Yizhou Fan et al. Beware of metacognitive laziness: Effects of generative artificial intelligence on learning motivation, processes, and performance
Uzmanieties no metakognitīvās slinkošanas: vai ChatGPT palīdz mācīties? Mākslīgā intelekta risinājumu (turpmāk MI) ienākšana izglītībā bieži tiek izcelta ar tūlītējas atgriezeniskās saites un mācīšanās satura pielāgošanas iespējām. Taču būtisks ir jautājums: ko izglītojamais pats iemācās, ja daļu domāšanas darbību uztic MI? To pēta Yizhou Fan, Luzhen Tang un līdzautori. Autoru grupa apvieno Pekinas Universitātes, Monaša Universitātes Mācīšanās analītikas centra un Zhejiang Lab datu pētniekus, tādēļ pētījumā pedagoģisks skatījums savienots ar detalizētu mācīšanās procesu analīzi.
Pētījums balstīts pašregulētas mācīšanās perspektīvā, kas ietver plānošanu, savas darbības uzraudzīšanu, izvērtēšanu un kritisku avotu izmantošanu. Autori analizē MI ietekmi uz kognitīvo atslogošanu – darba atmiņas procesu "deleģēšanu" ārējiem palīgrīkiem. Tā ir sena stratēģija, piemēram, izmantojot piezīmes vai kalkulatoru. Tomēr MI spēj radīt saturu bez nozīmīgas autora iesaistes, tādēļ pastāv risks izvairīties no patstāvīgai domāšanai nepieciešamas kognitīvas piepūles. "Metakognitīvais slinkums" raksturo situāciju, kurā izglītojamais MI uztic domāšanas vadības uzdevumus.
Apskatītajā eksperimentā piedalījās 117 studenti, kuriem angļu valoda bija otrā valoda. Viņi lasīja materiālus par mākslīgo intelektu, diferencētu un sastatņu (no ang.val. scaffolding) mācīšanos, rakstīja eseju un to pēc tam pilnveidoja. Četras grupas saņēma atšķirīgu atbalstu: kontrolgrupa strādāja bez papildu atbalsta, otrā grupa izmantoja ChatGPT 4.0 ar ierobežojumu neģenerēt gatavu eseju, trešā – tiešsaistes saziņu ar cilvēku-ekspertu, bet ceturtā – digitālus rakstīšanas un darba analīzes rīkus. Pētnieki salīdzināja ne tikai eseju rezultātus, bet arī izmantotās mācīšanās stratēģijas, analizējot klikšķus, lapu skatījumus, peles kustības un taustiņsitienus.
ChatGPT grupa uzrādīja lielāko eseju kvalitātes pieaugumu pēc to pilnveidošanas, pārspējot arī cilvēka-eksperta konsultētos studentus. Tomēr zināšanu pieaugumā, zināšanu pārnesē uz citu tematu un iekšējā motivācijā būtisku atšķirību starp dalībniekiem nebija. ChatGPT grupas studenti cieši saistīja darbības: rakstīja, jautāja ChatGPT, laboja un atkal jautāja. Viņi retāk atgriezās pie lasāmvielas, uzdevuma kritērijiem un savas darbības izvērtēšanas. Šī atšķirība ir būtiska, jo kvalitatīvāks gala teksts pats par sevi negarantē dziļāku izpratni par apgūstamo tematu.
Šo secinājumu papildina N. Kosmynas un līdzautoru pētījums par eseju rakstīšanu ar ChatGPT (2025). MI lietotājiem novēroja vājāku spēju atsaukt atmiņā paša veidotu eseju un mazāku pārliecību par savu autorību, kas var liecināt par mazāku satura internalizēšanu. Savukārt, dalībnieki, kuri vispirms rakstīja eseju bez MI, un tikai otrreizēji rakstot par to pašu tēmu izmantoja MI, demonstrēja aktīvāku kognitīvo iesaisti un veidoja specifiskākus vaicājumus. Tādēļ sākotnēja patstāvīga darba veidošana var būt priekšnoteikums kvalitatīvākai turpmākai darbībai ar MI.
M. Gerlich pētījums (2025) atklāja saistību starp biežāku MI lietojumu, kognitīvo atslogošanu un zemākiem kritiskās domāšanas rādītājiem. Tā kā dati ir korelatīvi un balstīti pašnovērtējumā, tie nepierāda cēloņsakarību. Tomēr pētījums atgādina, ka kritiskā domāšana attīstās, risinot kognitīvi izaicinošus uzdevumus.
Šiem rezultātiem nebūtu jāmudina aizliegt MI, bet tie rāda, kā to ieviest ļoti mērķtiecīgi. Docētājam jāstiprina patstāvīga domāšana pirms MI izmantošanas, jāveido uzdevumi, kuros MI atbildes salīdzina ar avotiem un pamato pieņemtos vai noraidītos ieteikumus. Vērtēt vajadzētu ne tikai izglītojamo iesniegtos darbus, bet arī vaicājumu kvalitāti, veiktos labojumus un refleksiju par darba gaitu. Tādējādi MI kļūst par līdzekli domāšanas attīstīšanai, nevis tās aizvietotāju.
Atsauces: Fan, Y. et al. (2025). Beware of metacognitive laziness: Effects of generative artificial intelligence on learning motivation, processes, and performance. British Journal of Educational Technology, 56, 489–530. https://doi.org/10.1111/bjet.13544
Kosmyna, N. et al. (2025). Your Brain on ChatGPT: Accumulation of Cognitive Debt when Using an AI Assistant for Essay Writing Task [priekšpublicējums]. arXiv. https://doi.org/10.48550/arXiv.2506.08872
Gerlich, M. (2025). AI Tools in Society: Impacts on Cognitive Offloading and the Future of Critical Thinking. Societies, 15(1), 6. https://doi.org/10.3390/soc15010006
Katrīna Elizabete Puriņa-Biezā ir Rīgas Stradiņa universitātes Pedagoģiskās izaugsmes centra Studiju inovāciju projektu vadītāja.
Comments