās ir neizbēgama, tāpēc jāmeklē veidi, kā to padarīt iespējami harmoniskāku un sabalansētāku. Grāmatas izskaņā autors koncentrētā veidā piedāvā labo padomu sarakstu visiem, kuri digitālajā laikmetā vēlas gan fiziski, gan psihiski justies labāk, uzlabot savas koncentrēšanās spējas un ierobežot mūsdienu dzīves stila radīto negatīvo ietekmi. Grāmatu patīkami “atsvaidzina” un acis priecē mākslas klasikas autoritāšu (Leonardo da Vinči, Anjolo Bronzino, Sandro Botičelli, Mikelandželo u.c.) reprodukcijas. Lasot grāmatu, kopā ar autoru varam pievērsties digitālās nākotnes vīzijai un iedomāties sevi šajā kognitīvo spēju paātrinājuma procesā tiktāl, cik mūsu iztēle un fantāzija var sniegties. Cik strauji katrā nākošajā paaudzē turpināsies digitālās evolūcijas process, vai tas sasniegs kādu konkrētu punktu, vai varbūt virzība notiks pretējā virzienā? Kādi jauni izaicinājumi sagaida cilvēci? Lai par to aizdomātos, noteikti jāizlasa šī lieliskā grāmata. Noderīgi: zvaigzne.lv Hansens, Anderss. Ekrāna smadzenes: kā smadzenes, kas nav sinhronizētas ar savu laiku, var radīt stresu, trauksmi un depresiju. No zviedru valodas tulkojusi Inga Grezmane. Rīga: Zvaigzne ABC, 2024. 207 lpp. ISBN 9789934321504. Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte.