Nebūdama profesionāla literatūras speciāliste, Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfiju “Balsis pār jūru Pirmais, kas saistīja un valdzināja, bija literatūras pētnieces godīgums un tiešums. īpašumā glabātie dokumenti, atsauksmes un vērtējumi par rakstnieka grāmatām trimdas latviešu periodikā, literatūras

Šī grāmata ir stāsts par sevis atrašanu ceļā – tēma literatūrā, kas sievietēm dažādos vecumos un dzīves Sievietēm, kuras mīl izzināt pasauli caur literatūru un mākslu, sastāda sarakstus ar skaistām, noderīgām

Pieļauju, ka ikviens reiz ir izjutis bailes no nāves tuvošanās, kur nu lai vēl lasītu literatūru par

Šī ir grāmata, ko ieteiktu ne tikai vēstures un literatūras mīļotājiem, bet ikvienam, kam patīk atklāt patiesajā būtībā neesam diži atšķirīgi no cilvēkiem, kas dzīvoja senāk, ko arī apstiprina šis koncentrētais literatūras

Rakstnieks saņēmis Eiropas Literatūras balvu, vairākas augstas starptautiskās literārās godalgas, bijis igauņu pretendents Nobela prēmijai literatūrā.

Bibliotēku plaukti arvien vairāk piepildās ar grāmatām angļu valodā. Tas nav nejauši - pēdējos gados strauji aug interese par grāmatām angļu valodā, īpaši jauniešu vidū. Iedvesmu grāmatu izvēlei jaunieši arvien biežāk gūst no sociālo mediju platformas TikTok. Precīzāk - BookTok, kas ir TikTok sadaļa, kur lietotāji dalās ar grāmatu ieteikumiem, atsauksmēm un emocijām par lasīto. Tā ir virtuāla vide, kur daudzas grāmatas kļūst par sensācijām. Lasīšanas tendences jauniešu vidū mainās, un angļu valoda ieņem arvien nozīmīgāku lomu. Bibliotēkās aizvien pieprasītākas kļūst grāmatas oriģinālvalodā - pat ja tās jau pieejamas arī latviski tulkotas. Kāpēc tā? Tendence ir skaidra - jauniešus piesaista oriģinālvalodas stils, autentiskā izteiksme un iespēja būt soli priekšā tulkojumiem. Populārākās izvēles bieži vien ir romāni ar romantiku, fantāziju, drāmu un, protams, neparedzamiem sižeta pavērsieniem (angliski - plot twists), kas mudina nepārtraukt lasīšanu. Sociālie mediji ne tikai iedrošina lasīt angliski, bet arī veido veselas kopienas, kurās jaunieši dalās iespaidos, dalās ar savām emocionālajām reakcijām videoformātā un veido "to be read" jeb "lasāmo grāmatu" sarakstus. Šāds entuziasms redzams arī bibliotēkās - arvien biežāk jaunieši jautā pēc konkrētām grāmatām angliski, dažkārt pat stāv rindā pēc kārotajiem eksemplāriem. Ikdienā uzturoties BookTokā, jaunieši sajūt aktuālo ažiotāžu par grāmatām un dodas uz bibliotēku, lai tās izlasītu. BookToku izmanto ne tikai latviešu jaunieši, bet arī daudzi lasītāji no citām valstīm, kuri dalās ar grāmatu atsauksmēs angļu valodā. Tāpēc, lai justos iekļauti un spētu iesaistīties sarunās, jaunieši arvien biežāk izvēlas lasīt angliski. Jaunākā paaudze, kas dzimusi digitālajā laikmetā, visbiežāk komunicē sociālajos medijos. Tā ir arī vieta, kur apspriež populārākās grāmatas - ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Apskatīsim piecas grāmatas angļu valodā, kas šobrīd iekaro jauniešu sirdis un tiek visātrāk paņemtas no bibliotēku plauktiem: Lauren Roberts. Powerless Kad pasaule sadalīta starp spēcīgo eliti un parastajiem mirstīgajiem, kāda ir vieta meitenei, kurai nav nekādu īpašu spēju? "Powerless" stāsta par meiteni Paedinu, kas dzīvo izdzīvošanas režīmā, līdz nonāk starp spēcīgajiem, kurā tikai viens var izdzīvot – vai arī mīlēt. Izdzīvot graustos kā parastajam nav vienkāršs uzdevums, un Paedina to zina labāk nekā vairums. Pēc tam, kad tēvs jau kopš bērnības bija iemācījis būt pārlieku uzmanīgai, Paedina tēlo ekstrasensi, lai pēc iespējas labāk saplūstu ar eliti un izdzīvotu. Kad Paedina bez aizdomām izglābj vienu no Iļjas prinčiem, viņa nonāk Purgas prāvās, kam seko ne tikai izdzīvošana, bet arī mīlestība… Kāpēc populāra? Jaunieši TikTok platformā slavē spriedzes pilno sižetu un negaidītos pavērsienus. Lasītāji uzskata, ka grāmata "Powerless" ir "katra grāmatu fana nākamā apsēstība". Ruby Red – Kerstin Gier Šī fantāzijas grāmata stāsta par 16 gadīgo Gvenu, kas negaidīti atklāj, ka ir dzimtas mantiniece ar spēju ceļot laikā. Viņa tiek ierauta noslēpumainā, brīžiem bīstamā pasaulē, kur pagātnes intrigām ir ļoti mūsdienīgas sekas. Viņa ir pilnīgi nesagatavota ceļošanai laikā, nemaz nerunājot par visu, kas ar to saistīts: drēbēm, manierēm, noslēpumainu slepenu sabiedrību un Gideonu, savu laiku ceļojošo kolēģi. Viņš ir vienaldzīgs, bet zinošs un, iespējams, visizskatīgākais puisis, kādu viņa ir redzējusi jebkurā gadsimtā... Kāpēc populāra? Lai arī sākotnēji izdota vāciski, angļu tulkojumi ir kļuvuši ļoti populāri. BookTok lietotāji slavē romantiku, smalko humoru un aizraujošo laika lēcienu sižetu. "Ideāli lasāma pēc skolas, ar tēju un pledu," teikts kādā atsauksmju video. The Cruel Prince – Holly Black Jude, cilvēku meitene, dzīvo nežēlīgā feju pasaulē, kur viņai jācīnās par savu vietu sabiedrībā, kas viņu nicina. Tā ir tumša, bet valdzinoša fantāzija ar politiskiem spēlītēm, nodevībām un negaidītu mīlestību. Kāpēc populāra? Jaunieši novērtē grāmatas sižeta saistību ar populāro seriālu "Game of Thrones". Kā saka bibliotēkas lasītāja Līga: "Šī grāmata mani piesaistīja ar savu fantāzijas sižetu ar nelielo realitātes pieskārienu". Colleen Hoover grāmatas Jauniešu vidū joprojām ir populāras Colleen Hoover grāmatas - autore, kuras darbi spēj salauzt un atkal salīmēt lasītāja sirdi. Nevar izcelt vienu konkrētu šīs autores grāmatu. No "It Ends With Us" līdz "Reminders of Him" – C. Hoover raksta par sarežģītām attiecībām, sāpēm, dziļi personīgām un sāpīgām tēmām, bieži balstoties reālās dzīves pieredzēs – par vardarbību ģimenē, toksiskām attiecībām, zaudējumu, traumu un dziedināšanos. Šīs tēmas rezonē ar jauniešiem, kuri meklē grāmatas, kas "kaut ko izraisa".Colleen Hoover grāmatu milzīgās popularitātes dēļ vairākas viņas grāmatas jau ir tulkotas latviešu valodā, un atsevišķi darbi piedzīvojuši arī ekranizācijas. Kāpēc populāra? BookTok autori dēvē par "romānu karalieni". Jaunieši novērtē viņas emocionālo atklātību un vienkāršo, plūstošo valodu. Tā ir viegli uztverama arī tiem, kuriem angļu valoda nav dzimtā, tomēr ar šķietami vienkāršiem izteiksmes līdzekļiem autore panāk dziļu emocionālu iespaidu. Japāņu grafiskās noveles jeb mangas Arvien vairāk jauniešu pievēršas arī japāņu novelēm jeb mangām angļu valodā. Tādiem nosaukumiem kā "Jujutsu Kaisen", "FairyTail" un "Frieren" noteikti ir jābūt bibliotēku plauktos! Kāpēc populāras? Manga piedāvā vizuāli bagātu, ātri uztveramu stāstījumu. Bieži tiek skatīts arī anime paralēli, kas veido vēl ciešāku saikni ar tēliem. "Lasīt mangu ir kā dzīvot savā anime - tikai klusākā formātā," kāds pusaudzis smejoties izteicies. Kā arī mangas ir interesantas ar savu lasīšanas stilu - autentiskā manga tiek lasīta tradicionālajā japāņu veidā - no labās uz kreiso pusi, tādējādi, grāmatas sākumam atrodoties otrā pusē, nekā tas ir parasti. Lasīšana kā piedzīvojums – arī angliski! Grāmatas angļu valodā jauniešiem sniedz daudz vairāk nekā tikai lasāmvielu - tās piedāvā autentisku valodas pieredzi, rada lasītprieku un ļauj būt daļai no globālās lasītāju kopienas. Lasot oriģinālvalodā, jaunieši izjūt autora balsi nepastarpināti, trenē valodas prasmes un bieži piekļūst stāstiem ātrāk, nekā tie tiek tulkoti latviešu valodā. Kā arī angļu valodā grāmatām ir lielāka izvēle, īpaši ar sērijām. Latvijā reizēm iztulko tikai pirmo daļu. Bibliotēkas seko tendencēm! Alise Migoļa ir Ventspils Bērnu bibliotēkas vecākā bibliotekāre.

Un galu galā – ārkārtīgi maz literatūrā apskatītā vientuļā tēva loma visā romāna garumā runā par to, nepieciešams mūsu šodienas sarunām par to, kas ir ģimene, kas ir laba tēva autoritāte un kurās tēmās literatūrā

Grāmatu ieraugot, nodomāju, ka labprāt iepazītos ar tajā publicētajiem stāstiem, taču maldījos. Šī ir grāmata nevis “ar stāstiem, bet par stāstiem”. Patiesībā – stāsts par stāstiem. Drusku sarežģīti, vai ne? Grāmatā aprakstīti noderīgi rīki, lai izveidotu stāstu, kurš būtu saistošs, interesants, ietverot stāsta sākumu, sarežģījumu un atrisinājumu. Sīkāk par šiem posmiem iesaku izlasīt grāmatā, kuru turklāt papildina vizuāli pievilcīgas ilustrācijas. Grāmata noderēs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Es pat teiktu, ka grāmata vairāk noderēs pieaugušajiem, jo bērniem stāstu stāstīšana dažkārt padodas daudz vieglāk. Stāstot stāstu, ir svarīgi atcerēties, ka konkrētu tevis izdomāto stāstu vislabāk spēsi izstāstīt tikai un vienīgi tu, jo stāsts vēlas, lai tu būtu tu pats. Stāsts jūtas ļoti ērti, ja, to stāstot, arī tu jūties ērti. Vēlams runāt brīvi, nevis iekalt tekstu no galvas. Lai stāsts būtu dzīvs, vēlams stāstam pievienot emocijas, tēlus, kuri tev ienāk prātā tieši tajā brīdī, kad šo stāstu stāsti. Ja stāsts būs labs un pārliecinošs, citi to vēlēsies stāstīt tālāk, pieliekot klāt arī savas izjūtas un redzējumu un tādā veidā paildzinot stāsta mūžu un skanējumu. Grāmatas noslēgumā pieejami daži interesanti fakti par stāstiem. Piemēram, laikā starp 16. un 17. gadsimtu Ķīnā dzīvoja kāds stāstu teicējs vārdā Liu Jintings. Viņš bija tik brīnišķīgs stāstnieks, ka viņa izrādēs publika no sirds izbaudīja stāstījumu un tik labi pavadīja laiku, ka stāstnieks galu galā kļuva pazīstams kā “ķīniešu stāstnieku karalis”. Iztēle ir fantastika lieta, kuru var neierobežoti attīstīt un pilnveidot. Iztēle ir kā milzīgs spēļu laukums, kurā iespējams it viss. Tāpēc aicinu ikvienu paviesoties savā “rotaļu laukumā” un izdomāt stāstu, kuru pastāstīt ģimenei, draugiem, kolēģiem vai arī kādam, kurš garlaikots gaida sabiedriskā transporta pieturā. Grāmatā iekļauti arī praktiski padomi, kā izstāstīt vislabāko stāstu. Manuprāt, brīnišķīgs veids, kā pavadīt tumšos rudens vakarus, ir dot iespēju kādam no ģimenes izstāstīt pirms kāda laika piedzīvoto. Daudzās ģimenēs viena no problēmām ir tā, ka pārāk reti notiek savstarpējas sarunas. Piemēram, mamma var pastāstīt par saviem piedzīvojumiem skolas laikā vai tētis – par savu pirmo darba vietu. Ticu, ka bērniem būs interesanti klausīties. Noderīgi: www.janisroze.lv Bruno, Peps, Antinori, Andrea. Stāsti! No spāņu valodas tulkojusi Lauma Ķeipāne. Rīga: Pētergalis, 2022. 41 lpp. ISBN 9789984335537. Madara Freivalde 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Attīstības departamenta Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem.

"Yellowface" uzdod jautājumus par autorības tiesībām literatūrā.

🎧 Klausies apskatu Spotify. Vieglās valodas jēdziens Latvijā pastāv jau 25 gadus, taču izpratne par to, sabiedrības izglītotība un resursu pieejamība vieglajā valodā aizvien ir nepietiekama. Vieglā valoda ir īpaši izstrādāts komunikācijas veids, kas padara informāciju saprotamu ikvienam. Līdz šim Latvijas grāmatnīcās nebija iespējams brīvi iegādāties grāmatas valodā, kas nodrošinātu plašākas kultūras pieejamības iespējas diasporas latviešiem, mazākumtautību pārstāvjiem, kuri apgūst latviešu valodu, senioriem un citām vieglās latviešu valodas mērķgrupām. Latvijas bibliotēkās vieglās valodas grāmatas piedāvā Latvijas Neredzīgo bibliotēka , 2022. gadā tā uzsāka grāmatu adaptēšana un izdošana vieglajā valodā bibliotēkas lietotājiem. Šobrīd bibliotēkas krājumā pieejami tikai 20 vieglās valodas grāmatu nosaukumi, tāpēc ar grāmatas “Stāsti vieglajā valodā” projektu sākas ļoti nepieciešamas un vēl neizstrādātas nozares literāro darbu sērija. Izdevniecība “Valters un Rapa” ir celmlauži – šī ir pirmā grāmata Latvijas grāmatniecības vēsturē ar latviešu oriģinālliteratūru vieglajā valodā, turklāt – pieejamu grāmatnīcās. Grāmatā ir iekļauti pieci stāsti dažādām vecuma grupām. Katrs stāsts demonstrē vieglās valodas virtuozitāti, kas nepiekāpjas satura prasībām sniegt lasītājam dziļu un jēgpilnu baudījumu. Ja Patrīcijas Šteinbergas stāstu “Anna cep pankūkas” var lasīt bērni, kas pamazām iepazīst virtuves apvāršņus, tad Arvja Ostrovska darbu “Pēterim ir idejas”, Ramonas Indriksones “Karameles” un Ilzes Aizsilas “Smilšu pils” ietver dziļus, eksistenciālus un pārlaicīgus jautājumus. Savukārt Lauras Vinogradovas stāsts “Autoveikals” pilnībā apliecina vieglās valodas potenciālu jebkuru sadzīvisku situāciju pārvērst par latviešu haiku. Paši autori atzīst, ka, strādājot projektā, ir apguvuši vēl vienu valodu, kas atver durtiņas uz jaunu literārās izteiksmes un domformas veidu. Vieglajā valodā ir jāizvairās no nolieguma formām, izpušķotām, saliktu pakārtotu teikumu virtenēm, nedrīkst saturu balstīt kontekstā un koķetēt ar dažādām laika formām – respektīvi – nedrīkst darīt visu to, ko tik ļoti gribas, īpaši, ja cenšamies sevi pierādīt caur teksta kalambūriem un sapņojam kādreiz kļūt par īstiem valodas maestro. Par laimi vieglajā valodā lasīt ir daudz vienkāršāk nekā tajā rakstīt. Lasot grāmatu “Stāsti vieglajā valodā”, rodas pārliecība, ka par emocionāli sarežģītām tēmām var runāt īsos teikumos, kurus “apēst” pamazām – pa atsevišķai rindiņai. Kā katram no mums, arī grāmatas galveno varoņu pieredze nebūt nav vienkārša. Tā stāsta par novecošanas pieredzi un vientulību, pieaugšanu savas identitātes un iekļaušanās meklējumos un par traumējošas personīgās pieredzes pārdzīvojumiem. Aizverot grāmatu, ceru, ka tikpat vienkārši, bet saturiski ietilpīgi mēs spēsim saprast arī viens otru un vieglā latviešu valoda nepaliks vien instrukciju un muzeju norāžu plauktos. Tomēr vislabāk par sevi var pastāstīt valoda pati: “”Puļķīšos” dzīvo ļoti nikns suns. Melns un liels. Dacei no suņa ir bail. Viņa paliek mašīnā un gaida saimnieku. “Puļķīšu” saimnieks vienmēr pērk ļoti daudz. Viņam ir liela ģimene. Viņam vienmēr ir līdzi kāds no bērniem. Kopā ir vieglāk pirkumus sanest istabā. Saimnieks nāk un nikno suni iespundē šķūnī. Tomēr suns no šķūņa izsprūk. Tas rej un skrien pie Daces. Dace sabīstas un grib mukt. Bet aizmukt viņa nepaspēj. Suns iekožas Daces rokā un neatlaiž. Koļa tūlīt izlec no mašīnas. Saimnieks sauc suni. Bet suns neklausa. Saimnieks ieķeras suņa melnajā kažokā un rauj suni nost. Beidzot suns Daci atbrīvo. Daces roka asiņo. Tajā redzamas suņa kodiena pēdas. “Puļķīšu” saimnieks sit suni un rājas. Suns smilkst. Tad saimnieks atnes marli un apsējus. Viņš ar ūdeni mazgā Daces brūci un atvainojas. Koļa grib vest Daci uz slimnīcu. Dace apgalvo, ka viss ir labi. Viņiem ir jābrauc tālāk – cilvēki taču gaida. Uz slimnīcu var aizbraukt pēc tam. Koļa Dacei piekrīt.” (Fragments no Lauras Vinogradovas stāsta “Autoveikals”.) Stāsti tapuši konkursam “Viegli lasīt”, kuru rīkoja Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts un Vieglās valodas aģentūra. Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Nākamo stāstu sēriju plānots izdot līdz 2024. gada beigām. Stāsti vieglajā valodā. Stāstu autori: Ilze Aizsila, Ramona Indriksone, Arvis Ostrovskis, Patrīcija Šteinberga, Laura Vinogradova; redaktore, pēcvārda autore Velga Polinska; ilustrāciju autore Betija Jakaite; grāmatu sērijas māksliniece Vanda Voiciša. Rīga: Valters un Rapa, 2024. 111 lpp. ISBN 9789934570117. Marta Leimane ir “Valters un Rapa” projektu vadītāja.

Noderīgi: Latvijas Nacionālajā teātrī Gusts Ābele iestudē savus romānus izrādē "Klusums un troksnis" Literatūras

Igauņu rakstnieks Latvijas mazos lasītājus ievedis Lotes pasaulē, radījis slaveno kaku, kas gaida pavasari un savu mīlestību zem rudenīgās lapas, vienvārdsakot, šis vīrs ir slavenība. Es un manas meitas esam krājuma “Kaka un pavasaris” (2012) lielas fanes, jo tas bija tāds “svaigs gabals”, ko lasījām un pārlasījām neskaitāmas reizes. Arī nākamais stāstu krājums “Karnevāls un kartupeļu salāti” (2016) turpināja ar bērnam saprotamu skatījumu uz ikdienišķām lietām vientiesīgi, naivi, bet patiesi un ļoti pamācoši. Izdevniecībā “liels un mazs” pērn iznācis jau trešais stāstu krājums, un arī tas raisa gan bērnu, gan pieaugušo fantāziju. Nudien, kur vēl dzirdēsim par to, kā ledusskapī sadzīvo frikadeles un pelmeņi, ko dara velosipēdi ziemas periodā, kādu ceļu iet eglītes pēc gada nogales svētku noslēguma, kas sakāms runājošai zupai, kādu recepti izmantot garda apavu cepeša pagatavošanai? Stāstos autors ar neviltotu bērna skatījumu uz lietām un apbrīnojamu fantāzijas dzirksti iedvesmo bērnus sapņot par to, ka nekas nebeidzas, rosina iztēlē attīstīt dažādus ikdienā sastapto situāciju sižetus. Dažkārt man šķiet, ka šie stāsti radušies kā atbildes uz bērnu kāpēcīšu jautājumiem. Lai nu kā, šo trīs krājumu komplektu turam bērnistabas grāmatu plauktā lasīšanai pirms miedziņa, kad gribas kaut ko ne pārlieku garu, taču kolorītu, tajā pat laikā sirsnīgu un iztēli rosinošu – lai saldāki sapnīši. Noderīgi: www.diena.lv Kivirehks, Andruss. Ērms un feisbuks. No igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš. Rīga: liels un mazs, 2021. 96 lpp. ISBN 9789934574726. Aija Uzula 2022. gada oktobra numura iznākšanas brīdī ir LNB Bibliogrāfijas institūta Datu un zināšanu pārvaldības nodaļas Standartizācijas eksperte.