Inga Žolude. Tēvs

Spilgti sarkanas neļķes uz Ingas Žoludes romāna vāka "Tēvs" nav izvēlētas nejauši un rada nepārprotamas asociācijas ar padomju laiku un konkrēto ideoloģiju, lai gan ziedi jau nav vainīgi pie tā, par kādu simbolu savulaik kļuvuši, tomēr saprotams, ka vairāku paaudžu sievietes, kas vēl atceras, un ir piedzīvojušas padomju laiku un no tā izrietošās sekas, šos ziedus svētkos arī mūsdienās kā sveicienu un cēlu žestu saņem nelabprāt un tos nepērk, arī vienai no grāmatas varonēm tie pat derdzas, lai gan vīrs tos turpina dāvināt.

Vai tie ir tikai ziedi, kas tā derdzas vai tomēr tas, kas ar tiem saistās?  Neļķes diemžēl atgādina nomācošu laiku mūsu vēstures lappusēs, un to smarža negaidīti var aizvest atpakaļ laikā un telpā, atgādinot par sen aizmirstām, bet spilgtām, provocējošām un traumatiskām epizodēm. 

Vai šādu, ar pagātni dvakojošu, neļķu smaržu var aizmirst? Lai arī man negatīvajām asociācijām ar neļķēm vairs nebūtu jābūt, jo esmu dzimusi jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirms sāku lasīt romānu, grāmatas vāks mani jau iepriekš brīdināja ar savu sarkano un piesātināto toni par turpmāk gaidāmo pagātnes dvesmu šajās lappusēs.

Reizēm ir ļoti grūti ieskatīties sevī un acīs patiesībai, vēl grūtāk šķiet ieskatīties tajā, ko apzināti cenšamies neredzēt vai sev lieki neatgādināt, jo vienkārši tas ir pārāk sāpīgi.  Autore tomēr ļoti drosmīgi izvēlējusies plašāk izstāstīt savas ģimenes stāstu − runāt par savu ģimeni, par vecāku šķiršanos, tēva slimību, vecāku dzīvi un savu bērnību padomju laikā, uzspiestās ideoloģijas sekām, par neatkarību un brīvību, karu Ukrainā, par savām sāpēm un pārdzīvojumiem, atmiņām un mīlestību pret tēvu. Romānā ir daudz šo "pirms" un "pēc", kas veido atklātas un nesaudzīgas liecības par piedzīvoto. Pat ja gribētos, lai reizēm dzīvē ir tikai balts vai melns, ne vienmēr tas ir iespējams, to saprot arī galvenā varone Agnese, kuras dzīvē ir daudz šādu robežšķirtņu, un viņa ir tām pa vidu.   

Parasti jau saka, ka visas traumas nāk no mūsu bērnības un rodamas ģimenē, bet kā ar tām traumām, ko nosaka citi apstākļi? Plaisas mēdz parādīties ne tikai sabiedrībā kopumā, bet arī ģimenē, kad vienas ģimenes locekļu uzskati par būtiskiem jautājumiem atšķiras. Agnese ir dzimusi padomju laikā, divvalodīgā ģimenē – tēvs ir krievs, māte – latviete, vecāki vēlāk ir šķīrušies, viņas fons ir visai sarežģīts.

Emocionālā un dažkārt vārdos neizteiktā spriedze romānā nolasāma ģimenes kopējās ikdienas ainās, kas tēlotas gan pagātnē, gan mūsdienās. Dažkārt lasītājs uz to var nolūkoties distancēti, dažkārt sāpīgi pietuvināti.

Lasot par padomju laika atmiņām, nostalģija nerodas, bet drīzāk palīdz saprast, ka uz šo laiku romantizēti paskatīties nav iespējams.  Kā gan justies Agnesei, kad tēvs, kurš slimo ar Alcheimera slimību, atbalsta karu Ukrainā? Vai tā ir tikai slimības ēna, kas aptumšo viņa domas vai viņa īstie uzskati? "Tie bojājumi, ko cilvēkam nodarījusi Padomju Savienība, nav tik viegli nokratāmi." (43. lpp.)

Pieredze, ar ko dalās I. Žolude, var mudināt lasītājus pievērsties arī savas ģimenes pieredzei, stāstiem un piedzīvotajam, kā arī vēstures un kopsakarību izpētei, lai varētu saprast gan sevi un savu identitāti, gan analizēt pasaulē notiekošo. Dažādos laikos un dažādos dzīves posmos mūsu skatījums uz apkārt notiekošo mēdz būt ļoti mainīgs, arī atmiņas izplēnēt vai transformēties, bet tik un tā būtu jāpaliek pie tādām vērtībām, par kurām autore skaidri atgādina grāmatā − brīvības, neatkarības un suverenitātes. Ja kāds aizmirst, jācenšas atgādināt. 

"Tēvā" atspoguļotas gan neērtas, gan emocionāli sāpīgas tēmas, kas bagātinās lasīšanas pieredzi un noteikti veicinās svarīgas diskusijas.

Noderīgi: LSM, Kamēr tēvs zaudē atmiņu, tiek aizmirsta arī vēsture. Ingas Žoludes romāna "Tēvs" apskats

LR1, Dzīves romāns "Tēvs". Ar mammas svētību tapis Ingas Žoludes darbs

Inga Žolude. Tēvs. Literārais redaktors Arvis Kolmanis; vēstures konsultants un pēcvārda autors Dr.hist. Kaspars Zellis; mākslinieks Jānis Esītis. Rīga: Dienas Grāmata, 2026. ISBN 9789934636509

Raiva Turka ir grāmatu blogere.