Literatūras ceļvedis

Rudenī sēņu smarža vilina dziļāk mežā, un tomēr tā spēcīgi atgādina arī par aukstumu, mitrumu, zemi un dubļiem, trūdiem, drūmām un pelēkām dienām, tāpēc jau laikus saprotu, ka arī čehu autores Viktorijas Hanišovas romānā "Sēņotāja" būs atrodami ne vien sēņu stāsti, bet arī daudz kas tāds, kas ar tiem līdztekus būs noslēpies kādā meža nomalē, kurā ne katrs grib ieskatīties un ieraudzīt daudz sāpju un netaisnības atblāzmas. Vienīgās sēnes, kas man garšo, ir gailenes, bet galve

Latviešu muzikoloģe, mūzikas vēsturniece un pedagoģe Zane Gailīte (1952-2019) publicējusi vairākus pētījumus par latviešu mūzikas vēsturi. Viņa ir pirmā muzikoloģe, kura ieguva Lielo mūzikas balvu par kultūrvēsturisko pētījumu "Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli" (2003). Zanes Gailītes grāmata "Mūsu Baumaņu Kārlis" ir ne tikai darbs par Latvijas valsts himnas autoru, par viņa ikdienišķajām rūpēm un spītīgo raksturu, bet arī plašs stāsts par 19. gadsimta Latvijas vēsturisko u

Latviešu tekstilmākslinieka, etnogrāfa un pedagoga Jūlija Straumes (1874–1970) 150. jubilejai veltīto katalogu izdevusi Gruzijas Mākslas pils sadarbībā ar Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeju. Grāmata ir izdota trīs valodās – gruzīnu, angļu un latviešu. Līdz šim par Jūliju Straumi izdota folkloristes un vizuālās mākslas pedagoģes Laimas Kļaviņas monogrāfija "Jūlijs Straume: lietišķās mākslas meistars" (Zinātne, 2004). Šajā izdevumā ietverts viss tekstilmākslinieka dzīve

Šī bija jauka atkal satikšanās ar Gustu Ābeli, jo viņa pirmo grāmatu "Pasaulē mīļākais klusums" izlasīju jau pirms diviem gadiem. Pēc pirmās grāmatas izlasīšanas ticēju, ka būs arī turpinājums. Man ir patiess prieks, ka autors uzrakstīja arī savu otro grāmatu un Nacionālajā teātrī ir skatāma izrāde "Klusums un troksnis", kur par pamatu ņemtas Gusta Ābeles abas grāmatas. Gluži tāpat kā pirmajā Gusta Ābeles grāmatā "Pasaulē mīļākais klusums", galvenais varonis ir Svens. Šoreiz

"Austrumeiropa" ir apzīmējums, kas nes sevī smagumu. Tajā slēpjas nevēlamas asociācijas ar uzspiesto Padomju mantojumu, kura atšķirību no savas lokālās kultūras bieži vien jāpierāda sarunu biedriem no citām pasaules daļām. Aizspriedumus par sociālu un kulturālu nabadzību, esot “Rietumeiropas” perifērijā, un šad tad – izmisīgus centienus pierādīt savu līdztiesību sēdēt pie kopīgā pasaules valstu galda. Vienlaikus tas ir jēdziens, kas tiecas izzust, jo reģionam pieskaitītās val

Samērā droši varam apgalvot, ka cilvēciskām radībām vismaz reizi ienāk prātā doma par savu izcelsmi, dzimtas vēstures līkločiem. Varbūt tas notiek tad, kad uzzinām pārsteidzošu un neticamu stāstu, atrodam fotogrāfiju, kādu taustāmu liecību ar jautājumu, no kurienes tas nāk. Savukārt šī darba centrālajai varonei, it kā negribot, bet būtu iespēja iegūt ievērojamu mantojumu, .ja vien ceļā nebūtu tik samudžināti dzimtas zaru raksti. Dzimtas pētījums veido darba galveno sižetisko

Ja ir kāda grāmata, kas piestāv novembrim, tad tā ir nupat klajā nākusī Martas Leimanes grāmatiņa "Mula un ēna" ar latviešu grafiķa, ilustratora un grafiti mākslinieka Svena Neilanda ilustrācijām, kas atvēršanu piedzīvoja Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Varbūt tāpēc, ka pelēkās, miglā tītās un apmākušās novembra dienas, kad saule reti parādās, ir laiks, kad ne mājām, ne kokiem, ne mums pašiem vairs nav īsti savu ēnu. Mula ir tēls, kuru 2013. gadā radīja rado