Rudens lasītava: iesaka kustības #LaiksLasīt dibinātājas un vēstneses
- LaiksLasīt
- Sep 24
- 7 min read
Rudens ir īpašs gadalaiks – daba pieklust, dienas kļūst īsākas, un arvien biežāk rodas vēlme ietīties siltā pledā ar tējas krūzi rokās un ļauties lasīšanas priekam. Tieši šajā laikā grāmata var kļūt par drošu patvērumu un iedvesmas avotu, palīdzot noķert rudens krāsas, smaržas un sajūtas.
Mēs, lasītprieka veicināšanas kustības #LaiksLasīt dibinātājas un vēstneses, dalāmies savos ieteikumos – grāmatās, kas mums pašām palīdz iejusties rudens noskaņā. Tās ir dažādas – siltas un mierinošas, dziļas un pārdomas rosinošas, reizēm arī viegli noslēpumainas, kā pats rudens.
Aicinām jūs atrast savu rudens stāstu, kas ļaus uz mirkli apturēt ikdienu, pabūt ar sevi un gūt to īpašo sajūtu, kādu spēj dāvāt tikai grāmatas. Jo rudens ir vislabākais laiks lasīšanai – un #LaiksLasīt ir tieši tagad.
Inga Grencberga, rakstniece un kustības #LaiksLasīt idejas autore (@grencberga)
"Rudenim piestāv grāmatas un kino, šī grāmata ir kā maģiskas durvis uz abiem vienlaikus.
[..] Viņu šķita pārņēmusi ziņkāre par sevi pašu. Proti, viņš nezina ko atklās. [..]
Grāmata par diviem kino ģēnijiem - Fellīni un Viskonti. Un par cilvēkiem viņu radošajās dzīvēs un viņu ikdienas dzīvēs. Cik nu tā spēj būt "ikdiena" kādu mēs to saprotam un zinām.
Divas leģendāras filmas - 8½ un Gepards tiek uzņemtas vienlaikus - šī ir lieliska grāmata, lai ielūkotos aizkulisēs un dziļi iekšā radošu personu būtībās." Ievas Velbergas grāmatas apskatu lasiet šeit.
"Šī grāmata un Mel Robbins IR izmainījusi manu dzīvi! Tieši tik patiesi un … banāli.
Un vēl šajā rudenī mūsu kustība #LaiksLasīt iedvesmojas no "Let Them" principa – ļaut grāmatām vienkārši būt tādām, kādas tās ir, autoru radītām, BEZ vērtējumiem. .
Un "Let Me" - vienkārši baudīt grāmatas kādas tās IR autoru radītas … manās sajūtās un izzināšanā, bez reitingiem, cipariem un zvaigznēm … tikai vārdi. Vārdos ir spēks.
Grāmatās ir spēks."
Raiva Turka, kustības #LaiksLasīt vēstnese, grāmatu blogere (@piezimesungramatas)
"Intelektuāls un emocionāls vēstījums par pasaules vēsturi grāmatās. Autore piedāvā iespēju doties daudzpusīgā ceļojumā uz pagātni un nokļūt dažādās vēsturiskās pasaules vietās, lai izzinātu sarežģītos rakstītā vārda saglabāšanas pirmsākumus. Šis ir viens no bagātākajiem un skaistākajiem veltījumiem grāmatām. Par to, kā izglābt stāstus no aizmirstības, un par to, cik pašlaik arī esam par to atbildīgi. "Vēsturē pirmā grāmata piedzima tad, kad vārdi – rakstos pārcelta gaisa plūsma – atrada patvērumu ūdensauga serdē." (40. lpp)" Pilnu Raivas Tukas apskatu lasiet šeit.
Elīna Sprūde-Nesenberga, kustības #LaiksLasīt vēstnese, (@curiouselina)
"Pēdējo gadu notikumi – pandēmija, karš Ukrainā – atklāja, cik ļoti sabiedrība ir sašķelta un dzīvo savos "burbuļos". Ja arī tu meklē atbildes, kā mēs kā sabiedrība vispār funkcionējam, ļoti ieteiktu izlasīt Juvala Noa Harari (@yuval_noah_harari) grāmatu "Nexus. Saikne".
Uz grāmatas vāka rakstīts "Īsa informācijas tīklu vēsture no akmens laikmeta līdz mākslīgajam intelektam". Tas liekas par šauru teikts, jo grāmata liek paskatīties uz reliģiju, zinātni, politiku un jā, arī sociālajiem tīkliem un kā mākslīgais intelekts varētu ietekmēt sabiedrības attīstību."
Elīna Dlohi, grāmatu apskatniece, žurnāla "Santa" grāmatu slejas autore, biedrības #LaiksLasīt valdes locekle (@elinadlohi)
"Ir grāmatas, kas satricina. Tā man bija ar Andras Putni biogrāfisko romānu "Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja". Lasot, nepamet doma par klusēšanu ģimenēs - cik daudz nav pateikts un cik maz mēs patiesībā zinām par saviem tuvajiem.
Autore dod balsi savai dzimtai - vecmāmiņām Mildai un Alīnei, kuru stāsti aizved no Latvijas kara un pēckara gadiem līdz dzīvei trimdā Austrālijā. Tā ir grāmata par bēgļu pieredzi, sieviešu izturību, klusuma slāņiem un atklāšanas spēku.
Šis nav izskaistināts dzīvesstāsts - tajā ir arī sāpīgas, sabiedrībai neērtas patiesības, kas padara grāmatu spēcīgu un atklātu. Tas ir emocionāls, dziļi personisks atgādinājums: klausīties, kamēr vēl varam.
"Vecākās paaudzes, kas piedzīvojušas šausmīgus laikus, bieži par tiem nerunā. Taču dažreiz viņu balsis pirms dzīves beigām ir saklausāmas dedzīgas un trauksmainas, skaļas un skaidras. Citreiz tās ir dzirdamas tikai atmiņās, mājienos un čukstos - mājienos par to, kas palicis pagātnē"." Zanes Rozītes grāmatas apskatu lasiet šeit.
Krista Leškēviča, liela lasītāja, grāmatu apskatniece, lasīšanas vēstnese un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@narrativeofbeauty)
"Šo grāmatu iesaku, ja patīk vēsturiskie kara romāni ar mīlestību, emocijām, nereti arī drāmas elementiem. Stāsti, kas var izspiest arī kādu asaru un noteikti paliek atmiņā. Šis bija kā svaiga gaisa malks, jo stāsts ir par Vjetnamas karu 60. gados, jauka pārmaiņa pēc tik daudz izlasītiem vēsturiskajiem kara romāniem, kuros parasti tiek apspēlēts Otrais pasaules karš.
Grāmata ir par vienas jaunas, naivas, bet ļoti mērķtiecīgas sievietes (medicīnas māsas) strauju pieaugšanu skarbos kara apstākļos. Par neiedomājamu postu, haosu un šausmām, ko nākas piedzīvot. Par mīlestību, jo tā atnāk arī karā. Un - par dzīvi PĒC. Kā ir atgriezties mājās ar šausmu bagāžu no kara, ko neviens nespēj iztēloties un saprast? Turklāt - vairums uz šiem Vjetnamas kara veterāniem nebūt neskatījās kā uz varoņiem. Dzīve ir burtiski sabrukusi, tā jābūvē no jauna…
Kristīnas Hannas darbi man nekad nav likuši vilties un tā tas bija arī šoreiz - bija asaras, bija emocijas un šis paliks stāsts, kuru atcerēšos."
Kristīne Somere, grāmatu blogere un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@slowyogalife)
""Esmu jebkas, esmu pasaule. Esmu meiteņu meitene, esmu viss, ko jūs protat iztēloties, un arī tas, ko jūs negribat izrunāt skaļi."
Septiņpadsmitgadīgā Filipa Lākso tiek atrasta mirusi savas mājas pagalmā. Lai gan nav pazīmju par noziegumu vai pašnāvību, viņas nāve kļūst par katalizatoru, kas atklāj dažādu cilvēku attiecības ar viņu, jo meitene tiek attēlota caur citu cilvēku perspektīvām- viņas skolotājas, draudzenes, mātes, kaimiņos dzīvojoša pensionāra un katrs viņu redz citādi.
Katrs, it kā runājot par Filipu, patiesībā uzplēš savas dziļākās brūces un katrs savā ziņā jūtas vainīgs, bet par ko? Filipas nāve ir centrālais notikums, kas liek pārējiem varoņiem pārdomāt savas attiecības ar viņu un ar pašu dzīvi.
Izlasot rodas jautājums - kāda Filipa bija patiesībā? Vai kāds to zināja? Un vai stāsts patiesībā bija par viņu?
Smalks, psiholoģiski dziļš romāns, kas ar literāru eleganci atklāj, cik sarežģīta un daudzslāņaina var būt jaunības pieredze un liek pārdomāt, cik viegli mēs konstruējam citus cilvēkus pēc saviem priekštatiem un cik grūti (varbūt pat neiespējami?) ir ieraudzīt patiesību. Fantāzijas, projekcijas, maldi, kas Filipai grāmatā atņem iespēju definēt pašai sevi. Robeža starp iztēli un patiesību parāda, kā fantāzija var kļūt par patvērumu un arī par manipulācijas rīku."
Zane Zusta, rakstniece, dzejniece, scenāriju autore, dramaturģe, kustības #LaiksLasīt vēstnese (@zanezusta)
"Parasti grāmatas izvēlos rūpīgi, palasot grāmatnīcā dažas vietas grāmatā, lai sajustu, vai grāmata man būs īstā. Šī grāmata uz mana plaukta nostāvēja visu vasaru, bet kad to atvēru - nespēju aizvērt. Sākumā mazliet vīlos, ka tajā ir stāsti - pirmais stāsts tik ļoti ievilka, vēlējos zināt, kā tas beigsies, bet pēkšņi tas aprāvās. Taču otrais stāsts aizrāva tik pat ļoti… Un trešais - vēl vairāk. Reti raudu lasot grāmatas, bet šīs grāmatas noslēdzošais stāsts man ļoti rezonēja. Arī savās grāmatās pievēršos attiecībām starp cilvēkiem - šajā grāmatā ir daudz ko par to padomāt!"
_________________________________________________________________________________
Ivonna Baumane, kustības #LaiksLasīt vēstnese (@ivonnabaumane)
Reičela Džoisa. Harolda Fraja neticamais svētceļojums (Zvaigzne ABC, 2014) Mis Kvīnijas Henesijas mīlas dziesma (2021) "Reičelas Džoisas stāsts par Haroldu Fraju, kurš, saņēmis vēstuli no jaunības dienu mīlestības Kvīnijas Henesijas, dodas ceļā ar kājām pāri valstij, lai tie pirms nāves vēl reizi satiktos, ir neaprakstāmi aizkustinošs un reizē arī neērts un tiešs. Tas liek aizdomāties par mūsu izvēlēm, pieņemtajiem lēmumiem un vēl jo vairāk - par izvēlēm, kuras tā arī netika izdarītas. Izmisums, vēlme vēl paspēt piedzīvot neizjusto, nāves tuvums un mīlestība (vai varbūt tikai savtīga ilūzija par mīlestību?) liek līdzpārdzīvot un ar aizrautību sekot līdzi Harolda ceļam pie Kvīnijas, kurā patiesībā atklājas viss viņa dzīves ceļš.
Noteikti iesaku izlasīt abas autores grāmatas, jo tajās izstāstīts viens mīlas stāsts no divu cilvēku skatu punkta. Tā ir tik dažāda pieredze - izvēlēties (vai neizvēlēties), iet, darīt, vai pretēji tam - gaidīt. Brīžiem ļoti noder šī aukstā duša - ieraudzīt, cik pārsteidzoši atšķirīgi mēdzam vērtēt dažādas dzīves situācijas un notikumus. Un cik nežēlīgi reizēm mēdzam būt, to pat neapzinoties, jo esam fokusēti tikai uz savu redzējuma prizmu.
Ja gribas vēl paildzināt stāsta pieredzi - 2024. gada kino festivāla "Baltijas Pērle" ietvaros tika demonstrēts arī britu ekranizējums Harolda Fraja neticamajam svētceļojumam."
Lelde Švāģere, zvērināta advokāte un #LaiksLasīt vēstnese (@ko_lelde_dara)
"Janvārī nopirku avio biļetes, lai dotos uz Šampanju iepazīt šampanieša dzimto reģionu. Kristīnas Hārmelas “Vīndara sieva” pie manis nonāca tieši laikā, lai paspētu to pirms brauciena izlasīt, izjūtot reģiona auru, iedzīvotāju ieradumus.
Kara un genocīda ēnā Francijā Reimsas apkārtnē risinās kādas ģimenes traģēdija, kuras cēlonis ir naiva, vientulībā ieslīgusi meitene, kura nespēj izpatikt savam vīram, kuru tik ļoti tā dievina. Grāmatu caurvij ne vien mīlestība dažādos laikos, naiva paļaušanās, pretošanās spīts, bet arī fakti par šampanieša radīšanas mākslu, parādot tā radīšanas sarežģītos apstākļus, visās procesa stadijās.
Man pašai apmeklējot kaļķakmens bijušās karjeras, kuros mūsdienās ierīkoti šampanieša pagrabi, grāmatā gūtās zināšanas, ļāva visu uztvert niansētāk un izjustāk. Šampanieša pagrabi kara laikā Reimsas un Epernay apkārtnēs slēpuši ne vien dārgas šampanieša pudeles, bet arī bēgošos ēbrejus, pretošanās kustību dalībniekus, ieročus un munīciju, un tajos bijušas ierīkotas pat pagaidu slimnīcas un skolas."
Aija Bremšmite, grāmatu apskatniece, lasīšanas un bērnu lasītprieka vēstnese (@piedzivot.lappuses)
"Iespējams, labākais un episkākais, ko šajā rudenī esmu lasījusi.
Islandiešu autora Andre Snaija Magnasona "Laika lāde" ir pasaka par cilvēkiem un dabu, laiku, varu un mantkārību. Vienā salīdzinoši īsā vēstījumā autoram izdevies notvert un izstāstīt visas cilvēciskās bailes, skumjas, spēku un vājumu, turklāt uzburt pasauli, kas biedē un kalpo kā spogulis visiem, kas lasa un ir gatavi ļauties "Laika lādes" vilinājumam.
Sižetiski pasaka vēsta par karali, kas spējis iekarot visu pasauli, vienīgi laiks un tā nenovēršamais ritējums ir palicis nepārspēts. Lai dāvātu savai meitai iespēju dzīvot mūžīgi, rūķi pēc karaļa lūguma izveido Laika lādi. Vai laiku iespējams apstādināt? Un kādas varētu būt sekas tam, ka pasaule sastingst mūžībā – lasiet pasakā.
Spēcīgi, dziļi un emocionāli. "Laika lāde" lasītājos paliek līdz kaulam un mudina atcerēties dzīvot šeit un tagad."
Ričarda Edija Štibes grāmatas apskatu lasiet šeit.
Ieva Strazdiņa, grāmatu blogere un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@mrs.lasitaja)
"Parasti izvēlos smagāku literatūru, bet šī absurda komēdija ir absolūti lieliska un ļoti inteliģenti izklaidējoša.
Romāns sarakstīts labākajās angļu humora tradīcijās un vēsta par laikmetīgās mākslas pasauli un tās aizkulisēm. Īpaši patika negaidītie pavērsieni, kas dažviet lika nodomāt: "Pagaidiet, ko? Kas tad būs tālāk?"
Iesaku, ja gribas ko vieglu, izklaidējošu, bet vienlaikus arī inteliģentu lasāmvielu. Neticama kombinācija? Pamēģini!"
Kristīne Zlamete, bērnu grāmatu autore un kustības #LaiksLasīt vēstnese (@_kristii_lee_)
"Šī kolumbiešu rakstnieka un Nobela prēmijas laureāta grāmata ir pelnījusi tikt pārlasīta arī šoruden. Mītiskā pilsēta Makondo un Buendiju dzimta septiņu paaudžu garumā lēni, bet pamatīgi satvers savā varā un negribēs laist vaļā. Arī tajos brīžos, kad gribēsies novērsties. Tomēr vēlme uzzināt traģiskos likteņus ņems virsroku un tu lasīsi, lasīsi un lasīsi…
Kad grāmata būs tevi uzsūkusi, tu būsi sašķīdis mazos gabaliņos un atkal savācis sevi kopā, tad iesaku noskatīties arī filmu (seriālu). Maģiskā Makondo pārspēj visas cerības. Tas ir vizuāli sulīgi gabals, kuru gribas ēst aizgūtnēm. Varbūt brīžiem liksies, ka sērijas ir garas, bet beigās sāta sajūta tomēr neiestājas. Uzreiz gribas aprīt nākamo sēriju."
Vairāk par kustību: www.laikslasit.lv
Comments