Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) muzeja apgādā izdota grāmata par Zvārtavas muižu, kas atrodas Gaujienas pagastā Ziemeļvidzemē; šīs muižas kungu mājā, kas plašāk zināma ar nosaukumu Zvārtavas pils, kopš 1971. gada atrodas LMS filiāle. Arhitektes Rutas Dobičinas pētījums par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli – Zvārtavas pili – izseko ēkas kultūrvēsturiskajai ietekmei uz Ziemeļvidzemes sabiedrisko dzīvi teju pusotra gadsimta gaitā. Zvārtavas pils pilnībā saglabājusi tās sākotnējo veidolu kopš 1881. gada, kad Gotlībs fon Ferzens lika pamatus savas dzimtas mājvietai Zvārtavas ezera krastā, un uzskatāma par izcilu neogotikas interjera paraugu Latvijas muižu kopainā. Grāmatas autore piedāvā lasītājiem kultūrvēsturisku un arhitektonisku ieskatu muižas vēsturē, kas balstīta arhīvos un muzejos glabātos materiālos. Uzmanības fokusā paturot pils neogotikas interjeru ar koka kolonnām vestibilā, oriģinālajām parketa grīdām, mēbelēm un kupola vitrāžām, monogrāfijas autore grāmatas lappusēs piedāvā iespēju iejusties aizpagājušā gadsimta mijas gaisotnē. Līdzās mūsdienās tapušām interjeru un muižas apkārtnes fotofiksācijām kopainu papildina 20. gadsimta sākumā tapušais barona fon Ferzena ģimenes foto, kā arī 30. gadu fotogrāfijās iemūžinātie pils interjeri. Tā kā Zvārtavas muižas komplekss ar parku atrodas LMS īpašumā, grāmatā aplūkots gan vēsturisks ieskats Zvārtavas pils atjaunošanas gaitā mākslinieku radošā nama vajadzībām, gan mākslas procesos, it īpaši 20. gadsimta 70.– 90. gados – mākslinieku aprindās tā bija iecienīta simpoziju, radošo darbnīcu un izstāžu vieta; arī mūsdienās Zvārtavas pilī aplūkojamas mākslas darbu ekspozīcijas. Noderīgi: lsm.lv / Dobičina, Ruta. Zvārtavas pils. Dizains: Elza Dobičina, foto: Ansis Dobičins. Rīga: Latvijas Mākslinieku savienības muzejs; Latvijas Mākslinieku savienība, 2023. 205 lpp. ISBN 9789984986937. Ingrīda Peldekse ir LNB Speciālo krājumu departamenta Mākslas un mūzikas centra Mākslas lasītavas krājuma eksperte

Ko ņemt vērā, ierīkojot puķu dārzu? Kādas puķes izvēlēties tieši savām dobēm? Viengadīgās, divgadīgās vai daudzgadīgās? Kā puķes pavairot? Grāmatā “Skaistākās dārza puķes: idejas saulainai un noēnotai dobei” atradīsiet daudz padomu puķu dārza ierīkošanai. Izdevniecības “Latvijas Mediji” sagatavoto grāmatu sastādījusi Arta Ciša, tās konsultante ir Ilma Nereta. Ieskatam – galveno grāmatas nodaļu uzskaitījums: “Pavasarī ziedošās puķes” (īpaša uzmanība veltīta tulpēm); “Ieskats viengadīgo puķu dārzā”; “Vasarā ziedošās ziemcietes” (īpaši izceltas rozes un peonijas); “Rudens ziedu krāsas dārzā” (izceltas dālijas) un “Padomi dārza iekārtošanā”. Jāatzīmē, ka grāmatā izmantoti materiāli no tematiskā žurnāla “Padoms rokā” izdevumiem “Rudens puķes”, “Puķu dārzs” un “Skaistākās tulpes”. Tekstu papildina attēli, kas ļaus dabā atpazīt arī kādu, iespējams, līdz šim nezināmu puķu šķirni. Attēli iegūti no “LA Tematiskajām avīzēm”, žurnāla “Padoms rokā”, izdevniecības “Latvijas Mediji” arhīva un tīmekļvietnes www.shutterstock.com. Lai vēl šovasar izdodas uzburt savu sapņu puķu dārzu ne vien iztēlē! Noderīgi: veikals.latvijasmediji.lv Skaistākās dārza puķes: idejas saulainai un noēnotai dobei. Sastādītāja un atbildīgā redaktore Arta Ciša; konsultante Ilma Nereta; mākslinieks Oskars Stalidzāns. Rīga: Latvijas Mediji, 2024. 159 lpp. ISBN 9789934293078. Zane Bondare ir LNB Pakalpojumu departamenta Tehnoloģiju un dabaszinātņu lasītavas informācijas speciāliste

Iesaka Madara Vīlipa, sadarbībā ar jaunajiem bērnu grāmatu vērtētājiem Kārli un Klāvu Lai arī šis dzejoļu krājums nav pats jaunākais Ineses Zanderes veikums, vēlos to izcelt īpaši, jo maniem dēliem (6 un 7 gadi) tas ļoti patīk un viņi patiesi novērtē šo grāmatu. Puikas īpaši priecīgi, ka Zanderes grāmatas vāciņš gozējas arī uz “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2024” plakāta. Domājot par dzeju kopumā, man pašai ir ļoti duālas sajūtas (iespējams, tā ir trauma no skolas laikā obligātās prasības analizēt dzejoļus…). Pateicoties bērniem, esmu no sirds iemīlējusi bērnu dzeju, arī pati esmu biežāk sākusi to lasīt. Zanderes grāmata ir rotaļīga, asprātīga un – vismaz man – arī izaicinoša. Izaicinoša tāpēc, ka man ir jāspēj dzejoļus nolasīt dēliem priekšā tā, lai nepazūd atskaņas un ir noprotams, ka tas ir dzejolis. Dzejas grāmatu mūsmājās ir gana daudz, un vidēji pāris reizes mēnesī dēli labprāt izvēlas, lai viņiem pirms miega lasu tieši kādu no tām. Esmu novērojusi, ka bērniem ir ļoti svarīgi, lai dzejas rindas papildina košas un uzrunājošas ilustrācijas. Kā atzina jaunākais dēls, viņš atceras dzejoli un tā saturu pēc ilustrācijām. Zanderes dzejoļu krājumu “Izdomā sev auto” lasījām jau pirms kāda laika, tagad paņēmām vēlreiz no bibliotēkas. Dēls šķirstīja grāmatu, lai atcerētos savus mīļākos dzejoļus, un arī šoreiz atrada tos pēc ilustrācijām. Abi dēli atzina, ka viņiem patīk, ja grāmatās iekļauti pārsteiguma elementi, piemēram pēkšņi ir liels atvērums ar ilustrāciju un to var pētīt ilgi jo ilgi. Vecākajam dēlam īpaši patīk, ka dzejoļos var saklausīt nezināmus vai nedzirdētus vārdus un vaicāt man, ko tie nozīmē. Gala rezultātā izvēršas jauka diskusija. Protams, puiši novērtē, ja dzejolī ietverts kāds smieklīgs salīdzinājums vai joks. Abi ilgi smējās par autores izdomāto salīdzinājumu koijots = toijota (mašīnas marka Toyota). Lai gan, iespējams, šī grāmata vairāk saistoša ir zēniem, dēli paši atzina, ka arī meitenēm ļoti patiks to lasīt, jo viņas varēs iepazīt auto pasauli un saprast, kāpēc zēni tik ļoti aizraujas ar mašīnām. Noderīgi: satori.lv Zandere, Inese. Izdomā sev auto. Ilustrējis Aleksejs Naumovs. Rīga: liels un mazs, 2023. 43 lpp. 9789934574979. Madara Vīlipa LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem

Krāšņi ilustrēts stāsts par kādu neparastu radībiņu, kuras vārds ir Mollis. Dzīvodams vienatnē, Mollis, kurš norobežojies no apkārtējās sabiedrības, nemaz nezina, ko nozīmē draudzība, un cik lieliski ir tad, ja tev ir īsts draugs. Nejauša satikšanās ar mazo Sisu, kurš pieklauvē pie durvīm, Mollim liek aizdomāties par to, cik tomēr jauki būtu ar kādu komunicēt, nevis dzīvot vienam pašam savā privātīpašumā. Bet ir problēma! Kā lai atrod draugus, ja līdz šim dzīvots vienatnē? Vai ir kāda īpaša recepte vai noteikumi, kas jāievēro? “Mollis grāmatās lasīja, ka draugs ir kāds, kurš ir ļoti īpašs. Draugam var čukstēt noslēpumus. Kopā ar draugu var pieredzēt dēkas. Draugs palīdz uzlabot noskaņojumu. Draugs ir uzticams. Ar draugu var pat ķīvēties un gražoties!” Pēc tik jauka apraksta izlasīšanas Mollis nolemj sastādīt iegaumējamo lietu sarakstu, lai zinātu, kā jāizturas, lai varētu ar kādu sadraudzēties. Daudzo padomu sarakstā ir arī ieteikums, ka “labākā dāvana draugam ir smaids un līksmi smiekli”. Ja Tev, lasītāj, šķiet, ka smaidīt un būt priecīgam nav nekas īpašs vai sarežģīts, tad Mollim gan tā neliekas, jo viņš nemaz nezina, kas ir smaids, turklāt viņa dzimtā visi radinieki ir bijuši rūgumpodi. (Bet izplauks arī smaidi – gan Mollim, gan noteikti arī lasītājiem 😊) Sirsnīgi mīlīga, koši uzrunājoša un vērtīga grāmata, ar kuras palīdzību ar bērniem var runāt par dažādām emocijām, par draugiem un draudzības nozīmi cilvēku dzīvē. Īpaši noderīgi grāmatu būs izlasīt, ja bērnam jāiejūtas jaunā kolektīvā. Moļļa stāsts iedvesmos, ka draudzēties nav nemaz tik sarežģīti (te lieti noderēs kāds no padomiem, ko Mollis pierakstīja, lai iemācītos draudzēties): “Kopā ar draugu ir labi klausīties klusumā”, Mollis prātoja. “Tas izklausās kaut kā citādi, draudzīgāk.” Noderīgi: izdevniecibahelios.lv Kirkopelto, Katri. Mollis. Autores ilustrācijas. No somu valodas tulkojusi Maima Grīnberga. 48 lpp. Rīga: Helios, 2024. ISBN 9789934639005. Inga Kaļva-Miņina ir grāmatu blogere, žurnāliste

"Gluži kā pavasarī sprāgst vaļā koku un krūmu pumpuri, gribētos ticēt, ka arī šis, gan satura, gan jo īpaši dizaina ziņā nedaudz neparastais grāmatžurnāls kā pozitīvs sprādziens ir kaut nedaudz pamainījis tradicionālo, ierasto Latvijas izdevēju iespiedprodukciju," apskatā par Luīzes Pastores grāmatžurnālu "Šis ir mans seriāls" (2023) raksta Madara Vīlipa. "Jaunais grāmatžurnāls ir unikāls, līdz šim reti redzēts izdevuma formāts. Ilustrācijas un attēlu kolāžas liek pakavēties lappusēs iespējami ilgāk, jo vilina tās pamatīgi izpētīt – atminēties vai no jauna uzzināt, kā jaunieši ģērbās aizvadītā gadsimta nogalē, kāda bija frizūru mode, kas vēl deviņdesmitajos gados bija populārs un moderns." Luīze Pastore ir latviešu bērnu grāmatu rakstniece, kuras paveikto darbu sarakstā ir daudzas godalgotas grāmatas. Virkne bērnu ir iemīļojuši viņas grāmatu sēriju "Mākslas detektīvs", kā arī pilnmetrāžas animācijas filmu "Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi", kas tapusi pēc Pastores grāmatas "Maskačkas stāsts" motīviem. Grāmatžurnāls "Šis ir mans seriāls" ir autores pirmais darbs jauniešu auditorijai. Paldies Luīzei Pastorei par intervijai veltīto laiku! Kā pie Jums ieradās grāmatas ideja? “Šis ir mans seriāls” ir daļēji autobiogrāfisks stāsts, kas aizšķīlās no kauna un no dusmām par pašas piedzīvoto. Jo sevišķi svarīgs bija tieši kauns – emocija, kas ļauj radīt atklātu, godīgu stāstu. Tomēr man bija svarīgi neiekrist sevis žēlošanas lamatās, tādēļ ar nolūku radīju galveno varoni gandrīz pretēju tam, kāda pusaudžu gados biju es, un mežonīgo deviņdesmito robežu pārkāpšanas rādīju ar iespējami lielāko vieglumu un humoru, kādu vien varēju panākt. Vai varat nedaudz atklāt rakstīšanas procesa aizkulises – kā strādājat Jūs? Pati sev par pārsteigumu esmu tikai nesen atklājusi, ka visas manas grāmatas ir balstītas patiesos notikumos, par reāli eksistējošām vietām vai vēsturiskiem personāžiem. Tāpēc lielāko rakstīšanas procesa daļu man aizņem tieši “nerakstīšana” jeb domāšana, reālo faktu un materiāla vākšana, apgūšana un pārstrādāšana. Kad visa tā ir gana, rakstu mēnesi, divus no vietas, lai nepazaudētu konkrētās grāmatas valodas izjūtu, no kuras viegli un vienkārši izšūpoties ārā, ja dzīve ar savu intensīvo būšanu tomēr pārņem un pārraksta radīšanas eksistenci. Kad rakstu, visu šo posmu ar visu savu būtību esmu “tekstā” un varoņu ādās. Kas bija grūtākais, rakstot šo grāmatu? Tā kā stāstā parādās autobiogrāfiski elementi, varēju kļūt lieki sentimentāla. Vai galveno varoni sargājoša. Vai citus varoņus pati savās dusmās kariķējoša. Grūti bija valdīties un nerakstīt “visu, kā bija”, jo tā vairs nebūtu laba literatūra. Grūti bija arī atkal noķert pusaudzes domāšanu un valodas nianses – lasīju pati savas tīņu gadu dienasgrāmatas un iedvesmojos, un mācījos, kā būtu jārunā un jādomā manai varonei. Par ko esat patiesi gandarīta, kad grāmata ir izdota? Kad dzirdu no grāmatas galvenās mērķauditorijas – šajā gadījumā, no mūsdienu pusaudzēm – atzinīgus vārdus. Šī ir mana pirmā grāmata pusaudžu auditorijai, bija ļoti bailīgi rakstīt – ja nu neuzķeru mūsdienu jauniešus? Ko Jūs kā rakstniece meklējat un visaugstāk vērtējat citu autoru grāmatās? Labu, aizraujošu stāstu uzrakstīt var daudzi, bet valodas nianses un tēlu dziļumu radīt prot retais. Izciliem autoriem šīs divas lietas padodas un dzimst pašas no sevis. Ja Jūs varētu paturēt sev tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc? Tūves Jānsones “Vasaras grāmatu”. Tā ir godīga, tajā ir daudz apkaunojoša un neganta savstarpējās attiecībās, vienlaikus tā tomēr ir tik silta un emocionāla. Tā ir grāmata, kas mani saviļņo un aizkustina katru reizi, kad to pārlasu. Kāda loma Jūsu dzīvē ir bibliotēkām? Es uzaugu vispirms savu vecāku mājas bibliotēkā un, kad visas grāmatas tajā bija izlasītas, dzīvojos sava ciemata – Allažu bibliotēkā. Drīz zināju no galvas arī to, kādas grāmatas un kā izkārtotas ciemata bibliotēkā, bet katrs apciemojums tajā tomēr bija priecīgi satraucošs, jo tā bija vieta, kur es starp “draugiem” – grāmatu muguriņām – kliedēju vientulību. Tagad, kad man pašai ir bērni, mēs esam ļoti bieži viesi sev tuvākajās publiskajās bibliotēkās, kur mani bērni pavada daudzas stundas šo “draugu” klātbūtnē. Viņi gan grāmatas lasa, gan vienkārši atpūšas un rotaļājas bibliotēkā. Man ir svarīgi, ka grāmatas ir daļa no veida, kā atpūsties un kurās iespējams patverties, piemēram, aukstās un nepanesami drūmās ziemas brīvdienās. Man un maniem bērniem iešana uz bibliotēku ir tāds pats rituāls kā citiem – baznīcas apmeklējums. Trīs ašie: Rakstīt grāmatas: uz papīra vai datorā? Uz papīra baudpilni krāt piezīmes, datorā – sviedriem līstot, rakstīt grāmatu. Peldēt jūrā vai baseinā? Skatīties uz jūru no kuģa, skatīties uz kuģi no baseina. Grāmata, kino, teātris vai koncerts? Vispirms grāmata, tad koncerts, tad teātris un, ja nekā cita nav ko darīt (un arī zāle nopļauta vai sniegs notīrīts), tad kino. Pastore, Luīze. Šis ir mans seriāls. Māksliniece Rute Marta Jansone; literārā redaktore Ieva Melgalve. Rīga: Aminori, 2023. 110 lpp. ISBN 9789934612350.

"Daces Krēsliņas “Pasaka par Jūras dziesmu”, kuru autore – zvērināta advokāte – ir gan sarakstījusi, gan krāšņi ilustrējusi, ir par dziesmu, kuru kādai Zvejniekmeitai iemāca zemūdens pasaules radības: jūras valdnieks un viņa pavalstnieki. Dziesma, kas stāsta par jūru un kā tā jūtas. Dziesma, kas ciematnieku satumsušajos skatos pamazām atgriež mirdzumu," apskatā par Daces Krēsliņas grāmatu "Pasaka par Jūras dziesmu" raksta Anna Iltnere. "Grāmatai piemīt pasaules elpa un cilvēka mēroga nobeigums. Ilustrācijas šķiet tik atsvaidzinoši pasakainas, ka jādomā – arvien vairāk juristiem būtu jāsāk pievērsties bērnu literatūrai ☺ Ļoti labi varu iztēloties šo grāmatu pasaules tirgū: uzburtā vide ir kosmopolīta, pat dienvidnieciska, stāsts – reizē mitoloģisks un laikmetīgs (ekoloģija)." Ilustratore un bērnu grāmatu autore Dace Krēsliņa savulaik karjeru sāka kā augstu novērtēta advokāte un pat iekļuva žurnāla "Forbes 30" jauno talantu sarakstā, būdama pazīstama ne tikai Latvijā, bet arī Londonā un Briselē. Pirms vairākiem gadiem viņa tomēr nolēma mainīt dzīves virzienu, un nu klajā nākusi jau viņas otrā bērnu grāmata. Paldies Dace Krēsliņai par sarunai veltīto laiku! Kā pie Jums ieradās grāmatas ideja? Man ļoti patīk, kā šis jautājums formulēts. Šī pasaka atnāca tad, kad biju atmetusi savus priekšstatus par to, kādu grāmatu es radīšu, un kad biju atbrīvojusi savu laiku tam, lai tiešām varētu nodoties ilustrāciju zīmēšanai. Biju izlēmusi, ka ļoti vēlos radīt otru grāmatu, taču konkrētu ideju vēl nebija. Vien biju droša, ka nekādu pasaku es šoreiz, atšķirībā no pirmās grāmatas, nerakstīšu ☺ Tobrīd biju pievienojusies Rīga Zoo komandai kā Ilgtspējas vadītāja, un mani iedvesmoja viņu lielie pārmaiņu plāni un kolēģu mīlestība pret savu darbu un dabas pasauli. Lai cik ļoti man patika būt Rīga Zoo, es secināju, ka man nekādi nesanāk šo darbu apvienot ar ilustratores darbu un grāmatu radīšanu. Mākslai nepietika spēka un laika. Tā nu mana "Pasaka par Jūras dziesmu" pie manis ieradās neilgi pēc tam, kad pieņēmu lēmumu tomēr pilnībā pievērsties ilustrācijai un grāmatām. Kopā ar ģimeni noskatījāmies filmu "Avatars: Ūdensceļš", un jutu, ka kaut kas sāk rosīties sajūtās. Nākamajā dienā piesēdos pie papīra lapas un sāku rakstīt. Pierakstīju šo stāstu no sākuma līdz beigām, klusi pasmaidot pie sevis par savu apņēmību nerakstīt pasakas. Pasaka mani pašu iedvesmoja, izjutu, kā tajā simboliski savienojas daudzas pieredzes, kas tobrīd norisinājās manā dzīvē – Rīga Zoo pieredze (mīlestība pret dabu, ekoloģija, sugu saglabāšana un ilgtspēja), kā arī patiesības meklējumi pašai savos iekšpasaules dziļumos un vētrās, pat ja šķiet neprāts tajā visā mesties iekšā. Vai varat nedaudz atklāt rakstīšanas un ilustrēšanas procesa aizkulises – kā strādājat Jūs? Tā kā šī ir otrā grāmata, kuru esmu sarakstījusi un ilustrējusi, man bija nedaudz vieglāk ar procesa organizēšanu. Varētu teikt, ka es virzos no plašuma uz detaļām. Kad grāmatas teksts ir tapis, es izvēlos dažus sajūtu atslēgvārdus, kas raksturo grāmatu kopumā. Piemēram, grāmatas “Pasaka par Jūras dziesmu” atslēgvārdi bija harmonija, mīlestība, jūra, alkatība un mantrausība, haoss, tumsa, gaisma, krāsas, dziesma un cerība. Pierakstīju krāsu toņus – zilie, zilzaļie, zaļie, rozā, neitrālie toņi, balts. Pēc tam veidoju sajūtu kolāžu ar dažādiem simboliskiem attēliem (gan manis pašas bildes un ilustrācijas, gan internetā atrastas), kuri raksturo grāmatas vizuālo noskaņu. Šo visu turu sev priekšā grāmatas ilustrāciju tapšanas procesā, lai atgādinātu, kādu noskaņu un sajūtas es vēlos grāmatā ielikt. Tekstu es sadalu paragrāfos, izdrukāju, izgriežu un izvietoju pa atvērumiem, kā, manuprāt, tie būs grāmatā. Skatos, lai teksts vienmērīgi, loģiski un organiski plūst cauri lapām. Pierakstu katra atvēruma svarīgāko notikumu. Uzdodu daudz jautājumu par notikumiem, vietu, tēliem, iepazīstos pati ar savu pasaku, pierakstu katram atvērumam pēc iespējas vairāk asociāciju, kas var noderēt, radot ilustrācijas. Tad ķeros pie mazajām skicēm, domājot kopumā par visu grāmatu – kur būs detalizētākas ilustrācijas, kur varētu būt kāds tuvplāns, kur būs viss atvērums kā viena ilustrācija, kur varētu būt atsevišķas mazākas utt. Kad lielā bilde ir apmēram skaidra par grāmatas noskaņu, krāsām, aptuvenām skicēm katram atvērumam, tikai tad sāku skicēt jau konkrētāk tēlus un idejas grāmatas atvērumiem. Pārsvarā es strādāju ar planšeti, taču šad un tad arī uz papīra. Piemēram, šajā grāmatā es izmantoju daudz ar akvareļiem zīmētas tekstūras foniem. Lielākā daļa ilustrāciju tapa mājās, taču zemūdens pasaules atvērumus es ilustrēju, kad biju Naxos salā Grieķijā. Tāpēc grāmatā ir tādas dienvidnieciskas sajūtas un krāsas – grieķu salas mani ļoti iedvesmoja. Kas bija grūtākais, strādājot pie šīs grāmatas? Grūtākais bija brīdis, kad biju tikusi apmēram pusē ar ilustrācijām. Līdzīgi bija arī ar pirmo grāmatu. Toreiz es sāku visu zīmēt no sākuma (un tā divas reizes), līdz tiku līdz sajūtai, ka man beidzot patīk ilustrācijas. Laikam, tas man ir tāds dabisks lūzuma punkts, ar kuru jārēķinās, radot grāmatu ☺ Šoreiz gan līdz tam radītās ilustrācijas man patika, taču nebija iedvesmas turpināt. Man palīdz, ja daru kaut ko citu, eju ārā garākā pastaigā, nomainu vidi, satieku cilvēkus vai pazīmēju kaut ko pavisam nesaistītu ar grāmatu, vēlams arī citā tehnikā. Ilustrāciju radīšana ir diezgan vientuļš process, tāpēc tas jāsabalansē ar citām aktivitātēm dzīvē. Tā nu noliku planšeti un ķēros pie savas pirmās mīlestības – akvareļiem. Skiču kladē sāku brīvi zīmēt kaut ko no zemūdens pasaules. Tieši šis skiču klades zīmējums ir kā fona tekstūra gan grāmatas vākam, gan dažiem atvērumiem. Ūdenskrāsas man radīja atkal prieku un interesi turpināt strādāt ar grāmatu – kombinēju akvareļus ar digitāli zīmētajām ilustrācijām un priecājos par to, kādu dziļumu tas iedod. Ir, protams, patīkami, ja darbu var darīt ar prieku un interesi, taču grāmatas ilustrēšana ir laikietilpīgs process, un tādēļ nereti ir vienkārši jāturpina, un viss, neatkarīgi no iedvesmas un citiem apstākļiem. Kā ar ikvienu darbu. Par ko esat patiesi gandarīta, kad grāmata ir izdota? Esmu pateicīga, ka gan lieli, gan mazi ir novērtējuši kā stāstu, tā arī ilustrācijas un manis ieguldīto darbu. Prieks, ka ir pamanītas dažādas mazas detaļas un ironiskas vietas grāmatā. Milzu gandarījums arī par to, ka grāmata šogad bija Boloņas grāmatu izstādē Itālijā. Mani patiesi iepriecina un motivē jebkurš atbalsta vārds, jo dažkārt pārņem šaubas, vai tiešām šo cilvēkiem vajag. Bet esmu noticējusi, ka vismaz vienam cilvēkam to tiešām vajag – man pašai. Un ja manas grāmatas novērtē un iemīl vēl kāds, tad varu tikai priecāties un būt pateicīga. Tieši kā "Pasakā par Jūras dziesmu" – nekad nevar zināt, kā no sirds radīts darbs var likt iemirdzēties kāda cita acīm. Ko Jūs meklējat un novērtējat citās grāmatās? Pārsvarā iegādājos grāmatas, kas mani iedvesmo vizuāli. Tās ir gan enciklopēdijas, gan ilustrētas bērnu grāmatas, gan dažādas grāmatas par latviešu māksliniekiem. Katru reizi, kad aizbraucam ciemos pie vīra vectēta, atbraucu mājās ar kaudzi grāmatām, kas izdotas pirms kādiem divdesmit, trīsdesmit gadiem un senāk. Es dažkārt nopērku arī latviešu autoru romānus, jo zinu, ka tas ir labākais atbalsts, taču diezgan daudz grāmatu lasu arī e-bibliotēkā. Novērtēju, ja grāmatā var sajust dvēseli un ieguldīto darbu. Ja Jūs varētu paturēt sev tikai vienu grāmatu, kura tā būtu un kāpēc? Traki sarežģīts jautājums. Laikam kaut kādu skaistu un biezu enciklopēdiju par dabu un dzīvniekiem ☺ Varētu uzzināt ko jaunu un būtu iedvesmas bildes zīmēšanai. Kāda loma Jūsu dzīvē ir bibliotēkām? Bibliotēkās ir tāda īpaša aura, kas man vienmēr ir patikusi. Turklāt Latvijā ir tiešām ļoti daudz skaistu, plašu bibliotēku. Ja vien es dzīvotu tuvumā kādai no tām, laikam tur vien dzīvotos. ☺ Šobrīd man sanāk pabūt bibliotēkās, kad tajās notiek manu ilustrāciju izstādes, vai arī esmu uzaicināta satikties ar lasītājiem – dalīties ar grāmatu un ilustrāciju tapšanas procesu. Man ir liels prieks, ka tik daudzās bibliotēkās bērniem ir pieejamas arī manis sarakstītās un ilustrētās grāmatas. Ikvienā pasākumā, kur esmu tikusies ar bērniem, jūtu patiesu interesi par grāmatām, un ticu, ka bibliotēkām tajā ir liels nopelns. Tāpēc liels paldies par to! Trīs ašie: 1. Ilustrēt grāmatas: uz papīra vai datorā? Planšetē un uz papīra ☺ 2. Peldēt jūrā vai baseinā? Jūrā, bet siltā. 3. Grāmata, kino, teātris vai koncerts? Teātris. dotta.lv Krēsliņa, Dace. Pasaka par Jūras dziesmu. Autores teksts, ilustrācijas un dizains. Rīga: Zvaigzne ABC, 2023. 31 nenumurēta lpp. ISBN 9789934322259.

Kā ierasts jau literārā turpinājumizdevuma “Literatūras ceļvedis” iepriekšējā darbības periodā, gada pirmais numurs lasītājus sasniedz, kad gads jau “uzņēmis kārtīgus apgriezienus” visās mums svarīgajās jomās un virzienos. Aiz muguras – saspringtais plānu un atskaišu periods, bet priekšā – daudz jaunu ideju, projektu un citu darbu, tajā skaitā – daudz nesen izdotu, vien izlasīt un novērtēt nepagūtu, bet vēl vairāk – tikai izdevniecību plānos esošu un plauktus vēl nesasniegušu grāmatu, kuras gaida tikšanos tieši ar jums – saviem lasītājiem. Vai vispār un kādā veidā šī tikšanās notiks vai arī paslīdēs garām – atkarīgs no mums pašiem! Izdevuma “Literatūras ceļvedis” pēdējā laika “karstākais” jaunums – ar 2024. gadu esam atteikušies no gadu gaitā nedaudz novecojušā un smagnējā PDF formāta – tātad, turpmāk izdevumā publicētos tekstus varēsiet lasīt vien daudzu jau iecienītajā tīmekļvietnē www.literaturascelvedis.lv. Jūsu ērtībām šo vietni turpina atbalstīt arī Instagram konts un nesen izveidotais skaņu kanāls Spotify, kā arī LNB klausītava platformā Soundcloud. Gadu esam uzsākuši ar vēl kādu iniciatīvu – aptaujas anketu bibliotekāriem par “Literatūras ceļveža” lietošanas paradumiem, izdevuma plusiem un mīnusiem, kurā lūdzam formulēt lietotāju pieredzi, vērtējumu un ieteikumus. Paldies visiem, kuri atrada laiku mūsu aptaujai! Brīdī, kad lasāt šo ievadtekstu, esam ķērušies pie saņemto atbilžu apkopošanas, lai tuvākajā laikā arī jūs iepazīstinātu ar aptaujas rezultātu izvērtējumu. Par jaunākā numura saturu. Lai gan, kā allaž, iesakām iepazīties ar visiem tajā iekļautajiem nozaru un citiem jaunumiem, dažas grāmatas tomēr vēlētos izcelt īpaši. Aicinu nepalaist garām divus brīnišķīgas LNB kolēģu sagatavotus izdevumus: “No Arkādijas līdz Marsam. Dzīve Rīgas parkos”, kuras sastādītāja ir Anda Boluža, bet sagatavotāju vidū arī daudzi citi LNB darbinieki: vēsturnieks, LU docents Mārtiņš Mintaurs, dizainere Dārta Hofmane u.c.; otra grāmata – “Latvijas pilsētas 100 kartēs”, kuras teksta autors ir Jānis Barbans, bet redaktoru un citu radošo līdzautoru sarakstā – Linda Akmentiņa, Reinis Vāvers, Dr.hist. Valters Ščerbinskis u.c. LNB ir šīs grāmatas otrais kolektīvais autors līdzās izdevniecībai “Jāņa sēta”. Prieks un lepnums par erudītiem kolēģiem un izzinošas informācijas bagātām, skaistām grāmatām! Sirsnībai, emocijām un ģimeniskām sajūtām iesaku pakavēties Džākomo Macariolas sarakstītās grāmatas “Mans brālis ķer dinozaurus. Stāsts par mani un Džovanni, kuram ir par vienu hromosomu vairāk” lappusēs. Vien piebilstams, ka no itāļu valodas to tulkojusi Dace Meiere. Savukārt, ja jūsu ģimenē vai draugos ir jaunākā skolas vecuma bērni, vērts apsvērt abu tālāk minēto izdevniecības “Droši un koši” grāmatu iegādi: “Gudras domas zinātkāriem prātiem. Ievads filozofijā” un Agneses Čivles un Dainas Ēķes “Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā: ilustratīvs ceļvedis mazajiem nākotnes arhitektūras veidotājiem” – šim izdevējam ir ļoti uzteicama pieeja bērnu grāmatu sastādīšanā. Astrīdas Lindgrēnes sarakstītās “Kara dienasgrāmatas 1939–1945” Mudītes Treimanes izcilajā tulkojumā no zviedru valodas īpašus komentārus neprasa. Skaudrā un patiesā, šī brīža ģeopolitiskajām norisēm tik atbilstošā grāmata, protams, nav izklaides vai atpūtas literatūra. Toties autores teju pravietiskie vēstures gaidāmo notikumu pareģojumi, rakstīšanas brīdī vēl tikai topošās rakstnieces saistošā, viegli uztveramā un asprātīgā valoda ir katras tās lasīšanai veltītās stundas vērta... …Lasīšanai veltītās stundas un minūtes – to patiesi jums ikvienam, arī sev, no sirds novēlu! Anda Saldovere, izdevuma redaktore un LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra bibliotēku nozares speciāliste Korektore un tīmekļvietnes www.literaturascelvedis.lv administratore ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra tīmekļa resursu redaktore Anna Iltnere Grāmatu vērtējumos saglabāts vērtētāju individuālais stils "Literatūras ceļveža" 2024. gada 1. numurs (janvāris/februāris) Numurā lasi: Ikstena, Nora. Jōna Mūks, Roberts. Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst Slišāne, Annele. tuoraga stuosti I un II Latviešu rakstnieku kaķu stāsti Lindgrēne, Astrīda. Kara dienasgrāmatas 1939–1945 Danelija, Georgijs. Pasažieris bez biļetes Hjūzs, Teds. Vārnas dzīve un dziesmas Gudras domas zinātkāriem prātiem. Ievads filozofijā Čivle, Agnese. Spārnotais ceļojums Eiropas arhitektūrā Macariols, Džākomo. Mans brālis ķer dinozaurus Flisars, Ēvalds. Paskaties pa logu Čaupova, Ruta. Profesionālā tēlniecība Latvijā: ievirzes, personības, notikumi Maigās svārstības No Arkādijas līdz Marsam. Dzīve Rīgas parkos Barbans, Jānis. Latvijas pilsētas 100 kartēs [Vieta grāmatas nosaukumam]. Komunikācija Apbrīnojamās pusaudža smadzenes Ieviņš, Uģis. Apdrošināšanas pamati: mācību grāmata Saeimas kārtības ruļļa 100. jubilejas izdevums Autoimūno slimību ārstēšanas ceļvedis Sīle, Inga. Ārstniecības augi no ticējumiem līdz mūsdienām Gar jūras zeltmirdzošo krastu. Divi laikmeti Latvijas zvejniecības vēsturē

“Nē, nē, lietus nedrīkst sabojāt manu dzimšanas dienu!” – tāda ir grāmatas galvenā varoņa Marta pirmā doma, savā svētku rītā pamostoties un izdzirdot, ka aiz loga līst. Vai tiešām diena, kurai būtu jābūt priecīgai un saulainai, līdz ar lietu spēs sabojāt svētku prieku? Kā tad ir, lasītāj, vai laikapstākļi aiz loga spēj ietekmēt arī tavu noskaņojumu un dienas plānus jeb tu esi tas cilvēks, kurš pats prot pārvērst savu dienu, tajā allaž atrodot arī gaišākus mirkļus? Dzimšanas diena ir nozīmīgi svētki – jo īpaši tad, ja esi bērns. Ir tik daudz sapņots par to, kā šī diena tiks aizvadīta, tādēļ nav brīnums, ka neplānots notikums spēj izbojāt visu iecerēto. Tieši tā jutās zēns Marts: nepietiek ar to, ka lietus aiz loga nesola aizraujošu dzimšanas dienu; svētkus izbojā viena ķibele pēc otras, – pazudusi mīļākā rotaļlieta, draugs apslimis, torte sašķīdusi! Vai vispār ir iemesls priecāties un svinēt svētkus?! Diena, kurā viss notiek ne tā, kā izplānots, ir briesmīga diena! Pateicoties sava mīluļa Pundureža (kurš, starp citu, zēna dzimšanas dienā spēj sarunāties) vērtīgajiem padomiem, Marts aptver, ka tik daudz kas dzīvē ir atkarīgs no tā, kā mēs paši spējam palūkoties uz notikumiem (šis ir vērtīgs atgādinājums arī mums – pieaugušajiem). Tādēļ arī lietus, kuru nav iespējams kontrolēt, nedrīkst būt iemesls bēdām un dusmām svētkos. Kā nojaušat, nedaudz vēlāk Marts savos svētkos atradīs arī daudz priecīgu pārsteigumu un satiks jaunus draugus. “Diena, kuru es pārvērtu” ir Lauras Jambuševas pirmā grāmata, un būtiski uzsvērt, ka tā ir arī izdevniecības “Latvijas Mediji” bērnu un jauniešu grāmatu manuskriptu konkursa laureāte. Debijas grāmatas iznākšana katram autoram ir īpašs notikums. Un, tā kā Laura arī pati ir čakla bērnu grāmatu lasītāja un savā Instagram kontā @mazie.lasitaji stāsta par izlasīto, tad šī grāmata, manuprāt, ir lielisks apliecinājums viņas grāmatu mīlestībai. Tie, kas Lauru iepazinuši, viņas stāstā un Anetes Bajāres-Babčukas izteiksmīgajās ilustrācijās pamanīs vairākas autori un viņas ģimeni raksturojošas detaļas (piemēram, grāmatā būtiska nozīme ir Pundurezim, savukārt Laura kolekcionē grāmatas, kuru lappusēs sastopami eži; neparastais vārds Mazainītis, kādā tiek saukts zēns Marts, ir mīļvārdiņš, kādā Laura dēvē savu dēlu) – viss minētais apliecina, cik rūpīgs darbs ir ieguldīts grāmatas tapšanā. Grāmata ļaus sarunāties ar bērniem par visdažādākajām emocijām, kopīgi pārspriežot, kādēļ un kad rodas prieks, bēdas, dusmas, vilšanās vai sajūsma. Bet būtiskākā atziņa, kas gūstama šīs grāmatas lappusēm, atgādina gan maziem, gan lieliem lasītājiem – “es varu pārvērst katru savu dienu!”. Noderīgi: lasi.lv Jambuševa, Laura. Diena, kuru es pārvērtu. Ilustrāciju autore Anete Bajāre-Babčuka. Atbildīgā redaktore Līva Kukle, literārā redaktore Jana Egle. Rīga: Latvijas Mediji, 2023. 42 lpp. ISBN 9789934292682. Inga Kaļva-Miņina ir grāmatu blogere, žurnāliste, literāte

Autors, vēstures profesors Juvāls Noass Harari (Yuval Noah Harari) daudziem labi zināms pēc grāmatas “Sapiensi. Cilvēces īsā vēsture” (2014) nosaukuma. Šo viņa darbu jau lasījušie nojauš, kāds stils piemīt pārdomas rosinošajam pētījumam par Homo sapiens vēsturi – katrā rindkopā jaušams prāta plašums, piedāvājot ieskatu sabiedrības, kultūras un tehnoloģiju attīstībā un mijiedarbībā. Autoram raksturīgais starpdisciplināru analīzi ietverošais vēstījums rosina pārskatīt savu izpratni par cilvēces pirmsākumiem un apdomāt mūsu nākotnes attīstības scenārijus. Grāmatai “Neapturamie mēs” ir divas daļas – pirmā “Kā mēs pārņēmām varu pasaulē” (Rīga, 2022) un gadu vēlāk izdotā otrā daļa “Kāpēc pasaule nav taisnīga”. Pirmajā daļā skaidrota cilvēka spēja būt pārākam dažādās izpausmēs un interpretācijās, savukārt otrajā autors pievēršas pasaules attīstības notikumu secīguma un likumsakarību prizmai. Abas varētu būt lasāmviela jebkura vecuma pārstāvim, man tās nesa sava veida atgriešanos skolas solā. Es to dēvētu par lasāmvielu, kas gan aktualizē sabiedrības locekļu diskusijas par civilizācijas sākumiem un attīstības virzieniem, kas nav mazsvarīgi, gan arī aicina uz starppaaudžu diskusijām. Sevišķi pārdomāti man šķita grāmatā treknrakstā izceltie pieturteikumi, kas rindkopas kontekstā skaidri iegulst atmiņā arī pieaugušajam, lai gan visticamāk pilda tiešu iedarbības funkciju attiecībā uz satura galveno mērķauditoriju – bērniem un jauniešiem. Atceramies, ka “mēs pa drusciņai maināmies katru dienu, un gadu gaitā šīs sīkās pārmaiņas sasummējas, veidojot pieaugšanu” (I, 24. lpp.) Autors ar milzu saturisko kapacitāti uzņēmies runāt par sarežģīto pasaules pieaugšanas procesu. Vērtīgi, manuprāt, ceļojumu cilvēces attīstības virzienos Harari vadībā sākt ar pirmo daļu, kurā autors atgādina, ka “mazas izmaiņas, ko neviens nepamana, laika gaitā pārvēršas par lielām pārmaiņām”. (I, 151. lpp.) Otrā daļa aicina izzināt “mūžīgo” jautājumu, kāpēc pasaule nav taisnīga, un atklāt, kam piemīt burvju spēks virzīt notikumus – “stāsti”, kas, autoraprāt, “ir cilvēces dižākais izgudrojums. Pateicoties tiem, mēs valdām pār pasauli”. (II, 154. lpp.) Grāmatas izlasīšanas pēcgarša ietver atgādinājumu, ka mēs mācāmies no vēstures, mācāmies vēsturi, radām to un reflektējam par to. Šādas un līdzīgas grāmatas palīdz aptver sarežģītus, daudzpusīgus un dziļus tematus, tādēļ abas daļas vienkopus iesaku turēt bērnistabas grāmatplauktā un ik pa laikam pārlasīt kopā ar bērniem. Autoram raksturīgi ar rakstīto vārdu radīt domas provocējošas idejas, raisīt lasītājos pārdomas par dabas un cilvēka mijiedarbību un cilvēka dabas attīstību. Zinātne nemitīgi aicina izzināt lietas. Jauni atklājumi joprojām notiek ik dienas, tāpat veidojas jauni izpratnes virzieni. Pāri visam, manuprāt, ir bērnībai tik piederīgs, skaists autora atgādinājums pirmās daļas sākumā: “Pieaugšana ir grūts darbs. Ne vien tev un taviem draugiem, bet ikkatram. Pat dzīvniekiem”. (I, 8. lpp.) Abas grāmatas ir ne vien saturiski bagātas; tās ir gana daiļas un ar skaidru māksliniecisku pievienoto vērtību, tādēļ būs noderīgas un interesantas arī vismazākajiem (ne)lasītājiem, klausoties pieaugušo lasījumā un vērojot glītās ilustrācijas. Noderīgi: www.sapienship.co / www.janisroze.lv / www.janisroze.lv / www.santa.lv Harari, Juvāls Noass. Neapturamie mēs. 2, Kāpēc pasaule nav taisnīga. No angļu valodas tulkojusi Renāte Punka. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 160 lpp. ISBN 9789984239750. Aija Uzula ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte

Aizvadītajā gadā pie lasītājiem nonāca angļu žurnālista un vēsturnieka Timotija Gārtona Eša vēsturiski politisku apcerējumu krājums "Tēvzemes: personīga Eiropas vēsture". Grāmatas autors žurnālista un pētnieka darbību uzsāka pagājušā gadsimta 70. gados. Viņu interesēja Eiropas vēstures saknes, sabiedrisko procesu rašanās un attīstība, tāpēc viņš pievērsās nacisma dzimšanai un tā izpausmju izpētei, taču drīz viņa ceļi aizveda tālāk uz Austrumeiropu, un pētnieks raka tik dziļi, ka viņa darbībai sekoja līdzi Stasi (Austrumvācijas valsts drošības dienests) ziņotāji. Vēl dziļos stagnācijas gados viņš sekoja Austrumeiropas valstu atbrīvošanās kustībai, iepazinās ar Polijas "Solidaritātes" kustības dalībniekiem; daudzi dumpinieki Ungārijā, Čehijā un citur bija viņa draugi. Diemžēl, laikā, kad Eša intereses fokusējās uz Austrumeiropu, Baltijas valstis žurnālists netika apmeklējis, tāpēc savos rakstos Latviju gandrīz nemin. Līdz šai dienai Ešs uzmanīgi seko procesiem Eiropā – šobrīd viņš ir Oksfordas Universitātes Eiropas studiju profesors, viens no aktīvākajiem intelektuāļiem Eiropā. No astoņām pētnieka grāmatām par Austrumeiropas 20. gadsimta vēsturi un Eiropas problemātiku "Tēvzemes" ir pirmā latviski tulkotā. Tomēr vērīgākajiem latviešu lasītājiem Eša vārds nav svešs – intervijas ar viņu tika publicētas latviešu presē, kad ievērojamais žurnālists 2009. gadā piedalījās Jesaija Berlina simtgades konferencē Rīgā. Kad manās rokās nonāca "Tēvzemes", nebiju par autoru informēta un cerēju lasīt klasiskus vēstures stāstus, taču saņēmu grāmatu ar mūsu laikmetam aktuālu procesu analīzi. Autors nevis bezkaislīgi izklāsta objektīvo 20. gadsimta vēstures gaitu, bet runā par aktuālām problēmām, precīzi tās identificējot. Ķēros klāt pamatīgā folianta lasīšanai un nevīlos nojautā, ka būs lasāms kas gudrs. Kopējo grāmatas vēstījumu veido atsevišķas vienai tēmai veltītas esejas, kas sakārtotas hronoloģiskā secībā un izvērsti analizē kādu pagātnes vai mūslaiku problēmjautājumu. Grāmatas saturs aptver visas Ešu interesējošās tēmas. Vēstures izklāsts grāmatā sākas ar 20. gadsimtu – Pirmo pasaules karu, detalizētāk analizēts Otrais pasaules karš un tā sekas, bet saturā vispamatīgāk aptvertas 20. gadsimta 2. puses Eiropas attīstības dimensijas, fokusējoties uz mezgla punktiem valstu attiecībās un kopējās Eiropas tendencēs: Berlīnes mūra krišana un Eiropas apvienošanās, Eiropas Savienības izveide un tās paplašināšanās, finanšu krīze un eiro stiprība, Charlie Hebdo karikatūras, musulmaņi Eiropas civilizācijā un bēgļu krīze, brexit (pret kuru ir skeptisks) un tā sekas. Grāmatu noslēdz eseja par Krievijas iebrukumu Ukrainā ar autora paziņojumu, ka Delfu orakulam viņš netic un atsakās prognozēt Eiropas un pasaules nākotni. "Tēvzemes" metode nav zinātnisks pagātnes pētījums, no smagnēja atsauču klāsta un citiem zinātniskai publikācijai nepieciešamiem atribūtiem viņš atteicies par labu tekstu pieejamībai neprofesionāļiem. Apjaustas un neapjaustas gudrības Ešs klāsta vieglā, saprotamā un pat nedaudz atraktīvā stilā, kas sacerējumu pietuvina daiļliteratūrai, autoram paliekot uzticīgam faktiem un objektīvai analīzei. Te jūt skatījuma plašumu un vēstījuma spēku. Valoda rit viegli un ik frāzē jūtams autora rakstīšanas prieks. Tāpēc arī man kā lasītājai netrūka lasīšanas prieka. Noderīgi: lr1.lsm.lv / www.janisroze.lv Gārtons Ešs, Timotijs. Tēvzemes: personīga Eiropas vēsture. No angļu valodas tulkojusi Maira Mora. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2023. 398 lpp. ISBN 9789984239613. Lilija Limane ir grāmatniecības pētniece

Grāmata “Palikt vai aiziet?” ir psiholoģijas profesores Ramani Durvasulas pētījums par sabiedrībā, iespējams, ne smagāko, bet samērā plaši izplatīto patopsiholoģisko traucējumu veidu – narcismu. Autore ar ilgstošu pieredzi klīniskajā psiholoģijā galveno akcentu liek uz narcisa personības izpēti, kā arī sniedz padomus ar narcisu ciešā līdzatkarībā esošām personām. Mūsdienu straujajā dzīves ritmā ar urbanizācijas un aizvien pieaugošās virtuālās realitātes ietekmi narcisms tiek visādi kultivēts un uzturēts. Psihoanalītiskajās teorijās par narcistiskās personības iekšējās trauksmes cēloni tiek uzskatīta nemitīga svārstīšanās starp visvarenību un pašapmierinātību no vienas puses un mazvērtību un depresiju – no otras. Profesionāļi narcisus iedala divās lielās grupās: hiperjūtīgie un agresīvie narcisi. Partnerattiecībās uz agresiju tendētie jeb patoloģiskie narcisi vissāpīgāk un smagāk ievaino otru ar emocionālu vēsumu, empātijas trūkumu un apzinātu norobežošanos, paužot ārēju vienaldzību un manipulējot ar vainas sajūtas izraisīšanu savā partnerī, vai, gluži pretēji – ar niknumu, kas robežojas ar agresivitāti vai pat vardarbību. Jūtīgajam tipam, savukārt, raksturīga egocentriska izturēšanās ar izteiktu norūpēšanos, ko par viņu lems un domās citi. Šo narcisu aizstāvībai jāteic, ka bieži vien tie mēdz būt harizmātiskas personības ar līdera īpašībām un tieksmi uz jauniem sasniegumiem, izaicinājumiem, respektīvi, tas ir narcisms “veselīgās devās”. Grāmatas autore definē un analizē vairākus problēmu lokus: Narcisma kultivēšana un stimulēšana mūsdienu pasaulē jaunāko tehnoloģiju un sociālo tīklu ietekmē. Sabiedrībā tiek akceptēts sauklis “Es esmu lielisks!”, tādējādi ļaujot izpausties egocentriskumam, virspusībai, pašapbrīnai un pašslavināšanai. Arī daudzie mediju veidotie realitātes šovi stimulē ātras un bieži vien lētas popularitātes iegūšanu. Brīdinājuma signāli attiecībās ar narcisu. Narcisu “atkodēšanai” autore piedāvā spilgtu narcistisko īpašību buķeti: manipulēšana, melošana, priviliģētības sajūta, ārišķība, skopums, alkatība, greizsirdība, emocionāls vēsums, empātijas un vainas sajūtas trūkums, paranoiskums, dusmas un niknums utt. Līdzatkarībā esošo partneru emocijas un sajūtas. Autore īpaši uzsver partneru vainas apziņu, attaisnojumu meklēšanu, mentālo un emocionālo izsīkumu, analizē uzvedības un rīcības modeļus toksiskās un mazāk toksiskās attiecībās un izvirza priekšnoteikumus, lai izdarītu pareizo izvēli. Mūsu priekšā nav tipiska klīniska rokasgrāmata par psiholoģiskiem traucējumiem. Pati autore to nodēvē par “izdzīvošanas” rokasgrāmatu, par praktisku ieteikumu un padomu grāmatu, kas būs vērtīga gan sevis, gan līdzcilvēku izzināšanā. Nepretendējot uz viennozīmīgu atbildi grāmatas nosaukumā izvirzītā jautājuma risināšanā un neuzspiežot savu konkrēto viedokli, autore mudina lasītājus izvērtēt katru situāciju un meklēt atbilstošus risinājumus. Iespējams, ka smagākās situācijās būs nepieciešama psihoterapeita palīdzība. Arī grāmatas apakšvirsrakstam “Kā izdzīvot attiecībās ar narcisu” atbilstošie ieteikumi dzīves krustcelēs nonākušiem partneriem palīdzēs pieņemt pareizos lēmumus, vai nu paliekot kopā ar narcisu vai aizejot prom. Galvenā mēraukla jebkurā gadījumā – saglabāt sevi, savu “es”, savu būtību un cilvēcisko pašcieņu. Grāmata ieteicama visiem, kuriem ir cieša, it īpaši ilgstoša ikdienas saskarsme ar narcisiem, viņu tuviniekiem un draugiem, arī pašiem narcisiem, ja vien viņi vēlas labāk izprast savu personību un kaut ko mainīt savā uzvedībā un būtībā, kā arī pētniekiem patopsiholoģijas un psihoanalīzes jomā. Noderīgi: www.janisroze.lv / www.santa.lv / lina.lv Durvasula, Ramani. palikt vai aiziet?: kā izdzīvot attiecībās ar narcisu. Tulkojums latviešu valodā: Ilze Kuduliņa; maketa un vāka ilustrācijas autore Dace Buka. Rīga: Ģimenes psiholoģijas centrs LĪNA, 2023. 318 lpp. ISBN 9789934914232. Irēna Moreino ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte

LU Akadēmiskais apgāds pagājušā gada nogalē izdeva Irēnas Barkānes grāmatu “Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai”. Jāpiebilst, ka šo monogrāfiju Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no ievērojamākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē 2023. gadā. Daži vārdi par grāmatas autori: Irēna Barkāne ir Dr.iur., LU Juridiskās fakultātes pētniece un lektore, UNESCO starptautiskās ekspertu grupas dalībniece dokumenta “Rekomendācijas par mākslīgā intelekta ētiku” izstrādei. Mākslīgā intelekta tehnoloģijas ne tikai jau pusgadsimtu ietekmē sabiedrības un atsevišķu indivīdu dzīvi, bet ir gatavas nākotnē to mainīt. Grāmatas ievadā autore uzsver, ka mākslīgais intelekts sniedz būtiskus ieguvumus zinātnes, izglītības, nodarbinātības, kultūras, veselības, transporta, tiesībaizsardzības un drošības jomās; tas rada arī jaunus izaicinājumus. Viens no šiem izaicinājumiem ir mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģijas, kas būtiski apdraud cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu. Sejas atpazīšanas sistēmu, automatizēto lēmumu pieņemšanas un prognozēšanas sistēmu, automatizētas robežkontroles sistēmu utt. izmantošana strauji pieaug gan valsts, gan privātajā sektorā. Irēna Barkāne uzsver, ka “cilvēktiesību un datu aizsardzības standarti ir visdrošākais pamats mākslīgā intelekta regulējuma turpmākai attīstībai un ir nepieciešams izstrādāt skaidru tiesisko regulējumu, kas tālāk attīstītu starptautiskās cilvēktiesību normas un Eiropas datu aizsardzības regulējumu un noteiktu skaidrus mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju izmantošanas ierobežojumus.” Autores mērķis ir izpētīt mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju ietekmi uz cilvēktiesībām, tām piemērojamo regulējumu un tā turpmāko attīstību nākotnē, lai novērstu šo tehnoloģiju radītos riskus un apdraudējumus. Savā zinātniskajā pētījumā Irēna Barkāne apraksta mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģiju izmantošanu tiesībaizsardzības jomā un to attīstības tendences Eiropā un citviet pasaulē, izvērtējot apdraudējumu cilvēktiesībām, kā arī ietekmi uz sabiedrību un demokrātiju kopumā. Autore analizē Latvijas, starptautiskos un ārvalstu tiesību aktus, instrumentus, politikas dokumentus, tiesu praksi, vadlīnijas un cita veida dokumentus, ko pieņēmušas vai patlaban izstrādā Eiropas Savienība, Eiropas Padome, Apvienoto Nāciju Organizācija, UNESCO un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija OECD. Pētniece izmantojusi arī Eiropas valsts iestāžu, datu aizsardzības iestāžu, citu valsts institūciju un nevalstisko organizāciju izstrādātos dokumentus. Monogrāfijas saturs strukturēts septiņās nodaļās. Autore skaidro mākslīgo intelektu un valsts novērošanu no sociālā un tehnoloģiskā skatu punkta, apskata mākslīgā intelekta novērošanas pasākumu ietekmi uz cilvēktiesībām, uzsver privātuma nozīmi, ko būtiski aizskar masveida novērošanas pasākumi. Irēna Barkāne apraksta arī datu aizsardzības tiesību attīstību un mākslīgā intelekta regulējuma aizsākumus, analizē tiesību uz privātumu un datu aizsardzību ierobežošanu Eiropas Savienības tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas masveida novērošanas lietās. Analizētas datu aizsardzības pamatprasības mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģijām, apkopoti galvenie secinājumi un sniegti ieteikumi mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma tālākai attīstībai, kas balstās uz cilvēktiesībām, runā par pārvaldības mehānismiem un aizsardzības garantijām, kas nodrošinātu atbildīgu mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanu, novēršot cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas apdraudējumus. Grāmata adresēta tiesībzinātņu, tehnoloģiju, dabaszinātņu, medicīnas zinātņu studentiem un pētniekiem, mācībspēkiem, tiesībaizsardzības institūciju darbiniekiem, likumdevējiem, tiesām, kā arī ikvienam interesentam, kas vēlas iegūt informāciju par mākslīga intelekta jēdzienu un tā ietekmi uz cilvēktiesībām, privātumu un datu aizsardzību. Monogrāfijai pievienots plašs izmantoto avotu saraksts, kurā ietverti tiesību akti, judikatūra, starptautisko organizāciju dokumenti, citi juridiskās prakses materiāli un resursi (ziņas, informācija u.c.). Grāmatai pievienots arī jēdzienu rādītājs, izmantoto saīsinājumu saraksts un plašs satura kopsavilkums angļu valodā. Noderīgi: www.jf.lu.lv / www.lsm.lv Barkāne, Irēna. Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā: privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai: monogrāfija. Recenzenti: Dr. Alesandro Mantelero, Dr.iur. Uldis Ķinis. Makets un vāka dizains: Baiba Lazdiņa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 327 lpp. ISBN 9789934360978. Resurss pieejams arī tiešsaistē. Zane Krūmiņa ir LNB Pakalpojumu departamenta Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavas nozaru informācijas eksperte