Džonatans Haids. Trauksmainā paaudze

Ikvienai paaudzei piemīt savas raksturīgās iezīmes, savs veidols, savs īpašais kods. Tas nenoliedzami raksturo arī jauno paaudzi, kuras būtībai savu grāmatu veltījis sociālpsihologs Džonatans Haids.

Apkopojot zinātnisko pētījumu rezultātus un teorētiski praktiskās atziņas, autors smalki un niansēti un tajā pašā laikā skarbi un patiesi apraksta izaicinājumus, ar kuriem nemitīgi sastopas jaunā digitālā laikmeta paaudze. Paaudze, kura jauno tehnoloģisko risinājumu rezultātā ir pārcelta vai drīzāk "iegrūsta" no fiziskās realitātes virtuālajā realitātē. Kā sava veida robežšķirtni autors min 2010. gadu, kas iezīmē šo straujo pāreju uz digitālo vidi.

Digitālā pasaule rada atkarības un velk līdzi daudzas blaknes, kas saistās ar jauniešu psihisko veselību: trauksme, depresija, stress, vientulības un atstumtības sajūta, paškaitējuma nodarīšana u.c. Ne velti šo paaudzi, kā liecina arī grāmatas nosaukums, autors nodēvē par trauksmaino paaudzi. Kādi ir šie galvenie trauksmes veicinātāji? Sociālie mediji, viedtālruņu plašā izmantošana, pašbildes u.c. digitālā satura veidošana.

Dž. Haids nenoliedz digitālo prasmju apguves pozitīvo efektu, taču vienlīdz uzsver, ka darbošanās fiziskajā realitātē ir daudzkārt efektīvāka, jo tā rada iemaņas, kas palīdz personības pašizaugsmei. Ar smeldzes pieskaņu autors runā par rotaļās balstītās bērnības norietu. Rotaļas – viens no bērnības pamatelementiem reālajā pasaulē ir kā pretstats telefonā balstītajai bērnībai. Bērniem būtu nepieciešams attīstīt fiziskās aktivitātes, braukt ar riteni, dzenāt bumbu, kāpt kokos, respektīvi, izbaudīt reālās pasaules stresus, kas vajadzīgi „antitrauslo prātu” pareizai attīstībai, sociālo prasmju un atbildības veidošanai. Šīs darbības nereti var pavadīt traumas, tomēr šo aktivitāšu rezultātā tiek iegūtas praktiskās iemaņas, pārvarēta baiļu sajūta, norūdīta griba un rasts briedums.

Viedtālruņi turpretī ir šīs pieredzes bloķētāji. Autora vārdiem sakot, "viedtālruņi ir kā dzeguzes, kas iedēj olas citu putnu ligzdās", izspiežot vai samazinot citus pieredzes veidus, kas bērnu smadzenēm ir vajadzīgi visvairāk. Grāmatā minētie 4 lielākie kaitējumi telefonā balstītajai bērnībai: sociālā izolācija, miega trūkums, uzmanības sadrumstalotība un atkarība, kas ietekmē dažādu sociālo, emocionālo un kognitīvo spēju attīstību, veidojot apburto loku, no kura grūti izrauties.

Dž. Haids pauž interesantu novērojumu, ka sociālie mediji vairāk kaitē meitenēm nekā zēniem. Meitenes publicē vairāk satura par sevi un kļūst atkarīgas no sociālās salīdzināšanas un novērtējuma. Sekošana uzspiestajiem skaistuma standartiem ar tiem klātesošo perfekcionismu nereti veicina pašpārliecības trūkumu, pārmērīgu paškritiku un zemu pašvērtējumu. Zēni savukārt nelietderīgi un nesamērīgi daudz laika pavada videospēlēs, galvenokārt uz miega un klātienes aktivitāšu rēķina. Tiešsaistes socializēšanās rada grūtības veidot reālas kvalitatīvas draudzības un romantiskās attiecības. Atsvešināšanās no reālās pasaules pēc autora domām vēl vairāk pastiprinās ar metaversa, telpisko video un ģeneratīvā mākslīgā intelekta attīstību.

Šīs grāmatas saturs pilnībā neatspoguļo dotā "Literatūras ceļveža" tēmu, jo mākslīgajam intelektam autors pieskaras vien netieši un, iespējams, ka MI varētu kļūt par autora jauno izpētes tēmu citā grāmatā attiecībā uz Z un Alfa paaudzēm. Tomēr nenoliedzami – mākslīgais intelekts atrodas nesaraujamā sasaistē ar sociālo tīklu lietošanu un virtuālo pasauli kopumā. MI tiek piesaistīts satura plūsmas veidošanai, satura analīzei, algoritmu izstrādei, kļūstot par svarīgu dzīves segmentu arvien jaunākiem lietotājiem.

Varētu šķist, ka autors vairāk fokusējas tieši uz digitālās realitātes negatīvo izpausmju izklāstu, taču tā nebūt nav. Izceļot digitālo tehnoloģiju priekšrocības (savstarpēja saziņa, pētniecība, informācijas ātrāka izgūšana u.c.) pretstatā negatīvajām, viņš uzsver, ka visās lietās ir vajadzīga samērojamība. Grāmatā tiek piedāvāti daudzi praktiski risinājumi, kā valdības, tehnoloģiju uzņēmumi, skolas, vecāki un paši jaunieši var kopīgi pārvarēt kolektīvās rīcības problēmas un veidot veselīgu vidi.

Citējot autoru, ""Trauksmainā paaudze" ir grāmata par to, kā atgūt cilvēka dzīvi visās paaudzēs". Tā adresēta ikvienam, kas vēlas paraudzīties uz šo laikmetu jaunā griezumā un izprast savu vietu tajā.

Džonatans Haids. Trauksmainā paaudze: kā lielā bērnības pārtapšana izraisa psihisko traucējumu epidēmiju. No angļu valodas tulkojusi Aiga Veckalne; redaktore Austra Pudāne. Viļņa: Eugrimas, 2025. 430 lpp. ISBN 9786094374975.

Irēna Moreino ir Informācijas speciāliste LNB Humanitāro un sociālo zinātņu lasītavā.